bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 28.07.2017 | Vārda dienas: Cecīlija, Cilda
LatviaLatvija

BNN: Atkritumu apsaimniekošanas monopols Rīgā - par vai pret

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RUPaustais paziņojums,  ka Rīgas dome plāno uz 20 gadiem slēgt publiskās un privātās partnerības līgumu, veidojot kopsabiedrību ar vienu atkritumu apsaimniekotāju,  izraisīja plašas diskusijas politiķu vidū par darījuma monopolistiskām iezīmēm.

 «Jaunais atkritumu apsaimniekošanas modelis Rīgā var radīt monopola situāciju pilsētā un palielināt pakalpojuma cenas»

«Rīgas domes atbildīgie speciālisti nevarēja atbildēt uz mūsu frakcijas uzdotajiem jautājumiem par plānoto atkritumu apsaimniekošanas modeli,» norāda Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK  deputāte Baiba Broka. «Mēs konceptuāli atbalstām Rīgas domes sadarbību ar privātajām kompānijām, veidojot publiskās-privātās partnerības uzņēmumus. Mēs noteikti esam par atkritumu šķirošanu Rīgā un otrreizēju pārstrādi, bet mūsu deputātiem netika sniegta informācija par šī projekta finanšu aprēķinu pamatotību, kā arī par investīciju atpelnīšanas termiņiem un risku sadalījumu. Galvenās bažas ir par to, vai būtiski sadārdzināsies maksa par šo pakalpojumu iedzīvotājiem un tiks veidota monopola situācija.»

Kā BNN norādīja Rīgas domes Mājokļu un vides departaments, ka pamatojoties uz veikto pētījumu, nepieciešamas lielas investīcijas (27,3 miljons eiro bez PVN) atkritumu apsaimniekošanas sistēmas attīstībai.  Tā ietvaros jāveic: transportlīdzekļu parka atjaunošana ~ 80 gabali; konteineru parka atjaunošana  ~40 tūkstoš gabali.; sadzīves atkritumu dalītās savākšanas punktu ierīkošana ~ 2 500 gabali; pazemes tipa konteineru uzstādīšana Vecrīgas apkalpošanai ~120 komplekti; šķiroto atkritumu savākšanas laukumu ierīkošana – 12 gabali radiofrekvences identifikācijas sistēmas uzstādīšana visiem atkritumu  uzkrāšanas konteineriem

Viņi skaidro, ka ievērojot atkritumu apsaimniekošanas likumā noteikto, publiskā iepirkuma rezultātā noslēdzot līgumu no pieciem līdz septiņiem gadiem nav iespējams realizēt visus minētos pasākumus. Kā arī veicot investīcijas un slēdzot līgumu uz īsāku laika periodu, paredzams straujāks tarifu kāpums, komentē Mājokļu un vides departamenta pārstāvji.

Tikmēr Rīgas domes Vienotības frakcijas deputāts Nils Josts norāda, ka līguma slēgšana ar vienu privāto partneri uz 20 gadiem ir riskanta rīdziniekiem, jo šobrīd nav zināms līguma projekts, tā nosacījumi, privātā partnera saistības, pašvaldības iespējas lauzt līgumu, ja privātais partneris nepilda visus nosacījumus, un citi svarīgi nosacījumi, lai varētu cerēt, ka divdesmit gadu laikā rīdziniekus nesagaida negaidīts maksas pieaugums un citi nepatīkami pārsteigumi.

«20 gadus Rīgā atkritumu apsaimniekošanas jomā būs tikai viens apsaimniekotājs, kas neļaus rīdziniekiem izvēlēties labāko piedāvājumu, bet piespiedīs maksāt tikai vienam, pašvaldības izvēlētam uzņēmumam, turklāt nevarēs atteikties no šī uzņēmuma pakalpojumiem, ja tie neapmierinās un pieaugs samaksa, jo cita vienkārši nebūs», uzskata Josts.

Savukārt Mājokļu un vides departaments BNN sola, ka «Veidojot  kopsabiedrību ar vienu atkritumu apsaimniekotāju pašvaldībai, būs iespējams nodrošināt augstu pakalpojuma kvalitāti atkritumu apsaimniekošanas jomā, jo būs pārskatāma atkritumu plūsma, tiks nodrošināti visi minētie pasākumi un kā liecina pētījuma rezultāti, nodrošinot iespēju iedzīvotājiem šķirot atkritumus, maksājumi par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu nepalielināsies.»

«Monopols» – izdevīgi vai neizdevīgi? 

Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Vjačeslavs Stepaņenko (GKR) paziņoja, ka viņš nesaskatot, kas būtu slikts tajā, ka visiem Rīgas iedzīvotājiem būtu piemēroti vienādi tarifi un pieejami vienādi pakalpojumi.  Stepaņenko uzsvēra, ka publiskās un privātās partnerības līgums paredz, ka apsaimniekotājs tarifus varēs celt tikai ar Rīgas domes lēmumu.

Latvijas attīstībai vadītājs Juris Pūce skaidro, ka «veidojot kopsabiedrību ar vienu atkritumu apsaimniekotāju uz 20 gadiem, Rīgas dome rada monopolstāvokli atkritumu apsaimniekošanas jomā.

«Šķiet, ka Ušakovs neizprot tirgus ekonomikas pamatprincipus, noteiktā nozarē pastāvot privātajam monopolam, patērētājs ievērojami zaudē, jo nepastāv konkurence,» uzsver Pūce.

«Rīgas iedzīvotājiem nākotnē var nākties pārmaksāt par pašvaldības tuvredzīgajiem lēmumiem»

Arī Konkurences padome (KP) pauž bažas, ka Rīgas domes iespējamais atbalsts publiskās un privātās partnerības procedūras sākšanai sadzīves atkritumu apsaimniekotāja izvēlei ir tuvredzīgs. Apsaimniekotaja izvēle, kas paredz uz 20 gadiem slēgt publiskās un privātās partnerības līgumu, veidojot kopsabiedrību ar vienu atkritumuapsaimniekotāju, nozīmē nevērtēt šāda risinājuma ietekmi uz konkurenci ilgtermiņā un pilnībā slēgt tirgu konkurences attīstībai, skaidro KP.

«Jau šobrīd varam secināt, ka aizvien vairāk sašaurinās Latvijas atkritumu apsaimniekošanas tirgus, kurā privātie uzņēmumi var brīvi konkurēt. Ja Rīgā, kas Latvijas mērogam ir ļoti nozīmīgs tirgus, konkurence tiks slēgta uz 20 gadu termiņu, tad varam sagaidīt, ka atkritumu apsaimniekošanas tirgū konkurence vispār tiks likvidēta. Vēršu uzmanību, ka tieši iedzīvotāji būs tie, kas īpaši negatīvi var izjust šāda lēmuma sekas. Sabiedrības, tajā skaitā Rīgas iedzīvotāju interesēs, ir saņemt pakalpojumus par konkurētspējīgām, nesadārdzinātām cenām. Ja konkurence nepastāv, tad šie ieguvumi iespējamā monopolista netraucētas darbības rezultātā patērētājiem var tikt liegti,» tā situāciju komentē KP priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

KP, kas daudz pētījusi atkritumu apsaimniekošanas tirgus problemātiku Latvijā, uzskata, ka Rīgas teritoriju ir iespējams sadalīt vairākās atkritumu apsaimniekošanas zonās, kur paralēli būtu iespējams darboties vairākiem sadzīves atkritumu apsaimniekotājiem.

KP uzsver, ka valstij un pašvaldībām, pieņemot lēmumus, kas ilgtermiņā var būtiski ietekmēt situāciju tirgū, jāņem vērā sabiedrības intereses attiecībā uz nepieciešamību veicināt konkurenci.

Neskatoties uz bažām par iespējamo monopolu atkritumu apsaimniekošanas tirgū trešdien, 14.februārī, pēc garām diskusijām Rīgas dome atbalstījusi kopsabiedrības veidošanu atkritumu apsaimniekošanai. 

«Šobrīd neviena atkritumu apsaimniekošanas kompānija viena pati nespētu izpildīt darbu apjomu»

«Ir pozitīvi vērtējama Rīgas Domes iniciatīva beidzot ilgtermiņā risināt jautājumus, kas ir saistīti ar atkritumu apsaimniekošanas un šķirošanas infrastruktūras attīstību Latvijas galvaspilsētā. Vienlaikus Rīgā iecerētās reformas nedrīkst novest līdz monopolsituācijai atkritumu apsaimniekošanas tirgū, jo visas Latvijas iedzīvotāju interesēs ir veselīga un attīstību veicinoša konkurence nozarē,» savu uzskatu pauž vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupas SIA Eco Baltia grupa valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs.

Simanovičs vēsta: «Pašreizējā situācija atkritumu apsaimniekošanā Rīgā neveicina ilgtermiņa investīcijas un arī labākos pakalpojumus iedzīvotājiem, tāpēc uzņēmumi jau ilgstoši ir gaidījuši, kādu risinājumu Rīgas dome piedāvās.»

Lai arī SIA Eco Baltia pozitīvi vērtē ieceri izsludināt iepirkumu un veidot kopsabiedrību ar privāto uzņēmumu, tomēr valdes priekšsēdētājs uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt, lai iepirkuma rezultātā neizveidotos monopolsituācija, kurā konkursa uzvarētājs paņem visu, bet pārējie tirgus spēlētāji ir spiesti no tirgus aiziet un rezultātā zaudētājs ir patērētājs, kurš nesaņem konkurētspējīgu piedāvājumu par labāko cenu.

Eco Baltia grupas vērtējums vēsta: «Šobrīd neviena atkritumu apsaimniekošanas kompānija viena pati nespētu izpildīt darbu apjomu, tāpēc, visticamāk, uzņēmumiem būs jāmeklē sadarbības iespējas un svarīgi, lai šādu iespēju pieļauj arī iepirkuma dokumentācija. Tāpat ļoti svarīgs aspekts būs tas, kādi būs Rīgas domes iepirkuma nosacījumi kopumā un cik caurskatāmi un atbildīgi tiks organizēts viss iepirkuma process.»

Eco Baltia grupa uzskata, ka Rīgas atkritumu apsaimniekošanas reformā ir svarīgi sabalansēt nepieciešamību nodrošināt stabilitāti, ilgtermiņa investīcijas infrastruktūrā, tehniskajā nodrošinājumā un pakalpojumu kvalitātē galvaspilsētā, un kopējo konkurences situāciju nozarē.

Saskaņā ar pētījuma centra SKDS veikto aptauju, Eco Baltia grupa ziņo, ka Rīgā šobrīd ir mazākais iedzīvotāju īpatsvars Latvijā, kas šķiro atkritumus – 35%, kamēr vidēji Latvijā 45%. Šāda situācija daļēji ir skaidrojama ar to, ka pie esošās neskaidrās un neprognozējamās sistēmas uzņēmumi nav motivēti veikt ilgtermiņa investīcijas šķirošanas infrastruktūras izveidē, jo nav prognozējama to atdeve.

Ref:224./225.000.103.371


Pievienot komentāru

Jukers sola līdzēt pārtraukt «nepieņemamo» pārtikas diskrimināciju Austrumeiropā

Reaģējot kritiku no Slovākijas un citu Eiropas Savienības dalībvalstu puses par pārtikas kvalitāti, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods-Junkers apņēmies palīdzēt izskaust, viņa vārdiem «absolūti nepieņemamo» produktu piedāvājuma praksi.

Graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, taču tām ir tendence kristies

Patlaban graudu cenas ir augstākas nekā pērn šajā laikā, tomēr negatīvi vērtējams, ka tām ir tendence kristies, uzsver Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Noraida opozīcijas priekšlikums ietvert sociālās rehabilitācijas programmu

Saeima noraida opozīcijas deputātu sagatavotos grozījumus Izglītības likumā, kas paredz tajā ietvert sociālās rehabilitācijas programmu.

Reirs sola divreiz lielāku pensiju indeksāciju nekā pērn

Šogad oktobrī pensiju indeksācija varētu būt divreiz lielāka nekā pērn, telekanālā LNT sola labklājības ministrs Jānis Reirs.

No nelegālās atkritumu glabātavas Jūrmalā izvesti 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu

Vides pakalpojumu uzņēmums Clean R no ugunsgrēkā cietušās nelikumīgās atkritumu glabātavas Slokas apkaimē ir izvedis 12,5 tūkstošus tonnu atkritumu un veicis teritorijas sakopšanas darbus. Turpmākos divus mēnešus norisināsies izvesto atkritumu šķirošana un tālāka pārstrāde.

Apstiprina «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas sastāvu

Saeima apstiprina frakciju pārstāvjus darbam izmeklēšanas komisijā par valsts nozagšanas pazīmēm un pirmstiesas izmeklēšanas kvalitāti.

Vai ar bojātu vējstiklu var iziet tehnisko apskati?

Atlīdzības par bojātiem vējstikliem tiek pieteiktas arvien biežāk - šogad reģistrēto apdrošināšanas gadījumu skaits palielinājies par 5%, savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms par 14%, sasniedzot 820 tūkstošus eiro, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

Baltijas valstīs īpašuma pirkšanas un īrēšanas tendences ir līdzīgas

Pašlaik Rīgā sērijveida dzīvokļu īpatsvars attiecībā pret jaunajiem projektiem ir visnotaļ būtisks - ja sērijveida namu galvaspilsētā ir aptuveni 3 200, tad jaunie projekti ir vien 300 ēku, liecina apkopotā informācija par sērijveida dzīvokļu pieprasījumu Latvijā.

Būvniecības izmaksas pieaugušas par 0,2 %

Šī gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā pieaudzis par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tallink pētīs maršruta Helsinki-Rīga iespējas

Igauņu kuģniecības uzņēmums Tallink, vēloties pārbaudīt, vai pasažieri ir ieinteresēti doties uz Rīgu, šonedēļ rīko izmēģinājuma braucienu ar kruīza kuģi no Helsinkiem uz Rīgu.

Alus ražotāji: Palielinot akcīzes nodokli alum, daudzi zaudēs darbu

Ja Saeima atbalstīs atsevišķu deputātu lēmumu par 50% paaugstināt akcīzes nodokli alum, tad tuvākajā nākotnē darbinieku skaits alus nozarē var sarukt par aptuveni 30%, uzskata Latvijas Alus darītāju savienība.

Paraksta līgumu, lai Latvijā aktivizētu digitālo datu aizsardzību

KPMG Baltics un Microsoft Latvia ir noslēguši sadarbības līgumu ar mērķi, papildus starptautiskajai stratēģiskajai sadarbībai, arī Latvijā aktivizēt datu aizsardzības, analītikas, kā arī citu digitālo biznesa risinājumu izstrādi.

Igaunijā novēro biežākus krāpšanas gadījumus dzīvokļu izīrēšanā

Policija Igaunijā vēsta, ka šovasar novēroti biežāki krāpšanas gadījumi dzīvokļu izīrēšanas jomā, krāpniekiem, piemēram, piedāvājot internetā dzīvokļus, kas tiem nepieder, un prasot priekšapmaksu vai īres maksas depozītu.

LLKA: Eiropas Komisija ignorē un ierobežo Baltijas valstu lauku intereses un attīstību

«Joprojām Eiropas Komisija ignorē un ierobežo Baltijas valstu, tostarp, Latvijas lauku intereses un attīstību, neņemot vērā mūsu reģiona no citām valstīm atšķirīgos klimatiskos apstākļus un aizvien lauksaimniekiem maksājot zemākos tiešmaksājumus.»

Vai atrasta ostas zeme, par kuru Dūklava kompanjoni gribēja «15 ļimončikus» ?

Žurnāls Ir  uzmeklējis vairākus hektārus plašu zemesgabalu Daugavas kreisajā krastā, Rīgas brīvostas teritorijā, par kura pārdošanu, iespējams, savulaik viesnīcā Rīdzene runājis zemkopības ministrs Jānis Dūklavs.

Uz robežas notverts meklēšanās esošs Latvijas pilsonis - 1988.gadā dzimis vīrietis

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē aizvadītajā dienā konstatēja 36 likumpārkāpējus. Jāatzīmē, ka uz ārējām robežām aizturēts viens meklēšanā esošs Latvijas pilsonis

Sporta organizācijas: Nepārdomāta nodokļu reforma var sagraut sporta sistēmu

Latvijas lielākās sporta organizācijas, uzmanīgi sekojot valdības piedāvātās nodokļu sistēmas reformas paketes apspriešanai Saeimā, atkārtoti vērš uzmanību, uz reformas lielo ietekmi uz sabiedriskā labuma organizāciju darbību, kas var novest pie SLO darbības ievērojamas sašaurināšanās vai pat izbeigšanās.

Viedoklis: Pēdējās prezidentu kandidatūras bijušas intelektuāli vājas

Viena no šīs vasaras «karstākajām» un apspriestākajām ziņām bijusi par tautas vēlētu prezidentu. Plašākas diskusijas izraisīja Latvijas prezidenta Raimonda Vējoņa 22.jūnija uzruna parlamentam, aicinot Saeimu noteikt, ka Valsts prezidentu jau 2019.gadā ievēlētu tauta. BNN apvienojis vairāku sabiedrībā pazīstamu cilvēku viedokļus šajā jautājumā. 

Tiesībsargs: Rīgas dome diskriminē un nepamatoti ierobežo eiropiešus

Tiesībsargs Juris Jansons aicina Rīgas domi līdz septembra beigām labot saistošos noteikumus Par nekustamā īpašuma nodokli Rīgā. Jansons, veicot padziļinātu izpēti, atzinis, ka vairāki punkti pašvaldības saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu Rīgā ir pretrunā ar tiesiskās vienlīdzības principam, proti, tie aizskar tiesības uz īpašumu un ir diskriminējoši.

Čigāne sagaida arī citu Vienotības politiķu pārnākšanu uz jauno politisko kustību

Uz jaunizveidoto sabiedriski politisko kustību Par varētu pārnākt arī citi partijas Vienotība politiķi,  bet ne masveidā, pieļauj no šī politiskā spēka aizgājusī Saeimas deputāte Lolita Čigāne, kura augusta beigās plāno būt viena no jaunās partijas dibinātājām.

Vērtē vistas gaļas tirgus drošumu Latvijā; tiek meklētas antibiotikas

Latvijas Diētas un Uztura speciālistu asociācijas vadītāja, dietoloģe Lolita Neimane turpina analizēt kvalitatīvas un drošas vistas gaļas pieejamību tirgū, par ko lika aizdomāties putnu fabrikas Ķekava reklāma, kurā pausts, ka Ķekavā audzētie putni aug «bez jebkādas hormonu un antibiotiku izmantošanas».

Latvijas karavīri un zemessargi piedalīsies mācībās Northern Strike ASV

No 27.jūlija līdz 14.augustam vairāk nekā 70 Nacionālo bruņoto spēku karavīri un zemessargi piedalīsies Mičiganas Nacionālās Gvardes organizētajās apvienotajās sauszemes un gaisa spēku mācībās Northern Strike 2017.

Keris: Ģimenes ārsti devalvē streika jēdzienu

Ģimenes ārsti, kas apgalvo, ka streiko, tomēr turpina strādāt, devalvē streika jēdzienu, šādu viedokli Latvijas televīzijas raidījumā Rīta panorāma pauda Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības vadītājs Valdis Keris.

Delna: Ja premjers izvēlas «apslāpēt emocijas», prezidentam jāiestājas par sabiedrības interesēm

Sabiedrība par atklātību Delna trešdien, 26.jūlijā, saņēma ministru prezidenta Māra Kučinska atbildes vēstuli uz biedrības  vēstulēm, kurās aicināja premjeru pieprasīt zemkopības ministra Jāņa Dūklava demisiju. Vēstulē premjers skaidro, ka demisiju nepieprasīs , jo «(..) katram ir jāatbild par savu rīcību, ja tā bijusi prettiesiska, bet neatbalstu sasteigtus un nepārdomātus lēmumus, kas balstīti uz emocijām vai antipātijām.»

Galīgajā lasījumā atbalsta nodokļu reformas likumus

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, noslēdza darbu pie nodokļu reformas likumiem, atbalstot tos izskatīšanai galīgajā lasījumā parlamenta sēdē. Daļu priekšlikumu par papildu atvieglojumiem un vairākiem citiem jautājumiem paredzēts atlikt uz vēlāku laiku un lemt par tiem nākamā gada valsts budžeta izskatīšanas laikā.