bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 26.05.2017 | Vārda dienas: Varis, Eduards, Edvards
LatviaLatvija

Ķīlis: Pārmaiņu iniciatīvām izglītībā ilgstoši trūkst politiska atbalsta

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Stingra politiskā atbalsta nodrošināšana pārmaiņu iniciatīvām un patiesi nozīmīgu projektu atlase struktūrfondu finansējumam līdz 2020.gadam – šos kā galvenos 2015./2016. gada izaicinājumus izglītības un zinātnes jomā norāda profesors Roberts Ķīlis, uzstājoties Ekonomistu apvienības rudens konferencē.

Šajā gadā izglītības un zinātnes jomas ir pārmaiņu procesā, taču sektoros tās notiek ar dažādu jaudu, ritmu, dziļumu un sarežģījumiem, uzskata Ķīlis. Visraitāk pārmaiņas norisinās profesionālās izglītības jomā, kur notiek koncentrācija uz 11 reģionāliem profesionālās izglītības kompetenču centriem. Par ERAF līdzekļiem tiek pabeigti šo centru modernizācijas darbi, turklāt stratēģijai par profesionālās izglītības ciešāku sasaisti ar darba tirgu ir vispārējs atbalsts – valdībā, nozarē, pašvaldību un sociālo partneru vidū.

Vispārējā izglītībā pārmaiņas ir nevienmērīgas. Strauja pozitīva attīstība vērojama tehnoloģiju plašā izmantošanā, svešvalodu agrīnā apmācībā (no 1.klases visās skolās), virzībā uz STEM priekšmetu jaudas palielināšanu, plašā alternatīvu mācību metožu un saturu ieviešanā. «Cīņu objekts» varētu būt jauna satura veidošana, ko, līdz ar atteikšanos no vecajiem standartiem, nepieciešams darīt daudzos priekšmetos.

Skolu tīkls tiek  racionalizēts, taču lielākie sarežģījumi saistās ar pedagogu motivācijas sistēmas jauna modeļa ieviešanu. «Ja Izglītības un zinātnes ministrija un arodbiedrības ir atradušas kompromisu, tad ilgstoši pietrūkst viennozīmīga atbalsta valdībā,» uz problēmu norāda Ķīlis.

Vērtējot zinātnes sfēru, optimismu vieš zinātnes strukturālas pārmaiņas – institūtu konsolidācija, valsts pētniecības programmu mērķtiecīgāka izmantošana, starptautiskā konkurētspējas un vērtējuma atzīšana, taču Ķīlis vērš uzmanību uz lielākajiem izaicinājumiem šajā jomā – pirmkārt, nepieciešamību veikt kvalitatīvu, pārmaiņas patiesi veicinošu projektu atlasi struktūrfondu finansējumam, lai līdz 2020. gadam pieejamos vairāk kā 300 miljonus eiro izmantotu stratēģiski un jēgpilni. Svarīgi būtu mobilizēt augstas raudzes izglītības pārvaldības ekspertīzi, analīzi un rekomendācijas, piemēram, domnīcu vai pētnieku/praktiķu grupu veidolā, kas līdz šim – suboptimāli – pirktas kā starptautisks ārpakalpojums vai radīta civildienesta ietvaros. Viņaprāt,  būtu arī nepieciešams pārdefinēt kompetences centru stratēģiju, galvenokārt pētniecības – industrijas pārnesē, lai lielāks skaits pētnieku grupu drīzumā varētu iesaistīties konkurencē par starptautisko publisko (Horizonts 2020) un privāto finansējumu.

Pēc Ķīļa domām, visnenoteiktākā situācija ir augstākās izglītības jomā. Iesaistītās puses ir pieņēmušas reformu platformu valodu, piekritušas pārejai uz citu finansēšanas modeli, ar atšķirīgiem panākumiem noris internacionalizācija.

Liela problēma ir straujā studējošo skaita sarukšana un pieaugošā aizplūšana uz ārzemēm, uzskata eksperts, diemžēl tā netiek kompensēta ar mērķtiecīgu studiju kvalitātes un internacionalizācijas kāpināšanu. Vairākas Lietuvas un Igaunijas augstskolas progresē starptautiskajos reitingos, bet Ķīlis ir skeptisks, vai Latvijas Universitātei izdosies īstenot savu stratēģisko mērķi tuvākajos 5-8 gados iekļūt Eiropas labāko simtniekā. Šogad uzsākta jaunā Akadēmiskās informācijas centra darbība un Ķīlis pieļauj, ka studiju programmu/virzienu akreditācija 2018. gadā būs daudz striktāka un kvalitatīvāka.

Augstskolu autonomija, komplektā ar nereformēto augstskolu pārvaldības mehānismu jeb Senātu dominanci, pēc būtības nevieš cerības, ka sektors pats strauji progresēs, pat, ja būtu publisko finanšu injekcija. Nopietnākas izmaiņas gaidāmas pēc 3-5 gadiem, secina pētnieks.

Ref: 102.000.102.10593


Pievienot komentāru

  1. ja kas teica:

    tad valsts pētniecības programmu finansējums ir praktiski zemē nomesta nauda, kuru cenšas pakampt tie, kam ar zinātni spīd nodarboties tikai lokālā mērogā…

    +1 0 -1 0

Aizdomas par iespējamiem vēlēšanu pārkāpumiem Ventspilī

Vienotība, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK un Latvijas Reģionu apvienības lūdz nodrošināt iespēju veikt nepārtrauktu vēlēšanu procesa novērošanu gaidāmajās Ventspils pašvaldības vēlēšanās.

Sagaidīts lielākais kuģis Ventspils ostas vēsturē

Ventspils ostas vārtos ceturtdien, 25.maijā, ienācis 281 metru garais un 48 metrus platais tankkuģis Hrvatska. Pēc garuma un kravnesības tas ir lielākais kuģis, kāds bijis Ventspils ostā.

EM strādā pie scenārijiem OIK samazināšanai

Analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, Ekonomikas ministrija identificējusi riskus, kas var izraisīt obligātā iepirkuma komponentes pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas, BNN vēsta Ekonomikas ministrijā.

Babītē atklāta nelegālu cigarešu ražotne; aizturētas septiņas personas

Valsts ieņēmumu dienesta Muitas policija Babītes novadā atklājusi ievērojamu nelegālu cigarešu ražotni, vēsta dienestā.

Šadurskis: Lielais augstskolu skaits Latvijā ir absurds

Patlaban Latvijā ir 17 valsts augstskolas un gandrīz tik pat privātās augstskolas, kas ir absurdi, Ārvalstu investoru padomes Latvijā rīkotajā diskusijā Dari! atzina izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Vējonis: Latvijai ir svarīga NATO dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana

«Latvijai pats svarīgākais ir stingrs apliecinājums tam, ka NATO ir nozīmīgākā organizācija, kas garantē drošību gan Eiropas kontinentā, gan Amerikas Savienotās Valsts un Kanādā, un, lai visi lēmumi, kas ir pieņemti par mūsu reģiona drošību, tiktu pildīti,» ceturtdien, piedaloties NATO valstu un valdību vadītāju sanāksmē Briselē, uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Jūrmalas mēra kandidāts vēršas KNAB par iespējamu ZZS likumpārkāpumu Jūrmalā

Uz daudzviet Jūrmalā izvietotājām Zaļo un zemnieku savienības vides reklāmām kā reklāmas apmaksas veicējs norādīta Iveta Grigule, taču atbilstoši priekšvēlēšanu aģitācijas likumam, šī rīcība, iespējams, vērtējama kā prettiesiska, savu uzskatu pauž partijas Latvijas attīstībai pārstāvis.

Latvijas iedzīvotājus no mācīšanās attur laika un naudas trūkums

Pērn 28,7% mājsaimniecību bija vismaz viena persona, kura apgūst formālo izglītību. No visiem reģioniem vislielākais šādu mājsaimniecību īpatsvars bijis Zemgalē (29,9%), Pierīgā (29,8%) un Rīgā (29,5%), bet vismazākais – Latgalē (26,3%), liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja.

Aviācijas drošības jomā iesaistītajām personām jaunas kvalifikācijas prasības

Izstrādāts noteikumu projekts, kas noteiks sertificēšanas kārtību personālam, kas īsteno Valsts civilās aviācijas drošības programmā noteiktos pasākumus, kas izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē.

Pensionāru pavadone: Latvijā veci cilvēki tiek izstumti no sabiedrības

«Saskaroties ar sociālo aprūpi, mani pārsteidza dominējošais uzskats, ka veciem cilvēkiem vienīgais, kas nepieciešams, ir elementāra aprūpe - pabarot, nomazgāt, labākajā gadījumā izvest ārā. Vecu cilvēku psiholoģija Latvijā ir pilnīgi svešs jēdziens, pauž Pensionāru pavadonis aizsācēja Latvijā Nelli Skadiņa.

Latvijas naži un cirvji gūst lielus panākumus Austrālijā

Pašmāju uzņēmums Autine Tools Company, kas izgatavo nažus un cirvjus, guvis atzinību Austrālijā, kur dažādu valstu ražotāju konkurencē, atzīts par labāko, pavēsta uzņēmuma pārstāvji.

Arestē Tallinas mēra vietnieku Sarapū

Tallinas mēra vietnieku Arvo Sarapū (Arvo Sarapū) apcietinājis Igaunijas Iekšējās Drošības dienests saistībā ar to, ka amatpersona iepirkuma procedūras krimināllietas ietvaros apsūdzēta par procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Tūristu skaits Rīgā pieaudzis par 7%

Šogad pirmajos trīs mēnešos Rīgas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoti 263,5 tūkstoši cilvēku, no kuriem 221,3 tūkstoši bijuši ārvalstu viesi. Salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, apkalpoto ārvalstu viesu skaits pieaudzis par 7%, savukārt pavadīto nakšu skaits par 4%, liecina Rīgas Tūrisma Attīstības Biroja apkopotā Centrālās statistikas pārvaldes informācija.

Rīgas līcī uz tankkuģa izcēlies ugunsgrēks

Rīgas līcī ceturtdien, 25.maijā, izcēlies ugunsgrēks uz tankkuģa Zircon, uz kura atrodas vairāk nekā 7 000 tonnas dīzeļdegvielas, informē Krasta apsardzes dienests.

SEB: 5 gadu laikā atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 kredītņēmējiem

Piecu gadu laikā kopš pirmā kredītmaksājumu apdrošināšanas līguma noslēgšanas atlīdzības izmaksātas gandrīz 240 SEB bankas klientiem, kuri uzņēmušies kredītsaistības un saskārušies ar neparedzētiem gadījumiem.

Līdz četrus gadus vecām mašīnām apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem

Automašīnām, kas jaunākas par četriem gadiem, tehnisko apskati varēs veikt ik pēc diviem gadiem. Šādu regulējumu Ceļu satiksmes likumā ceturtdien, 25.maijā, galīgajā lasījumā pieņēma Saeima. Tie sagatavoti pēc iedzīvotāju kolektīvā iesnieguma par transportlīdzekļu tehniskās apskates veikšanu reizi divos gados.

Saeimā ratificē konvenciju par dzīvsudraba izmantošanas ierobežošanu

Saeima ceturtdien, 25.maijā, ratificēja Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu. Konvencijas mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību un apkārtējo vidi pret dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu antropogēnajām emisijām un noplūdēm.

Brīvdienu naktīs notiks Swedbank IT sistēmu regulārie uzturēšanas darbi

Naktīs uz sestdienu, svētdienu un pirmdienu notiks regulārie Swedbank IT sistēmu uzturēšanas darbi, kā dēļ būs īslaicīgi karšu un internetbankas traucējumi.

Eiropā pērn bijuši ārzemju investīciju rekordi

Eiropā pagājušajā gadā piesaistīts rekordliels ārzemju tiešo investīciju apjoms ar 5 845 jauniem tiešo investīciju projektiem, kas ir par 15% vairāk kā gadu iepriekš, atklāj ārzemju investīciju piesaistes pētījums EY European attractiveness survey.

Atkāpjas Igaunijas ministrs, NATO dalības neatbalstītājs

Par demisiju paziņojis Igaunijas valsts lietu ministrs Mihails Korbs, kurš publiski sacījis, ka neatbalsta dalību NATO, bet simpatizē Somijas drošības politikas modelim.

VK: Patvēruma meklētāju uzņemšanā neatbilstoši iztērēti 200 600 eiro

Patvēruma meklētāju pārvietošanai un uzņemšanai paredzēti ievērojami lielāki līdzekļi, nekā bijis nepieciešams, secina Valsts kontrolē.

No Beļģijas krāpnieki Latvijā ieved mašīnas ar ievērojami nodzēstu kilometrāžu

Beļģija ir trešā populārākā valsts, no kuras regulāri tiek ievestas lietotas automašīnas tālākai realizācijai Latvijas autobraucēju vidū. Interneta vietnes autodna.lv apkopotā informācija liecina, ka pusgada laikā krāpnieki ir nodzēsuši ievērojamu kilometrāžu, neraugoties uz starptautiskajiem centieniem ierobežot šo nelegālo rūpalu.

Latvijā vairojas elektromobiļu uzlādes punkti - Latvija par «zaļāku domāšanu»

Ja kādreiz tikai sapņojām par automašīnām, kuras darbinās alternatīvā degviela, tad šodien tā ir realitāte - arī Latvijā pakāpeniski sāk veidoties atbilstoša infrastruktūra, lai ilgtspējīgi transportlīdzekļi kļūtu populārāki, uzskata Inchcape Motors Latvija BMW grupas vadītājs Ivars Norvelis.

Miris Staļina mazdēls, kurš atteicies no vectēva uzvārda

75 gadu vecumā miris krievu teātra režisors Aleksandrs Burdonskis, kura vectēvs bijis Padomju komunistiskā terora īstenotājs Josifs Staļins. Burdonskis dzimis 1941.gadā kā Aleksandrs Staļins, bet pieņēmis mātes pirmslaulību uzvārdu, lai netiktu saistīts ar bēdīgi slaveno Padomju Savienības vadītāju.

EK: Pastāv risks, ka nodokļu reforma palielinās nevienlīdzību

Pastāv risks, ka Latvijas valdības piedāvātā nodokļu reforma nemazinās iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību, bet gluži pretēji to palielinās, intervijā Latvijas Radio ir sacījusi Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka.