bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.10.2017 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Latvijai neesot šķēršļu patiesā labuma guvēju reģistru padarīt pieejamu sabiedrībai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijai nav šķēršļu patiesā labuma guvēju reģistrā iekļauto informāciju padarīt pieejamu sabiedrībai, kas varētu veicināt patiesā labuma guvēja identificēšanas un atklāšanas efektivitāti, secinājusi Latvijas Komercbanku asociācija (LKA) pēc veiktās juridiskās izpētes, tajā skaitā starptautisko tiesību avotu un ārvalstu prakses analīzes.

Šobrīd Ministru Kabinets apstiprinājis un Saeimā tiek virzīti Grozījumi Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā, kas paredz plašāku šīs datu bāzes pieejamību, nekā tā ir šobrīd. Taču LKA veiktajā izpētē konstatēts, ka Latvijai ir iespēja patiesā labuma guvēju reģistru sabiedrībai atvērt vēl plašāk par likumprojektā paredzēto, norāda asociācijā.

LKA valdes priekšsēdētāja Sanda Liepiņa uzsver, ka, padarot patiesā labuma guvēju reģistra informāciju publiski pieejamu, to noskaidrošana Latvijā varētu tik padarīta efektīvāka. Latvijas banku sektoram tas ļautu stiprināt noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības funkciju, kur bankas pastāvīgi veic uzlabojumus to kontroles mehānismos. Tāpat publiski pieejams reģistrs liecinātu par pozitīvu vērtējumu valsts tiesiskajai un ekonomiskajai videi, būtiski uzlabojot uzticību darījuma partneriem no Latvijas un mūsu valsts reputāciju, kā arī mazinātu ēnu ekonomiku.

«Adekvātas, pareizas un aktuālas informācijas nodrošināšana reģistrā, kā arī tā publiska pieejamība sabiedrībai bija arī viens no diskusijas tematiem pirmdien, 19.jūnijā, notikušajā valsts iestāžu un finanšu nozares pārstāvju diskusijā ar Eiropas Parlamenta deputātu Krišjāni Kariņu, kurš virzījis iniciatīvu ES izveidot vienotu patiesā labuma guvēju reģistru,» vēsta LKA.

Diskusijas laikā  asociācijā norāda, ka tika minēts, ka dažas ES dalībvalstis jau ir veikušas pasākumus vai paziņojušas savus nodomus informāciju no patiesā labuma guvēja reģistra darīt pieejamu sabiedrībai. Publiska reģistra ieviešana paredzēta Slovēnijā, Igaunijā, Somijā, Nīderlandē un citās valstīs. Arī Lielbritānijā patiesā labuma guvēju reģistra informācija ir vispārpieejama sabiedrībai. Šāda valstu nostāja ir saskaņā ar jauno Eiropas direktīvu naudas atmazgāšanas novēršanas jomā jeb AML V direktīvu. Katrā no valstīm paredzēti dažādi mehānismi personu datu apstrādes risku mazināšanai saistībā ar patiesā labuma guvēju reģistra atklātumu. «Tas ir risināms jautājums,» uzskata Liepiņa.

LKA skaidro, ka šobrīd Latvijas praksē esošā situācija, ka Komerclikumā norādītais slieksnis – 25% – pieļauj nodibināt vairākus uzņēmumus, sadalot daļu proporciju. Uzņēmumu reģistram šobrīd nav pienākuma vērtēt saskaņotu darbību esamību starp šādi mākslīgi sadalītām kapitāla daļām, lai izvairītos no patiesā labuma guvēja atklāšanas. Uzņēmumu reģistra aktīvāka loma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā būtu pamatota un ir paredzama normatīvajos aktos, kā arī sankcijām par pienākumu nepildīšanu jābūt jūtamām un motivējošām. Tāpat arī šobrīd neviens likums neliek par pienākumu sabiedrībām pašām veikt izmeklēšanu un vākt informāciju par savu dalībnieku dalībniekiem un ir vērojami citi problēmjautājumi.

Tāpat asociācijas veiktā izpēte liecina, ka reģistra publiska pieejamība nodrošinātu arī to, ka ne vien kompetentās iestādes un jomu regulējošā likuma subjekti, bet arī ikviena persona varētu uzzināt informāciju par juridiskām personām, kuras nav norādījušas vai ir nepareizi norādījušas to patiesā labuma guvēju. Patiesā labuma guvēja fakta nenorādīšanu varētu vēlāk izmantot tiesiskajās attiecībās ar valsti, ierobežojot piekļuvi noteikta veida tiesībām, kas saistītas ar piekļuvi valsts resursiem.

«Padarot informāciju publiski pieejamu un atklātu, papildus valsts pārvaldes iestāžu īstenotajai kontrolei reģistrā iekļautā informācija tiktu kontrolēta gan no citu komersantu, gan no sabiedrības puses. Tā būtu iespēja nodrošināt, ka kļūdaini norādīto informāciju par patiesā labuma guvēju identificētu ātrāk un efektīvāk, nevis izmantojot laikietilpīgas procedūras. Tas pavērtu labākas iespējas arī pētniecisko žurnālistu darbam, lai izgaismotu iespējamos pārkāpumus. Patiesā labuma guvēju noskaidrošana vairs nav tikai kontroles dienestu vai banku jautājums, tā ir ikdiena, kuru normatīvajiem aktiem būtu jāatspoguļo,» uzskata Liepiņa.

Ref:224.000.103.1510

Pievienot komentāru

Reverta emitētās obligācijas izslēgs no regulētā tirgus

Likvidējamās problemātisko aktīvu pārvaldītājas Reverta emitētās obligācijas šonedēļ izslēgs no biržas Nasdaq Riga parāda vērtspapīru saraksta, teikts biržas paziņojumā.

Miega ārste: Stresa un miega problēmas - «apburtais» loks, no kura jāizkāpj

Paaugstināts stress arvien ir ļoti izplatīta problēma iedzīvotāju vidū. Diemžēl nereti ar to kopā rodas arī miega traucējumi, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Turklāt to risināšanai ne vienmēr laikus tiek meklēta palīdzība. Tā vietā - kā īslaicīgu līdzekli izmantojot dažādus alkoholiskos dzērienus. Par to, kā rīkoties, lai izkāptu no šī «apburtā» stresa un miega problēmu loka, stāsta psihiatre, miega ārste Ija Cimdiņa.

NSL un ZZS iespējamās nelikumīgās finansēšanas lietā iesaistīta vēl viena persona

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sāktajā kriminālprocesā par iespējamo partijas No sirds Latvijai un Zaļo un zemnieku savienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā figurē vēl viena persona, un lietu kriminālvajāšanai varētu nodot tuvāko mēnešu laikā.

Latvijā nodotā piena apmērs septembrī samazinājies par 2,2%

Šogad septembrī nodotā svaigpiena apmērs Latvijā samazinājies par 2,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi un bija 72 246 tonnas.

Vēlēšanās Čehijā uzvar policijai izdotā miljardiera Babiša partija

Čehijas parlamenta vēlēšanās, kas aizvadītas pagājušajā nedēļas nogalē, uzvarējusi centriskā partija ANO. To vada miljardieris Andrejs Babišs, kuru Čehijas parlaments šoruden izdeva kriminālvajāšanai par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Savienības lauksaimniecības subsīdiju piesaistē.

Paredz, ka līdz 2035.gadam mirstība no insulta Latvijā pieaugs par 15%.

Lai vērstu uzmanību uz dramatisko insulta izplatību Latvijā, kā arī mudinātu lēmumu pieņēmējus nekavējoties uzlabot insulta profilaksi un ārstēšanu, novirzot tai papildu finansējumu, kardiologi un neirologi aicina uz diskusiju Kā novērst insulta krīzi Latvijā? 25.oktobrī plkst. 11.00 Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Lielajā konferenču zālē.

Pavļuts: Partiju apvienības būtu vēlamas, bet ne polittehnoloģisku apsvērumu dēļ

Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, savstarpēji būtu jāapvienojas vai jāsadarbojas tām partijām, kurām «tiešām ir pa ceļam», nevis apvienības jāveido polittehnoloģisku apsvērumu dēļ, pauž jaunās partijas Kustība Par līderis Daniels Pavļuts.

Uzzini lielākos satiksmes ierobežojumus valsts autoceļu tīklā

Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) posmā pie tilta pār Mazo Juglu Salaspils novadā remontdarbu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu ceļa joslu un ir palēnināta. Īpaši virzienā uz Saulkalni. VAS Latvijas Valsts ceļi iesaka izmantot citus maršrutus.

Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās nepieciešamas vienotas politiskās nācijas izveidei, tā Šadurskis

Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, skaidro izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

CVK vērtēs pārkāpumu ietekmi uz mandātu sadalījumu

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi Latgales apgabaltiesas 20.jūnija spriedumu krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās, kas stājies likumīgā spēkā šā gada 22.septembrī.

Spānija noliedz, ka centieni atņemt Katalonijai autonomiju pielīdzināmi «apvērsumam»

Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss noliedzis, ka centrālās valdības tiekšanās ieviest tiešu pārvaldi separātiskajā Katalonijas reģionā uzskatāmi par «apvērsumu», kā to saredz Barselonā.

Rīgas satiksme ierobežo konkurenci; līgumi neļauj ienākt «savā tirgū svešajiem»

Konkurences padome uzskata, ka Rīgas satiksmes līgumi ar privātuzņēmējiem ierobežo konkurenci, jo neļauj tirgū ienākt nevienam citam spēlētājam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Saglabāsies skaidrs un sauss laiks, tomēr nedēļas otrajā pusē laika apstākļi mainīsies

Gan pirmdien, gan otrdien laika apstākļus noteiks paaugstināta spiediena apgabals - gaidāms lielākoties skaidrs un sauss laiks. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, kas Kurzemē līča piekrastē būs brāzmains, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

SM: Ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai

Satiksmes ministrija patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, stāsta ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Nedēļa Lietuvā. Apdraudēts valsts finansējums liberālai partijai

Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas darba grupa secinājusi, ka 45 336 eiro , kas tērēti Viļņā valdošās partijas Liberālā kustība apmācību kursiem atzīstami par ziedojumu partijai pakalpojuma veidā.

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.