bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 18.01.2018 | Vārda dienas: Antis, Antons
LatviaLatvija

Ķīnieši vislabprātāk pērk īpašumus Rīgā, Ozolniekos, Cēsīs un Talsos

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUĀrvalstnieku ieguldījumi Latvijā ar mērķi saņemt termiņuzturēšanās atļaujas (TUA) kopš 2010.gada veido 455 miljonus latu. No tiem 80% ieguldīti nekustamajos īpašumos, 15% – Latvijas banku subordinētajā kapitālā un 5% – Latvijas uzņēmumos ar piesaistīto kapitālu, liecina Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) dati.

«Galvenais TUA skaits un investīciju apjoms ir saistīts ar nekustamo īpašumu, nereti iegādājoties mājokli Latvijā kā alternatīvu vasarnīcai, lai pavadītu brīvdienas kopā ar dzīvesbiedru un bērniem – līdz ar katru investoru uz TUA vidēji piesakās 1,4 ģimenes locekļi. Pēc PMLP datiem, līdz šā gada vidum kopumā pieteikušās 6,9 tūkst. personu, tostarp 2,9 tūkstoši investoru un 4,0 tūkstoši viņu ģimenes locekļu,» norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.

Laikā no 2010.gada līdz šā gada augusta vidum 71% (5 406 personas) no TUA pieteikumiem ir saņemts no Krievijas pilsoņiem, 7,6% (577) – no Ukrainas, 4,9% (375) – no Kazahstānas, 4,9% (371) – no Ķīnas, 4,4% (336) – no Uzbekistānas, bet 2,4% (180) – no Baltkrievijas.

«Visstraujāk pieaug ķīniešu interese – 2013.gada pirmajos astoņos mēnešos 235 Ķīnas pilsoņu vēlējušies saņemt TUA, kas veido jau 10% no personu kopskaita. Ķīnas pilsoņi vislabprātāk pērk īpašumus Rīgā, Ozolnieku, Cēsu, Iecavas un Talsu novados. Savukārt Krievijas (un arī citu valstu) pilsoņi galvenokārt iegādājas īpašumus Rīgā un Jūrmalā, krietni retāk – Saulkrastu, Ozolnieku un Mārupes novados. Atsevišķi vēl var atzīmēt Uzbekistānas pilsoņu interesi par Garkalnes novadu,» komentē bankas eksperti.

Pēc viņas teiktā, investoru interese par Latviju un motivācija TUA saņemšanai ir atšķirīga. Vidējā nekustamo īpašumu darījumu summa ir būtiski augstāka par TUA izdošanai nepieciešamo īpašuma vērtību – 145 000 latu (kopējā investīciju summa – 335,2 milj. latu, darījumu skaits – 2 318). «Tas vedina domāt, ka TUA saņemšana ne vienmēr ir prioritāra. Vieni jauniegūto mājokli izīrē, Latvijā ierodoties tikai reizi gadā TUA atjaunošanai, citi Latviju apmeklē vairākas reizes gadā, vēl citi – ar ģimenēm apmetas Latvijā uz pastāvīgu dzīvi,» teic Bičevska.

TUA programmas ietvaros gūtie finanšu līdzekļi pērn sasniedza 175 miljonus latu, bet šogad jau varētu veidot 230-240 miljonus latu, prognozē bankas eksperte.

PMLP veiktās investoru aptaujas rezultāti rāda, ka 61% no respondentiem Latvijā plāno uzturēties pāris mēnešu gadā, 19% – pastāvīgi, 18% – pāris nedēļu gadā. Tikai trīs no aptaujātajiem 200 investoriem norādījuši, ka Latvijā ieradīsies tikai tāpēc, lai reģistrētu TUA.

Jautājumā par iegādātā nekustamā īpašuma plānoto izmantošanu 56% no respondentiem norādījuši, ka turpinās uzturēties savā mītnes valstī, bet iegādātajā īpašumā dzīvos uzturēšanās laikā Latvijā, 38% plāno pastāvīgi dzīvot iegādātajā īpašumā, bet 7% šo īpašumu izīrēs citām personām.

Saskaņā ar PMLP aptauju 38% no aptaujātajiem TUA saņēmušajiem investoriem ir konts Latvijas kredītiestādē.

102.000.102.5364


Pievienot komentāru

  1. patriots teica:

    tās ir šausmas! kad reiz to programmu aizklapēs ciet vai vismaz pacels nepieciešamās naudas latiņu augstāk??

    +1 0 -1 0

  2. puma teica:

    Tas ir vairāk kā šausmas!!! Mums drīz būs jāmācās ķīniešu valoda!

    +1 0 -1 0

  3. :) teica:

    kādam tak te ir jādzīvo…

    +1 0 -1 0

  4. Puņķis teica:

    Galīga Kaka galīgs Puņķis!

    +1 0 -1 0

  5. Kristaps teica:

    Priecājos par to. Viņi arī ir cilvēki.
    Vismaz latvijā iedzīvotāju kopskaits pieaugs.

    +1 0 -1 0

  6. ak teica:

    un ķīnieši būs nākamie, kuri gribēs, lai viņu valoda ir Latvijas otrā oficiālā valoda..

    +1 0 -1 0

  7. neķer kreņķi teica:

    Vai tad latviešu tauta ir tik vāja, ka baidīsies no 6900 cilvējiem?

    +1 0 -1 0

  8. Uldis. teica:

    Kīnieši LV būs labvēlīgi, nevajag būt naiviem, viņi iemācīsies latviešu valodu, daudz ātrāk, nekā vienam, otram pat sapņos var rādīties. Nevienam šeit nebūs jāmācās viņu valodu. To pierāda pasaules prakse un tās latvietes, kuras ārzemēs savu turpmāko dzīvi ir saistījuši ar ķīniešiem. Ja nu kādam ir vēlme, jau tagad var mācīties jebkuru svešvalodu, būs poiglots-tas tak ir ļoti pozitīvi. Viņi visur ir lojāli un nepiekopj terorismu, un nav tādi kā islamisti, kuri pat ar varu rietum-Eiropu cenšas padarīt par arābvalsti, pārpludinot ar mošeju jūru, melnajām parandžām un čačvanām. Varbūt daudzi to nezin? Ķīnieši ir ļoti strādīgi, pacietīgi, izdomu bagāti un pats galvenais LV nebūs jāpazūd no kartes, attīstīsies ekonomika. Šausmas ir tās, ka no LV ik gadu pazūd, iedzīvotāju ziņā, viena Cēsu pilsēta. Un tas, tiem, kuriem vajadzētu pieņemt mērus – ir pie kājas. Un te nav jūtams ne mazākais satraukums, ko nevarētu teikt pat Igauniju, kur valsti ir atstājuši 20x mazāk iedzīvotāju. Tas % Igaunijā ir ļoti niecīgs, bet darbojas reālā programma.

    +1 0 -1 0

    • Kaspars teica:

      Un vai tas ir viss ko no migranta vajag? Lai viņš iemācās latviski? Un pielieto šīs prasmes kad viņas tas ir izdevīgi….
      Tāda īstermiņa domāšana.
      Par valstu un tautu lietām domājot ir jāskatās gadsimtiem uz priekšu. Un lai to spētu ir jāzin gadsimtiem (vēlams vēl senāka) sena pagātne…

      +1 0 -1 0

  9. Kaspars teica:

    Valdība šos ārzemnieku pirkumus dēvē par investīcijām. Mans secinājums – šīs investīcijas ir toksiskas (indīgas). Kāpēc? Jo pieprasījuma mākslīgs kāpinājums radapreces sadārdzināšanos. Tātad – katram latviešu pircējam, par iecerēto dzīvoklīti, māju vai ko citu nāksies maksāt dārgāk. Vēl ļaunāk – vairāk nāksies atdot bankai, ja tiks ņemts kredīts…

    +1 0 -1 0

  10. zinu :D teica:

    vecas zinjas vairs jau nepeerk. Paargaajushi uz Griekjiju nu jau nezinu cik meeneshus.

    +1 0 -1 0

EP deputāti atzinīgi vērtē aicinājumu veidot demokrātiskāku ES

Īrijas premjerministrs Leo Varadkars trešdien, 17.janvārī, aizsāka Eiropas nākotnes debašu ciklu, kura ietvaros Eiropas Savienību valstu vadītāji diskutēs ar Eiropas Parlamenra deputātiem. 

Jāstiprina Latvijas valsts budžeta procesa kvalitāte, uzsver Valsts kontrole

«Valsts budžeta plānošanā jāizmanto labākā zināmā prakse un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas vadlīnijas, jāveicina domāšana ilgtermiņā un jāstiprina komandas darbs, kur katrs atbildīgais zina savus pienākumus un uzņemas atbildību par paveiktā kvalitāti. Tikai tad valsts budžets kļūs par valsts attīstības instrumentu un nodrošinās valsts ilgtermiņa mērķu sasniegšanu un iedzīvotāju labklājības pieaugumu.»

BetsafeNo sirds Latvijai atlikušas niecīgas izredzes iekļūt nākamajā Saeimā

Līdz ar No sirds Latvijai Saeimas frakcijas pajukšanu deputātes Ingunas Sudrabas vadītās partijas izredzes tikt ievēlētai nākamajā Saeimas sasaukumā sarukušas līdz minimumam, uzskata Betsafe bukmeikeri. Iespēju, ka partija No sirds Latvijai oktobrī gaidāmajās Saeimas vēlēšanās pārvarēs 5% balsu robežu, bukmeikeri novērtējuši ar 10%.

ES pašlaik pārskata divējādi lietojamu preču eksporta kontroles noteikumus

Eiropas Savienības eksporta kontrole būtu jāpaplašina, tajā iekļaujot arī cilvēktiesību pārkāpumos izmantojamas kibernovērošanas ierīces, trešdien, 17.janvārī, lēmuši Eiropas Parlamenta deputāti. Turklāt EP tagad ir gatavs uzsākt sarunas ar ES dalībvalstu ministriem.

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Jaunākie komentāri