bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.01.2017 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Ķīlis: Pārmaiņu iniciatīvām izglītībā ilgstoši trūkst politiska atbalsta

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Stingra politiskā atbalsta nodrošināšana pārmaiņu iniciatīvām un patiesi nozīmīgu projektu atlase struktūrfondu finansējumam līdz 2020.gadam – šos kā galvenos 2015./2016. gada izaicinājumus izglītības un zinātnes jomā norāda profesors Roberts Ķīlis, uzstājoties Ekonomistu apvienības rudens konferencē.

Šajā gadā izglītības un zinātnes jomas ir pārmaiņu procesā, taču sektoros tās notiek ar dažādu jaudu, ritmu, dziļumu un sarežģījumiem, uzskata Ķīlis. Visraitāk pārmaiņas norisinās profesionālās izglītības jomā, kur notiek koncentrācija uz 11 reģionāliem profesionālās izglītības kompetenču centriem. Par ERAF līdzekļiem tiek pabeigti šo centru modernizācijas darbi, turklāt stratēģijai par profesionālās izglītības ciešāku sasaisti ar darba tirgu ir vispārējs atbalsts – valdībā, nozarē, pašvaldību un sociālo partneru vidū.

Vispārējā izglītībā pārmaiņas ir nevienmērīgas. Strauja pozitīva attīstība vērojama tehnoloģiju plašā izmantošanā, svešvalodu agrīnā apmācībā (no 1.klases visās skolās), virzībā uz STEM priekšmetu jaudas palielināšanu, plašā alternatīvu mācību metožu un saturu ieviešanā. «Cīņu objekts» varētu būt jauna satura veidošana, ko, līdz ar atteikšanos no vecajiem standartiem, nepieciešams darīt daudzos priekšmetos.

Skolu tīkls tiek  racionalizēts, taču lielākie sarežģījumi saistās ar pedagogu motivācijas sistēmas jauna modeļa ieviešanu. «Ja Izglītības un zinātnes ministrija un arodbiedrības ir atradušas kompromisu, tad ilgstoši pietrūkst viennozīmīga atbalsta valdībā,» uz problēmu norāda Ķīlis.

Vērtējot zinātnes sfēru, optimismu vieš zinātnes strukturālas pārmaiņas – institūtu konsolidācija, valsts pētniecības programmu mērķtiecīgāka izmantošana, starptautiskā konkurētspējas un vērtējuma atzīšana, taču Ķīlis vērš uzmanību uz lielākajiem izaicinājumiem šajā jomā – pirmkārt, nepieciešamību veikt kvalitatīvu, pārmaiņas patiesi veicinošu projektu atlasi struktūrfondu finansējumam, lai līdz 2020. gadam pieejamos vairāk kā 300 miljonus eiro izmantotu stratēģiski un jēgpilni. Svarīgi būtu mobilizēt augstas raudzes izglītības pārvaldības ekspertīzi, analīzi un rekomendācijas, piemēram, domnīcu vai pētnieku/praktiķu grupu veidolā, kas līdz šim – suboptimāli – pirktas kā starptautisks ārpakalpojums vai radīta civildienesta ietvaros. Viņaprāt,  būtu arī nepieciešams pārdefinēt kompetences centru stratēģiju, galvenokārt pētniecības – industrijas pārnesē, lai lielāks skaits pētnieku grupu drīzumā varētu iesaistīties konkurencē par starptautisko publisko (Horizonts 2020) un privāto finansējumu.

Pēc Ķīļa domām, visnenoteiktākā situācija ir augstākās izglītības jomā. Iesaistītās puses ir pieņēmušas reformu platformu valodu, piekritušas pārejai uz citu finansēšanas modeli, ar atšķirīgiem panākumiem noris internacionalizācija.

Liela problēma ir straujā studējošo skaita sarukšana un pieaugošā aizplūšana uz ārzemēm, uzskata eksperts, diemžēl tā netiek kompensēta ar mērķtiecīgu studiju kvalitātes un internacionalizācijas kāpināšanu. Vairākas Lietuvas un Igaunijas augstskolas progresē starptautiskajos reitingos, bet Ķīlis ir skeptisks, vai Latvijas Universitātei izdosies īstenot savu stratēģisko mērķi tuvākajos 5-8 gados iekļūt Eiropas labāko simtniekā. Šogad uzsākta jaunā Akadēmiskās informācijas centra darbība un Ķīlis pieļauj, ka studiju programmu/virzienu akreditācija 2018. gadā būs daudz striktāka un kvalitatīvāka.

Augstskolu autonomija, komplektā ar nereformēto augstskolu pārvaldības mehānismu jeb Senātu dominanci, pēc būtības nevieš cerības, ka sektors pats strauji progresēs, pat, ja būtu publisko finanšu injekcija. Nopietnākas izmaiņas gaidāmas pēc 3-5 gadiem, secina pētnieks.

Ref: 102.000.102.10593


Pievienot komentāru

  1. ja kas saka:

    tad valsts pētniecības programmu finansējums ir praktiski zemē nomesta nauda, kuru cenšas pakampt tie, kam ar zinātni spīd nodarboties tikai lokālā mērogā…

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.