bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.11.2017 | Vārda dienas: Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds
LatviaLatvija

Ko nevar nest, to nevajag celt…

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ventspils Olimpiskais sporta centrs ir pilsētas un visa novada lepnums – tas ir viens no lielākajiem un modernākajiem Latvijā, bet vieni no lielākajiem ir arī tā saimnieciskās darbības mīnusi. Tie ir  600–700 tūkstoši eiro ik gadu, ko pagaidām lielākoties nosedz valsts dotācijas, bet daļa sloga gulstas arī uz pašvaldības pleciem. Neraugoties uz to, Ventspilī turpinās dārgu objektu būvniecība. Atklāts ir jautājums – vai tas ir ieguldījums rītdienā vai arī īstermiņa plānošana: ja dod, tad ņemam, pēc tam kaut vai ūdens plūdi, žurnālists Juris Kalns raksta portālā Ventspilnieks.lv.

Būvējam šodienai

Ventspils iedzīvotāju skaits, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas datiem, ir sarucis līdz nepilniem 36 tūkstošiem. Neoficiāla informācija liecina, ka Ventspils iedzīvotāju skaits varētu pat nepārsniegt 20 tūkstošus, vēsta portāls Ventspilnieks.lv.

Tā kā lielākā budžeta ieņēmumu pozīcija ir tieši ienākuma nodoklis, saprotams, ka katra jauna nasta budžetam ir jāsedz pašiem ventspilniekiem vai arī jācer uz valsts atbalstu. Pagaidām valsts atbalstu nodrošina Ventspils vadības labās attiecības ar valdību un Saeimu. Būvniecības nozarē Ventspilī nodarbināti vairāk nekā 8% darbspējīgo iedzīvotāju, un, lai šīs darba vietas saglabātu, ir jābūvē. No šāda aspekta raugoties, Eiropas un valsts finansētie objekti ir īsta medusmaize, jo pašvaldība un privātais sektors visu nozari ar darbu nodrošināt nespētu. Tāpēc ir jāizmanto katra iespēja paņemt naudu, īpaši nedomājot, ko darīt ar uzbūvētajiem objektiem, vai tie vispār ir vajadzīgi un kā pēc tam tos uzturēt.

Portāls norāda, ka komiskākais piemērs ir Ventspils Mūzikas vidusskola, kuras būvniecībai nauda piesaistīta no Eiropas emisiju kvotas finansējuma. Lai arī ap šo ieceri sacēlās neliels skandāliņš, karavāna turpina ceļu, un skola top. Bērni apgūs mūziku modernā skolā, pilsētai būs vēl viena koncertzāle un pie reizes arī vēl viena izdevumu pozīcija nākotnes budžetā. Darbu celtniekiem un ieņēmumus būvfirmām šogad nodrošina arī jaunā, modernā baseina būvniecība un Radioastronomijas centra modernizācija. Kas notiks ar nozari brīdī, kad Eiropas naudas straume apsīks un aptrūksies «triecienbūvju» idejas, grūti prognozēt, bet neizskatās, ka šobrīd kāds par to satrauktos. Tāpat nav skaidrs, kā pašvaldības budžets spēs dārgos objektus uzturēt, kad beigsies valsts atbalsts.

Ventspils Olimpiskais centrs – tikai olimpiešiem?

Olimpiskie centri visā valstī lielākoties darbojas ar zaudējumiem. To nosaka gan iedzīvotāju maksātspēja, gan objektu specifika – tās ir sarežģītas būves, kas prasa ievērojamus enerģijas resursus, kā arī citus apsaimniekošanas izdevumus. Būvējot šādus objektus, pašvaldība uzņemas segt to apsaimniekošanas un uzturēšanas izdevumus, kā arī nodrošināt iespēju trenēties Olimpiskās vienības sportistiem, bērniem un jauniešiem infrastruktūrai atbilstošā kvalitātē.

«Izdevumu daļa, kā ierasts, gulstas uz valsts pleciem, bet sportiskie sasniegumi runā paši par sevi  –  pēdējās olimpiskajās spēlēs piedalījās desmit olimpieši, kuru ikdienas treniņu bāze ir Ventspils Olimpiskais centrs. Tas ir pamats lepoties, gluži tāpat kā ar basketbola kluba un futbola kluba dažāda kaluma medaļām Latvijas čempionātos. Tomēr skaidrs, ka ne jau desmit olimpiešiem vien vajadzētu kalpot desmit dažādām sporta būvēm. Tikpat svarīgs, bet varbūt pat svarīgāks ir bērnu un masu sports. Visi Olimpiskā centra kompleksi par pieņemamām cenām ir pieejami katram sportotgribētājam. Tas veicina pilsētnieku aktivitāti, uzlabo veselību un dzīves kvalitāti. Pavisam cita aina ir ar bērnu sportu. Rodas sajūta, ka sporta dzīves organizatoriem nav plāna vai vēlēšanās ar šo jomu nodarboties. Klubos un sporta skolā Spars, kurus īpaši atbalsta un pārvalda domes amatpersonas, nodrošināti labi apstākļi un finansējums, bet citiem jāsamierinās ar nelielu vai minimālu atbalstu. Pilsētai tam nav naudas. Loģiski rodas jautājums – kāpēc gan vajadzēja būvēt teju NHL standartiem atbilstošu ledushalli, ja nav adekvātu finanšu līdzekļu hokeja vai daiļslidošanas attīstībai? Masu slidotavu uzbūvēt izmaksātu ievērojami lētāk, arī uzturēšanas izmaksas būtu zemākas. Bet kāpēc gan būvēt lētāk, ja ir pieejami naudas līdzekļi? Bērnu sporta attīstīšana pamatā atstāta vecāku ziņā. Arī sporta skolas Spars audzēkņu veselība pašvaldībai nerūp. Lai izveidotu loģisku sporta piramīdu, ar infrastruktūru nepietiek – ir nepieciešama koncepcija, kā šīs telpas aizpildīt ar saturu. Lai bērni varētu kvalitatīvi trenēties, nenodarot ļaunumu veselībai, nepieciešams ekipējums, fizioterapeiti, sporta ārsti un profesionāli bērnu treneri. Absurda ir situācija, ka pašvaldības amatpersonu pakļautībā strādājošo bērnu treneru atalgojums ir atkarīgs no sportiskajiem rezultātiem. Svarīgākais rezultāts ir bērnu veselība un saturīgi pavadīts laiks. Talantu attīstīšana un sportiskie rezultāti ir nākamais solis, kas iespējams, ja bērnam ar neadekvātām slodzēm, neņemot vērā augoša organisma specifiku, nesabojā veselību. Nepareizs treniņu process var nodarīt neatgriezeniskas sekas jaunajiem sportistiem. Tā ir milzu problēma visā Latvijā, ne tikai Ventspilī, un galvenais iemesls tam ir speciālistu trūkums un kvalifikācija. Uzbūvēt modernu halli un nenodrošināt personālu ir gluži kā palaist bērnus skolā bez skolotājiem,» komentē žurnālists.

Milzis uz māla kājām

Kas tad ir Ventspils Olimpiskais centrs? Lasām oficiālajā mājaslapā.

SIA Olimpiskais centrs Ventspils ir viens no lielākajiem un modernākajiem sporta kompleksiem Latvijā, kas nodarbojas ar olimpiskās kustības popularizēšanu, augstu profesionālā sporta sasniegumu un masu sporta attīstības veicināšanu. Olimpiskā centra Ventspils pārvaldībā ir basketbola un ledus halle, stadions, viesnīca, ūdens piedzīvojumu parks, sporta halle Pārventa, futbola stadions Katoļu ielā, sporta nams Centrs, skeitparki, Pludmales akvaparks, airēšanas bāze Dampeļi un Piedzīvojumu parks.

Olimpiskā centra Ventspils pamatkapitāla daļu īpašnieki ir Ventspils pilsētas dome un biedrība Latvijas Olimpiskā komiteja.

«Kā redzams, Olimpiskā sporta centra pārraudzībā ir ne tikai sporta bāzes, bet arī izklaides iestādes. Sabiedrībai nav pieejama informācija par katras bāzes vai izklaides parka peļņu un izdevumiem, bet gan vispārīga informācija par situāciju kopumā. Tātad mēs nezinām, vai zaudējumus rada visi objekti, vai izklaides pasākumi nes peļņu vai arī ir subsidējami, tāpat kā neuzzināsim, kādus ieņēmumus un zaudējumus radīs katra nākamā būve. Zinām, ka kopējie zaudējumi uzņēmumam, kas pieder pašvaldībai un LOK, ik gadu ir 600–700 tūkstošu eiro,» norādīts portālā.

Tāpat tiek uzsvērts, ka Olimpiskās komitejas vadītājs Aldons Vrubļevksis par zaudējumiem īpaši nesatraucas un uzskata, ka problēmas jārisina partnerim. Lūk, viņa sacītais Latvijas radio: «Dibinot olimpiskos centrus un uzsākot šos projektus, ir noslēgtas dalībnieku vienošanās, kur LOK un pašvaldības ir katra apņēmušās, ko tad viņi šajā centrā nodrošinās un ko darīs. Tādā ziņā mēs esam diezgan mierīgi, jo visas pašvaldības, kuras šajos projektos ir piedalījušās, apņēmušās nodrošināt centru saimniecisko darbību ar plusa zīmi neatkarīgi no grāmatvedības datiem un konkrētā gada saimnieciskās darbības rezultātiem.»

Kā rezumē žurnālists Kalns: «Tātad viss ir elementāri – LOK palīdz uzcelt, pašvaldība nodrošina peļņu vai sedz zaudējumus, bet, kas pats svarīgākais, piepilda šīs būves ar saturu – labiem apstākļiem, speciālistiem un skaidru vīziju par prioritātēm. Tie ir nopietni izdevumi, kas būs jāsedz iedzīvotājiem, bet par to vajadzēja domāt, pirms būvēja.

Tātad mums, ventspilniekiem, ir tiesības un pat pienākums prasīt no pašvaldības amatpersonām visupirms vienādu attieksmi pret mūsu bērniem, otrkārt, sabūvēto sporta būvju kvalitātei atbilstošu, visiem pieejamu pakalpojumu nodrošināšanu. Proti, ja NHL halle, tad vismaz NHL sistēmai atbilstoša bērnu un jauniešu sporta aizpildījums.»


Pievienot komentāru

Bosnijas serbu komandieri notiesā par genocīdu Srebrenicā

ANO Starptautiskā Bijušās Dienvidslāvijas Krimināltiesa pasludinājusi bijušo Bosnijas serbu spēku komandieri Radko Mladiču par vainīgu genocīdā un noziegumos pret cilvēci, kas pastrādāti deviņdesmitajos gados, Bosnijas kara laikā.

Tiesībsargs e-veselības sistēmā būtiskus trūkumus nesaskata

Pamatojoties uz Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas iesniegumu, kurā vērsa uzmanību uz nepieciešamību vērtēt Ministru kabineta noteikumus Par vienoto veselības nozares elektronisko informācijas sistēmu, tiesībsargs ierosināja pārbaudes lietu, analizēja atsevišķus E-veselības sistēmas aspektus, kā arī sniedza rekomendācijas, ziņo Tiesībsarga birojā.

Eirozonas ekonomikas pieaugums šogad straujākais pēdējos desmit gados

Eirozonas ekonomikas pieaugums šogad ir straujākais pēdējos desmit gados, norāda Eiropas Komisija Eiropas pusgada rudens priekšlikumu kopumā.

Latvijā pērn bijis straujāks lauksaimniecības izlaides vērtības kritums nekā vidēji ES

Latvijas lauksaimniecības sektora izlaides vērtība pērn bija 1,3 miljardi eiro, kas ir par 8,3% mazāk nekā 2015.gadā, tādējādi reģistrēts straujāks kritums nekā vidēji Eiropas Savienībā kopumā, liecina ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati.

Šadurskis: Noteikt kritērijus vidusskolai ir atbildīgs solis izglītības kvalitātes celšanai

Lai veicinātu kvalitatīvas izglītības pieejamību skolēniem visā Latvijas teritorijā, tiks noteikts minimāli pieļaujamais bērnu skaitu klasē. To paredz trešdien, 22.novembrī, Saeimā galīgajā lasījumā apstiprinātie grozījumi Izglītības likumā.

Tretjakovam atņem Sočos izcīnīto zelta medaļu, par čempionu kļūst Martins Dukurs

Starptautiskā Olimpiskā komiteja trešdien, 22.novembrī, atņēma Krievijas skeletonistam Aleksandram Tretjakovam 2014.gada Soču olimpiskajās spēlēs izcīnīto zelta medaļu, līdz ar to par olimpisko čempionu kļuvis Latvijas skeletona līderis Martins Dukurs, kurš Sočos palika otrais, bet viņa brālim Tomasam Dukuram pienākas bronzas godalga.

Apstiprināts Saeimas analītisko pētījumu plāns 2018.gadam

Saeimas Prezidijs un Frakciju padome trešdien, 22.novembrī, apstiprināja Saeimas Analītiskajā dienestā veicamo analītisko pētījumu plānu 2018.gadam. Pētījumu izstrādi Analītiskais dienests sāks jau šogad.

Jerošenko: Ušakovs virza neveselīgu politiku, Saskaņa tiek izmantota kā «satelītpartija» Lembergam

«Saskaņas un Aivara Lemberga pakļautībā esošās partijas Zaļo un zemnieku savienība sadarbība ir pastāvējusi vienmēr. Tā tas bija arī pirms Saskaņa parādījās Rīgas domē. Arī Saeimā ir šāda situācija, kaut arī Saskaņa vienmēr atrodas opozīcijā. Tomēr brīžos, kad viens vai otrs jautājums ir svarīgs Lembergam, nav jābūt izcilam politologam, lai ieraudzītu saikni starp šīm partijām. Citreiz šķiet, ka Saskaņa tiek izmantota kā «satelītpartija» Lembergam,» intervijā ar BNN norāda bijušais Saskaņas deputāts, Finansists, uzņēmuma Laika stars īpašnieks Vadims Jerošenko.

Aptauja: Latvijas iedzīvotāji finansiāli vismazāk aizsargātie Baltijā

Vairāk nekā 66% Latvijas iedzīvotājiem, pamatienākumu zaudēšanas gadījumā, draud palikšana bez jebkādiem iztikas līdzekļiem, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā. Lielai daļai (39%) nav nekādu uzkrājumu, ko izmantot, zaudējot darbu, bet 17% aptaujāto līdzekļu pietiks ne vairāk kā mēnesim.

Paredz finansiāli atbalstīt radošas personas – autorus vai izpildītājus

Paredz finansiāli atbalstīt radošas personas – autorus vai izpildītājus, tostarp ar atbalsta maksājumiem laika posmā, kad šīs personas negūst ieņēmumus, tostarp pārejošas darba nespējas laikā. 

Par Gaso valdes priekšsēdētāju iecelta Pētersone-Godmane

Par trešdien, 22.novembrī, dibinātā AS Latvijas gāze meitasuzņēmuma AS Gaso valdes priekšsēdētāju iecelta bijusī Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, liecina Latvijas gāzes paziņojums biržai Nasdaq Riga.

EK pozitīvi novērtē Latvijas 2018.gada budžeta projektu

Atbilstoši Eiropas Komisijas vērtējumam Latvijas sagatavotais 2018.gada budžeta projekts pilnībā atbilst Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumiem. Saskaņā ar Eiropas Komisijas aprēķiniem gan 2017.gadā, gan 2018.gadā Latvijas vispārējās valdības budžeta strukturālā bilance tiek novērtēta -1,8% no iekšzemes kopprodukta, savukārt 2018.gadā vispārējās valdības budžeta izdevumi pieaug par 7,1 procenta punktiem.

Pieaugot minimālajai algai, no nākamā gada palielinās uzturlīdzekļu apmēru par bērniem

Ņemot vērā, ka minimālā alga nākamgad pieaugs līdz 430 eiro, turpmākajos gados pakāpeniski pieaugs arī no Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksāto valsts garantēto uzturlīdzekļu apmērs bērniem un pilngadīgām personām, kuras turpina iegūt izglītību Latvijā.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā oktobrī samazinājās par 0,2%

2017.gada oktobrī salīdzinājumā ar septembri ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā samazinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,5%, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,1%.

Vaškevičs Austrijā pret sevi jūtot «skarbu, bet taisnīgu» tiesību sistēmas attieksmi

Kukuļņemšanā apsūdzētais bijušais Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora vietnieks Vladimirs Vaškevičs, kura izdošanu tiesāšanai no Austrijas nesekmīgi cenšas panākt Latvijas varasiestādes, Austrijā pret sevi jūtot «skarbu, bet, paldies Dievam, taisnīgu» tiesību sistēmas attieksmi.

Samazinās mediķu pagarinātā normālā darba laika ilgumu

Turpinot atteikties no noteiktā pagarinātā darba laika mediķiem, Saeima pieņēma grozījumus Ārstniecības likumā. Saskaņā ar grozījumiem tiks samazināts pagarinātā normālā darba laika ilgums, kā arī noteikti tā apmaksas principi 2018. un 2019.gadā.

Antāne: Nepārkrauto Krievijas kravu dēļ Latvija 9 mēnešos zaudējusi teju 50 milj.eiro

Latvijas ekonomika šī gada deviņos mēnešos ir zaudējusi aptuveni 50 miljonus eiro neiegūto Krievijas tranzīta kravu dēļ. Ja gada sākumā asociācijas uzņēmumiem naftas un ogļu kravu nosūtīšanu caur Ventspils ostu Krievijas dzelzceļš apstiprināja 90% apmērā, tad septembra mēnesī tie vairs bija tikai 5%, norāda biedrības BATL prezidente Inga Antāne.

Ziedot.lv: Lai mūsu sirdis ir kā tilts, kas dos cerību Valteram Frīdenbergam

Valters Frīdenbergs ir Latvijā iemīļots mūziķis. Daudzu gadu garumā ar vārdiem Sirds ir kā tilts labdarības akcijās aicinājis palīdzēt smagi slimiem bērniem. Šobrīd palīdzība nepieciešama Valteram pašam, vēsta portāls ziedot.lv.

Elektroauto stilīgs trends vai jaunais pasaules ekonomikas dzinulis?

«Latvijas satiksmē patlaban piedalās ap 350 elektroauto, taču Eiropa ir apņēmusies līdz 2030.gadam lielajās pilsētās uz pusi samazināt ar fosilo degvielu darbināmu mašīnu skaitu. Lai mēs pagūtu tam sagatavoties, laika nemaz nav daudz.»

Sāremā pēta interesi par prāmju satiksmi ar Latviju

Igaunijas lielākās salas pašvaldība vērsusies pie pieciem kuģniecības uzņēmumiem, vai tie nebūtu ieinteresēti uzsākt prāmju satiksmi starp Sāremā un Latviju.

Autovadītāj! Daudzviet uz autoceļiem veidojas apledojums, Kurzemē arī migla

Šorīt uz autoceļiem daudzviet veidojas apledojums, kas apgrūtina braukšanu un atsevišķos rajonos Kurzemē izveidojusies bieza migla. Slidenos ceļa posmus kaisa ar pretslīdes materiāliem. Lai uzlabotu braukšanas apstākļus ceļu uzturēšanas darbos iesaistītas 86 VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ziemas dienesta tehnikas vienības, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Latvija šķīrējtiesas procesa ietvaros atguvusi izdevumus 1,2 milj. eiro apmērā

Latvija no Igaunijas uzņēmēja Indreka Kuivallika atguvusi tiesvedības izdevumus 1,28 miljonu eiro apmērā, kas radušies starptautiskās šķīrējtiesas procesā vēja enerģijas ražotāja Winergy lietā, un atgūtie finanšu līdzekļi ir ieskaitīti valsts budžetā.

Igauņu pilsētiņa vilina iedzīvotājus atpakaļ ar SPA Siguldā un 100 eiro balvu

Keilas pilsētiņa, kas atrodas 25 kilometru attālumā no Tallinas, uzsākusi pusotru mēnesi ilgu kampaņu ar mērķi panākt, ka pilsētas iedzīvotāji, kuri deklarējušies Igaunijas galvaspilsētā, lai saņemtu tiesības braukt sabiedriskajā transportā bez maksas, pārdeklarējas atpakaļ savā dzīvesvietā.

Veselības inspekcijā: Novājinātu ārstu resursu dēļ ieilgst ekspertīžu veikšana

Novājinātā ārstu resursa dēļ Veselības inspekcijā ieilgst ekspertīžu veikšana, intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes teic VI vadītāja Indra Dreika.

Bezdarbnieku vidū pieaug gados vecāko cilvēku un personu ar invaliditāti īpatsvars

Kopējais bezdarbnieku skaits valstī pēdējos gados samazinās, taču reģistrēto bezdarbnieku vidū pieaug gados vecāko cilvēku un personu ar invaliditāti īpatsvars, savukārt ilgstošo bezdarbnieku skaits joprojām saglabājas ievērojami augsts un gandrīz nemainīgs.

Jaunākie komentāri