bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.04.2018 | Vārda dienas: Armanda, Armands
LatviaLatvija

Kirkups: Ventspils nafta sagaida no valdības taisnīgumu un lielāku atbalstu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

"Ventspils naftas" valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

“Ventspils naftas” valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups.

Kopš Vitol ir īpašnieks ap 99% Ventspils naftas akciju, uzņēmums ir labākā pozīcijā un var veikt optimizāciju, norāda Ventspils naftas valdes priekšsēdētājs Roberts Kirkups. Vienlaikus viņš atzīst, ka uzņēmums labprāt vēlētos lielāku valdības atbalstu un aizsardzību. «Gribētu, lai valdība palīdz tikt galā ar uzbrukumiem, ko piedzīvojam. Šādi uzbrukumi nodara kaitējumu biznesam un arī Latvijas ekonomikai,» tā Kirkups.

Viņš atzīst, ka uzņēmums gribētu redzēt atvērtu un caurskatāmu nodokļu sistēmu, lai visiem uzņēmumiem nodokļi tiktu piemēroti pēc vienotas sistēmas.«Kāpēc nekustamā īpašuma nodokļa likme vienam uzņēmumam atšķiras no citam uzņēmumam piemērotās likmes? Kāpēc mums jāmaksā vairāk nekā citiem uzņēmumiem? Kāpēc dažiem uzņēmumiem ir priekšrocības un citiem tādu nav? To nevajadzētu pieļaut. Kaut arī dažreiz valdība šo situāciju cenšas mainīt, tomēr vienmēr tā nenotiek,» teic Kirkups.

Uzņēmuma vadītājs vēlētos, lai nepieciešamo atļauju izsniegšana norit taisnīgi. «Ventspils naftas termināls ir lielākais terminālis Ventspilī un Baltijā. Kāpēc mēs nesaņemam visas vajadzīgās atļaujas? Kāpēc nevaram saņemt atļaujas un uzbūvēt iecerēto? Kāpēc ir mēģinājumi traucēt mūsu biznesu? Tā tiek nodarīts kaitējums arī valsts ekonomikai. Mums nav iespēju šo situāciju mainīt. Negribam iet politikā, tāpēc valdībai jāpalīdz šādas situācijas risināt,» sacīja Kirkups.

Ventspils nafta nejūt arī Ventspils pašvaldības un brīvostas atbalstu. «Daudzos gadījumos valdība mums pauž atbalstu, taču nešķiet, ka Ventspilī šīs nacionālās intereses tiek realizētas. Tas Latvijā bojā investīciju klimatu un var kavēt starptautiskās investīcijas. Latvija aicina ārvalstu investorus ieguldīt vairāk naudas valstī, taču ir ļoti grūti pārliecināt direktoru valdi par investīcijām, ja investori nesaņem atbalstu,» uzsver Ventspils naftas valdes priekšsēdētājs. Pēc viņa teiktā, cīnīties ar šiem jautājumiem ir liels izaicinājums. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc Vitol iegādājās otru pusi akciju uzņēmumā Ventspils nafta. Tas netika darīts finansiālu iemeslu dēļ. «Nedomājam, ka darījuma cena mums bija izcili izdevīga, kā daži apgalvo,» norāda Kirkups.

BNN jau vēstīja – Vitol grupas uzņēmums Euromin Holdings (Cyprus) Limited (Euromin) septembrī no AS Latvijas Naftas tranzīts par 79,98 miljoniem eiro iegādājās 43,25% Ventspils naftas akciju, tādējādi iegūstot 93,24% no kopējā uzņēmuma balsstiesīgo akciju kopskaita. Saskaņā ar darījuma pušu sniegto informāciju katras akcijas iegādes cena bija 1,77 eiro.

Kirkups vērš uzmanību, ka vienas akcijas cena darījumā bija daudz lielāka nekā akciju cena biržā ilgi pirms darījuma. «Darījuma cena izskatās zema vien tad, ja skatāmies, līdz kādam līmenim pieauga akcijas cena biržā pēc darījuma,» salīdzina Ventspils naftas vadītājs.

Viņš skaidro, ka “Vitol” uz šīm investīcijām skatās kā uz ilgtermiņa biznesu – desmit, 20, 30 gadu perspektīvā. Ja raugās uz potenciālajām saistībām situācijā, kad neizdotos saglabāt strādājošu cauruļvadu, izmaksas par demontāžu būtu milzīgas. Arī ar vidi saistītās izmaksas par cauruļvadu un termināli ir milzīgas. «Neviens nepiemin, kādu risku Vitol uzņēmies, iegādājoties Ventspils naftu. Taču Vitol vadība par šiem jautājumiem bija norūpējusies. Turklāt Vitol izpirka mazākuma akcionāra daļu. Tāpēc uz akciju cenu jāskatās šādā kontekstā – saistības un mazākuma akcionāra daļa,» skaidro Kirkups.

Viņš atzīst, ka Vitol priekšrocības šī darījuma rezultātā ir iespēja restrukturizēt grupu un pārdod dažas biznesa daļas, savukārt negatīvais aspekts ir pret uzņēmumu vērstie politiskie uzbrukumi presē.

Ventspils naftas vadītājs secina, ka ieguvēji no darījuma ir uzņēmuma mazākuma akcionāri. Ventspils naftas akcijas gadiem biržā tika tirgotas par 1-1,15 eiro par akciju, turklāt netika izmaksātas dividendes. Taču obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā akcijas cena bija 4,56 eiro.

Ventspils nafta nolēmusi apstrīdēt Finanšu un kapitāla tirgus komisija vērtējumu par akcijas cenu obligātajā atpirkšanas piedāvājumā. Strīds bija par to, vai akciju cenai obligātajā atpirkšanas piedāvājumā jābūt 3,12 eiro vai 4,56 eiro. Latvijas finanšu tirgus regulators uzskata, ka uzņēmuma novērtējumā jāiekļauj arī mazākuma akcionāru daļa, tādējādi vienas akcijas cena atpirkšanas piedāvājumā bija 4,56 eiro. Taču “Ventspils nafta” šādam viedoklim nepiekrīt.

Ventspils nafta darbojas naftas produktu transportēšanas, pārkraušanas, uzglabāšanas un kuģošanas jomā. Ventspils nafta ir koncerna mātessabiedrība, kas pārvalda ieguldījumus grupas uzņēmumos. Ventspils naftai pieder 51% no uzņēmuma SIA Ventspils nafta termināls, 66% SIA LatRosTrans daļu un 49,94% AS Latvijas Kuģniecība daļu.

Šogad deviņos mēnešos Ventspils naftas koncerns strādājis ar 26,89 miljonu eiro neto peļņu.

Ref:103.000.103.9011


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.