bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 27.03.2017 | Vārda dienas: Tālrīts, Gustavs, Gusts
LatviaLatvija

Kirkups: Ventspils nafta sagaida no valdības taisnīgumu un lielāku atbalstu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

"Ventspils naftas" valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

“Ventspils naftas” valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

Kopš Vitol ir īpašnieks ap 99% Ventspils naftas akciju, uzņēmums ir labākā pozīcijā un var veikt optimizāciju, norāda Ventspils naftas valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups. Vienlaikus viņš atzīst, ka uzņēmums labprāt vēlētos lielāku valdības atbalstu un aizsardzību. «Gribētu, lai valdība palīdz tikt galā ar uzbrukumiem, ko piedzīvojam. Šādi uzbrukumi nodara kaitējumu biznesam un arī Latvijas ekonomikai,» tā Kirkups.

Viņš atzīst, ka uzņēmums gribētu redzēt atvērtu un caurskatāmu nodokļu sistēmu, lai visiem uzņēmumiem nodokļi tiktu piemēroti pēc vienotas sistēmas.«Kāpēc nekustamā īpašuma nodokļa likme vienam uzņēmumam atšķiras no citam uzņēmumam piemērotās likmes? Kāpēc mums jāmaksā vairāk nekā citiem uzņēmumiem? Kāpēc dažiem uzņēmumiem ir priekšrocības un citiem tādu nav? To nevajadzētu pieļaut. Kaut arī dažreiz valdība šo situāciju cenšas mainīt, tomēr vienmēr tā nenotiek,» teic Kirkups.

Uzņēmuma vadītājs vēlētos, lai nepieciešamo atļauju izsniegšana norit taisnīgi. «Ventspils naftas termināls ir lielākais terminālis Ventspilī un Baltijā. Kāpēc mēs nesaņemam visas vajadzīgās atļaujas? Kāpēc nevaram saņemt atļaujas un uzbūvēt iecerēto? Kāpēc ir mēģinājumi traucēt mūsu biznesu? Tā tiek nodarīts kaitējums arī valsts ekonomikai. Mums nav iespēju šo situāciju mainīt. Negribam iet politikā, tāpēc valdībai jāpalīdz šādas situācijas risināt,» sacīja Kirkups.

Ventspils nafta nejūt arī Ventspils pašvaldības un brīvostas atbalstu. «Daudzos gadījumos valdība mums pauž atbalstu, taču nešķiet, ka Ventspilī šīs nacionālās intereses tiek realizētas. Tas Latvijā bojā investīciju klimatu un var kavēt starptautiskās investīcijas. Latvija aicina ārvalstu investorus ieguldīt vairāk naudas valstī, taču ir ļoti grūti pārliecināt direktoru valdi par investīcijām, ja investori nesaņem atbalstu,» uzsver Ventspils naftas valdes priekšsēdētājs. Pēc viņa teiktā, cīnīties ar šiem jautājumiem ir liels izaicinājums. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Vitol iegādājās otru pusi akciju uzņēmumā Ventspils nafta. Tas netika darīts finansiālu iemeslu dēļ. «Nedomājam, ka darījuma cena mums bija izcili izdevīga, kā daži apgalvo,» norāda Kirkups.

BNN jau vēstīja – Vitol grupas uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited (Euromin) septembrī no AS Latvijas Naftas tranzīts par 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% Ventspils naftas akciju, tādējādi iegūstot 93,24% no kopējā uzņēmuma balsstiesīgo akciju kopskaita. Saskaņā ar darījuma pušu sniegto informāciju katras akcijas iegādes cena bija 1,77 eiro.

Kirkups vērš uzmanību, ka vienas akcijas cena darījumā bija daudz lielāka nekā akciju cena biržā ilgi pirms darījuma. «Darījuma cena izskatās zema vien tad, ja skatāmies, līdz kādam līmenim pieauga akcijas cena biržā pēc darījuma,» salīdzina Ventspils naftas vadītājs.

Viņš skaidro, ka “Vitol” uz šīm investīcijām skatās kā uz ilgtermiņa biznesu – desmit, 20, 30 gadu perspektīvā. Ja raugās uz potenciālajām saistībām situācijā, kad neizdotos saglabāt strādājošu cauruļvadu, izmaksas par demontāžu būtu milzīgas. Arī ar vidi saistītās izmaksas par cauruļvadu un termināli ir milzīgas. «Neviens nepiemin, kādu risku Vitol uzņēmies, iegādājoties Ventspils naftu. Taču Vitol vadība par šiem jautājumiem bija norūpējusies. Turklāt Vitol izpirka mazākuma akcionāra daļu. Tāpēc uz akciju cenu jāskatās šādā kontekstā – saistības un mazākuma akcionāra daļa,» skaidro Kirkups.

Viņš atzīst, ka Vitol priekšrocības šī darījuma rezultātā ir iespēja restrukturizēt grupu un pārdod dažas biznesa daļas, savukārt negatīvais aspekts ir pret uzņēmumu vērstie politiskie uzbrukumi presē.

Ventspils naftas vadītājs secina, ka ieguvēji no darījuma ir uzņēmuma mazākuma akcionāri. Ventspils naftas akcijas gadiem biržā tika tirgotas par 1-1,15 eiro par akciju, turklāt netika izmaksātas dividendes. Taču obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā akcijas cena bija 4,56 eiro.

Ventspils nafta nolēmusi apstrīdēt Finanšu un kapitāla tirgus komisija vērtējumu par akcijas cenu obligātajā atpirkšanas piedāvājumā. Strīds bija par to, vai akciju cenai obligātajā atpirkšanas piedāvājumā jābūt 3,12 eiro vai 4,56 eiro. Latvijas finanšu tirgus regulators uzskata, ka uzņēmuma novērtējumā jāiekļauj arī mazākuma akcionāru daļa, tādējādi vienas akcijas cena atpirkšanas piedāvājumā bija 4,56 eiro. Taču “Ventspils nafta” šādam viedoklim nepiekrīt.

Ventspils nafta darbojas naftas produktu transportēšanas, pārkraušanas, uzglabāšanas un kuģošanas jomā. Ventspils nafta ir koncerna mātessabiedrība, kas pārvalda ieguldījumus grupas uzņēmumos. Ventspils naftai pieder 51% no uzņēmuma SIA Ventspils nafta termināls, 66% SIA LatRosTrans daļu un 49,94% AS Latvijas Kuģniecība daļu.

Šogad deviņos mēnešos Ventspils naftas koncerns strādājis ar 26,89 miljonu eiro neto peļņu.

Ref:103.000.103.9011


Pievienot komentāru

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Šonedēļ gaidāmi laika apstākļu kontrasti

Pēdējā marta nedēļā Latvijā būs vērojami laika apstākļu kontrasti - lietainu un drēgnu laiku nedēļas vidū nomainīs ievērojami siltāks laiks nedēļas nogalē,vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.