bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.01.2017 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

KNAB ieskatā Ķīļa stāsts par viņam piedāvāto miljona kukuli ir pasaciņa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis

Kādreizējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa marta beigās publiski izteiktais apgalvojums, ka viņam ministra pilnvaru laikā esot piedāvāts kukulis, kura apjoms bijis „vairāk par miljonu”, ir bijis tikai pasaciņa, pie šāda secinājuma pārbaudes rezultātā nonācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Marta beigās ekscentriķa slavu ieguvušais Ķīlis intervijā Latvijas radio 4 nāca klajā ar apgalvojumu, ka viņam ministra pilnvaru laikā esot piedāvāts kukulis, kura apjoms bijis «vairāk par miljonu». Šī summa gan viņam esot nevis nosaukta, bet parādīta uz kalkulatora ekrāna, vēsta portāls Pietiek.

Ķīlis apgalvoja, ka kukulis viņam esot ticis piedāvāts saistībā ar «profesionāli tehnisko skolu modernizāciju», taču kādreizējais ministrs tā arī nenosauca personas, kuras viņam šo kukuli it kā piedāvājušas.

Pēc šiem publiskajiem apgalvojumiem Pietiek pārstāvis vērsās ar oficiālu iesniegumu Valsts policijā, norādot, ka bijusī amatpersona ir informējusi par noziedzīgu nodarījuma – kukuļošanas mēģinājumu lielos apmēros, un aicinot Valsts policiju rīkoties atbilstoši tai normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un pienākumiem. Taču policija izmeklēšanu novēlēja KNAB.

Nu KNAB pārbaude ir beigusies, nonākot pie secinājuma, ka pretēji Ķīļa stāstītajam nekāds noziedzīgs nodarījums nav noticis, – eksministra stāstītais ir izrādījies tikai krāšņa pasaciņa personiskā tēla uzlabošanai.

KNAB lēmumā nesākt kriminālprocesu norādīts, ka veiktās pārbaudes laikā nav iegūtas nekādas «ziņas, kas būtu par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai par kukuļa tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošanu vai piedāvāšanu personiski vai ar starpnieku bijušajam izglītības un zinātnes ministram Ķīlim, 2012.gada maijā – jūnijā, lai viņš, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs».

BNN jau rakstīja, ka KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs intervijā Ir publiskojis faktu, ka viņam piedāvāts miljona eiro kukulis, par ko viņš ziņojis KNAB vadītājam, taču nekāda rīcība neesot sekojusi.

Saistībā ar krimināllietu, kurā iespējamā kukuļošanā tika pieķerts Latvijas dzelzceļa šefs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis, pagājušā gada oktobra beigās Jurašam ticis piedāvāts kukulis viena miljona eiro apmērā, sacīja Jurašs. Piedāvājuma mērķis bijis, lai krimināllieta tiktu pavērsta no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likums nosaka daudz maigāku sodu, vēsta Ir.

Jurašs atzīst, ka sīkākas detaļas nevar atklāt, jo par kukuļa piedāvājumu atbilstoši iekšējai kārtībai informējis KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku, taču nekāda izmeklēšana nav notikusi – vismaz viņam par to nav zināms.

«Man ir grūti pateikt, vai bija iespējams noķert [kukuļa piedāvātāju] vai ne, bet es kā savas jomas profesionālis redzētu iespēju, kā šo informāciju pārbaudīt,» taču no komunikācijas ar biroja vadību viņam radies iespaids, ka «nevienu tas neinteresē», intervijā Ir sacīja Jurašs.

Jurašs uzskata, ka patlaban publiskajā telpā tiek izvērsta nomelnošanas kampaņa ar mērķi atbrīvoties no tiem, kas tiesībsargājošajās iestādēs vēl turpina cīnīties pret organizēto noziedzību. Piemēram, valdošās partijas Zaļo un zemnieku savienība redzamākais līderis Aivars Lembergs publiski paudis atklāsmes, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, to skaitā Jurašs, nodrošinot «jumtu» kontrabandai.

«Tad, kad tu nepieņem [kukuli] un tevi nevar nopirkt, kad tevi nevar iebiedēt, kad tevi nevar kā citādi ietekmēt, tad… Cik tad ir to citu iespēju – ņemt un maksimāli nomelnot, apliet ar dubļiem,» situāciju komentē Jurašs.

Jurašs secina, ka pašreizējai varai neesot vajadzīgs ne reāli strādājošs KNAB, ne Valsts ieņēmumu dienests (VID), tāpēc notiek pārmaiņas KNAB, pēdējā laika «it kā reformas VID» un atbrīvošanās no darbiniekiem.

Ref: 102.000.102.13120


Pievienot komentāru

  1. jānis saka:

    Pilnīgi piekrītu Jurašam – tas pats, kas notika ar Ventspils Augstskolas rektori – proti, neņēma viņai piedāvāto kukuli un neklusēja par satelīta afēru un lūk – tiek pasludināta par uzticību zaudējušu

    +1 0 -1 0

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.