bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.01.2017 | Vārda dienas: Austris
LatviaLatvija

Ko, pērkot īpašumu Vecrīgā, apkrāpusi Gerharda ģimene?

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda ģimene, 2004.gadā dzīvokli – mākslinieka darbnīcu Vecrīgā iegādājoties par zemesgrāmatā uzrādītajiem 5 759 latiem, ir piekrāpusi vai nu pārdevēju – 1936.gadā dzimušu gleznotāju – vai arī Latvijas valsti, vēsta portāls Pietiek.

Zemesgrāmatas nodalījuma ieraksti un Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu deklarāciju publiskās datu bāzes informācija apliecina – 50,6 kvadrātmetrus lielu mākslinieku darbnīcu Vecrīgā pašreizējā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda sieva Vita Gerharde 2004.gadā no sveša cilvēka iegādājusies, oficiāli samaksājot smieklīgu summu – aptuveni 162 eiro kvadrātmetrā.

Divu uzņēmumu – Balsts un Latio – datu bāzēs atrodami neapstrīdami dati par īpašumu cenām šajā laikā. Abu uzņēmumu pārstāvju sniegtā informācija apliecina – godīgs darījums, 50,6 kvadrātmetrus lielu dzīvokli vai telpas Vecrīgā 2004.gada pavasarī iegādājoties par 5 759 latiem (8 200 eiro), bijis vienkārši neiespējams.

«2004.gadā neizbūvēts mansards maksāja no 1 200 līdz 1 500 eiro kvadrātmetrā, izbūvēts – 2 000-3 000 eiro kvadrātmetrā,» – šādu cenu diapazonu min uzņēmumu grupas Balsts vadītājs Aigars Zariņš. «1 200 – 3 500 eiro kvadrātmetrā,» – līdzīgu informāciju sniedza uzņēmumā Latio.

Tas nozīmē, ka reālā Vitas Gerhardes 2004.gada aprīlī iegādātās mākslinieka darbnīcas cena bija vismaz 7,5 reizes lielāka nekā tā, kas tika uzrādīta valstij kā oficiālā darījuma summa, dzīvokli iegādājoties no 1936.gadā dzimušā Gaidara Jēkabsona.

Līdz ar to ir iespējami tikai divi varianti – Gerhardu ģimene piekrāpa vai nu gados veco gleznotāju (mākslinieka Roberta Koļcova radinieku, – viņš portālam minēja, ka Jēkabsona pašreizējais veselības stāvoklis nav tāds, lai viņu iztaujātu par šo darījumu), dzīvokli no viņa nopērkot par sviestmaizi, vai arī valsti, līdzīgi Gerharda kādreizējam partijas biedram Jānim Straumem izvairoties no nodokļu nomaksas.

Ne Gerhards, ne viņa biroja pārstāvji joprojām nav snieguši atbildes uz jautājumiem saistībā ar šo darījumu.

«Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Kaspara Gerharda sievas ģimene dzīvoklī Vecrīgā ir dzīvojuši jau kopš 1960-tajiem gadiem, un atbilstoši tā laika likumdošanai ģimene īpašumu privatizēja par privatizācijas sertifikātiem. Par īpašumiem tika nomaksāti likumdošanai atbilstošās visas valsts nodevas un pārējie maksājumi. Visi darījumi ar nekustamajiem īpašumiem notikuši atbilstoši Latvijas likumdošanas normatīvajiem aktiem,» – ar šādu paziņojumu pirmdien klajā nāca Gerharda pārstāve.

Jau ziņots, ka Gerharda sievas Vitas Gerhardes oficiālā īpašumā Vecrīgā, Klostera ielā ir divi dzīvokļi, kas apvienoti vienā mājoklī ar kopējo platību – aptuveni 116 kvadrātmetru, kura pašreizējā tirgus cena aptaujāto ekspertu skatījumā varētu būt vismaz 300 tūkstoši eiro.

Viens no tiem, kā rāda zemesgrāmatas informācija, patiešām varētu būt iegādāts privatizācijas ceļā, jo zemesgrāmatā nav minēts tā iepriekšējais īpašnieks. Šādā veidā Vitai Gerhardei 66,4 kvadrātmetrus lielu dzīvokli Vecrīgā, Klostera ielā 9/11 izdevies iegādāties par 4 068 latiem (divreiz mazāk par dzīvokļa kadastrālo vērtību).

Taču ir vēl arī otrs dzīvoklis, ko Vita Gerharde iegādājusies 2004.gadā. Šis dzīvoklis ir šajā pašā ēkā esoša 50,6 kvadrātmetrus liela mākslinieka darbnīca, kuru Gerhardu ģimene, kā rāda zemesgrāmata, nebūt nav privatizējusi par sertifikātiem vai arī tajā dzīvojusi kopš 60. gadiem.

Patiesībā šo dzīvokli, spriežot pēc zemesgrāmatas datiem, bija privatizējusi pilnīgi cita persona – 1936. gadā dzimušais Gaidars Jēkabsons. Arī uz jautājumu, kāds tieši Gerhardu ģimenes loceklis, pēc viņu versijas, ir bijis šis Gaidars Jēkabsons, ne ministrs, ne viņa pārstāvji pagaidām nav spējuši atbildēt.

Tikmēr VID amatpersonu deklarāciju publisko datu reģistrā ir atrodama gan Gerharda, gan viņa sievas deklarācija, un no abām redzams, ka ne viena, ne otra ģimenē nekāda Gaidara Jēkabsona nav bijis.

2004.gadā, kad notika otrs darījums, Gerhards bija Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs. Īstās darījuma cenas uzrādīšana Gerhardu ģimeni noteikti nebūtu izputinājusi, jo dažādos valsts darbos viņš gadā kopā nopelnīja vairāk nekā 26 tūkstošus latu (37 tūkstošus eiro).

Ref: 102.000.102.10373


Pievienot komentāru

  1. !!! saka:

    un šitādiem te pasniedz valsts augstākos apgalvojumus??? tad jau tante Bauskā, kas visu mūžu godīgi nodzīvojusi, vairāk to pelnījusi

    +1 0 -1 0

  2. nu ko saka:

    Tādi viņi visi ir. Un tik balso par viņiem .

    +1 0 -1 0

  3. godīgi saka:

    Mūsu tautiete bijusi Zviedrijas ministre demisēja dzīvokļa skandāla dēļ,kad Gerhards to izdarīs?

    +1 0 -1 0

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.