bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 22.07.2017 | Vārda dienas: Marija, Marika, Marina
LatviaLatvija

KP: Pašvaldību iejaukšanās rada apdraudējumu reģionālajiem laikrakstiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pašvaldību iejaukšanās mediju tirgū uzskatāma par apdraudējumu reģionālajiem laikrakstiem, otrdien, 9.maijā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopsēdē norāda Konkurences padomes (KP) Juridiskā departamenta direktora vietniece Dita Dzērvniece.

Dzērvniece skaidroja, ka pašvaldību informatīvo izdevumu dēļ rodas tirgus nepilnības, jo tie apdraud ne tikai pastāvošos reģionālos laikrakstus, bet arī liedz tirgū ienākt jauniem, jo pašvaldības izdevumi informatīvo telpu piepilda ar pašu izdotiem laikrakstiem.

Viņa norāda arī uz to, ka ir nepieciešams izveidot stingrāku normatīvo ietvaru, kas attiecināms uz pašvaldību drukātajām avīzēm, interneta vietnēm un reklāmām. «Problēma netiks novērsta, ja tirgū neienāks jauni dalībnieki un nenovērsīs brīvās nišas aizpildījumu ar pašvaldību laikrakstiem,» pauda KP pārstāve.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Jana Bunkus skaidroja, ka pašvaldības savus informatīvos izdevumus reģistrē kā medijus, lai padarītu tos par oficiāliem izdevumiem un nodrošinātu tiem tiesisku pamatojumu. Viņa sacīja, ka likums to neaizliedz un sākotnēji nevienam, tostarp reģionālajiem laikrakstiem, nebija pret to iebildumi. «Pašvaldības vēlējās, lai informatīvie izdevumi būtu pēc iespējas oficiālāki un nebūtu vienkārši lapeles,» skaidroja Bunkus.

Tomēr viņa norādīja, ka nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kurā ir atrunāts, kas ir reklāma, kas ir sludinājums un kas ir informācija no trešās personas. «Pašvaldības piekrīt, ka informatīvajos izdevumos nebūtu jāievieto komercreklāmas. No 116 pašvaldību izdevumiem, tikai divi ievieto komercreklāmas [un no tiem] palicis ir tikai viens,» skaidroja LPS pārstāve.

Viņa uzsvēra, ka pašvaldību pārstāvji atzīst, ka nevajadzētu to izdevumos izvietot komercreklāmas – tas ir jādara komerciālajiem laikrakstiem.

Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāve, Ventspils pilsētas domes Juridiskās nodaļas vadītāja Ineta Vašuka, norādot, ka svarīgi izstrādāt normatīvo regulējumu, lai definētu, kas ir pašvaldību informatīvie izdevumi – kāds ir to saturs un formāts, kā arī, vai tā ir avīze, vai interneta vietne. «Svarīgi noskaidrot, lai saprastu, kādas ir satura robežas. Tikai tad varēsim runāt par kopīgiem principiem un sapratni,» skaidroja Vašuka.

Tāpat viņa uzsvēra, ka Latvijas lielās pilsētas nav atbalstījušas komercreklāmu izvietošanu pašvaldību informatīvajos izdevumos, tomēr tikpat svarīgi saprast arī to, kas ir reklāma, jo pašvaldībām ir vairākas kapitālsabiedrības, kuru darbs, tāpat kā kultūras un sporta pasākumi, ir cieši saistīts ar pašvaldību darbību un par to ir nepieciešams informēt pašvaldību iedzīvotājus.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Guntars Līcis skaidroja, ka uzstādījums, ka pašvaldības savos informatīvajos laikrakstos publisko arī savu kapitālsabiedrību pakalpojumus, atņem iespēju reklāmas tirgū reģionālajiem medijiem gūt peļņu. «Lielākā naudas daļa, kas apgrozās reklāmas tirgū, nāk no pašvaldību uzņēmumiem. (..) Šī komercreklāmu daļa kļūst arvien mazāka, un tā dinamika starp laikrakstiem kļūst mazāka, un trūkst pamata reģionālo mediju pastāvēšanai,» norādīja Līcis.

Tāpat viņš sacīja, ka LPS un LLPA paustais rada iespaidu, ka pašvaldību informatīvie izdevumi nerada problēmas reģionālo mediju tirgū un tie neapgrūtina konkurenci.

Vienlaikus Līcis norādīja, ka pašvaldības informatīvo izdevumu kā mediju reģistrēšana ir centieni to attīstīt kā atsevišķu mediju segmentu. «Uzskaitei ir nozīme – ir gan aizsardzība juridiskā jomā, gan citas lietas, kas nāk līdzi reģistrējoties kā masu medijam,» sacīja LPIA pārstāvis.

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) pārstāve Ivonna Plaude skaidroja, ka reģionālo laikrakstu izdošana, salīdzinot ar pašvaldību informatīvo izdevumu izdošanu, izmaksā daudz mazāk, turklāt pašvaldības izdevumus veido sabiedrisko attiecību speciālisti, kuriem nav pilnvērtīgu žurnālistikas zināšanu. «Lielākoties pašvaldību izdevēji un sabiedrisko attiecību speciālisti iedomājas, ka ir žurnālisti un veido žurnālistikas stila darbus – nevajadzētu kropļot tirgu un medijpratību,» sacīja Plaude.

Viņa skaidroja, ka pašlaik vairums reģionālo laikrakstu strādā ar zaudējumiem un tiem ir grūtības nodrošināt nepieciešamo darbaspēku, jo vienam darbiniekam nākas darīt vairāku cilvēku darbu, turklāt nesaņemot par to pienācīgu atalgojumu. «Lielākā daļa reģionālo laikrakstu uztur arī savus portālus un daudz līdzekļu tiek ieguldīts to uzturēšanā, jo sabiedrība jāinformē pēc iespējas vairākos veidos,» sacīja LŽA pārstāve.

Viņa piebilda, ka pēdējā laikā ir novērota tendence, ka pašvaldības informatīvajos izdevumos nesniedz pilnvērtīgu informāciju to lasītājiem, jo tie laicīgi netiek informēti par pašvaldībā notiekošo.

Tāpat viņa uzsvēra, ka katrā otrajā pašvaldības izdevumā tiek publicētas komercreklāmas, tostarp darba meklētāju un devēju sludinājumi. Plaude norādīja, ka tas tiek darīts vidē, kurā nav tirgus nepietiekamību.

Viņa secinājusi, ka pašvaldības informatīvo izdevumu dēļ netiek attīstīta sabiedrības mediju pratība, jo, pēc pašvaldību pārstāvju domām, cilvēki grib tikai informāciju. «Kurš laikraksts varēs attīstīties, ja paralēli darbosies tāds pats izdevums bez maksas?» jautāja LŽA pārstāve.

Plaude norādīja, ka pašvaldību informatīvo izdevumu normatīvais regulējums sekmēs vārda un preses brīvību, kā arī dos iespēju reģionālajiem preses izdevumiem pastāvēt. «Šobrīd ar (..) vilcināšanos pašvaldībām tiek ļauts rīkoties kā tās vēlās un [tām] nav kontroles mehānismu,» uzsvēra LŽA pārstāve.

Saeimas deputāte Lolita Čigāne (V) pauda savu neizpratni, kādēļ jautājums par pašvaldību informatīvo izdevumu normatīvo regulējumu tiek ilgstoši apspriests, bet tajā vēl joprojām nav radusies skaidrība.

Viņa sacīja, ka pašlaik izskatās, ka Saeimā neviens nevēlās aizliegt pašvaldībām izdot informatīvos izdevumus, kaut arī ir zināms, ka tas kaitē Latvijas reģionālajai presei. «Likumā ir jānosaka, ka pašvaldībām ir jāinformē cilvēki, tomēr tām, atbilstoši Satversmei, nav tiesību to darīt kā juridiskām personām,» skaidroja Čigāne.

Savukārt Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa sacīja, ka jebkāda veida informācija, kas veicina jebkāda veida patēriņu, ir uzskatāma par reklāmu. Lai arī viņa norādīja, ka pastāv noteikti izņēmumi, atsaucoties uz Rīgas Stradiņa universitātes asociētās profesores Andas Rožukalnes pētījumu, Liepiņa uzsvēra, ka no 119 pašvaldību izdevumiem tikai piecos 50% no to satura ir informācija par pašvaldību lēmumiem un to skaidrojumi. «Lielā mērā šajos izdevumos tiek imitēta žurnālistikas forma,» norādīja Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka pašvaldību izdevumi ietekmē mediju tirgu un politiķi uzrauga pašvaldību informatīvo izdevumu redakcijas, kuras ietekmē mediju sistēmu. Tāpat lielākajai daļai rakstu ir tikai viens informācijas avots un tie veic propagandas vai izklaides funkcijas tā vietā, lai skaidrotu pašvaldību reālo darbu, tādēļ jautājums par pašvaldību informatīvu izdevumu regulējumu ir jārisina, sacīja Liepiņa.

 Ref: 225.000.103.814

Pievienot komentāru

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta pārpalikumiem ES

Latvijā pirmajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 20 ES dalībvalstīm.

Arī taksometru vadātāji pievienojas sūdzībai par kases aparātu reformām

Latvijas Tirgotāju asociācijas iesniegtajai sūdzībai Eiropas Komisijā par kases aparātu reformu ir pievienojusies arī Latvijas taksometru pārvadātāju darba devēju biedrība, kas ar LTA starpniecību sniegusi papildu informāciju Eiropas Komisijai, vēršot Komisijas uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta rīcību, attiecinot kases aparātu prasības arī uz taksometru skaitītājiem.