bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 22.01.2018 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Kirkups: Ventspils nafta sagaida no valdības taisnīgumu un lielāku atbalstu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

"Ventspils naftas" valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

“Ventspils naftas” valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

Kopš Vitol ir īpašnieks ap 99% Ventspils naftas akciju, uzņēmums ir labākā pozīcijā un var veikt optimizāciju, norāda Ventspils naftas valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups. Vienlaikus viņš atzīst, ka uzņēmums labprāt vēlētos lielāku valdības atbalstu un aizsardzību. «Gribētu, lai valdība palīdz tikt galā ar uzbrukumiem, ko piedzīvojam. Šādi uzbrukumi nodara kaitējumu biznesam un arī Latvijas ekonomikai,» tā Kirkups.

Viņš atzīst, ka uzņēmums gribētu redzēt atvērtu un caurskatāmu nodokļu sistēmu, lai visiem uzņēmumiem nodokļi tiktu piemēroti pēc vienotas sistēmas.«Kāpēc nekustamā īpašuma nodokļa likme vienam uzņēmumam atšķiras no citam uzņēmumam piemērotās likmes? Kāpēc mums jāmaksā vairāk nekā citiem uzņēmumiem? Kāpēc dažiem uzņēmumiem ir priekšrocības un citiem tādu nav? To nevajadzētu pieļaut. Kaut arī dažreiz valdība šo situāciju cenšas mainīt, tomēr vienmēr tā nenotiek,» teic Kirkups.

Uzņēmuma vadītājs vēlētos, lai nepieciešamo atļauju izsniegšana norit taisnīgi. «Ventspils naftas termināls ir lielākais terminālis Ventspilī un Baltijā. Kāpēc mēs nesaņemam visas vajadzīgās atļaujas? Kāpēc nevaram saņemt atļaujas un uzbūvēt iecerēto? Kāpēc ir mēģinājumi traucēt mūsu biznesu? Tā tiek nodarīts kaitējums arī valsts ekonomikai. Mums nav iespēju šo situāciju mainīt. Negribam iet politikā, tāpēc valdībai jāpalīdz šādas situācijas risināt,» sacīja Kirkups.

Ventspils nafta nejūt arī Ventspils pašvaldības un brīvostas atbalstu. «Daudzos gadījumos valdība mums pauž atbalstu, taču nešķiet, ka Ventspilī šīs nacionālās intereses tiek realizētas. Tas Latvijā bojā investīciju klimatu un var kavēt starptautiskās investīcijas. Latvija aicina ārvalstu investorus ieguldīt vairāk naudas valstī, taču ir ļoti grūti pārliecināt direktoru valdi par investīcijām, ja investori nesaņem atbalstu,» uzsver Ventspils naftas valdes priekšsēdētājs. Pēc viņa teiktā, cīnīties ar šiem jautājumiem ir liels izaicinājums. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Vitol iegādājās otru pusi akciju uzņēmumā Ventspils nafta. Tas netika darīts finansiālu iemeslu dēļ. «Nedomājam, ka darījuma cena mums bija izcili izdevīga, kā daži apgalvo,» norāda Kirkups.

BNN jau vēstīja – Vitol grupas uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited (Euromin) septembrī no AS Latvijas Naftas tranzīts par 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% Ventspils naftas akciju, tādējādi iegūstot 93,24% no kopējā uzņēmuma balsstiesīgo akciju kopskaita. Saskaņā ar darījuma pušu sniegto informāciju katras akcijas iegādes cena bija 1,77 eiro.

Kirkups vērš uzmanību, ka vienas akcijas cena darījumā bija daudz lielāka nekā akciju cena biržā ilgi pirms darījuma. «Darījuma cena izskatās zema vien tad, ja skatāmies, līdz kādam līmenim pieauga akcijas cena biržā pēc darījuma,» salīdzina Ventspils naftas vadītājs.

Viņš skaidro, ka “Vitol” uz šīm investīcijām skatās kā uz ilgtermiņa biznesu – desmit, 20, 30 gadu perspektīvā. Ja raugās uz potenciālajām saistībām situācijā, kad neizdotos saglabāt strādājošu cauruļvadu, izmaksas par demontāžu būtu milzīgas. Arī ar vidi saistītās izmaksas par cauruļvadu un termināli ir milzīgas. «Neviens nepiemin, kādu risku Vitol uzņēmies, iegādājoties Ventspils naftu. Taču Vitol vadība par šiem jautājumiem bija norūpējusies. Turklāt Vitol izpirka mazākuma akcionāra daļu. Tāpēc uz akciju cenu jāskatās šādā kontekstā – saistības un mazākuma akcionāra daļa,» skaidro Kirkups.

Viņš atzīst, ka Vitol priekšrocības šī darījuma rezultātā ir iespēja restrukturizēt grupu un pārdod dažas biznesa daļas, savukārt negatīvais aspekts ir pret uzņēmumu vērstie politiskie uzbrukumi presē.

Ventspils naftas vadītājs secina, ka ieguvēji no darījuma ir uzņēmuma mazākuma akcionāri. Ventspils naftas akcijas gadiem biržā tika tirgotas par 1-1,15 eiro par akciju, turklāt netika izmaksātas dividendes. Taču obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā akcijas cena bija 4,56 eiro.

Ventspils nafta nolēmusi apstrīdēt Finanšu un kapitāla tirgus komisija vērtējumu par akcijas cenu obligātajā atpirkšanas piedāvājumā. Strīds bija par to, vai akciju cenai obligātajā atpirkšanas piedāvājumā jābūt 3,12 eiro vai 4,56 eiro. Latvijas finanšu tirgus regulators uzskata, ka uzņēmuma novērtējumā jāiekļauj arī mazākuma akcionāru daļa, tādējādi vienas akcijas cena atpirkšanas piedāvājumā bija 4,56 eiro. Taču “Ventspils nafta” šādam viedoklim nepiekrīt.

Ventspils nafta darbojas naftas produktu transportēšanas, pārkraušanas, uzglabāšanas un kuģošanas jomā. Ventspils nafta ir koncerna mātessabiedrība, kas pārvalda ieguldījumus grupas uzņēmumos. Ventspils naftai pieder 51% no uzņēmuma SIA Ventspils nafta termināls, 66% SIA LatRosTrans daļu un 49,94% AS Latvijas Kuģniecība daļu.

Šogad deviņos mēnešos Ventspils naftas koncerns strādājis ar 26,89 miljonu eiro neto peļņu.

Ref:103.000.103.9011


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Uzlauž TV3 vietni un paziņo par aizsardzības ministra homoseksualitāti

Lietuvā ceturtdien, 18.janvārī, notikusi ielaušanās ziņu portāla TV3.lt datorsistēmā. Pagaidām nenoskaidroti kibernoziedznieki vietnē publicējuši safantazētu ziņu, kur apgalvots, ka Lietuvas aizsardzības ministrs Raimunds Karoblis atzinies, ka ir homoseksuāls un uzmācies ziņu radio Žinių Radijas žurnālistam.

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Jaunākie komentāri