bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.08.2017 | Vārda dienas: Valgudis, Ralfs, Vitālijs
LatviaLatvija

Komisija nesaskata ētikas pārkāpumu Viņķeles izteikumos Preses klubā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Saeimas deputāte Ilze Viņķele

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nesaskata ētikas pārkāpumus politiķes Ilzes Viņķeles izteikumos un rīcībā televīzijas kanāla TV24 raidījumā Preses klubs.

Neviens no komisijas deputātiem, izvērtējot šo gadījumu un uzklausot deputātes skaidrojumu, neuzskatīja, ka Viņķele būtu pārkāpusi ētikas kodeksu.

Komisijā ar aicinājumu izvērtēt šo gadījumu vērsusies parlamentāriete Inga Bite. Viņa uzskata, ka Viņķele pārkāpusi deputātu ētikas kodeksu, jo vairakkārt pārtraukusi raidījuma citu viesi un attiecībā uz viņu lietojusi tādus izteikumus kā «stulbums», «murgi», «analfabētisms», «ne velna nejēdz» un citus. Pēc Bites domām, Viņķele «faktiski izteikusi draudus televīzijas kanālam un raidījumam, kura uzaicinātajiem viesiem ir radikāli pretēji, no Ilzes Viņķeles būtiski atšķirīgi uzskati».

«Deputātes izteikumus iespējams uztvert kā aicinājumu Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) pieņemt pretlikumīgu lēmumu par valsts finansējuma atņemšanu medijam saistībā ar viedokļu dažādības atspoguļošanu,» iesniegumā norāda Bite. Viņa uzskata, ka «draudus par iespējamu valsts finansējuma atņemšanu» Viņķele izteikusi tādēļ, ka raidījuma viesis kritizējis viņas pārstāvēto ideoloģiju. «Proti, draudi tikai izteikti deputātes personisko uzskatu un interešu dēļ,» uzskata Bite.

Politiķe mudina Ētikas komisiju izteikt Viņķelei rakstveida brīdinājumu, paziņojot par to Saeimas sēdē un publicējot komisijas lēmumu izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kā ziņots, domstarpības ir radušās pēc pagājušajā nedēļā translētā raidījuma Preses klubs, kur asa vārdu apmaiņa izcēlās starp Viņķeli un vokālo pedagogu Edgaru Kramiņu. Apspriežot Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notikušo terora aktu, Kramiņš kritizēja liberālisma politiku, Viņķeli un viņas pārstāvēto partiju Vienotība, kas «tik ļoti ienīst Latviju, latviešu valodu, latviešu tautu» un kas «ved uz liberālismu», kas «viennozīmīgi novedīs pie konflikta».

Pēc ilgākas vārdu apmaiņas Viņķele paziņoja, ka «pret stulbumu nav zāļu». «Tā pati konservatīvo vērtību citadele Krievija… Tur nav ne smakas no liberālisma, bet tur spridzina tieši tāpat. Vienkārši murgi kaut kādi. Tas, ko mēs te tagad izpildām, ir… Jums atņems beigās valsts finansējumu par šitādu ākstīšanos,» sacīja Viņķele.

Šos Viņķeles vārdus Rīga TV24 direktors Klāvs Kalniņš novērtēja kā draudus raidījumam atņemt valsts finansējumu. «Katram ir tiesības paust savu viedokli, bet nepareizi ir tas, ka deputāts, nespējot paciest asus komentārus, lai izietu no situācijas, paziņo, ka raidījumam atņems valsts finansējumu,» izteicās TV24 direktors, kurš pēc Viņķeles teiktā secinājis, ka Latvijā joprojām iespējams ierobežot viedokļu daudzveidību.

Viņķele  iepriekš pauda viedokli, ka izveidojies pārpratums, jo viņas teiktais raidījumā nekādā ziņā neesot bijuši draudi un viņai ne prātā nenāktu ko tamlīdzīgu izteikt, jo viņa nekad neesot ietekmējusi žurnālistu darba neatkarību.

Deputāte norādīja, ka viņa ar konkrētajiem vārdiem esot centusies pateikt, ka sabiedriskajam pasūtījumam ir jāatbilst noteikta veida kvalitātei. Savukārt raidījums, kurā piedalījusies Viņķele, esot vērtējams kā balagāns, kurā tikuši atļauti personīgi uzbrukumi.

Viņasprāt, raidījuma vadītājs netika galā ar situāciju un nenoturēja to «rāmjos». Politiķe atsaucās arī uz cita sarunas dalībnieka, žurnālista Anša Bogustova aicinājumu pārtraukt raidījumā notiekošo balagānu un izrādīt cieņu Stokholmā notikušā terorakta upuriem.

Parlamentāriete uzskata, ka Kramiņam nebija tiesību izteikt nepatiesus personīgus apvainojumus, ka Viņķeles mērķis būtu iznīcināt vai kaitēt Latvijas valstij. Šādā situācijā raidījuma vadītājam vajadzēja apturēt personīgu apvainojumu izteikšanu un «noturēt situāciju rāmjos», situāciju vērtēja politiķe.

Ref:224.000.103.962


Pievienot komentāru

Šogad Nacionālajos bruņotajos spēkos apmācīti vairāk nekā 1 160 zemessargu

Šogad Nacionālajos bruņotajos spēkos militārās pamatapmācības un kolektīvās apmācības nometnēs, kā arī dažādos profesionālajos kursos apmācīti jau vairāk nekā 1 160 zemessargu no 2.Vidzemes, 3.Latgales un 4.Kurzemes brigādes.

FM: Nākamgad budžeta izdevumiem papildus varētu atvēlēt ap 79 miljoniem eiro

Veidojot nākamā gada valsts budžetu, fiskālā telpa varētu būt ap 79 miljoniem eiro, bet 2019.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro, pauž  finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Izbeigts kriminālprocess par iespējamām manipulācijām ar Ventspils naftas akcijām

Valsts policija pirms aptuveni pusgada izbeigusi kriminālprocesu, kas bija sākts pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesnieguma par iespējamu iekšējās informācijas izmantošanu un manipulācijām darījumos ar AS Ventspils nafta akcijām, pavēsta VP preses pārstāve Ilze Jurēvica.

Antāne atzīst, ka situācija Latvijas tranzīta nozarē ir traģiska

Tranzīta jomas situāciju Baltijas Asociācijas Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne skaidro kā traģisku. Kravu apjoma kritums ir vērojams kopš 2012.gada. Viņa min arī to, ka, atskatoties nesenā pagātnē, pērnais gads bijis viens no sliktākajiem gadiem Latvijas tranzīta vēsturē, RīgaTV24 raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu saka eksperte.

Pulks: Rīgas bērnudārzos ēdināšanai jābūt bez maksas

Rīgas domes Vienotības deputātu frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Olafs Pulks nosūtījis vēstuli RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoram, pieprasot nekavējoties veikt aprēķinus un sagatavot priekšlikumu 2018.gada Rīgas pilsētas budžeta projektā, lai nākamajā gadā nodrošinātu bezmaksas ēdināšanu visiem Rīgas pirmsskolas iestāžu audzēkņiem.

Daugavpiliešu deputāts Eigims pamet koalīciju ar Saskaņu

Daugavpils partija Mūsu partija, kuras saraksta līderis ir Rihards Eigims, ir nolēmusi izstāties no koalīcijas Daugavpils domē ar Saskaņu.

Pētījums: Trūcīgās mājsaimniecības no nodokļu reformas iegūs maz

Trūcīgākās mājsaimniecības no nesen apstiprinātās nodokļu reformas iegūs salīdzinoši maz: Tajās ir liels nestrādājošu cilvēku īpatsvars, kuri neizjūt izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas un ekonomikas politikas pētījumu centra Biceps veiktās izpētes rezultāti.

Iedzīvotāji vislabprātāk izvēlas dzīvokļus lietuviešu projektos un «hruščovkās»

Patlaban Latvijā vispieprasītākie sērijveida dzīvokļi ir lietuviešu un Hruščova laika projektos - tā liecina DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašuma kompāniju Ober-Haus apkopotā informācija par situāciju Latvijas dzīvokļu tirgū.

Pūce: Vai nu Kučinskim ir atmiņa kā zelta zivtiņai, vai vienkārši savus izteikums neuztver nopietni

Partija Latvijas attīstībai aicina premjeru Māri Kučinski apliecināt solījumu Latvijas nodokļu maksātājiem nemainīt nodokļus tuvākos trīs gadus, šāds aicinājums pieņemts, ņemot vērā otrdienas, 22.augusta, Ministru kabineta sēdē izskanējušo informāciju, ka tiks meklētas iespējas fiskālās telpas paplašināšanai.

ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju VID

Sludinājumu portāls ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes ir teicis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīvais vilnis: Ēnu ekonomikas īpatsvars zivrūpniecībā varētu būt apmēram 40%

Ēnu ekonomikas kopējais īpatsvars zivrūpniecības nozarē Latvijā varētu būt apmēram 40%, saka zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

VID: Restorānos lielākoties konstatēti pārkāpumi ar nelegālo nodarbinātību

Valsts ieņēmumu dienests, veicot pārbaudes restorānos Rīgas centrā un Jūrmalā, galvenokārt konstatējis pārkāpumus saistībā ar nelegālo nodarbinātību un ieņēmumu neuzrādīšanu, trešdien, 23.augustā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

23.augustā visa Eiropa piemin staļinisma un nacisma režīmu upurus

Pirms deviņiem gadiem Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere kopā ar vēl četriem ārvalstu kolēģiem panāca, ka Eiropas Parlaments oficiāli pieņem un izsludina rakstisku deklarāciju Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, teikts Eiropas parlamenta ziņojumā.

Līdz ar ūdensvada avāriju izmaiņas Rīgas sabiedriskā transporta maršrutos

No trešdienas, 23.augusta, pulksten 10.45 līdz nākamās nedēļas pirmdienai, 28.augustam, saistībā ar ūdensvada avārijas seku likvidēšanu Krišjāņa Valdemāra ielā un Raiņa bulvārī, slēgts labais pagrieziens no Krišjāņa Valdemāra ielas uz Raiņa bulvāri, vēsta Rīgas satiksme.

FKTK izsniedz atļauju AS Latvijas Centrālais depozitārijs sniegt pakalpojumus

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS Latvijas Centrālais depozitārijs no šā gada 18.septembra sniegt centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumus.

Nespējot atrast lētus būvniekus, Liepājas cietuma celtniecība varētu ieilgt

Ņemot vērā, ka būvnieku iesniegtie piedāvājumi jaunā Liepājas cietuma celtniecībai pārsniedz projektam pieejamo finansējumu, attiecīgo iepirkumu plānots pārtraukt, tā vietā sludinot jaunu, pēc valdības sēdes otrdien, 22.augustā, pastāstīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Sudraba apgalvo, ka KNAB savu darbu «oligarhu lietā» veicis maksimāli atbildīgi

Tā dēvētās «oligarhu lietas» izmeklētāji, kas aizvien strādā KNAB, savu darbu veikuši maksimāli atbildīgi, taču būtiski negatīva ietekme bija informācijas noplūdei izmeklēšanas gaitā, šādus secinājumus pēc vizītes KNAB izdarījusi «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba.

Ķirsis: Jāpārtrauc arodbiedrības Laba bosu iedzīvošanās uz rīdzinieku rēķina

Rīgas domes Vienotības deputāts Vilnis Ķirsis nosūtījis vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ar aicinājumu izvērtēt, vai, pērkot arodbiedrības LABA vadītājam Raimondam Gailim piederošo zemi sporta bāzes Pļavnieki vajadzībām, Arodbiedrību koordinācijas centra amatpersonas izšķērdējušas vai piesavinājušās pašvaldības līdzekļus.

Prognoze: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%

Uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.

Atbalstīti jauni pedagogu darba kvalitātes kritēriji - kas jauns gaidāms pedagogiem?

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtību. Tajā kā svarīgākais pedagoga darba kvalitātes novērtējuma kritērijs izvirzīts pedagoga ikdienas darbs mācību stundā, sadarbības prasmes un skolotāja atbalsts skolēnu spēju attīstībā un virzībā.

Pētījums: 43% internetveikalu lietotāju pirkumus veic reizi mēnesī

Kopumā Latvijas patērētāji ir apmierināti ar interneta veikalos veiktajiem pirkumiem: 65,3% aptaujāto uzskata šos veikalus par drošiem un uzticamiem, savukārt 44,7% respondentu atzina, ka nekad nav saskārušies ar problēmām, iepērkoties internetā, liecina salīdzināšanas portāla Gudriem.lv veiktā aptauja.

Valdība nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Tieslietu ministrijas izstrādāto Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumprojektu, kas nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus.

Dāvināt, pārdot vai novēlēt mantojumā - kā labāk atstāt īpašumu pēcnācējiem

Nekustamā īpašuma nodošana pēcnācējiem ir notāru birojos visbiežāk apspriestais temats, par to kā labāk noformēt nekustamo īpašumu, padomus dod Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Krievijā atkārtoti aizturēts režisors Serebreņņikovs

Krievijas varasiestādes aizturējušas teātra Gogoļa centrs galveno režisoru Kirilu Serebreņņikovu, pamatojoties uz aizdomām par krāpšanas organizēšanu, vēstīts Krievijas Izmeklēšanas komitejas mājaslapā.

Pusaudža «es nezinu»: Kāpēc tas tik bīstams, skaidro eksperti

Visbiežāk «es nezinu» sakām tāpēc, ka mums ir bail pieņemt lēmumus. Sasniedzot pusaudža vecumu, jaunieši kļūst arvien neatkarīgāki, un nespēja atbildīgi pieņemt lēmumus un pateikt «nē» var atstāt paliekošas sekas, uzsver uzsver izglītības psiholoģe Sabīne Vilciņa un jauniešu motivācijas programmas MOT. Izvēlies drosmi! vadītāja Ilze Paidere-Staķe.