bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 26.07.2017 | Vārda dienas: Ance, Anna, Annija
LatviaLatvija

KP: Nav pamata dramatizēt ar it kā neizbēgamo pārtikas cenu sadārdzinājumu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Skaidrīte Ābrama

 

Vadošo tirgus dalībnieku vai organizāciju pārstāvju paziņojumi par gaidāmo cenu celšanos konkurences tiesību praksē var tikt uzlūkoti kā signāls visam tirgum saskaņoti rīkoties, ceļot cenas, un tas savukārt var kļūt par iemeslu konkurences pārkāpuma izmeklēšanai, skaidro Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

«Kaut arī gada nogalē ir pašsaprotamas sarunas un prognozes par jaunā gada tendencēm valstī, tomēr bez ievērības nevar atstāt publiskajā telpā radīto bezatbildības burbuli par cenu kāpumiem vienā vai otrā nozarē. Gluži kā korī cits citu pārspēdami, atsevišķu pārtikas industrijas un pat Agroresursu un ekonomikas institūta pārstāvji skandināja (un droši vien vēl turpinās to darīt), ka «2017.gadā mūs gaida neizbēgams cenu pieaugums dažādās pārtikas produktu grupās.» Tādējādi tikai turpinot sēt cenu kāpuma gaidas publiskajā telpā, kurā katra šāda ziņa var izraisīt nevēlamu lavīnas efektu,» pauž Ābrama.

Viņa uzsver, ka gluži kā Jaunā gada salūts ar līdzīgu vēstījumu klajā nācis arī Latvijā lielākā piena produktu pārstrādes uzņēmuma Food Union stratēģijas un biznesa attīstības viceprezidents Normunds Staņēvičs, sakot:«Ja 2016.gadā Latvijas patērētājs baudīja ļoti lētus piena produktus, tad nākamajā gadā jārēķinās ar cenu pieaugumu un iemesls tam esot piena iepirkumu cenu kāpums.»

Food Union grupas viceprezidents biznesa attīstības un stratēģijas jautājumos Normunds Staņēvičs, komentējot Ābramas teikto, skaidro: «Nevaram piekrist Konkurences padomes vadītājas pārmetumiem, jo mēs, tāpat kā jebkurš cits liels Latvijas uzņēmums savā nozarē, noslēdzoties gadam atbildam uz mediju jautājumiem par aktualitātēm nozarē un prognozēm nākamajam gadam. Galvenā aktualitāte mūsu nozarē 2016.gadā bija ļoti zemās piena iepirkuma cenas, kurām sekoja ļoti straujš to kāpums – 50-60% apmērā periodā no septembra līdz gada beigām.»

Viņš uzsver, ka tas ir ļoti liels kāpums galvenajai piena produktu izejvielai, kas nozīmē, ka tas jau ietekmē gala produktu cenas. «Attiecīgi, mēs jūtamies atbildīgi Latvijas iedzīvotājiem to skaidrot.»

«Papildus vēlos uzsvērt, ka mēs komunikācijā par cenām vienmēr uzsveram, ka izejvielu cenu kāpums cenas veikalos ietekmē ar zināmu laika nobīdi, tas nav straujš un tieši proporcionāls, bet nav šaubu, ka ietekme pastāv. Turklāt mēs kā ražotājs nenosakām produkta cenu plauktā, to nosaka mazumtirgotājs. Mēs nosakām to cenu, par kādu pārdodam mazumtirgotājam,» skaidro Staņēvičs.

Ābrama stāsta, ka «Ir tikai apsveicami, ja daļa zemnieku ir atraduši labākus noieta tirgus, kur maksā atbilstošāk par ieguldīto darbu un saražoto vērtīgo izejvielu. Bet vai tas neizbēgami nozīmē, ka arī Latvijas pircējiem par pārtiku veikalu plauktos vai tirdziņos būs jāmaksā būtiski, proporcionāli vairāk? Mana atbilde ir nē. Un to varu pamatot ar Konkurences padomes veiktajiem pētījumiem, analizējot, kā  mainās izmaksas un cenas pārtikas piegādes ķēdē  –  no izejvielas iepirkuma līdz veikala plauktam.» 

Pagājušā gadā Konkurences padomes pētījums par cenu izmaiņu dinamiku no svaigpiena līdz piena galaproduktiem atklāja, ka svaigpiena izmaksām pieaugot, ne vienmēr vienlaikus proporcionāli jāpieaug arī tā pārstrādātāju cenām, un svaigpiena cenu šoka jeb strauju, būtisku svaigpiena iepirkuma cenu izmaiņu gadījumā pārstrādes izmaksas tiek ietekmētas četras reizes mazāk. Turklāt mazumtirdzniecības posmā cenas reakcija ir mazāka par vienu procentpunktu no sākotnējās, tas ir piena kā izejvielas cenas pieauguma.

Savukārt citā Konkurences padomes 2016.gadā veiktajā svaigpiena tirgus pētījumā secināts, ka piena produktu eksporta struktūrā joprojām dominē mazapstrādāti piena produkti. Līdz ar to svaigpiena iepirkuma cenas Latvijā negatīvi ietekmē pārstrādes uzņēmumu nespēja rentabli realizēt saražoto produkciju un attiecīgi par svaigpienu zemniekiem maksāt vairāk.

«Tā, lūk, ir būtiska problēma. Un pie tā visa, ņemot vērā aktīvi skandināto piena produktu cenu kāpumu, paturēsim prātā, ka mēs nedzīvojam noslēgtā tirgū un jau tagad Latvijā ir nozīmīgs līdzvērtīgu piena produktu imports, kas būtiska cenu sadārdzinājuma gadījumā mazumtirdzniecības plauktos spēs aizstāt vietējo produkciju,» stāsta priekšsēdētāja.

Viņa uzsver, ka neredz pamatu dramatizēt situāciju Latvijā ar it kā neizbēgami gaidāmo pārtikas produktu cenu sadārdzinājumu mazumtirdzniecībā un sēt iedzīvotājos neizbēgama cenu kāpuma gaidas. Iepriekš minētie apsvērumi par pārtikas izejvielu un galaprodukta plaukta cenu korelācijām un aizstājējproduktu esamību viņas skatījumā nedod pamatu arī decembrī publiskajos medijos paustajam satraukumam par cenu kāpumu «nedabiski lētajai» maizei, eļļām, apelsīniem, pat kafijai un citiem produktiem. Nav nekāda ekonomiska pamata uzskatīt, ka problēmas ar robustas kafijas pupiņu ražu radīs deficītu visā kafijas tirgū, tādēļ iedzīvotājiem nekādā ziņā nevajag steigt veidot šī produkta krājumus, skaidro Ābrama.

BNN jau vēstīja, ka pēc Agroresursu un ekonomikas institūta nodaļas vadītājas Ingūnas Gulbes teiktā, nākamgad varētu būt gaidāms cenu pieaugums piena produktiem, kafijai, eļļām un apelsīniem, kas skaidrojams ar tendencēm pasaules tirgos, savukārt vietējā tirgus specifikas dēļ Latvijā cena varētu palielināties maizei.

Vienlaikus Gulbe norādīja, ka atsevišķām produktu kategorijām – olām, zivīm, graudiem un gaļai – cenas turēsies stabilas vai arī nedaudz samazināsies.

«Piena tirgū iepirkuma cenas turpina kāpumu, līdz ar to pārstrādei jāpalielina savas galaproduktu cenas, lai spētu samaksāt piegādātājiem. Patlaban zemniekiem maksā ap 30 centiem par kilogramu piena. Cena vēl kāpj, jo darbu sākušas vairākas rūpnīcas Lietuvā un Polijā. Nedomāju gan, ka cena sasniegs 40 centus, te jābūt robežai. Iespējams, ka nākamgad darbu varētu pārtraukt dažs labs mazais pārstrādes uzņēmums, kuri specializējas uz šauriem nišas produktiem un kuriem nav eksporta tirgu, jo vienkārši nespēs samaksāt zemniekiem,» sacīja Gulbe.

«Savukārt kafijas cena varētu nedaudz pieaugt, jo šogad pasaulē problēmas ar Robustas šķirnes pupiņu ražu, tur veidojas deficīts. Arī taukvielām – eļļām un sviestam, – cenas būs ar pieaugumu, jo pārstrāde iepriekšējos gados nedaudz samazinājās, bet tagad pieprasījums strauji pieaug. Savukārt apelsīniem slikto ražu dēļ cenas kāpums varētu būt ievērojams. Tas nozīmē, ka arī apelsīnu sulas koncentrātiem gaidāms cenas pieaugums,» iepriekš izteicās Gulbe.

Ref:224.000.102.079


Pievienot komentāru

EK sāks juridisku procedūru pret Poliju par tieslietu reformu

Eiropas Komisijas paziņojusi, ka uzsākts juridisku procedūru pret Poliju saistībā ar aktuālu tiesu varas reformu, kas Eiropas Savienības izpildvaras vērtējumā valstī grauj tiesnešu neatkarību un attiecīgi arī ir pretrunā ES tiesību normām.

Citskovskis: Straujāku štata samazinājumu veicinātu pašvaldību iesaiste

 Lai panāktu straujāku valsts iestāžu štata samazinājumu, šajā procesā jāiesaistās arī pašvaldībām, savu uzskatu publiski paudis Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Kopumā Valsts kancelejas iecere paredz, ka valsts pārvaldē tiktu nodarbināti 5% no valstī nodarbinātajiem. Patlaban valsts pārvaldē strādā gandrīz 7% no visiem valstī nodarbinātajiem.

Rajevskis: Jaunajai politiskajai kustībai Par vajag līderus katrā reģionā

Jaunās politiskās kustības Par komanda ir laba, tomēr tai nepieciešami stipri un jaudīgi politiskie līderi, kas varētu «vilkt» šo partiju, norāda abiedrisko attiecību aģentūras Mediju tilts līdzīpašnieks politologs Filips Rajevskis.

Deputāti: Veselības aprūpes finansēšanas likums saliks visu «pa plauktiņiem»

Ar nākamo gadu par saimniecisko darbību un autoratlīdzībām valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5% apmērā veiks pensiju 1.līmenī, trešdien, 26.jūlijā, nolēma Sociālo un darba lietu komisija, galīgajam lasījumam gatavojot grozījumus likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu.

Krievijas un Ķīnas flotes rīko mācības Baltijas jūrā

Krievijas un Ķīnas kara flotes šonedēļ rīko pirmās kopīgās militārās mācības Baltijas jūrā, kurām līdzi seko arī Baltijas valstis, Polija un Somija.

Turpina pieņemt darba devēju pieteikumus subsidēto darba vietu izveidei

Nodarbinātības valsts aģentūras darba devējiem piedāvā iespēju piesaistīt savam uzņēmumam vajadzīgos darbiniekus, izveidojot subsidētās darba vietas un nodarbinot NVA reģistrētos bezdarbniekus.

VVD vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu apsaimniekošanā Stigmās

Valsts vides dienests vērsīsies policijā ar lūgumu sākt kriminālprocesu par nelikumībām atkritumu apsaimniekošanā Ozolnieku novada Stigmās.

Zemnieku saeima: Liellopu gaļas nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies

Biedrība Zemnieku saeima uzskata, ka gaļas liellopu nozare Latvijā nav pietiekami attīstījusies un esošās saimniecības vēl nav pietiekami ekonomiski nostabilizējušās, daudzām no saimniecībām ir lielas kredītsaistības, kā rezultātā nozarei katrs atbalsts it ļoti svarīgs.

Vējonis piešķir NBS komandierim Ģenerālleitnanta pakāpi

Valsts prezidents Raimonds Vējonis ir piešķīris Nacionālo bruņoto spēku komandierim Leonīdam Kalniņam Ģenerālleitnanta militārā dienesta pakāpi.

Izveido jauno politisko kustību - Mēs par, kurā iestājas Vienotības aizgājušie politiķi 

Jaunajā politiskajā kustībā Mēs par apvienojušies pieci no partijas Vienotība aizgājušie Saeimas deputāti - Ilze Viņķele, Lolita Čigāne, Andrejs Judins, Aleksejs Loskutovs un Ints Dālderis. Partijā iesaistīsies arī fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, matemātiķis Andris Ambainis, mācītājs Juris Cālītis un citi sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Saliedēts kolektīvs ir otra svarīgākā darbinieku motivācija aiz atalgojuma

Teju trešdaļai aptaujāto Latvijas iedzīvotāju galvenā motivācija darba vietā ir atalgojums, savukārt otru nozīmīgāko lomu spēlē saliedēts kolektīvs.

Atliek diskusijas par autoratlīdzību un algu vienlaicīgajiem saņēmējiem

Saeimas Budžeta un finanšu komisija trešdien, 26.jūlijā, vienojās uz nākamā gada valsts budžeta veidošanas un pieņemšanas laiku atlikt diskusiju par ierosinājumu noteikt pienākumu maksāt vismaz minimālo darba algu cilvēkiem, kuri šajā pašā darba vietā saņem arī autoratlīdzības.

Pūce: Latvijai Stambulas konvenciju jāratificē bez atrunām

Partija Latvijas attīstībai vērsusies pie Labklājības ministrijas, aicinot pēc iespējas ātrāk ratificēt Stambulas konvenciju bez labojumiem, ņemot vērā vardarbības satraucošos rādītājus Latvijā.

Vairāk nekā puse Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalē; noskaidrots pētījumā

Uzņēmēji darbam vidēji velta astoņas stundas un piecas minūtes dienā, un vairāk nekā puse jeb 58% Latvijas uzņēmēju strādā arī nedēļas nogalēs, liecina jaunākais Citadele Index pētījums, kurā katru ceturksni savu viedokli izsaka 750 Latvijas uzņēmumu īpašnieki un vadītāji.

Izsniegs sertifikātu personām, kas veic dzīvnieku mākslīgo apsēklošanu

Valdība atbalstījusi grozījumus, kas nosaka dzīvnieku vērtēšanas, pārraudzības un mākslīgās apsēklošanas speciālista apmācības, kā arī sertifikāta un apliecības izsniegšanas un anulēšanas kārtību.

Konkurences padome ļauj SIA Latvijas propāna gāze īpašnieku maiņu

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut Areti International Group Limited iegādāties SIA Latvijas propāna gāze.

Krievijas pilsonim par drona palaišanu virs AM var piemērot sodu līdz pat 700 eiro

Civilās aviācijas aģentūra gaida informāciju no Valsts policijas saistībā ar tālvadības lidaparāta jeb drona palaišanu virs Aizsardzības ministrijas, uzsver CAA direktora pienākumu izpildītājs Māris Čerņonoks.

Veiks būtiskākās izmaiņas par jauno pedagogu darba samaksas modeli

Lai izvērtētu jauno pedagogu darba samaksas modeli, 2016./2017.mācību gada laikā Izglītības un zinātnes ministrija analizēja Valsts izglītības informācijas sistēmā apstiprinātās pedagogu tarifikācijas un pašvaldību iesniegtos pārskatus par finansējuma izlietojumu, un veica finanšu analīzi.

Lauksaimnieki: Graudaugu raža šogad solās būt pozitīva, pateicoties laika apstākļiem

Zemgalē labības kulšana sākās pirms nedēļas, un patlaban ziemas mieži jau gandrīz ir novākti. Savukārt citviet Latvijā graudu varētu sākt vākt tikai augustā, prognozē lauksaimnieki.

Igaunijā nav gaidāms būtisks nodokļu ieņēmumu kritums, uzskata ministrs

Atsaucoties uz Igaunijas Pārtikas ražotāju asociācijas pesimistisko prognozi, ka akcīzes nodokļa celšanas dēļ 2018.gadā valsts budžets zaudēs ieņēmumus 170 miljonu eiro apmērā, Igaunijas finanšu ministrs Tomass Tiniste skaidrojis šogad ir novērots ieņēmumu kāpums, kam vajadzētu turpināties arī nākamgad.

Mūrniece mudina ZZS apsvērt Dūklava jeb tā sauktā «Ļimoņčika» nomaiņu

«Politikā esot tā, ka iesaukas pielīpot, un, ņemot vērā, ka  Dūklavam pielipusi iesauka no šīm sarunām, ZZS būtu jāvērtē, kā šo situāciju risināt,» uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Papildina ĀCM likvidēšanas un draudu novēršanas kārtību

Turpmāk transporta operatoriem būs ar informatīviem plakātiem jāinformē savi klienti par to, ka no Latvijas teritorijas nav atļauts izvest, tostarp rokas bagāžā, mājas cūku un savvaļas cūku izcelsmes pārtikas produktus, ja šie pārtikas produkti ir marķēti ar rombveida identifikācijas marķējumu.

Akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai ir nevis jāpalielina, bet jāsamazina, tā Antāne

«Diemžēl, pieņemot lēmumu par akcīzes nodokļa likmju paaugstināšanu dīzeļdegvielai, valdība nav izvērtējusi visus iespējamos riskus, ko tas var nest transporta un loģistikas nozarei un valsts ekonomikai kopumā,» BNN uzsver Biedrība Baltijas asociācija – Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne.

Atklāj vairākas nelegālas komercprakses uztura bagātinātāju pārdošanā

Uzturētais aizdomīgo interneta vietņu saraksts pēdējā mēneša laikā ir papildināts ar četrām tīmekļvietnēm, kas pārdod uztura bagātinātājus, kas nav paziņoti un iekļauti Pārtikas un veterinārā dienesta uztura bagātinātāju reģistrā.

Lielbritānija plāno no 2040.gada aizliegt jaunus dīzeļa un benzīnmotora auto

Lielbritānija, cīnoties ar gaisa piesārņojumu, plāno noteikt, ka no 2040.gada valstī tiks aizliegtas jaunas dīzeļmotora un benzīnmotora vieglās automašīnas un mikroautobusi.