bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 24.04.2017 | Vārda dienas: Nameda, Visvaldis, Ritvaldis
LatviaLatvija

Eksperti: Kibernoziedznieki izgudros arvien sarežģītākus naudas zagšanas paņēmienus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Nākamā gadā vissvarīgākie jautājumi būs saistīti ar datu konfidencialitātes un lietotāju privātās dzīves neaizskaramības saglabāšanu, pienācīga drošības līmeņa nodrošināšanu kriptonaudas uzplaukuma apstākļos, kā arī arvien sarežģītāku un neparedzamāku mērķuzbrukumu atklāšanu, savās prognozēs dalās Kaspersky Lab.

Eksperti uzskata, ka 2017.gadā jaunu attīstības virzienu iegūs sarežģītu mērķuzbrukumu (APT) klases uzbrukumu slepenības un nepamanāmības tendence, proti, uzbrucēji pievērsīsies īstermiņa inficēšanai. Hakeri arvien biežāk izvēlēsies rīkus un programmas, kam galvenais nav atrašanās ilgums sistēmā. Piemēram, jau tagad daudzi ļaunprogrammatūru izstrādātāji ir apbruņojušies ar legālu līdzekli Microsoft PowerShell, kas ļauj izveidot nelielas programmas un izvietot tās operatīvajā atmiņā, no kurienes tās tiks izdzēstas nākamā sistēmas restarta laikā. Tādējādi uzbrucēju un sarežģītu mērķuzbrukumu rīkotāju rokās tagad ir rīki, lai iegūtu datus no upuru sistēmām, neatstājot pēdas.

Pēdējo mēnešu notikumi liecina, ka kiberuzbrukumi arvien vairāk politizējas, bet informācijas izpaušanai par lielām kiberspiegošanas kampaņām, jo īpaši valsts līmenī, ir nopietnas ģeopolitiskās sekas. No vienas puses, šis apstāklis, visticamāk, novedīs pie tā, ka «vissāpīgākie» incidenti tiks noklusēti un neiegūs plašu publicitāti. No otras puses, šādos apstākļos valstīm būs jāatrisina grūts uzdevums — jānosaka, kāds uzbrukumu identificēšanas līmenis būs pietiekams un pieņems visām pusēm.

Sarežģīti mērķuzbrukumi var izraisīt diplomātisku konfliktu, no dažādiem tīmekļa pakalpojumiem nozagto lietotāju personīgo datu publicēšana internetā var izraisīt informācijas karus. Protams, kibernoziedznieku veikta mērķtiecīga informācijas, tostarp slavenības kompromitējošu materiālu noplūdināšana piesaista lielu plašsaziņas līdzekļu un sabiedrības uzmanību. Izpaužot šādus datus, uzbrucēji var viegli manipulēt ar sabiedrisko domu, uzdodot nepārbaudītu informāciju par neapstrīdamiem faktiem, norāda eksperti.

Taču lietotāju privātās dzīves neaizskaramību apdraudēs ne tikai uzbrucēju nelikumīgās darbības. Lielās korporācijas un tīmekļa pakalpojumi jau sen apkopo miljoniem visas pasaules iedzīvotāju personīgo informāciju un seko līdzi viņu darbībām internetā. Būtībā lietotāji ir kļuvuši par ķīlniekiem, jo pašlaik viņi nevar instalēt programmatūru, tiešsaistē noskatīties filmu vai patērzēt ar draugiem, ja viņi programmatūras un vietņu izstrādātājiem pretī neatstāj personīgo informāciju. Uzņēmumi sola droši uzglabāt šo informāciju, taču datu noplūdes incidenti notiek arvien biežāk. Domājams, ka jau vistuvākajā nākotnē mēs ieraudzīsim, ka lietotāji grib kontrolēt šo situāciju un patstāvīgi izlemt, kurus datus viņi ir gatavi uzticēt uzņēmumiem, bet kurus vēlas paturēt noslēpumā, uzskata speciālisti.

Pēc viņu teiktā, nākamgad kibernoziedznieki, protams, turpinās izgudrot dažādus naudas zagšanas paņēmienus, izmantojot kiberuzbrukumus. Uzbrucēju uzmanības lokā nonāks ne tik daudz bankas, cik citas finanšu iestādes, piemēram, fondu biržas vai investīciju fondi.

Nākamā gada galvenā finanšu problēma būs saistīta ar kriptonaudu. Pēdējo gadu laikā šajā jomā ir notikušas grandiozas pārmaiņas: agrāk tirgū bija tikai bitkoini, bet tagad ir līdz 50 dažādu kriptonaudu, turklāt aptuveni desmit no tām var lepoties ar ievērojamu tirgus kapitalizāciju. Valstis jau ir samierinājušās ar virtuālās naudas neizbēgamību un pakāpeniski sāk to ieviest savās finanšu sistēmās. Iespējams, ka nākamajā gadā kriptonaudas tirgus tiks papildināts ar jauniem veidiem, ko būs izlaidušas īstas bankas. Sakarā ar šiem apstākļiem vairāki banku darījumi, kuros tiek izmantotas blokķēdes tehnoloģijas un uz tām balstīta digitālā nauda, var saskarties ar jauniem apdraudējumiem un ievainojamībām. Savukārt informācijas drošības nozarei tiks izvirzīts jauns uzdevums — kriptonaudas infrastruktūras aizsardzība.

«Blokķēdes tehnoloģija, kas pašlaik tiek izmantota galvenokārt finanšu darījumos, viegli var kļūt par jebkādas informācijas aizsardzības nodrošināšanas alternatīvo paņēmienu. Pēc stingriem noteikumiem izkārtotas un ar šifrēšanu aizsargātas ķēdes princips garantē, ka ikvienā informācijas pārraides posmā tiek apstrādāts tikai viens datu bloks. Tādējādi uzbrukuma gaitā uzbrucēji nevarēs kontrolēt darījuma procesu, jo nesaņems visus tam nepieciešamos datus. Šo principu var attiecināt uz visu internetu. Pamatojoties uz blokķēdi, var izveidot dalītu lietotņu sistēmas, kad dažādi programmu vai pakalpojumu komponenti nevis glabājas vienā datu centrā, bet gan ir sadalīti starp visiem blokķēdes tīkla dalībniekiem. Šāda pieeja ne vien pasargās no datu zādzības, bet arī nodrošinās augstu konfidencialitātes līmeni visai informācijai, kam piekļuvi nevarēs iegūt arī uzņēmumi un valstis,» stāsta Kaspersky Lab galvenais antivīrusu eksperts Aleksandrs Gostevs.

Ref:224.000.102.040


Pievienot komentāru

Austrumukrainā bojā gājis EDSO novērotājs – amerikānis

Prokremlisko kaujinieku kontrolētajos Ukrainas austrumos bojā gājis drošības situācijas novērotājs no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas, cietuši vēl divi.

Visnoslogotākais ceļš Latvijā ir Bauskas šoseja

Vislielākā ceļa segas noslodze Latvijā ir uz Bauskas šosejas jeb autoceļa A7, ziņo VAS Latvijas Valsts ceļi. Šo ietekmi rada kravas transports, kas intensīvi brauc pa Bauskas šoseju.

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens kandidātu saraksts

Vairākās pašvaldībās joprojām nav iesniegts neviens vai arī pieteikts tikai viens kandidātu saraksts pašvaldību vēlēšanām, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas mājaslapā.

Eksperts: Jaunie radioloģijas tarifi var novest pie atalgojuma samazinājuma

Veselības aprūpes nozares uzņēmumu pārstāvjiem tiekoties ar veselības ministri Andu Čakšu, panākta vienošanās, ka tiks rīkota nozares profesionāļu un Nacionālais veselības dienesta tikšanās, lai atkārtoti izvērtētu jauno radioloģijas tarifu veidošanas metodiku.

Eksperte: Ārējās tirdzniecības dati turpina priecēt

Šā gada pirmajos divos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir pieaudzis par 9,3%, kas jāvērtē atzinīgi, turklāt lielāku vai mazāku pozitīvo devumu šajā eksporta pieaugumā ir sniegušas gandrīz visas preču grupas, izņemot augu valsts produktus un dārgakmeņu un dārgmetāla izstrādājumus, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Daina Pelēce.

Sāk vērienīgus pasākumus mācības pārtraukušo skaita mazināšanai

Izglītības kvalitātes valsts dienests šobrīd uzsāk apjomīgu projektu, lai sešu gadu laikā mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pamet mācības un nepabeidz skolu.

Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas izlasei

Latvijas basketbola spožākā zvaigzne Kristaps Porziņģis šovasar palīdzēs Latvijas basketbola izlasei Eiropas čempionāta finālturnīrā. Par to Nacionālās basketbola asociācijas kluba Ņujorkas Knicks spēlētājs pirmdien, 24.aprīlī, ziņoja preses konferencē savā dzimtajā Liepājā.

Tiesā atsauc prasību pret AS Rīgas Centrāltirgus

Tiesā atsaukta prasība pret AS Rīgas Centrāltirgus par apakšnomas līguma uzteikumu Centrāltirgus Slēgtajā teritorijā, informē AS Rīgas Centrāltirgus komunikācijas daļa.

Vējonis un Reirs vienisprātis - bērnunamiem ir jāpaliek pagātnē

«Bērnu interesēm un vajadzībām beidzot ir jābūt uzmanības centrā. Valsts un pašvaldības nedrīkst uzturēt institūciju sistēmu, kas nenodrošina bērnu pilnvērtīgu un harmonisku attīstību», uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis, pirmdien, 24.aprīlī, tiekoties ar labklājības ministru Jāni Reiru.

Uzsākti pasaulē pirmie čarterlidojumi ar CS300 lidmašīnu

Latvijas lidsabiedrība airBaltic un tūroperators Tez Tour Latvija kopā uzsāk pasaulē pirmos čarterlidojumus ar Bombardier CS300 lidmašīnu. Vasaras sezonā čarterlidojumi savienos Rīgu ar Antāliju, Heraklionu, Burgasu un Rimini. airBaltic uz saulainajām pilsētām lidojumus veiks vairākas reizes nedēļā, ziņo A/S Air Baltic Corporation pārstāvis.

Uz Latviju pārvietotas vēl 18 personas; nepieciešama starptautiska aizsardzība

No Grieķijas uz Latviju pagājušās nedēļas izskaņā pārvietotas astoņpadsmit personas, kurām nepieciešama starptautiskā aizsardzība, starp personām ir desmit nepilngadīgi bērni, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Rail Baltica projekts «atgriezīs Latviju vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā»

Atklājot konferenci Rail Baltica Global Forum, ministru prezidents Māris Kučinskis norādījis, ka Eiropas platuma sliežu savienojuma atjaunošanai Baltijas valstīs ir simboliska nozīme – «tā atgriezīs mūs vienotajā Eiropas dzelzceļa telpā.»

Makroekonomikas eksperts: Par krīzi ir jāaizmirst

«Šis un turpmākie divi gadi būs ļoti patīkami, priekšā ir gaisma, bet jāuzmanās, jo tā var arī apžilbināt, tādu uzskatu par ekonomikas un nekustamā īpašuma jomas turpmāko attīstību pauda ikgadējā konferencē Kā attīstīsies nekustamā īpašuma tirgus Latvijā?DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

KPV LV Ventspilī piesaka četrus kandidātus, deputāta Kaimiņa viņu vidū nav

Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa pērn dibinātā partija KPV LV vēlēšanām Ventspilī pieteikusi sarakstu ar četriem kandidātiem un par vienu no galvenajām prioritātēm savā priekšvēlēšanu programmā izvirzījusi «gāzt Lembergu», liecina Centrālās vēlēšanu komisijas informācija.

Igaunijā pieaug nevakcinēto bērnu skaits

Veselības nozares funkcionāri Igaunijā paudušu satraukumu, ka valstī pieaug to vecāku skaits, kuri izvēlas savus bērnus neaizsargāt pret dažādām slimībām, kas uzveiktas tieši vakcinācijas ceļā.

Eksperts: Tehnoloģiju jaunuzņēmumi liek pamatus modernai industrijai

Projekti, pie kuriem jau patlaban strādā Latvijā bāzētie zinātnes un augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumi, var likt pamatus modernai, uz nākotni vērstai industrijai, pēc akcelerācijas platformas Komercializācijas reaktors rīkotās investoru un partneru dienas atzina tās dibinātājs un vadītājs Nikolajs Adamovičs.

Ziemeļvalstis turpinās atbalstīt krievvalodīgos medijus Baltijā

Ziemeļvalstu Ministru padome turpinās atbalstīt tādus krievvalodīgos medijus Baltijā, kas veic mediju satura kritikas darbu.

Valsts parāda īpatsvars no IKP Latvijā pērn bijis septītais zemākais ES

Pagājušā gada beigās Latvijā bijis septītais mazākais valsts parāda īpatsvars no iekšzemes kopprodukta Eiropas Savienības valstu vidū, liecina pirmdien, 24.aprīlī, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat sākotnējie dati.

Mūrniece: Latvija ES arī turpmāk redz kā spēcīgu neatkarīgu valstu savienību

Iedzīvotāji no Eiropas Savienības sagaida drošību un ekonomisko izaugsmi, to Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver, pirmdien, 24.aprīlī, uzrunājot kolēģus ES dalībvalstu parlamentu spīkeru sanāksmē, kas notiek Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā.

Lauksaimniecības produktu cenu līmenis pērn samazinājies par 0,9%

2016.gadā kopējais lauksaimniecības cenu indekss samazinājās par 0,9%, ko galvenokārt ietekmēja augkopības produkcijas cenu indeksa kritums par 1,5%. Lopkopības produkcijas cenu indekss kritās nedaudz – par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Eiropas Savienībā Latvija kļūst par «līderi» jauno HIV gadījumu skaita ziņā

Latvija apsteigusi Igauniju ikgadējo jauno HIV gadījumu skaita ziņā 2016.gadā, tādējādi kļūstot par «līderi» Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstu vidū, informē Baltijas HIV asociācija, atsaucoties uz Baltijas valstu par epidemioloģisko uzraudzību atbildīgo institūciju publiskotajiem datiem.

Pētījums: Trešdaļa iedzīvotāju nezina, cik maksā mājokļa apdrošināšana

Gandrīz trešdaļa Latvijas iedzīvotāu ne reizi nav interesējušies par mājokļa apdrošināšanas iespējām un nav informēti par tās izmaksām, liecina Gjensidige Latvija un OMD Latvia veiktā pētījuma rezultāti.

Ašeradenam un Polijas vadībai nesakrīt viedokļi energosistēmas sinhronizācijā

Paredzamajai Baltijas valstu energosistēmu sinhronizācijai ar kontinentālo Eiropu caur Poliju nepietiek ar vienu starpsavienojumu LitPol Link, uzskata Latvijas Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Rail Baltica prognozētās izmaksas - ieguvumi pārsniedz izdevumus

Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas projekta Rail Baltica izmaksas varētu būt 5,788 miljardi eiro, informē Rail Baltica Global Forum 2017 EY partneris Baltijas valstīs Nauris Kļava.

Kiberizspiedēji pāriet pie bankām un uzņēmumiem; prasa izpirkumu

Par izspiedējvīrusu upuriem arvien biežāk kļūst nevis individuālie lietotāji, bet uzņēmumi un finanšu iestādes, ziņo Kaspersky Lab speciālisti.