bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

KNAB ieskatā Ķīļa stāsts par viņam piedāvāto miljona kukuli ir pasaciņa

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Bijušais izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis

Kādreizējā izglītības un zinātnes ministra Roberta Ķīļa marta beigās publiski izteiktais apgalvojums, ka viņam ministra pilnvaru laikā esot piedāvāts kukulis, kura apjoms bijis „vairāk par miljonu”, ir bijis tikai pasaciņa, pie šāda secinājuma pārbaudes rezultātā nonācis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB).

Marta beigās ekscentriķa slavu ieguvušais Ķīlis intervijā Latvijas radio 4 nāca klajā ar apgalvojumu, ka viņam ministra pilnvaru laikā esot piedāvāts kukulis, kura apjoms bijis «vairāk par miljonu». Šī summa gan viņam esot nevis nosaukta, bet parādīta uz kalkulatora ekrāna, vēsta portāls Pietiek.

Ķīlis apgalvoja, ka kukulis viņam esot ticis piedāvāts saistībā ar «profesionāli tehnisko skolu modernizāciju», taču kādreizējais ministrs tā arī nenosauca personas, kuras viņam šo kukuli it kā piedāvājušas.

Pēc šiem publiskajiem apgalvojumiem Pietiek pārstāvis vērsās ar oficiālu iesniegumu Valsts policijā, norādot, ka bijusī amatpersona ir informējusi par noziedzīgu nodarījuma – kukuļošanas mēģinājumu lielos apmēros, un aicinot Valsts policiju rīkoties atbilstoši tai normatīvajos aktos noteiktajām funkcijām un pienākumiem. Taču policija izmeklēšanu novēlēja KNAB.

Nu KNAB pārbaude ir beigusies, nonākot pie secinājuma, ka pretēji Ķīļa stāstītajam nekāds noziedzīgs nodarījums nav noticis, – eksministra stāstītais ir izrādījies tikai krāšņa pasaciņa personiskā tēla uzlabošanai.

KNAB lēmumā nesākt kriminālprocesu norādīts, ka veiktās pārbaudes laikā nav iegūtas nekādas «ziņas, kas būtu par pamatu kriminālprocesa uzsākšanai par kukuļa tas ir, materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu nodošanu vai piedāvāšanu personiski vai ar starpnieku bijušajam izglītības un zinātnes ministram Ķīlim, 2012.gada maijā – jūnijā, lai viņš, izmantojot savu dienesta stāvokli, izdarītu vai neizdarītu kādu darbību kukuļdevēja, kukuļa piedāvātāja vai citas personas interesēs».

BNN jau rakstīja, ka KNAB Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītājs Juris Jurašs intervijā Ir publiskojis faktu, ka viņam piedāvāts miljona eiro kukulis, par ko viņš ziņojis KNAB vadītājam, taču nekāda rīcība neesot sekojusi.

Saistībā ar krimināllietu, kurā iespējamā kukuļošanā tika pieķerts Latvijas dzelzceļa šefs Uģis Magonis un Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis, pagājušā gada oktobra beigās Jurašam ticis piedāvāts kukulis viena miljona eiro apmērā, sacīja Jurašs. Piedāvājuma mērķis bijis, lai krimināllieta tiktu pavērsta no kukuļdošanas uz tirgošanos ar ietekmi, par ko likums nosaka daudz maigāku sodu, vēsta Ir.

Jurašs atzīst, ka sīkākas detaļas nevar atklāt, jo par kukuļa piedāvājumu atbilstoši iekšējai kārtībai informējis KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku, taču nekāda izmeklēšana nav notikusi – vismaz viņam par to nav zināms.

«Man ir grūti pateikt, vai bija iespējams noķert [kukuļa piedāvātāju] vai ne, bet es kā savas jomas profesionālis redzētu iespēju, kā šo informāciju pārbaudīt,» taču no komunikācijas ar biroja vadību viņam radies iespaids, ka «nevienu tas neinteresē», intervijā Ir sacīja Jurašs.

Jurašs uzskata, ka patlaban publiskajā telpā tiek izvērsta nomelnošanas kampaņa ar mērķi atbrīvoties no tiem, kas tiesībsargājošajās iestādēs vēl turpina cīnīties pret organizēto noziedzību. Piemēram, valdošās partijas Zaļo un zemnieku savienība redzamākais līderis Aivars Lembergs publiski paudis atklāsmes, ka tiesībsargājošo iestāžu darbinieki, to skaitā Jurašs, nodrošinot «jumtu» kontrabandai.

«Tad, kad tu nepieņem [kukuli] un tevi nevar nopirkt, kad tevi nevar iebiedēt, kad tevi nevar kā citādi ietekmēt, tad… Cik tad ir to citu iespēju – ņemt un maksimāli nomelnot, apliet ar dubļiem,» situāciju komentē Jurašs.

Jurašs secina, ka pašreizējai varai neesot vajadzīgs ne reāli strādājošs KNAB, ne Valsts ieņēmumu dienests (VID), tāpēc notiek pārmaiņas KNAB, pēdējā laika «it kā reformas VID» un atbrīvošanās no darbiniekiem.

Ref: 102.000.102.13120


Pievienot komentāru

  1. jānis teica:

    Pilnīgi piekrītu Jurašam – tas pats, kas notika ar Ventspils Augstskolas rektori – proti, neņēma viņai piedāvāto kukuli un neklusēja par satelīta afēru un lūk – tiek pasludināta par uzticību zaudējušu

    +1 0 -1 0

BNN nedēļas apkopojums: Nebijis precedents Latvijas vēsturē. Oligarhu lietas galaziņojums. Uzbrukumi pēc pasūtījuma

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Uzbrukums; Nākotne; Izaugsme

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Jaunākie komentāri