bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 25.06.2017 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

Ko nevar nest, to nevajag celt…

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Ventspils Olimpiskais sporta centrs ir pilsētas un visa novada lepnums – tas ir viens no lielākajiem un modernākajiem Latvijā, bet vieni no lielākajiem ir arī tā saimnieciskās darbības mīnusi. Tie ir  600–700 tūkstoši eiro ik gadu, ko pagaidām lielākoties nosedz valsts dotācijas, bet daļa sloga gulstas arī uz pašvaldības pleciem. Neraugoties uz to, Ventspilī turpinās dārgu objektu būvniecība. Atklāts ir jautājums – vai tas ir ieguldījums rītdienā vai arī īstermiņa plānošana: ja dod, tad ņemam, pēc tam kaut vai ūdens plūdi, žurnālists Juris Kalns raksta portālā Ventspilnieks.lv.

Būvējam šodienai

Ventspils iedzīvotāju skaits, pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas datiem, ir sarucis līdz nepilniem 36 tūkstošiem. Neoficiāla informācija liecina, ka Ventspils iedzīvotāju skaits varētu pat nepārsniegt 20 tūkstošus, vēsta portāls Ventspilnieks.lv.

Tā kā lielākā budžeta ieņēmumu pozīcija ir tieši ienākuma nodoklis, saprotams, ka katra jauna nasta budžetam ir jāsedz pašiem ventspilniekiem vai arī jācer uz valsts atbalstu. Pagaidām valsts atbalstu nodrošina Ventspils vadības labās attiecības ar valdību un Saeimu. Būvniecības nozarē Ventspilī nodarbināti vairāk nekā 8% darbspējīgo iedzīvotāju, un, lai šīs darba vietas saglabātu, ir jābūvē. No šāda aspekta raugoties, Eiropas un valsts finansētie objekti ir īsta medusmaize, jo pašvaldība un privātais sektors visu nozari ar darbu nodrošināt nespētu. Tāpēc ir jāizmanto katra iespēja paņemt naudu, īpaši nedomājot, ko darīt ar uzbūvētajiem objektiem, vai tie vispār ir vajadzīgi un kā pēc tam tos uzturēt.

Portāls norāda, ka komiskākais piemērs ir Ventspils Mūzikas vidusskola, kuras būvniecībai nauda piesaistīta no Eiropas emisiju kvotas finansējuma. Lai arī ap šo ieceri sacēlās neliels skandāliņš, karavāna turpina ceļu, un skola top. Bērni apgūs mūziku modernā skolā, pilsētai būs vēl viena koncertzāle un pie reizes arī vēl viena izdevumu pozīcija nākotnes budžetā. Darbu celtniekiem un ieņēmumus būvfirmām šogad nodrošina arī jaunā, modernā baseina būvniecība un Radioastronomijas centra modernizācija. Kas notiks ar nozari brīdī, kad Eiropas naudas straume apsīks un aptrūksies «triecienbūvju» idejas, grūti prognozēt, bet neizskatās, ka šobrīd kāds par to satrauktos. Tāpat nav skaidrs, kā pašvaldības budžets spēs dārgos objektus uzturēt, kad beigsies valsts atbalsts.

Ventspils Olimpiskais centrs – tikai olimpiešiem?

Olimpiskie centri visā valstī lielākoties darbojas ar zaudējumiem. To nosaka gan iedzīvotāju maksātspēja, gan objektu specifika – tās ir sarežģītas būves, kas prasa ievērojamus enerģijas resursus, kā arī citus apsaimniekošanas izdevumus. Būvējot šādus objektus, pašvaldība uzņemas segt to apsaimniekošanas un uzturēšanas izdevumus, kā arī nodrošināt iespēju trenēties Olimpiskās vienības sportistiem, bērniem un jauniešiem infrastruktūrai atbilstošā kvalitātē.

«Izdevumu daļa, kā ierasts, gulstas uz valsts pleciem, bet sportiskie sasniegumi runā paši par sevi  –  pēdējās olimpiskajās spēlēs piedalījās desmit olimpieši, kuru ikdienas treniņu bāze ir Ventspils Olimpiskais centrs. Tas ir pamats lepoties, gluži tāpat kā ar basketbola kluba un futbola kluba dažāda kaluma medaļām Latvijas čempionātos. Tomēr skaidrs, ka ne jau desmit olimpiešiem vien vajadzētu kalpot desmit dažādām sporta būvēm. Tikpat svarīgs, bet varbūt pat svarīgāks ir bērnu un masu sports. Visi Olimpiskā centra kompleksi par pieņemamām cenām ir pieejami katram sportotgribētājam. Tas veicina pilsētnieku aktivitāti, uzlabo veselību un dzīves kvalitāti. Pavisam cita aina ir ar bērnu sportu. Rodas sajūta, ka sporta dzīves organizatoriem nav plāna vai vēlēšanās ar šo jomu nodarboties. Klubos un sporta skolā Spars, kurus īpaši atbalsta un pārvalda domes amatpersonas, nodrošināti labi apstākļi un finansējums, bet citiem jāsamierinās ar nelielu vai minimālu atbalstu. Pilsētai tam nav naudas. Loģiski rodas jautājums – kāpēc gan vajadzēja būvēt teju NHL standartiem atbilstošu ledushalli, ja nav adekvātu finanšu līdzekļu hokeja vai daiļslidošanas attīstībai? Masu slidotavu uzbūvēt izmaksātu ievērojami lētāk, arī uzturēšanas izmaksas būtu zemākas. Bet kāpēc gan būvēt lētāk, ja ir pieejami naudas līdzekļi? Bērnu sporta attīstīšana pamatā atstāta vecāku ziņā. Arī sporta skolas Spars audzēkņu veselība pašvaldībai nerūp. Lai izveidotu loģisku sporta piramīdu, ar infrastruktūru nepietiek – ir nepieciešama koncepcija, kā šīs telpas aizpildīt ar saturu. Lai bērni varētu kvalitatīvi trenēties, nenodarot ļaunumu veselībai, nepieciešams ekipējums, fizioterapeiti, sporta ārsti un profesionāli bērnu treneri. Absurda ir situācija, ka pašvaldības amatpersonu pakļautībā strādājošo bērnu treneru atalgojums ir atkarīgs no sportiskajiem rezultātiem. Svarīgākais rezultāts ir bērnu veselība un saturīgi pavadīts laiks. Talantu attīstīšana un sportiskie rezultāti ir nākamais solis, kas iespējams, ja bērnam ar neadekvātām slodzēm, neņemot vērā augoša organisma specifiku, nesabojā veselību. Nepareizs treniņu process var nodarīt neatgriezeniskas sekas jaunajiem sportistiem. Tā ir milzu problēma visā Latvijā, ne tikai Ventspilī, un galvenais iemesls tam ir speciālistu trūkums un kvalifikācija. Uzbūvēt modernu halli un nenodrošināt personālu ir gluži kā palaist bērnus skolā bez skolotājiem,» komentē žurnālists.

Milzis uz māla kājām

Kas tad ir Ventspils Olimpiskais centrs? Lasām oficiālajā mājaslapā.

SIA Olimpiskais centrs Ventspils ir viens no lielākajiem un modernākajiem sporta kompleksiem Latvijā, kas nodarbojas ar olimpiskās kustības popularizēšanu, augstu profesionālā sporta sasniegumu un masu sporta attīstības veicināšanu. Olimpiskā centra Ventspils pārvaldībā ir basketbola un ledus halle, stadions, viesnīca, ūdens piedzīvojumu parks, sporta halle Pārventa, futbola stadions Katoļu ielā, sporta nams Centrs, skeitparki, Pludmales akvaparks, airēšanas bāze Dampeļi un Piedzīvojumu parks.

Olimpiskā centra Ventspils pamatkapitāla daļu īpašnieki ir Ventspils pilsētas dome un biedrība Latvijas Olimpiskā komiteja.

«Kā redzams, Olimpiskā sporta centra pārraudzībā ir ne tikai sporta bāzes, bet arī izklaides iestādes. Sabiedrībai nav pieejama informācija par katras bāzes vai izklaides parka peļņu un izdevumiem, bet gan vispārīga informācija par situāciju kopumā. Tātad mēs nezinām, vai zaudējumus rada visi objekti, vai izklaides pasākumi nes peļņu vai arī ir subsidējami, tāpat kā neuzzināsim, kādus ieņēmumus un zaudējumus radīs katra nākamā būve. Zinām, ka kopējie zaudējumi uzņēmumam, kas pieder pašvaldībai un LOK, ik gadu ir 600–700 tūkstošu eiro,» norādīts portālā.

Tāpat tiek uzsvērts, ka Olimpiskās komitejas vadītājs Aldons Vrubļevksis par zaudējumiem īpaši nesatraucas un uzskata, ka problēmas jārisina partnerim. Lūk, viņa sacītais Latvijas radio: «Dibinot olimpiskos centrus un uzsākot šos projektus, ir noslēgtas dalībnieku vienošanās, kur LOK un pašvaldības ir katra apņēmušās, ko tad viņi šajā centrā nodrošinās un ko darīs. Tādā ziņā mēs esam diezgan mierīgi, jo visas pašvaldības, kuras šajos projektos ir piedalījušās, apņēmušās nodrošināt centru saimniecisko darbību ar plusa zīmi neatkarīgi no grāmatvedības datiem un konkrētā gada saimnieciskās darbības rezultātiem.»

Kā rezumē žurnālists Kalns: «Tātad viss ir elementāri – LOK palīdz uzcelt, pašvaldība nodrošina peļņu vai sedz zaudējumus, bet, kas pats svarīgākais, piepilda šīs būves ar saturu – labiem apstākļiem, speciālistiem un skaidru vīziju par prioritātēm. Tie ir nopietni izdevumi, kas būs jāsedz iedzīvotājiem, bet par to vajadzēja domāt, pirms būvēja.

Tātad mums, ventspilniekiem, ir tiesības un pat pienākums prasīt no pašvaldības amatpersonām visupirms vienādu attieksmi pret mūsu bērniem, otrkārt, sabūvēto sporta būvju kvalitātei atbilstošu, visiem pieejamu pakalpojumu nodrošināšanu. Proti, ja NHL halle, tad vismaz NHL sistēmai atbilstoša bērnu un jauniešu sporta aizpildījums.»


Pievienot komentāru

Nekustamā īpašuma iegādes «sāpju slieksnis» Latvijā - 100 000 eiro

Latvijas iedzīvotāji, apsverot iespēju iegādāties jaunu mājokli, par izmaksu «sāpju slieksni» atzīst 100 tūkstošus eiro, tostarp kritiskā robeža dzīvokļiem jaunā projektā ir 1 300 eiro/m2, sērijveida dzīvokļiem - 1 000 eiro/m2, bet savrupmājām - 1 600 eiro/m2, liecina maijā veiktā AS PrivatBank klientu aptauja.

Pētījums: Ūdens spēj uzlabot atmiņu

Uztura un veselīga dzīvesveida speciālisti gadiem ilgi uzsver nepieciešamību uzņemt pietiekamu daudzumu ūdens, jo tas labvēlīgi ietekmē cilvēka organismu, precīzāk sakot - prāta spējas.

Lietuva grasās noteikt griestus skaidras naudas maksājumiem 3 000 eiro apmērā

Zemnieku un zaļo vadītā Lietuvas valdība pieņēmusi likumprojektu par ierobežojumu noteikšanu skaidras naudas maksājumiem, tiem nosakot griestus 3 000 eiro apmērā.

Būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, trešajā, galīgajā, lasījumā pieņēma likuma grozījumus, atbalstot deputāta Inta Dāldera priekšlikumu, ka būs jāpublicē arī valsts iestāžu darbinieku atalgojums.

Par apzināti mainītiem transportlīdzekļa nobraukuma rādītājiem piemēros sodus

Personām, kas apzināti mainījušas transportlīdzekļa nobraukuma rādītājus, varēs piemērot ar administratīvo atbildību un naudas sodu.

Skudra: Prezidents maldās, ja domā, ka tautas vēlēts prezidents ieviesīs uzticamību valdībai

Valsts prezidents Raimonds Vējonis dziļi maldās, ja domā, ka tautas velēts prezidents palīdzēs celt sabiedrības uzticību prezidenta institūtam, parlamentam un valdībai, saka Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes asociētais profesors Ojārs Skudra.

VPR: Reģioni spēj piedāvāt vairāk nekā metropoles

Reģionu sabalansētu un ilgtspējīgu attīstību iespējams panākt vienīgi ar mērķtiecīgu un pamatotu rīcību. Piemēri no citām ES valstīm parāda, ka vislabākos rezultātus uzrāda tie reģioni, kuros stratēģijas tiek īstenotas ar spēcīgu reģionālo finanšu instrumentu palīdzību, kas mūsu valstī joprojām iztrūkst, pauž Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības un projektu nodaļas vadītāja Laila Gercāne.

Ļaunprātīgi izveidotas mājaslapas preventīvos nolūkos varēs uz laiku atslēgt

Lai pilnveidotu mājaslapu atslēgšanas kārtības regulējumu, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā atbalstījusi grozījumu Elektronisko sakaru likumā.

«Lembergs: Tev viņus vajag pazemot, pazemot. Lai viņi nāk pie oligarha - lai nāk lūgties pie tā, ko apd****»

Politbiznesmenis Ainārs Šlesers ar saviem sarunu biedriem - Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Rīgas domnieku Andri Ameriku, partijas Saskaņa valdes locekli Jāni Urbanoviču, zemkopības ministru Jāni Dūklavu un eksbaņķieri Valēriju Karginu - viesnīcā Rīdzene apspriedis gan Valda Dombrovska valdības gāšanu, gan vairāku augstu valsts amatpersonu nomaiņu, turklāt ar Dūklavu pārrunātas arī iespējas pārdot kādu viņam pastarpināti piederošu zemesgabalu Rīgas brīvostas teritorijā, liecina žurnālā Ir publicētie sarunu atšifrējumi, kas esot iegūti «no avotiem, kas lūdz savu identitāti neatklāt».

Atvieglo prasības izmaiņām būvniecības iecerē

Lai veicinātu būvniecības procesa efektivitāti, Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus pieņēma grozījumus Būvniecības likumā. Tie paredz atvieglot prasības izmaiņām būvniecības iecerē, kā arī veicināt Būvniecības informācijas sistēmas izmantošanu.

Nacionālie bruņotie spēki nogādās Ukrainā jau septīto labdarības sūtījumu

Nākamnedēļ Nacionālo bruņoto spēku karavīri un virskapelāns Elmārs Pļaviņš dosies uz Ukrainu, lai nogādātu jau septīto humānās palīdzības kravu Ukrainas bruņoto spēku karavīriem, viņu ģimenēm un Austrumukrainā cietušajiem civiliedzīvotājiem.

Sesku atkārtoti ievēl par Liepājas mēru

Notikušajā pirmajā jaunā sasaukuma Liepājas domes sēdē  piektdien, 22.jūnijā, par Liepājas pilsētas domes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēts līdzšinējais pašvaldības vadītājs Uldis Sesks,  informē Liepājas vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Simona Petrovica.

Policijai daudz darba: Atklātas vairākas nelikumīgas alkohola ražotnes

Valsts policija mērķtiecīga darba rezultātā vairākās vietās Latvijā pagājušajā nedēļas izskaņā vien izņēmusi ievērojamu skaitu nelegālo akcizēto preču. Kopumā šajās dienās likumsargi izņēmuši teju sešas tonnas alkoholiskā dzēriena, kuru izcelsmi skaidros ekspertīzēs un 110 tūkstošus cigarešu bez Latvijas akcīzes markām. Tāpat Pierīgā aizvērtas divas nelikumīgas alkohola ražotnes.

Rumānijā krīt Grindeanu valdība

Pēc mazāk nekā sešiem mēnešiem pie varas Rumānijā gāzta premjerministra Sorina Grindeanu vadītā valdība.

Aizliedz izceļot no valsts personām, kuras apdraud drošību

Lai novērstu radikalizācijas un ekstrēmisma izplatīšanos, izceļot no valsts aizliegs personām, kuras var apdraudēt valsts drošību, BNN informē Saeimas Preses dienestā. Izmaiņas saistītas ar ierobežojumiem militārās un kaujas gūšanas pieredzei ārvalstīs, lai atturētu personas piedalīties šādos pasākumos.

Ūdens temperatūra upēs un ezeros pārsvarā zemāka par +19 grādiem

Lielākajā daļā upju un ezeru ūdens temperatūra ir +15..+19 grādi pēc Celsija, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati.

Ko Saulgriežos iespējams piedzīvot kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā?

Vasaras Saulgriežu un Jāņu svinēšana ir viena no senākajām tradīcijām Baltijas valstīs, ko atzīmē ne tikai Latvijā, bet arī Lietuvā un Igaunijā. Šajā laikā cilvēki arvien vairāk dodas ārpus pilsētas, lai iepazītu apkārtni un kaimiņu valstis, liecina autonomas uzņēmumā Payless novērojumi.

Alus patēriņš pēdējos gados Latvijā saglabājas nemainīgs; sieru apēd vairāk

Pirms desmit gadiem viens iedzīvotājs alum iztērēja nedaudz vairāk par 15 eiro gadā, bet pēc pēdējiem pieejamiem datiem viens iedzīvotājs alum iztērēja 17,6 eiro gadā, liecina Centrālā statistikas pārvalde apkopotā statistika.

Saeima nosaka indeksācijas pieaugumu pensionāriem ar lielu darba stāžu

Saeima ceturtdien, 22.jūnijā, divos lasījumos kā steidzamas pieņēma Sociālo un darba lietu komisijas sagatavotās izmaiņas pensiju likumā, nākamgad paredzot pensiju pieaugumu vairākām pensionāru grupām.

Šķērsojot ES robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā

Ja persona iebrauc Eiropas Savienībā vai izbrauc no tās un ved skaidru naudu 10 000 eiro apmērā vai vairāk, tā ir jādeklarē, atgādina Valsts ieņēmumu dienests.

Institūts: Valstij jāsaglabā akciju kontrolpakete, taču politiķiem ir bailes šādu soli spert

Pilnīgi neizmantota finansējuma piesaistes iespēja valsts uzņēmumiem ir to akciju daļēja kotācija biržā, atzīst Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta Latvijas pārstāvniecības vadītājs Andris Grafs.

Rail Baltica līgums ļaus vilcieniem sasniegt 240 km/h līdzšinējo 120 vietā

Latvijas Republikas Saeima ratificē Rail Baltica līgumu, kurā paredzēts pasažieru vilcieniem sasniegt ātrumu līdz pat 240 kilometriem stundā līdzšinējo 120 vietā un kravas no Tallinas līdz Polijai nogādāt divās dienās līdzšinējo četru vietā. 

Notiesāts neiroķirurgs par nevērību operācijas laikā, kā rezultātā pacients mira

Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija paziņojusi saīsināto spriedumu krimināllietā, ar kuru tika notiesāts SIA Rīgas 1. slimnīca bijušais neiroķirurgs Māris Strazdiņš par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīgu pildīšanu.

Mamikins: Latvija kļūst par bagāto Eiropas valstu izgāztuvi

Šonedēļ, nelegālās izgāztuves teritorijā Jūrmalā, notika paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks. Pēc Valsts vides aizsardzības dienesta aplēsēm dega ap 23 tonnām atkritumu, galvenokārt plastmasas atkritumi, uzsver Latvijas eiroparlamentārieša Andrejs Mamikins birojā.

Noderīgi farmaceita padomi drošai līgošanai, ja gadās kāda ķibele

Lai svētkus pavadītu bez raizēm, kārtojot ceļasomas līgošanai, farmaceiti aicina laikus nodrošināties pret sadzīviskām ķibelēm un paredzamām veselības problēmām, proti, ja iedūrusies skabarga, pārēšanās, alerģijas, kukaiņu kodumi un apdegumi ir vienas no biežākajām ķibelēm Saulgriežu laikā.

Jaunākie komentāri