bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 05.12.2016 | Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs
LatviaLatvija

Ķīniešu ražotas ierīces savu īpašnieku datus slepus sūta uz serveriem Ķīnā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Kāda Amerikas Savienoto Valstu IT drošības firma nesen publiskojusi satraucošas ziņas par Ķīnā ražotiem telefoniem. Salīdzinoši kvalitatīvas un lētas ierīces savu īpašnieku īsziņas, kontaktus un citus datus ik pēc trīs dienām slepus nosūta uz serveriem Ķīnā. Datu plūsma uz Ķīnu konstatēta arī Latvijā. 

IT drošības vienība Cert.lv konstatējusi, ka pieslēgšanās Ķīnas serveriem notikusi no astoņu valsts iestāžu tīkliem. Šobrīd Cert.lv jau atradis vairākus inficētos tālruņus un cenšas noskaidrot, vai un kāda informācija ir aizceļojusi uz austrumiem, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Amerikas Savienotajās Valstīs kopš pagājušās nedēļas ķīniešu telefoni vairs nav modē.  IT drošības firmas speciālisti atklāja, ka 50 dolāru vērts telefons ik pēc 72 stundām uz serveriem Ķīnā slepus pārsūta telefona īsziņas, kontaktus un zvanu sarakstus. Par šo privāto datu noplūdi īpašnieks nav informēts un nevar to arī atslēgt.

Saimnieku izspiegojošais kompānijas BLU ražojums pārdots simt divdesmit tūkstošiem klientu. To programmējusi Ķīnas kompānija Shanghai Adups Technology. Šis pats uzņēmums programmējis ierīces, ko izmanto 700 miljoni cilvēku, arī elektromobīļus un Latvijā nopērkamos Huawei telefonus.

Kompānija taisnojas, ka spiegošanas funkcija ir domāta tikai mārketinga nolūkiem. Lai mobilo telefonu ražotājs varētu izpētīt lietotāju paradumus. Amerikas varas iestādēm šobrīd nav skaidrs, vai aiz šī notikuma neslēpjas Ķīnas valdības centieni paspiegot.

Pēc notikumiem Amerikā uzmanību datu plūsmai uz Ķīnu pievērsa Latvijas IT drošības incidentu novēršanas institūcija CERT. Eksperti konstatēja, ka uz aizdomīgajiem serveriem Ķīnā plūdusi arī informācija no Latvijas valsts ierēdņu telefoniem.

«Uz šo brīdi, veicot pārbaudi arī faktiski tikai šodien, varam redzēt, ka ir vairāki simti pieslēgšanās gadījumu arī no Latvijas valsts iestādēm uz šiem Ķīnas serveriem. Šobrīd ir pāragri spriest, vai tie ir tie paši telefoni, jo viņu izplatība Latvijā nav novērota. Varbūt tas ir skaidrojams ar to, ka Latvijas valsts ierēdņi ir iegādājušies šīs iekārtas un atveduši uz Latviju, vai arī tas saistīts ar citu aplikāciju, par kuru mēs neko nezinām,» komentē CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns.

Šobrīd eksperti jau konstatējuši, ka sazināties ar Ķīnu bez saimnieka ziņas mēģinājuši tieši telefoni. Vairāki ir atrasti un tos šobrīd pēta CERT. Organizācija neatklāj, kurās valsts iestādes iespējamā datu noplūde notikusi. Tāpat nav ziņu, kādiem mērķiem informācija vākta. «Tajā visā epopejā ir iesaistītas virkne kompāniju, kuras nodarbojas gan ar reklāmas tirgu, gan ar kvalitātes uzlabojumiem, pats fiziskās iekārtas pārdevējs un izplatītājs un arī programmatūras ražotājs. Vesela virkne un viens no viņiem arī uztur šos serverus. Ko viņš tālāk ar šiem datiem dara, tas ir jautājums,» norāda Teivāns.

Telefons nav vienīgā ierīce, kas mūs var izspiegot. CERT kādā valsts iestādē ir konstatējis video novērošanas kameras, kurās ražotājs ir ieprogrammējis iespēju pieslēgties no malas.   Vārdā nenosauktā valsts iestādē uzstādīti vairāki simti kameru, katra pāris simtu eiro vērtībā. Tās ražojis ķīniešu uzņēmums Milesight. Kompānija ir nopietna, tā ir pārstāvēta arī ASV tirgū. Arī pati kamera ir no dārgā gala.

Cert.LV regulāri rīko  IT drošības ekspertu pasākumu CyberChess. Tajā interneta tehnoloģiju ekspertiem jāmēģina uzlauzt organizatoru izvēlētas iekārtas. «Mēs izdomājām, ka būt interesanti drošības kameras. Tā ir tēma, kas ir ļoti aktuāla. Cilvēki tās uzstāda savās mājās, uzņēmumos. Mans uzdevums bija uztaisīt tā, lai būtu interesanti šo kameru aizsargāt un no otras puses arī lauzt. Cerot, ka profesionāla līmeņa kamerās viss ir kārtībā ar drošību, es domāju, ka vajadzēs kaut ko piesimulēt, mācību nolūkiem uztaisīt arī kādu caurumu,» stāsta IT drošības eksperts Kirils Solovjovs.

Taču izrādījies, ka par to jau bija parūpējies pats ražotājs. Kamerā atrasta virkne ievainojamību, ko zinoši ļaunprāši varētu izmantot. Kamerā bijis vismaz piecas dažādas ievainojamības – pieci dažādi veidi, kā piekļūt lietotāja datiem. Vismaz divi no šiem veidiem ļāva iegūt pilnīgu kontroli pār kameru. Gada laikā caurumi drošībā ir aizlāpīti, taču nav bijis viegli ražotāju piespiest to izdarīt. Solovjovs ir pārbaudījis arī citas kameras, tām visām ir atrasti lielāki vai mazāki trūkumi.

Ķīnā tiek saražota lauvas tiesa no pasaules elektroniskajām ierīcēm un to detaļām. Tā ir starp līderiem programmatūras ražošanā. Skandāls ar spiegu telefoniem nav vienīgais, kas rada aizdomas par Ķīnas mērķtiecīgiem centieniem vākt datus, izmantojot plaša patēriņa elektroniku. Oktobrī Pentagons ziņoja, ka Ķīnā ražotajos Lenovo datoros ir spiegošanas programmatūra.

Bijušais Nacionālās drošības padomes sekretārs un Satversmes aizsardzības biroja priekšnieka vietnieks Gundars Zaļkalns pieļauj, ka Ķīnas valdībai varētu būt saistība ar spiegojošajām ierīcēm.  

Eksperti ir pārliecināti, ka Latvija nav Ķīnas spiegošanas mērķis. Drīzāk uzskatāms, ka ierīces te nokļuvušas bez īpaša nodoma. Iespējams, tās domātas citām, lielākām ekonomikām. Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons ir pārliecināts, ka valsts sektorā IT drošības jomā nav tā sliktākā situācija. Lielākas problēmas ir privātajiem, kas cenšas ietaupīt, piemēram, uz antivīrusu programmām, vai pērk lētākos telefonus un planšetdatorus, neizvērtējot to drošumu. Tas var apdraudēt ne tikai viņus pašus, bet arī viņu biznesa partnerus, tostarp arī valsti.

Kā liecina raidījuma novērojumi – defektīvās ķīniešu novērošanas kameras ir uzstādītas arī Latvijas valsts mākslas muzejā. Muzeju atklāja pērn. Trīsdesmit vienu  miljonu vērtās rekonstrukcijas pasūtītājs bija Rīgas domes īpašumu departaments.

Ref: 102.000.102.13995


Pievienot komentāru

Lietuvā ar TV reklāmām brīdina par Krievijas spiegu vervēšanu

Lietuvas televīzijā tiek rādīti informatīvi reklāmas rullīši, kuros iedzīvotāji tiek mudināti uzmanīties no svešinieku laipnībām un zvanīt uz informatīvu tālruni, lai pārliecinātos, vai sastaptie svešinieki nemēģina tos ievilināt spiegošanā par labu ārvalstu aģentiem.

Latvijas uzņēmēju lielākās bažas – nodokļi, korupcija un darbaspēka trūkums

Baltijas valstu uzņēmēji ir vienisprātis, ka tuvākā gada laikā ekonomikas izaugsme būtiski nemainīsies. 84% Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu vadītāju tuvākajos trīs gados prognozē biznesa ieņēmumu pieaugumu. Latvijā to sagaida 76% aptaujāto, secināts PwC CEO Survey veiktajā aptaujā.

CIDO paplašina eksportu uz eksotiskajām valstīm

Šogad uzsākot sulu eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, SIA CIDO Grupa paplašinājusi eksporta daļu eksotisko valstu grupā, kas kopā ar Krievijas un citu valstu tirgiem veido 12% no uzņēmuma kopējā produkcijas pārdošanas apjoma. Uzņēmumā norāda, ka pirmo kravu panākumi ir labi, un tas ļauj cerēt uz labiem panākumiem jaunajā tirgū arī nākotnē.

BALTA: Izaugsme nedzīvības apdrošināšanas tirgū apsteigusi IKP pieauguma rādītājus

Neskatoties uz kopējo Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus lēno izaugsmi, kas pirmajos trīs ceturkšņos sasniegusi vien 6%, apdrošināšanas sabiedrība BALTA šī gada deviņus mēnešus noslēgusi ar 3,2 miljonu eiro neto peļņu. Kā informē kompānijas pārstāvji, kopējā uzņēmuma izaugsme šogad, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 14%.

Investori: Iemeslu investēt Latvijā ik gadu kļūst arvien mazāk

Neraugoties uz politikas veidotāju centieniem sakārtot uzņēmējdarbības vidi un padarīt to labvēlīgāku, pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski uzlabojumi nav manāmi, un Latvijas pievilcība investoru acīs joprojām neuzlabojas.

Rūpniecības produkcijas apjomam 6,7% pieaugums

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2015.gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās Latvijā pieauga par 6,7%. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 7,0%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,1%.

Ukrainā traģisks noslēgums pārpratuma apšaudei starp policistiem

Ukrainā 4.decembrī pārpratuma dēļ notikusi apšaude starp divām policijas vienībām, kurām, vienai otru uzskatot par noziedzniekiem, nošauti pieci policisti, norādījusi Ukrainas Iekšlietu ministrija.

Aplēstas summas, ko ES ik gadu zaudē viltojumu un pirātisma dēļ

Tirgū esošo viltoto preču dēļ katru gadu deviņās nozarēs tiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro jeb 7,4% no kopējā pārdošanas apjoma, aprēķināts vairākos Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pētījumos, kas veikti ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra palīdzību.

Saskaņai un tās palīgorganizācijām dāsnas summas ziedo maksātnespējīgie

Partijai Saskaņa arī pagājušais – starpvēlēšanu gads – bija ražens. Ziedojumos tā saņēma 76 000 eiro, biedra naudās 27 000. Ražīgs gads bija arī Saskaņas satelītorganizācijām.

Vai Renci demisijai Itālijā sekos populistu uznāciens?

Itālijā, zaudējis referendumā par politiskās sistēmas reformām, par demisiju paziņojis premjerministrs Mateo Renci, bet gatavību pārņemt varas grožus paudusi eiroskeptiskā partija Pieczvaigžņu kustība

Turpinās izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga krimināllietu

Rīgas apgabaltiesā pirmdien, 5.decembrī, plkst.11 plānots turpināt izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietu, kas novembra beigās tika noņemta no izskatīšanas tiesneša Borisa Geimana slimības dēļ.

Nauda deputātu kvotās izšķiesta, atbildību neviens negrib uzņemties

Tā saucamās deputātu kvotas radās vēl 90.gadu beigās - premjera Viļa Krištopāna mazākuma valdība ar tām divu miljonu latu apmērā panāca opozīcijas atbalstu budžetam. Kopš tā laika iespēja deputātiem dalīt naudu dažādām grāmatām, filmām, pašvaldību muzejiem un ceļiem kļuvusi par neatņemamu budžeta sastāvdaļu. Šogad notika līdzīgi - tikai pārsteidza mērogs.

Valsts pārvaldē e-projektos neatbilstoši iztērēti astoņi miljoni eiro

Dažādos ministriju pasūtītajos e-projektos par neatbilstoši iztērētiem atzīti 7,9 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka struktūrfondu vietā šī nauda jāsedz Latvijas nodokļu maksātājiem.

Pētījums: Igaunija narkotiku patēriņā - vadošā Baltijā

Kā liecina pētījums «Eiropas Narkotiku ziņojums 2016», aizliegto vielu patēriņš Igaunijā kopumā ir būtiski lielāks nekā Latvijā un Lietuvā, turklāt augstāks par Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem attiecībā uz marihuānu, amfetamīnu un ekstazī.

Meteorologi šonedēļ prognozē straujus gaisa temperatūru kontrastus

Nedēļas sākums Latvijā gaidāms ar mainīgiem laika apstākļiem - pirmdien, 5.decembrī, līdz ar brāzmainiem dienvidrietumu, rietumu vējiem, kas daudzviet sasniegs vēja brāzmas līdz 15-18 m/s, Latvijā sāks ieplūst siltāks gaiss.

Nedēļa Lietuvā. Lietuva pastiprinās aizsardzības sadarbību ar ASV

Lietuva parakstījusi pirmo divpusējo nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par sadarbības padziļināšanu aizsardzības jomā, kur skaidri definēta ASV spēku klātbūtne Lietuvā

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Vilinās Brexit pārbēdzējus

Latvijā 2016.gada trešajā ceturksnī bijis vislēnākais iekšzemes kopprodukta pieaugums starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes šonedēļ publicētā informācija. Premjerministram Mārim Kučinskim tas neliedz cerēt uz IKP pieaugumu 4-5% gadā.

FOTO: Ieguldot 3,3 miljonus eiro, K-rauta pārtop par K Senukai

Baltijas valstīs lielāko būvniecības, remonta un sadzīves preču tīklu pārvaldošā kompānija Kesko Senukai piektdien, 2.decembrī, Rīgā, Lucavsalas ielā, atklājusi Latvijā pirmo jaunās koncepcijas tīkla iepirkšanās centru K Senukai, kurā ieguldītas 3,3 miljonus eiro lielas investīcijas.

Deputāti nākamā gada budžetā «savējo projektiem» izdāļājuši rekordlielu summu

Valsts budžeta nauda, kura sadalīta nevis atbilstoši nozaru politikas prioritātēm, bet izdabājot politiķu vēlmēm un dažādu organizāciju lobijam, šogad sasniegusi rekordlielus apmērus - 2017.gada budžetā tā izdalīti 27,9 miljoni eiro, balstoties uz veiktajiem aprēķiniem.

Kritušies ienākumi no ārvalstu ceļotāju viesošanās Latvijā

Šā gada trešajā ceturksnī tekošais konts Latvijā veidoja 93,4 miljonu eiro pārpalikumu jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

airBaltic pārdos Boeing 737 lidmašīnas, nomainot tās pret Bombardier CS300

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, pakāpeniski atjaunojot floti ar Kanādas Bombardier ražotājām CS300 lidmašīnām, pārdos Boeing 737 lidmašīnas, norāda lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.

Pētījums: No Lietuvas drīzumā emigrēs miljonais iedzīvotājs

Lietuvas statistiķi aplēsuši, ka katru dienu ar mērķi meklēt labāku dzīvi Skandināvijā un Rietumeiropā lidmašīnās sēžas ap 120 lietuviešu. Aplēses liecina, ka 2016.gadā emigrācijas vilnis pastiprinājies un decembrī valsti varētu pamest 1 000 000. lietuvietis kopš valsts iestāšanās Eiropas Savienībā.

Aktīvo vēlētāju skaits pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām turpina sarukt

Nākamā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīties plāno 47% balsstiesīgo pilsoņu, liecina pētījumu centra SKDS pēc Centrālās vēlēšanu komisijas pasūtījuma šā gada novembrī veiktā vēlētāju aptauja.

Trīs Eiropas lielpilsētās plāno aizliegt auto ar dīzeļdzinējiem

Meklējot iespējas uzlabot gaisa kvalitāti, Parīzes, Madrides un Atēnu mēri 1.decembrī pauduši apņēmību panākt dīzeļmotoru vieglo un kravas automašīnu aizliegumu šajās pilsētās līdz nākamās desmitgades vidum.

Igaunijā uz pēkšņām militārām mācībām izsauc 300 rezervistus

Igaunijas valdība 1.decembrī pieņēmusi rīkojumu sarīkot pēkšņas militāras mācības, lai pārbaudītu rezervistu spēju būt kaujas gatavībā 24 stundu laikā.