bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 22.08.2017 | Vārda dienas: Rudīte, Everts
LatviaLatvija

Ko nevar nest, to nevajag celt…

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ventspils Olimpiskais sporta centrs ir pilsētas un visa novada lepnums – tas ir viens no lielākajiem un modernākajiem Latvijā, bet vieni no lielākajiem ir arī tā saimnieciskās darbības mīnusi. Tie ir  600–700 tūkstoši eiro ik gadu, ko pagaidām lielākoties nosedz valsts dotācijas, bet daļa sloga gulstas arī uz pašvaldības pleciem. Neraugoties uz to, Ventspilī turpinās dārgu objektu būvniecība. Atklāts ir jautājums – vai tas ir ieguldījums rītdienā vai arī īstermiņa plānošana: ja dod, tad ņemam, pēc tam kaut vai ūdens plūdi, žurnālists Juris Kalns raksta portālā Ventspilnieks.lv.

Būvējam šodienai

Ventspils iedzīvotāju skaits, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas datiem, ir sarucis līdz nepilniem 36 tūkstošiem. Neoficiāla informācija liecina, ka Ventspils iedzīvotāju skaits varētu pat nepārsniegt 20 tūkstošus, vēsta portāls Ventspilnieks.lv.

Tā kā lielākā budžeta ieņēmumu pozīcija ir tieši ienākuma nodoklis, saprotams, ka katra jauna nasta budžetam ir jāsedz pašiem ventspilniekiem vai arī jācer uz valsts atbalstu. Pagaidām valsts atbalstu nodrošina Ventspils vadības labās attiecības ar valdību un Saeimu. Būvniecības nozarē Ventspilī nodarbināti vairāk nekā 8% darbspējīgo iedzīvotāju, un, lai šīs darba vietas saglabātu, ir jābūvē. No šāda aspekta raugoties, Eiropas un valsts finansētie objekti ir īsta medusmaize, jo pašvaldība un privātais sektors visu nozari ar darbu nodrošināt nespētu. Tāpēc ir jāizmanto katra iespēja paņemt naudu, īpaši nedomājot, ko darīt ar uzbūvētajiem objektiem, vai tie vispār ir vajadzīgi un kā pēc tam tos uzturēt.

Portāls norāda, ka komiskākais piemērs ir Ventspils Mūzikas vidusskola, kuras būvniecībai nauda piesaistīta no Eiropas emisiju kvotas finansējuma. Lai arī ap šo ieceri sacēlās neliels skandāliņš, karavāna turpina ceļu, un skola top. Bērni apgūs mūziku modernā skolā, pilsētai būs vēl viena koncertzāle un pie reizes arī vēl viena izdevumu pozīcija nākotnes budžetā. Darbu celtniekiem un ieņēmumus būvfirmām šogad nodrošina arī jaunā, modernā baseina būvniecība un Radioastronomijas centra modernizācija. Kas notiks ar nozari brīdī, kad Eiropas naudas straume apsīks un aptrūksies «triecienbūvju» idejas, grūti prognozēt, bet neizskatās, ka šobrīd kāds par to satrauktos. Tāpat nav skaidrs, kā pašvaldības budžets spēs dārgos objektus uzturēt, kad beigsies valsts atbalsts.

Ventspils Olimpiskais centrs – tikai olimpiešiem?

Olimpiskie centri visā valstī lielākoties darbojas ar zaudējumiem. To nosaka gan iedzīvotāju maksātspēja, gan objektu specifika – tās ir sarežģītas būves, kas prasa ievērojamus enerģijas resursus, kā arī citus apsaimniekošanas izdevumus. Būvējot šādus objektus, pašvaldība uzņemas segt to apsaimniekošanas un uzturēšanas izdevumus, kā arī nodrošināt iespēju trenēties Olimpiskās vienības sportistiem, bērniem un jauniešiem infrastruktūrai atbilstošā kvalitātē.

«Izdevumu daļa, kā ierasts, gulstas uz valsts pleciem, bet sportiskie sasniegumi runā paši par sevi  –  pēdējās olimpiskajās spēlēs piedalījās desmit olimpieši, kuru ikdienas treniņu bāze ir Ventspils Olimpiskais centrs. Tas ir pamats lepoties, gluži tāpat kā ar basketbola kluba un futbola kluba dažāda kaluma medaļām Latvijas čempionātos. Tomēr skaidrs, ka ne jau desmit olimpiešiem vien vajadzētu kalpot desmit dažādām sporta būvēm. Tikpat svarīgs, bet varbūt pat svarīgāks ir bērnu un masu sports. Visi Olimpiskā centra kompleksi par pieņemamām cenām ir pieejami katram sportotgribētājam. Tas veicina pilsētnieku aktivitāti, uzlabo veselību un dzīves kvalitāti. Pavisam cita aina ir ar bērnu sportu. Rodas sajūta, ka sporta dzīves organizatoriem nav plāna vai vēlēšanās ar šo jomu nodarboties. Klubos un sporta skolā Spars, kurus īpaši atbalsta un pārvalda domes amatpersonas, nodrošināti labi apstākļi un finansējums, bet citiem jāsamierinās ar nelielu vai minimālu atbalstu. Pilsētai tam nav naudas. Loģiski rodas jautājums – kāpēc gan vajadzēja būvēt teju NHL standartiem atbilstošu ledushalli, ja nav adekvātu finanšu līdzekļu hokeja vai daiļslidošanas attīstībai? Masu slidotavu uzbūvēt izmaksātu ievērojami lētāk, arī uzturēšanas izmaksas būtu zemākas. Bet kāpēc gan būvēt lētāk, ja ir pieejami naudas līdzekļi? Bērnu sporta attīstīšana pamatā atstāta vecāku ziņā. Arī sporta skolas Spars audzēkņu veselība pašvaldībai nerūp. Lai izveidotu loģisku sporta piramīdu, ar infrastruktūru nepietiek – ir nepieciešama koncepcija, kā šīs telpas aizpildīt ar saturu. Lai bērni varētu kvalitatīvi trenēties, nenodarot ļaunumu veselībai, nepieciešams ekipējums, fizioterapeiti, sporta ārsti un profesionāli bērnu treneri. Absurda ir situācija, ka pašvaldības amatpersonu pakļautībā strādājošo bērnu treneru atalgojums ir atkarīgs no sportiskajiem rezultātiem. Svarīgākais rezultāts ir bērnu veselība un saturīgi pavadīts laiks. Talantu attīstīšana un sportiskie rezultāti ir nākamais solis, kas iespējams, ja bērnam ar neadekvātām slodzēm, neņemot vērā augoša organisma specifiku, nesabojā veselību. Nepareizs treniņu process var nodarīt neatgriezeniskas sekas jaunajiem sportistiem. Tā ir milzu problēma visā Latvijā, ne tikai Ventspilī, un galvenais iemesls tam ir speciālistu trūkums un kvalifikācija. Uzbūvēt modernu halli un nenodrošināt personālu ir gluži kā palaist bērnus skolā bez skolotājiem,» komentē žurnālists.

Milzis uz māla kājām

Kas tad ir Ventspils Olimpiskais centrs? Lasām oficiālajā mājaslapā.

SIA Olimpiskais centrs Ventspils ir viens no lielākajiem un modernākajiem sporta kompleksiem Latvijā, kas nodarbojas ar olimpiskās kustības popularizēšanu, augstu profesionālā sporta sasniegumu un masu sporta attīstības veicināšanu. Olimpiskā centra Ventspils pārvaldībā ir basketbola un ledus halle, stadions, viesnīca, ūdens piedzīvojumu parks, sporta halle Pārventa, futbola stadions Katoļu ielā, sporta nams Centrs, skeitparki, Pludmales akvaparks, airēšanas bāze Dampeļi un Piedzīvojumu parks.

Olimpiskā centra Ventspils pamatkapitāla daļu īpašnieki ir Ventspils pilsētas dome un biedrība Latvijas Olimpiskā komiteja.

«Kā redzams, Olimpiskā sporta centra pārraudzībā ir ne tikai sporta bāzes, bet arī izklaides iestādes. Sabiedrībai nav pieejama informācija par katras bāzes vai izklaides parka peļņu un izdevumiem, bet gan vispārīga informācija par situāciju kopumā. Tātad mēs nezinām, vai zaudējumus rada visi objekti, vai izklaides pasākumi nes peļņu vai arī ir subsidējami, tāpat kā neuzzināsim, kādus ieņēmumus un zaudējumus radīs katra nākamā būve. Zinām, ka kopējie zaudējumi uzņēmumam, kas pieder pašvaldībai un LOK, ik gadu ir 600–700 tūkstošu eiro,» norādīts portālā.

Tāpat tiek uzsvērts, ka Olimpiskās komitejas vadītājs Aldons Vrubļevksis par zaudējumiem īpaši nesatraucas un uzskata, ka problēmas jārisina partnerim. Lūk, viņa sacītais Latvijas radio: «Dibinot olimpiskos centrus un uzsākot šos projektus, ir noslēgtas dalībnieku vienošanās, kur LOK un pašvaldības ir katra apņēmušās, ko tad viņi šajā centrā nodrošinās un ko darīs. Tādā ziņā mēs esam diezgan mierīgi, jo visas pašvaldības, kuras šajos projektos ir piedalījušās, apņēmušās nodrošināt centru saimniecisko darbību ar plusa zīmi neatkarīgi no grāmatvedības datiem un konkrētā gada saimnieciskās darbības rezultātiem.»

Kā rezumē žurnālists Kalns: «Tātad viss ir elementāri – LOK palīdz uzcelt, pašvaldība nodrošina peļņu vai sedz zaudējumus, bet, kas pats svarīgākais, piepilda šīs būves ar saturu – labiem apstākļiem, speciālistiem un skaidru vīziju par prioritātēm. Tie ir nopietni izdevumi, kas būs jāsedz iedzīvotājiem, bet par to vajadzēja domāt, pirms būvēja.

Tātad mums, ventspilniekiem, ir tiesības un pat pienākums prasīt no pašvaldības amatpersonām visupirms vienādu attieksmi pret mūsu bērniem, otrkārt, sabūvēto sporta būvju kvalitātei atbilstošu, visiem pieejamu pakalpojumu nodrošināšanu. Proti, ja NHL halle, tad vismaz NHL sistēmai atbilstoša bērnu un jauniešu sporta aizpildījums.»


Pievienot komentāru

Sudraba apgalvo, ka KNAB savu darbu «oligarhu lietā» veicis maksimāli atbildīgi

Tā dēvētās «oligarhu lietas» izmeklētāji, kas aizvien strādā KNAB, savu darbu veikuši maksimāli atbildīgi, taču būtiski negatīva ietekme bija informācijas noplūdei izmeklēšanas gaitā, šādus secinājumus pēc vizītes KNAB izdarījusi «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba.

Ķirsis: Jāpārtrauc arodbiedrības Laba bosu iedzīvošanās uz rīdzinieku rēķina

Rīgas domes Vienotības deputāts Vilnis Ķirsis nosūtījis vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ar aicinājumu izvērtēt, vai, pērkot arodbiedrības LABA vadītājam Raimondam Gailim piederošo zemi sporta bāzes Pļavnieki vajadzībām, Arodbiedrību koordinācijas centra amatpersonas izšķērdējušas vai piesavinājušās pašvaldības līdzekļus.

Prognoze: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%

Uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.

Atbalstīti jauni pedagogu darba kvalitātes kritēriji - kas jauns gaidāms pedagogiem?

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtību. Tajā kā svarīgākais pedagoga darba kvalitātes novērtējuma kritērijs izvirzīts pedagoga ikdienas darbs mācību stundā, sadarbības prasmes un skolotāja atbalsts skolēnu spēju attīstībā un virzībā.

Pētījums: 43% internetveikalu lietotāju pirkumus veic reizi mēnesī

Kopumā Latvijas patērētāji ir apmierināti ar interneta veikalos veiktajiem pirkumiem: 65,3% aptaujāto uzskata šos veikalus par drošiem un uzticamiem, savukārt 44,7% respondentu atzina, ka nekad nav saskārušies ar problēmām, iepērkoties internetā, liecina salīdzināšanas portāla Gudriem.lv veiktā aptauja.

Valdība nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Tieslietu ministrijas izstrādāto Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumprojektu, kas nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus.

Dāvināt, pārdot vai novēlēt mantojumā - kā labāk atstāt īpašumu pēcnācējiem

Nekustamā īpašuma nodošana pēcnācējiem ir notāru birojos visbiežāk apspriestais temats, par to kā labāk noformēt nekustamo īpašumu, padomus dod Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Krievijā atkārtoti aizturēts režisors Serebreņņikovs

Krievijas varasiestādes aizturējušas teātra Gogoļa centrs galveno režisoru Kirilu Serebreņņikovu, pamatojoties uz aizdomām par krāpšanas organizēšanu, vēstīts Krievijas Izmeklēšanas komitejas mājaslapā.

Pusaudža «es nezinu»: Kāpēc tas tik bīstams, skaidro eksperti

Visbiežāk «es nezinu» sakām tāpēc, ka mums ir bail pieņemt lēmumus. Sasniedzot pusaudža vecumu, jaunieši kļūst arvien neatkarīgāki, un nespēja atbildīgi pieņemt lēmumus un pateikt «nē» var atstāt paliekošas sekas, uzsver uzsver izglītības psiholoģe Sabīne Vilciņa un jauniešu motivācijas programmas MOT. Izvēlies drosmi! vadītāja Ilze Paidere-Staķe.

Tirgotāji: Atbilstoši PVN kritumam, samazināsies preču cenas veikalu plauktos

Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācija atbalsta Zemkopības ministrijas ierosinājumu samazināt pievienotā vērtības nodokļa likmi pārtikai un atsevišķām produktu grupām. Tirgotāji apliecina, ka atbilstoši PVN kritumam tiks samazinātas arī preču cenas veikalu plauktos.

VVD: Kundziņsalā ilgstoši uzglabāti 208 neatbilstoši jūras pārvadājumu konteineri

Valsts Vides dienesta Lielrīgas RVP saņēmis informāciju no Rīgas brīvostas pārvaldes Ostas policijas par to, ka SIA Baltic Container Terminal terminālī Rīgas Brīvostas teritorijā Kundziņsalā ilgstoši neatbilstoši tiek uzglabāti 208 jūras pārvadājumu konteineri.

Uz robežas aizturēts Gruzijas pilsonis, kuram liegta uzturēšanās Šengenas zonā

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē aizvadītajā dienā pirmdien, 21.augustā, konstatējušas 25 likumpārkāpējus. Jāatzīmē, ka ieceļošana Latvijā liegta sešiem no aizturētajiem ārzemniekiem.

No 1.septembra veiks izmaiņas sabiedriskā transporta kustību sarakstos

No 1.septembra atsevišķiem sabiedriskā transporta maršrutiem tiks noteikts jauns kustības saraksts darba dienām un brīvdienām, informē Rīgas satiksme.

Būtiskākie riski un risinājumi nomaksas pirkumam un īrei ar izpirkumu

Lai iegūtu mājokli savā īpašumā, dažkārt tiek izmantotas nomas pirkuma iespējas vai dzīvokļa izīrēšana ar izpirkuma tiesībām. Kam noteikti būtu jāpievērš īpaša uzmanība, slēdzot šāda veida darījumus?

Finanšu ministre: Uzņēmēji būs spiesti maksāt lielākas algas

Šobrīd darba tirgus situācija rāda, ka mums ir ārkārtīgi jāsteidzas ar izglītības reformu, kā arī jādomā par papildu cilvēkresursu piesaisti no citām valstīm, intervijā Latvijas Radio norādījusi finanšu ministre Dana Reizniece – Ozola.

Daugavpilī dzēsts paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks

Pirmdien, 21.augustā, plkst. 8.50 ugunsdzēsēji glābēji saņēmuši izsaukumu uz Marijas ielu Daugavpilī, kur ugunsgrēks izcēlies noliktavā. Vienstāvu noliktavas ēkā bijis spēcīgs piedūmojums un deguši gumijas izstrādājumi 10 m2 platībā. No piedūmotajām telpām tika evakuēti 25 cilvēki. Plkst. 10.21 šis paaugstinātās bīstamības ugunsgrēks tika likvidēts.

Latvija iegādāsies pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas Stinger

Parakstīts divpusējs līgums starp Latvijas Aizsardzības ministriju un Dānijas Aizsardzības ministriju par Dānijas bruņoto spēku rīcībā esošo pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmu iegādi, vēsta Latvijas Aizsardzības ministrija.

Sarūk naftas cenas un biržu indeksi Eiropā

Naftas cenas pirmdien, 21.augustā, kritās, biržu indeksi ASV lielākoties nedaudz pieauga, kamēr Eiropā samazinājās, valdot bažām par ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas politiku.

Pētījums: Trešdaļa iedzīvotāju uzskata, ka ir jāmaina studiju programmu saturs

Liela daļa aptaujāto iedzīvotāju (40%) pēdējo gadu laikā Latvijas izglītībā nav manījuši ne būtiskus uzlabojumus, ne krasu kvalitātes pasliktināšanos, tomēr katrs ceturtais (28%) uzskata, ka drīzāk vērojama izglītības kvalitātes pasliktināšanās, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs.

Latvijas darba devēji vērtē potenciālos praktikantus vai darbiniekus sociālajos tīklos

Lielākā daļa (60%) Latvijas aptaujāto darba devēju atlases procesā ņem vērā potenciālā praktikanta vai darbinieka sociālajos tīklos izvietoto informāciju, liecina Samsung Skola nākotnei iniciatīvas Skolēna digitālais IQ ietvaros realizētā darba devēju aptauja.

Par teju miljonu pārbūvēs Liepājas ostas dzelzceļa pārmiju un izbūvēs sliežu ceļu

Sākot Liepājas ostas dzelzceļa infrastruktūras pilnveidošanu, projekta pirmajā posmā plānots pārbūvēt dzelzceļa pārmiju un izbūvēt jaunu sliežu ceļu. Šie darbi izmaksās 978 299 eiro bez pievienotās vērtības nodokļa, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldē.

Teroristi Barselonā bija plānojuši sarīkot trīs sprādzienus

Katalonijā aizvadītajā nedēļā divus teroraktus sarīkojušie teroristi sākotnēji plānojuši uzspridzināt trīs furgonus cilvēku pārpildītās vietās Barselonā, vēsta izdevums El Espano.

Advokāts: Maxima cenšas nopelnīt, samazinot traģēdijā izmaksājamo kompensāciju apmērus

SIA Maxima Latvija piekritusi izmaksāt kompensācijas tām personām, kuras Zolitūdes traģēdijā guva dažādas traumas, apstiprina biedrības Zolitude 21.11. vadītāja Regīna Ločmele-Luņova. Savukārt advokāts uzskata, ka tā ir iespēja veikalam tikai nopelnīt.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūlijā pieaudzis par 0,4%

Šī gada jūlijā salīdzinājumā ar jūniju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,4 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 0,5 %, savukārt eksportētajai produkcijai pieauga par 0,3%.

Ober-Haus: Otrajā ceturksnī bija zems pieprasījums pēc noliktavu nomas

Noliktavu un ražošanas telpu segmentā šā gada otrais ceturksnis bija ar vidēju aktivitāti, tostarp pieprasījums noliktavu telpu nomai bija zems, teikts nekustamo īpašumu kompānijas Ober-Haus jaunākajā komercplatību tirgus pārskatā.

Jaunākie komentāri