bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa
LatviaLatvija

KNAB ieskatā Ķīļa stāsts par viņam piedāvāto miljona kukuli ir pasaciņa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis

Kādreizējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa marta beigās publiski izteiktais apgalvojums, ka viņam ministra pilnvaru laikā esot piedāvāts kukulis, kura apjoms bijis „vairāk par miljonu”, ir bijis tikai pasaciņa, pie šāda secinājuma pārbaudes rezultātā nonācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Marta beigās ekscentriķa slavu ieguvušais Ķīlis intervijā Latvijas radio 4 nāca klajā ar apgalvojumu, ka viņam ministra pilnvaru laikā esot piedāvāts kukulis, kura apjoms bijis «vairāk par miljonu». Šī summa gan viņam esot nevis nosaukta, bet parādīta uz kalkulatora ekrāna, vēsta portāls Pietiek.

Ķīlis apgalvoja, ka kukulis viņam esot ticis piedāvāts saistībā ar «profesionāli tehnisko skolu modernizāciju», taču kādreizējais ministrs tā arī nenosauca personas, kuras viņam šo kukuli it kā piedāvājušas.

Pēc šiem publiskajiem apgalvojumiem Pietiek pārstāvis vērsās ar oficiālu iesniegumu Valsts policijā, norādot, ka bijusī amatpersona ir informējusi par noziedzīgu nodarījuma – kukuļošanas mēģinājumu lielos apmēros, un aicinot Valsts policiju rīkoties atbilstoši tai normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un pienākumiem. Taču policija izmeklēšanu novēlēja KNAB.

Nu KNAB pārbaude ir beigusies, nonākot pie secinājuma, ka pretēji Ķīļa stāstītajam nekāds noziedzīgs nodarījums nav noticis, – eksministra stāstītais ir izrādījies tikai krāšņa pasaciņa personiskā tēla uzlabošanai.

KNAB lēmumā nesākt kriminālprocesu norādīts, ka veiktās pārbaudes laikā nav iegūtas nekādas «ziņas, kas būtu par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai par kukuļa tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošanu vai piedāvāšanu personiski vai ar starpnieku bijušajam izglītības un zinātnes ministram Ķīlim, 2012.gada maijā – jūnijā, lai viņš, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs».

BNN jau rakstīja, ka KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs intervijā Ir publiskojis faktu, ka viņam piedāvāts miljona eiro kukulis, par ko viņš ziņojis KNAB vadītājam, taču nekāda rīcība neesot sekojusi.

Saistībā ar krimināllietu, kurā iespējamā kukuļošanā tika pieķerts Latvijas dzelzceļa šefs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis, pagājušā gada oktobra beigās Jurašam ticis piedāvāts kukulis viena miljona eiro apmērā, sacīja Jurašs. Piedāvājuma mērķis bijis, lai krimināllieta tiktu pavērsta no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likums nosaka daudz maigāku sodu, vēsta Ir.

Jurašs atzīst, ka sīkākas detaļas nevar atklāt, jo par kukuļa piedāvājumu atbilstoši iekšējai kārtībai informējis KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku, taču nekāda izmeklēšana nav notikusi – vismaz viņam par to nav zināms.

«Man ir grūti pateikt, vai bija iespējams noķert [kukuļa piedāvātāju] vai ne, bet es kā savas jomas profesionālis redzētu iespēju, kā šo informāciju pārbaudīt,» taču no komunikācijas ar biroja vadību viņam radies iespaids, ka «nevienu tas neinteresē», intervijā Ir sacīja Jurašs.

Jurašs uzskata, ka patlaban publiskajā telpā tiek izvērsta nomelnošanas kampaņa ar mērķi atbrīvoties no tiem, kas tiesībsargājošajās iestādēs vēl turpina cīnīties pret organizēto noziedzību. Piemēram, valdošās partijas Zaļo un zemnieku savienība redzamākais līderis Aivars Lembergs publiski paudis atklāsmes, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, to skaitā Jurašs, nodrošinot «jumtu» kontrabandai.

«Tad, kad tu nepieņem [kukuli] un tevi nevar nopirkt, kad tevi nevar iebiedēt, kad tevi nevar kā citādi ietekmēt, tad… Cik tad ir to citu iespēju – ņemt un maksimāli nomelnot, apliet ar dubļiem,» situāciju komentē Jurašs.

Jurašs secina, ka pašreizējai varai neesot vajadzīgs ne reāli strādājošs KNAB, ne Valsts ieņēmumu dienests (VID), tāpēc notiek pārmaiņas KNAB, pēdējā laika «it kā reformas VID» un atbrīvošanās no darbiniekiem.

Ref: 102.000.102.13120


Pievienot komentāru

  1. jānis teica:

    Pilnīgi piekrītu Jurašam – tas pats, kas notika ar Ventspils Augstskolas rektori – proti, neņēma viņai piedāvāto kukuli un neklusēja par satelīta afēru un lūk – tiek pasludināta par uzticību zaudējušu

    +1 0 -1 0

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.