bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 26.04.2017 | Vārda dienas: Rūsiņš, Sandris, Alīna
LatviaLatvija

KNAB vērtē pašvaldības resursu izmantošanu Lemberga partijas slavināšanai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aivars Lembergs

Šajā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir uzsācis jau desmit pārbaudes par administratīvo resursu izmantošanu aģitācijai. Viena no tām attiecas uz vairākiem video Ventspils pilsētas domes portālā, kuros vietējās valdošās partijas Latvijai un Ventspilij līderis Aivars Lembergs slavē sevi un sava saraksta kandidātus, kā arī nopeļ iespējamos konkurentus gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Jau četrus gadus darbojas jaunais Priekšvēlēšanu aģitācijas likums, kurā ir nepārprotami aizliegta administratīvo resursu izmantošana. Tomēr sodītas pa šo laiku vien piecas personas. Bargākais līdz šim piemērotais sods ir 50 eiro par partijas aģitācijas izvietošanu pašvaldības mājaslapā. Iespējams, mazie sodi ir iedrošinājuši atsevišķu pašvaldību vadību nekautrēties un arī aģitācijas periodā gozēties domes izdoto informatīvo izdevumu lapās. Kāds raksta mēra sleju, cits atrodams pat piecās fotogrāfijās vienā domes vēstneša numurā. «Un tas viss par spīti tam, ka valsts un pašvaldību institūcijām veikt priekšvēlēšanu aģitāciju ir aizliegts,» skaidro raidījumā. 

De facto uzsver, ka likumā ir skaidri noteikts aizliegums izmantot aģitācijai pašvaldību resursus: naudu, mantu un pakalpojumus. Aģitācijas materiālus nedrīkst izvietot arī pašvaldību avīzēs. Šie aizliegumi pirms četriem gadiem ieviesti, lai konkurence vēlēšanās būtu godīgāka un varas partijas nebūtu izteikti izdevīgākās pozīcijās. Sods par pārkāpumu draud tam cilvēkam, kas pieņēmis lēmumu administratīvos resursus aģitācijai tomēr izmantot.

KNAB Politisko organizāciju finansēšanas kontroles nodaļas vadītāja Inga Jaunskunga skaidro, ka līdz šim sodi nav bijuši bargi, jo regulējums bija jauns, bet tagad tas varētu mainīties: «Administratīvā atbildība ir līdz 700 eiro, un, ja mēs konstatēsim, ka šī ir tāda apzināta rīcība, un varbūt ja tā notiks ilgstoši, pēc mūsu kaut kādiem pieprasījumiem nenotiks reakcija, tad mēs, protams, to visu ņemsim vērā, piemērojot šo atbildības mehānismu.»

Kopš februāra, kad sākās priekšvēlēšanu aģitācijas periods, ir desmit gadījumi, kuros KNAB pārbauda iespējamo administratīvo resursu izmantošanu.

Viens no uzskatāmākajiem piemēriem attiecas uz Ventspils pilsētas pašvaldības mājaslapu. «Pārbaude ir uzsākta, jo mēs esam konstatējuši, ka Ventspils domes mājaslapā ir ievietota informācija, kas satur šīs slēptās aģitācijas pazīmes. Šobrīd notiek pārbaude. Pēc tās pabeigšanas mēs varēsim izdarīt loģisku secinājumu, vai šis materiāls tika ievietots ar mērķi mudināt vēlētājus balsot par vai pret konkrētu deputātu kandidātu vai politisko partiju, vispār cik pamatoti ir ielikti šie materiāli, kas varētu būt, ka atbilst šīs slēptās aģitācijas pazīmēm,» raidījumam stāsta KNAB pārstāve Jaunskunga.

De facto precizē, ka runa ir par vairākiem Ventspils domes portālā ievietotiem video. Tajos vietējās valdošās partijas Latvijai un Ventspilij vadītājs Aivars Lembergs, kuram drošības līdzeklis kriminālprocesā liedz pildīt domes priekšsēdētāja pienākumus, stāsta par to, vai pats kandidēs vēlēšanās, slavē savas partijas biedrus un peļ kandidātus no citiem sarakstiem.

Vienā no video Lembergs uzskaita partijas biedrus, kuri būtu labāki kandidāti uz Ventspils vadīšanu nekā trīs partiju kopīgā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis: «Nu es tā uzreiz nosaucu… Desmit noteikti daudz stiprāki par viņu. Tas, ka viņš sevi tur… Nu, viņam svarīgi, lai kabinetā būtu spogulis…»

Juridiski Lembergs ir viens no domes deputātiem un Attīstības komitejas vadītājs. Tieši tādā statusā viņš arī sniedzot video redzamās preses konferences, skaidro par domes darbu atbildīgais vicemērs Didzis Ošenieks, kurš ir arī viens no Lemberga slavētajiem partijas biedriem.

Ošenieks vispirms apgalvo, ka video neesot redzējis, un arī pēc noskatīšanās ne juridiskas, ne ētiskas problēmas nesaskata: «Korekti uz šo jautājumu atbildi jums var sniegt šī institūcija, KNAB, bet, ja jūs prasāt manu kā amatpersonas viedokli, es tur neredzu nekādu priekšvēlēšanu aģitāciju. Tā ir vienkārši atbilde uz žurnālistu uzdotu jautājumu, kur tiek nosaukti vairāki cilvēki Ventspilī. Tur netika nosaukti visi desmit, kā tika teikts, ka tādi ir, un tas ir viss. Par ko jūs te tagad gribat prasīt par to, ka tur ir kaut kāda aģitācija? Ja jums tā liekas, tad tas ir jūsu personīgais viedoklis.»

De facto vēsta, ka Latvijai un Ventspilij kasē pagājušā gada beigās bija apmēram divi tūkstoši eiro, šogad ziedojumos saņemts vēl nedaudz vairāk nekā tūkstotis. Lielu priekšvēlēšanu kampaņu partija par šādu naudu noorganizēt nevar.

Varbūt nav arī tādas vajadzības, jo pietiek ar domes resursiem? Šādu versiju raidījumam Ošenieks kategoriski noraida – partijai vēl būšot kampaņa aprīlī un maijā. Ar to viņš gan nedomājot drīzumā gaidāmo pašvaldības atskaiti par padarīto, ko Ventspils dome pēdējos gados izdod pavasarī.

Regulāra pašvaldības izdevuma, kā vairumam no Latvijas lielajām pilsētām, Ventspils domei nav. Tas ir viens no instrumentiem, kas palīdz pašvaldības vadībai atgādināt par sevi iedzīvotājiem. Jo sevišķi vērtīgi tas ir neilgi pirms vēlēšanām. Likums stingri aizliedz pašvaldību avīzēs publicēt intervijas ar deputātu kandidātiem mēnesi līdz vēlēšanām. Līdz tam domju izdevumiem rokas ir brīvākas. Bieža parādība ir domes priekšsēdētāja sleja ar bildi, skaidro raidījumā.

Kā piemēru de facto min, Kandavas novada vēstneša marta izdevumā. «Mēs arī pakonsultējāmies arī ar uzraugošajām iestādēm, vai drīkst vai nedrīkst. Jo tas jau ir regulāri. Piemēram, nākošajā avīzītē izpilddirektors runā un šo pirmo sleju arī veido. Tā kā tie ir ikdienas darbi, tāpat kā tikšanās ar iedzīvotājiem, ar darba kolektīviem. Tas, kas man darba pieredzē ir bijis, es arī turpinu to darīt,» stāsta Kandavas novada domes priekšsēdētājs Alfreds Ķieģelis un sola, ka šī bija pēdējā viņa sleja līdz vēlēšanām.

Tikmēr Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe no slejām atteikties neplāno: «Es domāju, ka tas nav saistīts ar vēlēšanām, jo tas ir visu četru gadu garumā, un ne tikai četru. Bet tas ir vēsturiski tā, ka mēs informējam par notikumiem pašvaldībā. Arī šobrīd piedalīšos talkā, un es nedomāju, ka tas ir saistīts ar priekšvēlēšanu kampaņu.»

Ar bildi pirmajā lapā visus teju 35 tūkstošu eksemplāru metienā iznākošā pašvaldības izdevuma Katram liepājniekam lasītājus sagaida Liepājas mērs Uldis Sesks. Viņš savā slejā nosoda «sazvērestības teoriju meklētājus» un pilsētas «skauģus un nelabvēļus» – proti, visus tos, kas apšaubījuši ekonomisko pamatojumu nacionālās lidsabiedrības airBaltic regulāro reisu uz Liepāju atsākšanai maijā.

Raidījumā norāda, ka citās lielajās pilsētās šādu mēra sleju pašvaldības avīzē tagad nav, tomēr domes vadība bieži tiek piesaukta rakstos vai redzama fotogrāfijās. Rekordists martā ir Jēkabpils mērs Leonīds Salcevičs no Jēkabpils reģionālās partijas. Viņa bilde atrodama piecās lapās: uz vāka; starp citiem domniekiem; parakstot līgumu; starp jauniešiem un bērnu bariņā.

«Vai tas ir kaut kāds noziegums, vai tas ir kaut kāds pirmsvēlēšanu triks? Nu vot, es tur biju. Es tur katru reizi esmu, katru reizi mani vairāk vai mazāk parāda. Citiem tādas pašas iespējas ir darīt. Nu, lai viņi iet, lai darās… (…) Un tas ir nežēlīgi, ka likumdevējs un sabiedrība uzskata, ka divi, trīs, četri mēneši iepriekš tie cilvēki, kas ir strādājuši… Es nerunāju par sevi! Varbūt ļoti labi, varbūt ļoti slikti, varbūt vidēji, nezinu, to lai vēlētājs domā… Ka viņš ir jāieslēdz, jāpabāž zem galda un viņa nav,» spriež Salcevičs.

Domes avīzes un mājaslapas nav vienīgā tribīne, kuras izmanto mēri. KNAB sola pievēst uzmanību tam, ka vairākas pašvaldības pēdējā nedēļas nogalē pirms vēlēšanām ir plānojušas rīkot pilsētas, novada vai pat kaut kādus jaunizdomātus svētkus.

Ierunāt reklāmas ar aicinājumu šos pasākumus apmeklēt pašvaldību vadītāji, kuri atkal kandidē, nedrīkstēs. Savukārt uzstājoties uz skatuves, viņiem būs aizliegts aģitēt par sevi vai savu partiju, tāpēc KNAB aicina ziņot par pārkāpumiem, ja iespējams, atsūtot video. «Ja pat konkrētajam iedzīvotājam ir šaubas, vai te ir likuma pārkāpums vai nav – nešaubieties! Jāsūta birojam informācija. Mēs no savas puses paši varam nofiltrēt, cik daudz ir likumpārkāpums, cik nav. Un tiklīdz būs pamats uzsākt kaut kādu pārbaudi, mēs to arī darīsim,» saka KNAB pārstāve Jaunskunga.

KNAB pārbauda arī informāciju par Rīgas domes tēriņiem, kas varētu būt administratīvo resursu izmantošana. Proti, nodibinājuma Rīga.lv apmaksātās lapas televīzijas programmās, kurās Rīgas mērs un arī apvienības Saskaņa/Gods kalpot Rīgai saraksta līderis Nils Ušakovs stāsta par galvaspilsētas jaunumiem un sniedz sadzīviskus padomus. Turpat tiek reklamēti arī Ušakova sociālo tīklu konti, kuros regulāri notiek aģitācija par Saskaņu un pret tās konkurentiem.

Ref:224.000.103.887


Pievienot komentāru

Piensaimnieki: Latvijas piena pārstrādātāji turpina palielināt eksporta tirgu skaitu

Latvijas piena pārstrādātāji aktīvi turpina strādāt pie tā, lai kāpinātu eksporta apmērus un realizācijas tirgu skaitu, pastāstīja Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks.

Eurostat: Latvijā pērn bijis 11.augstākais nodarbinātības līmenis ES

Latvijā pērn nodarbinātības līmenis 20-64 gadus veco valsts iedzīvotāju vidū bija 73,2%, kas bija 11. augstākais rādītājs Eiropas Savienībā, un Latvija bijusi viena no septiņām bloka dalībvalstīm, kas jau pērn sasniegušas vai pārsniegušas 2020.gada nodarbinātības mērķi, liecina otrdien, 25.aprīlī, publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat dati.

Čakša: Veselības inspekcijas vadības rotācija nav vērsta pret konkrētām personām

Veselības inspekcijas vadības rotācija notiek nozares reformu ietvaros un nav vērsta pret konkrētām personām, skaidro veselības ministre Anda Čakša.

Latvijas pilsonībā uzņemtas vēl 76 personas

Ministru kabinets izdevis rīkojumu uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 76 personas, tajā skaitā, sešas nepilngadīgas personas, kuras naturalizējušies kopā ar vecākiem, informē Iekšlietu ministrija.

Valdība aizliegs izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, aizliegs izceļot no valsts personām, kas var apdraudēt valsts drošību. To paredz grozījums Nacionālās drošības likumā, kā arī ar to saistītie grozījumi Personu apliecinošu dokumentu likumā, kurus otrdien, 25.aprīlī, konceptuāli atbalstīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti.

Veicinās sadarbību starp lauksaimniecības un pārtikas produkciju ražotājiem

Lai veicinātu sadarbību starp lauksaimniecības, mežsaimniecības un pārtikas produkcijas ražotājiem un pētniekiem, izstrādājot jaunus produktus, procesus un tehnoloģijas, valdība otrdien, 25.aprīlī, pieņēma Ministru Kabineta noteikumus ilgtspējīgai sadarbībai un atbalstam jaunradei jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei.

Mediķu zemā atalgojuma dēļ tiesībsargs vēršas Satversmes tiesā

Tiesībsargs Juris Jansons vēršas Satversmes tiesā par Ārstniecības likumā ietvertu neatbilstību konstitūcijā noteiktajam vienlīdzības principam un garantētajām tiesībām uz taisnīgu atlīdzību mediķiem.

Zviedrijā brīdina par stipru snigšanu ar līdz pat 20 centimetriem sniega

Kamēr Latvijā gaidām, kad iestāsies siltums, Zviedrijā meteorologi brīdina par puteni, kas varētu atnest pat 20 centimetrus biezu sniega segu.

Vējonis: Jaunā nodokļu sistēma strādās tad, ja visi godīgi maksās nodokļus

«Lai veicinātu Latvijas tautsaimniecības attīstību un iedzīvotāju labklājību, ļoti svarīgi ir īstenot efektīvu nodokļu reformu, kas šobrīd ir viens no galvenajiem valdības uzdevumiem,» norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis otrdien, 25.aprīlī, tiekoties ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētāju Egīlu Baldzēnu.

Elektroenerģijas tirgotāji aktīvāk iesaistīsies energoefektivitātes pasākumu īstenošanā

Mainot ikdienas paradumus vai veicot minimālus ieguldījumus, elektroenerģijas patēriņu iespējams samazināt par 10-20%, vienlaikus samazinot arī izmaksas par elektroenerģiju, BNN skaidro Ekonomikas ministrijā.

LVC piesaistīs sešus miljonus eiro no pārrobežu sadarbības programmām

Nākamajos trīs gados VAS Latvijas Valsts ceļi plāno īstenot virkni projektu, papildus esošajam valsts budžeta un Eiropas Savienības finansējumam piesaistot vēl teju sešus miljonus eiro no pārrobežu sadarbības programmām.

Vairāk nekā trešdaļa Latvijas darba ņēmēju nezina, kas ir konkurences ierobežojums

Vairāk nekā trešdaļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju, stājoties darba attiecībās, nezina, kas ir konkurences ierobežojums, vai arī nepievērš tam uzmanību, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Latvijas Gāze tagad atbilst nacionālajai drošībai komercsabiedrības statusam

Stājoties spēkā Latvijas Republikas Nacionālās drošības likumam, tā rezultātā AS Latvijas Gāze kā sadales sistēmas operators atbilst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusam, informē AS Latvijas Gāze.

Vecāki: Pašvaldības līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem nav pietiekams

Vairākums vecāku (82%) uzskata, ka pašvaldības līdzfinansējums privātajiem bērnudārziem nav pietiekams, liecina biedrības Vecāki par izglītību un Latvijas Privāto pirmsskolu biedrības kopīgi veiktā vecāku aptauja.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā martā palielinājās par 0,1%

Šī gada martā salīdzinājumā ar februāri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lembergs joprojām turpina novilcināt tiesu; prokurori nobažījušies

Aivara Lemberga krimināllieta tiesā atrodas jau devīto gadu. Pēdējie septiņi mēneši pavadīti, uzklausot apsūdzētā Aivara Lemberga liecības. Valsts apsūdzības uzturētāji bažījas, ka liecināšanu apsūdzētais izmanto tiesas procesa novilcināšanai, norāda Latvijas radio sižets par krimināllietas apstākļiem un prokuroru vērtējumu.

Vērzemnieks: Neapliekamais minimums pensijām ir jāceļ līdz 500 eiro

Valdībai būtu jāspēj īstenot tāda nodokļu reforma, kur neapliekamais minimums tiek pacelts vismaz līdz 500 eiro, uzskata par iniciatīvu Pensija bez nodokļa autors Arnis Vērzemnieks.

CVK lems par kandidātu iesniegšanas termiņa pagarināšanu piecās pašvaldībās

Centrālās vēlēšanu komisijas sēde paredzēts lemt par kandidātu sarakstu iesniegšanas termiņa pagarināšanu pašvaldībās, kurās līdz pirmdienas, 25.aprīļa, pulksten 00.00 bija iesniegts tikai viens kandidātu saraksts, nebija iesniegts neviens kandidātu saraksts vai sarakstos pieteikto kandidātu skaits bija mazāks nekā domē ievēlējamo deputātu skaits, informē komisija.

Bildēs: Venecuēlā, bloķējot maģistrālos ceļus, prasa Maduro atkāpšanos

Venecuēlā vairāki tūkstoši opozīcijas aktīvistu šonedēļ bloķē valsts maģistrālos ceļus, pieprasot prezidenta Nikolasa Maduro vadības valdības atkāpšanos.

Igaunija sola stingri atbalstīt Gruzijas sadarbību ar NATO

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers, apmeklējot Gruziju, solījis Kaukāza valsts vadībai stingru atbalstu tās sadarbībā ar NATO.

Krievijas draudu dēļ Centrāleiropas valstis palielina aizsardzības budžetus

Krievijas radītās draudu sajūtas dēļ Centrāleiropas valstis pagājušajā gadā palielinājušas militāros izdevumus par 2,4%, pirmdien, 24.aprīlī, paziņojis Stokholmas Starptautiskais Miera pētījumu institūts.

Bez paskaidrojumiem rosina amatu rotāciju Veselības Inspekcijas vadībai

Veselības inspekcijas vadītāja Aija Mežsarga, kā arī viņas vietniece un inspekcijas Veselības aprūpes uzraudzības un kontroles departamenta vadītāja Iveta Šica pirmdien, 24.aprīlī, saņēmušas vēstuli no Veselības ministrijas, kurā abām tiek piedāvāts mainīt amatu.

Swedbank: Latvijas iedzīvotājiem nereti trūkst naudas visu izdevumu segšanai

Latvijas iedzīvotāji ģimenes budžetu plāno īstermiņā, nereti trūkst naudas visu izdevumu segšanai, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Igaunijā HIV izplatības mazināšanai un ārstēšanai piešķirs papildu 5 miljonus

Igaunija HIV un AIDS medikamentiem un ar vīrusa izplatības mazināšanu saistītiem pasākumiem piešķirs papildu 5,5 miljonus eiro, tā paredz Igaunijas valdības apstiprinātā valsts budžeta stratēģija 2018.-2021.gadam.

Lattelecom šī gada pirmā ceturkšņa ieņēmumi sastāda 44,6 miljonus eiro

Lattelecom grupas šī gada pirmā ceturkšņa ieņēmumi veido 44,6 miljonus eiro. Savukārt Ieņēmumi pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem sasnieguši 16 miljonus eiro, BNN vēsta uzņēmumā.