bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 21.11.2017 | Vārda dienas: Andis, Zeltīte
LatviaLatvija

Kino režisors: Daudzi ir aizmirsuši, ka iespēja brīvi izteikties nav dāvana

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Filmas “Dvēseļu putenis” producents Dzintars Dreibergs piedalās diskusijā par latviešu kinofilmu lomu patriotisma vairošanā

Man ir ticība, ka ļoti personīgs stāsts palīdzēs saprast, kādēļ bija vērts mirt par mūsu zemi. Daudzi ir aizmirsuši, ka mūsu valsts un iespēja brīvi izteikties nav dāvana – kāds to ir izcīnījis ar savu dzīvību un asinīm, un tas ir jāatceras, diskusijā par latviešu kinofilmu lomu patriotisma veidošanā uzsvēris filmas Dvēseļu putenis režisors Dzintars Dreibergs.

Kino ekrānos nākamajos gados gaidāmas divas ambiciozas, patriotiskas un vienas no dārgākajām kino filmām Latvijas vēsturē – Dvēseļu putenis un Nameja gredzens, kuras ar Valsts kultūrkapitāla fonda palīdzību guvušas vienu un 1,2 miljonu eiro lielu finansējumu.

Diskutējot par to, vai pašmāju vēstures un cilvēkstāsti, kas ietverti kinolentē, var veicināt patriotismu, abu filmu galvenā atbalstītāja Latvijas Mobilā Telefona prezidents Juris Binde atzīst: «Par naudu valsts patriotus nevar nopirkt, taču, atbalstot latviešu kino, mēs varam izglītot un audzināt patriotisku pašapziņu Latvijas iedzīvotajos. Mūsu uzdevums ir regulāri atgādināt, ka latviešu tauta nav nekādi sērdienīši un nabadziņi, bet tauta ar savu kultūru, kas vairākkārt savu brīvību ir zaudējusi, bet, kas vēl svarīgāk – atkārtoti izcīnījusi.»

Filmas Nameja gredzens producents Andrejs Ēķis uzsvēris, ka šādas filmas ir arī izglītības formāts, kas ļauj jauniešus vismaz uz divām stundām piesiet pie krēsla un izglītot par vēsturiski svarīgiem notikumiem.

Savukārt Dzintars Dreibergs norāda, ka filma ir spēcīgs instruments, kas vēsta par Latvijas valstiskumu un raisa patriotiskas jūtas gan skatītajos, gan filmas aktieros. «Teju 300 brīvprātīgie, kas pavada neskaitāmas stundas filmējoties, rada milzīgu spēka sajūtu. Filmas tapšanas ietvaros mēs veidojam kopīgas nometnes pie Ziedoņa Ločmeļa, kur izejam izdzīvošanas nometnes. Tāpat piedalāmies karavīru pārapbedīšanas procesos.»

Turpinot, viņš saka: «Tas viss rada ļoti cilvēcīgu sasaisti ar vietu, kurā palikuši tikai pīšļi. Te arī ir daļa atbildes par patriotismu – tu ziedo sevi, savu laiku – ej un dari. Patriotisms nevar būt pasīvs.»

Jānorāda, ka kinoblogeris Sergejs Timoņins uzsvēris, ka patriotisks kino nebūt nav jāsaista tikai ar filmu sižetu, kas balstīts valstiski sāpīgos punktos un momentos: «Patriotisks kino sākas skatītāja izvēlē – vairāk apmeklēt un skatīties pašmāju filmas un tikai pēc tam ārzemju. Kino ir spēcīgs instruments masu ietekmēšanai, tostarp patriotisma veicināšanai. Ne velti pēc atsevišķām filmām pieaug pieteikumu skaits armijā.»

Diskusijā filmu veidotāji tika taujāti arī par filmu vēsturiskumu. Kā stāstīja Dreibergs: «Sižeta veidošanā ir iesaistīti astoņi vēsturnieki, un secinājums ir viens, arī literatūrā ir ļoti daudz nesakritības, kas norāda, ka mūsu vēsturē ir daudz neskaidru faktu. Filmā ir jābūt emocionālam līdzpārdzīvojam, bet, ieliekot īstas un precīzas lietas no patiesiem dzīves notikumiem, filma tikai iegūst.»

Savukārt Andrejs Ēķis norādīja, ka liecību un vēsturisko faktu trūkums paver samērā plašas interpretācijas iespējas.

Ēķis diskusijā pauda pārliecību, ka pēc 20 gadiem kino industrijā radusies atziņa, ka labas filmas Latvijā gūst skatītāju atsaucību, taču izaicinājums ir pārvarēt valsts robežas: «Filma būs skatāma gan latviešu, gan angļu valodā, jo mērķis ir panākt, lai latviešu stāsti ceļo, lai par mums uzzina arī ārpus mūsu mazās valsts.»

Kā norādīja kino kritiķe Dita Rietuma, Eiropā ik gadu iznāk ap 2 000 dažādu kino darbu, savukārt Latvijā 2016.gadā bija radītas vien trīs līdz četras pilnmetrāžas spēlfilmas. Viņa skaidro, ka gan Dvēseļu putenis, gan Nameja gredzens ir sarežģītas un ambiciozas, turklāt vēsturiskas drāmas ir visdārgākās un bieži vien laikietilpīgākās filmas visā kino industrijā.

Spriežot par filmu potenciālu gūt skatītāju atsaucību arī ārpus Latvijas robežām eksperti atzīst, ka vairāki veiksmes priekšnoteikumi ir izpildīti, taču par starptautiskiem panākumiem pagaidām pāragri spriest.

«Šobrīd to grūti paredzēt, bet es ar ļoti lielu interesi sekošu Nameja gredzena veikumam. Es ticu, ka abas filmas ir jaudīgas, turklāt Nameja gredzens apzināti sevi ierakstījis pasaules tendencēs. Tāpat pirmo reizi Latvijas kino filmas galvenajās lomās ir starptautiski atpazīstami aktieri,» skaidroja Dita Rietuma.

Jāatzīmē, ka filmas Nameja gredzens pirmizrāde paredzēta nākamā gada 19.janvārī, bet Dvēseļu putenis uz kino ekrāniem būs skatāms no 2019.gada 11.novembra.

Ref: 225.000.103.2730


Pievienot komentāru

SEB: Vidējais uzkrājums pensiju 2. līmenī vienam dalībniekam pieaudzis par 18%

Ekonomiskās situācijas uzlabošanās, algu pieaugums, kā arī investīcijas stratēģijas pareiza izvēle palīdzējuši šī gada desmit mēnešos kāpināt SEB pārvaldīto pensiju 2. līmeņa plānu dalībnieku kapitālu par 97 miljoniem eiro.

Vācijā izjūk ilgstošas koalīcijas sarunas

Vācijas federālajā parlamentā septembrī iekļuvušās politiskās partijas joprojām nespēj vienoties par koalīcijas un vairākuma valdības izveidi, bet Vācijas kanclere Angela Merkele norādījusi, ka labākas par mazākuma valdību būtu jaunas vēlēšanas.

Antropologs: Bērnu rotaļlietu dalīšanai pēc dzimuma var būt negatīvas sekas

Bērnu rotaļlietu dalīšanai pēc dzimuma var būt negatīvas sekas, tostarp kavētas bērna kognitīvās spējas un attīstība, tā Briselē notiekošajā ikgadējā konferencē Sieviešu tiesības trauksmainajos laikos atzinis beļģu antropologs, seksologs un vēsturnieks Vims Slabbinks.

Raidījumā: «Godīgo» taksometru skaitītāju ieviešana iestrēgusi

Taksometru vadītāji, kuriem jau kopš 15.oktobra bija jānomaina taksometru skaitītāji, turpina «vilkt» procesu, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto, atsaucoties uz Valsts ieņēmumu dienestu.

VARAM apsver iespēju reorganizēt Latvijas vides aizsardzības fonda administrāciju

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, izvērtējot Valsts kontroles ziņojumā iekļauto informāciju, nepieciešamības gadījumā apsver iespēju reorganizēt Latvijas vides aizsardzības fonda administrāciju.

Šonedēļ gaidāms sniegs

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, debesis būs lielākoties mākoņainas un, lai gan brīžiem uzspīdēs arī saule, tomēr teritorijas lielākajā daļā ik pa laikam gaidāmi nokrišņi - sākotnēji lietus, taču, ieplūstot nedaudz vēsākam gaisam, nedēļas vidū jau galvenokārt slapjš sniegs un sniegs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

airBaltic Rīga-Liepāja sešos mēnešos pārvadāti vairāk nekā 4 780 pasažieri

Sešu mēnešu laikā, kopš Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic veic regulāros iekšzemes reisus starp Rīgu un Liepāju, šajā maršrutā pārvadāti vairāk nekā 4 780 pasažieri.

Pārslimota ērču encefalīta sekas - depresija, miega traucējumi un uzvedības izmaiņas

Slikts miegs, uzvedības un garastāvokļu maiņa, produktivitātes kritums darbā un depresija ir dažas no pazīmēm, kas var liecināt par savulaik pārslimotu ērču encefalītu.

Autovadītājus biedē intensīva pilsētas satiksme un apgrūtinoši laikapstākļi

Visbiežāk autovadītājus no sēšanās pie stūres attur bailes no dalības intensīvā pilsētas satiksmē un bailes no apgrūtinošiem laikapstākļiem. Dienas tumšais laiks autovadītājus neietekmē - tikai 3% no aptaujātajiem jūtas droši tikai dienas gaišajā laikā, liecina Circle K un Drošas Braukšanas skolas  aptaujas dati. 

Nedēļa Lietuvā. Seims pieņem «Magņitska likumu»

Lietuvas Seims ceturtdien, 16.novembrī, pieņēmis tiesību normas, ar kurām valstī tiks ieviests tā sauktais «Magņitska likuma» princips, kas paredz liegt valstī ieceļot ārvalstniekiem, kuri iesaistīti liela apmēra korupcijā, naudas atmazgāšanā vai cilvēktiesību pārkāpšanā.

BNN nedēļas apkopojums: Medicīniskā marihuāna Lietuvā. Kravu pārvadājumu antirekordi. Lemberga ietekme ZSS

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne

Kopš neatkarības atgūšanas vērienīgākā militārā parāde godinās Latvijas izveidošanu

18.novembrī Rīgā, 11.novembra krastmalā, plkst.13:30 notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 99.gadadienai veltīta Latvijas un tās sabiedroto bruņoto spēku, Iekšlietu ministrijas pakļautības iestāžu un Jaunsardzes vienību militārā parāde.

19.novembris - Ceļu satiksmē bojāgājušo piemiņas diena

Jau svētdien, 19.novembrī, visā pasaulē atzīmēs atceres dienu, kurā pieminēs ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušos cilvēkus.

Dalībai nodokļu atbalsta pasākumā saņemti 6 194 iesniegumi

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti 6 194 pieteikumi. Uz šī gada 16.novembri pieņemti 4 416 lēmumi par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 46 047 157,81 eiro.

Ventspilī joprojām neatklāj, kāpēc pēc kataraktas operācijas cieta desmit cilvēki

Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vadība joprojām klusē saistībā ar Ventspils slimnīcā veiktajiem bakteoroloģiskajiem izmeklējumiem pēc tam, kad pēc katarakta operācijas dažādas nopietnības pakāpes komplikācijas skāra desmit pacientus, kuriem šī operācija tika veikta Ventspilī.

«Oligarhu lietas» izmeklēšanas komisijā izvaicāšanā kārta pienākusi Lembergam

No Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pildīšanas atstādinātais Aivars Lembergs aicināts 27.novembrī ierasties un atbildēt uz deputātu jautājumiem tā dēvētās «oligarhu lietas» Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē. Viņš kļūs par otro oligarhu, kurš klātienē tiks izvaicāts saistībā ar iepriekš žurnālā Ir publiskotajām tā dēvētajām «Rīdzenes sarunām».

CSDD teorijas eksāmenos iekļaus arī video jautājumus

Ceļu satiksmes drošības direkcija teorētiskajā eksāmenā ieviesīs nebijušu jaunumu – video jautājumus, kas būs pietuvināti reālām dzīves situācijām uz ceļa.

NBS: Krievijas demonstrētā attieksme diemžēl joprojām nav draudzīga Latvijai

Krievijas demonstrētā attieksme diemžēl joprojām nav draudzīga Latvijai, telekanālā LNT pauž Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš.

Aicina pārdomātāk izvēlēties atbilstošas riepas ziemas sezonai

Ņemot vērā faktu, ka šajā gadalaikā būtiski pagarinās bremzēšanas ceļa garums, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs aicina patērētājus atbildīgi izvēlēties atbilstošas ziemas riepas. Tāpat eksperti uzsver, ka ceļu satiksmes dalībniekiem ir jāatceras, ka neatkarīgi no riepu klases, bremzēšanas ceļa garums uz sausa seguma un uz slidena ceļa var atšķirties pat vairākas reizes.

Eksperti iesaka nelietot antibiotikas nepamatoti; baktērijas var kļūt rezistentas

Pēdējo gadu laikā par vienu no nopietnākajiem sabiedrības veselības apdraudējumiem visā pasaulē tiek uzskatīta antimikrobā rezistence, kad baktēriju izraisītu slimību ārstēšanā antibiotikas vairs nepalīdz, jo baktērijas ir kļuvušas rezistentas jeb nejūtīgas pret antibiotikām.

Eiroparlaments iekustina Polijas sodīšanas procedūru

Eiropas Parlaments pieņēmis rezolūciju, aicinot piemērot tā saucamo «atomiespēju» jeb «Līguma par Eiropas Savienību» 7.panta pieļauto sodīšanas procedūru pret Poliju saistībā ar plaši izskanējušām bažām, ka Austrumeiropas lielākajā valstī ir apdraudēta likuma vara.

Kredītu reģistrā ziņas par 724 200 personu ar spēkā esošām saistībām

Kredītu reģistrā šogad septembra beigās bija ziņas par 724 200 personu ar spēkā esošām saistībām, kas ir par 1,1% vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Kā Latvijas valsts svētkus svinēs dažādas latviešu kopienas pasaulē

Latvijas Republikas neatkarības svētki allaž ir bijusi būtiska tradīcija, kas latviešu diasporai visos laikos ir ļāvusi saglabāt saikni ar dzimteni - šogad šis notikums ir vēl gaišāks, jo vienlaikus notiek dažādi valsts simtgadi ieskandinoši pasākumi teju visā pasaulē.

Mazākumtautību skolās nav vienotas latviešu valodas mācību programmas

Krievu skolās šobrīd trūkst latviešu valodas skolotāju, stāsta Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības eksperte Irina Avdejeva.

Čekas maisu saturs ar nolūku ir izrevidēts, uzsver Vīķe-Freiberga

Tā dēvēto «čekas maisu» saturs ar nolūku ir izrevidēts, Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta panorāma teica bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga. Tas esot darīts ar nolūku «ne jau mums labu darīt», uzskata bijusī prezidente. Viņasprāt, «čekas maisos» ir apslēptas dažādas «dziļbumbas».