bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 16.12.2017 | Vārda dienas: Alvīne
LatviaLatvija

KP: Pašvaldību iejaukšanās rada apdraudējumu reģionālajiem laikrakstiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pašvaldību iejaukšanās mediju tirgū uzskatāma par apdraudējumu reģionālajiem laikrakstiem, otrdien, 9.maijā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopsēdē norāda Konkurences padomes (KP) Juridiskā departamenta direktora vietniece Dita Dzērvniece.

Dzērvniece skaidroja, ka pašvaldību informatīvo izdevumu dēļ rodas tirgus nepilnības, jo tie apdraud ne tikai pastāvošos reģionālos laikrakstus, bet arī liedz tirgū ienākt jauniem, jo pašvaldības izdevumi informatīvo telpu piepilda ar pašu izdotiem laikrakstiem.

Viņa norāda arī uz to, ka ir nepieciešams izveidot stingrāku normatīvo ietvaru, kas attiecināms uz pašvaldību drukātajām avīzēm, interneta vietnēm un reklāmām. «Problēma netiks novērsta, ja tirgū neienāks jauni dalībnieki un nenovērsīs brīvās nišas aizpildījumu ar pašvaldību laikrakstiem,» pauda KP pārstāve.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Jana Bunkus skaidroja, ka pašvaldības savus informatīvos izdevumus reģistrē kā medijus, lai padarītu tos par oficiāliem izdevumiem un nodrošinātu tiem tiesisku pamatojumu. Viņa sacīja, ka likums to neaizliedz un sākotnēji nevienam, tostarp reģionālajiem laikrakstiem, nebija pret to iebildumi. «Pašvaldības vēlējās, lai informatīvie izdevumi būtu pēc iespējas oficiālāki un nebūtu vienkārši lapeles,» skaidroja Bunkus.

Tomēr viņa norādīja, ka nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kurā ir atrunāts, kas ir reklāma, kas ir sludinājums un kas ir informācija no trešās personas. «Pašvaldības piekrīt, ka informatīvajos izdevumos nebūtu jāievieto komercreklāmas. No 116 pašvaldību izdevumiem, tikai divi ievieto komercreklāmas [un no tiem] palicis ir tikai viens,» skaidroja LPS pārstāve.

Viņa uzsvēra, ka pašvaldību pārstāvji atzīst, ka nevajadzētu to izdevumos izvietot komercreklāmas – tas ir jādara komerciālajiem laikrakstiem.

Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāve, Ventspils pilsētas domes Juridiskās nodaļas vadītāja Ineta Vašuka, norādot, ka svarīgi izstrādāt normatīvo regulējumu, lai definētu, kas ir pašvaldību informatīvie izdevumi – kāds ir to saturs un formāts, kā arī, vai tā ir avīze, vai interneta vietne. «Svarīgi noskaidrot, lai saprastu, kādas ir satura robežas. Tikai tad varēsim runāt par kopīgiem principiem un sapratni,» skaidroja Vašuka.

Tāpat viņa uzsvēra, ka Latvijas lielās pilsētas nav atbalstījušas komercreklāmu izvietošanu pašvaldību informatīvajos izdevumos, tomēr tikpat svarīgi saprast arī to, kas ir reklāma, jo pašvaldībām ir vairākas kapitālsabiedrības, kuru darbs, tāpat kā kultūras un sporta pasākumi, ir cieši saistīts ar pašvaldību darbību un par to ir nepieciešams informēt pašvaldību iedzīvotājus.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Guntars Līcis skaidroja, ka uzstādījums, ka pašvaldības savos informatīvajos laikrakstos publisko arī savu kapitālsabiedrību pakalpojumus, atņem iespēju reklāmas tirgū reģionālajiem medijiem gūt peļņu. «Lielākā naudas daļa, kas apgrozās reklāmas tirgū, nāk no pašvaldību uzņēmumiem. (..) Šī komercreklāmu daļa kļūst arvien mazāka, un tā dinamika starp laikrakstiem kļūst mazāka, un trūkst pamata reģionālo mediju pastāvēšanai,» norādīja Līcis.

Tāpat viņš sacīja, ka LPS un LLPA paustais rada iespaidu, ka pašvaldību informatīvie izdevumi nerada problēmas reģionālo mediju tirgū un tie neapgrūtina konkurenci.

Vienlaikus Līcis norādīja, ka pašvaldības informatīvo izdevumu kā mediju reģistrēšana ir centieni to attīstīt kā atsevišķu mediju segmentu. «Uzskaitei ir nozīme – ir gan aizsardzība juridiskā jomā, gan citas lietas, kas nāk līdzi reģistrējoties kā masu medijam,» sacīja LPIA pārstāvis.

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) pārstāve Ivonna Plaude skaidroja, ka reģionālo laikrakstu izdošana, salīdzinot ar pašvaldību informatīvo izdevumu izdošanu, izmaksā daudz mazāk, turklāt pašvaldības izdevumus veido sabiedrisko attiecību speciālisti, kuriem nav pilnvērtīgu žurnālistikas zināšanu. «Lielākoties pašvaldību izdevēji un sabiedrisko attiecību speciālisti iedomājas, ka ir žurnālisti un veido žurnālistikas stila darbus – nevajadzētu kropļot tirgu un medijpratību,» sacīja Plaude.

Viņa skaidroja, ka pašlaik vairums reģionālo laikrakstu strādā ar zaudējumiem un tiem ir grūtības nodrošināt nepieciešamo darbaspēku, jo vienam darbiniekam nākas darīt vairāku cilvēku darbu, turklāt nesaņemot par to pienācīgu atalgojumu. «Lielākā daļa reģionālo laikrakstu uztur arī savus portālus un daudz līdzekļu tiek ieguldīts to uzturēšanā, jo sabiedrība jāinformē pēc iespējas vairākos veidos,» sacīja LŽA pārstāve.

Viņa piebilda, ka pēdējā laikā ir novērota tendence, ka pašvaldības informatīvajos izdevumos nesniedz pilnvērtīgu informāciju to lasītājiem, jo tie laicīgi netiek informēti par pašvaldībā notiekošo.

Tāpat viņa uzsvēra, ka katrā otrajā pašvaldības izdevumā tiek publicētas komercreklāmas, tostarp darba meklētāju un devēju sludinājumi. Plaude norādīja, ka tas tiek darīts vidē, kurā nav tirgus nepietiekamību.

Viņa secinājusi, ka pašvaldības informatīvo izdevumu dēļ netiek attīstīta sabiedrības mediju pratība, jo, pēc pašvaldību pārstāvju domām, cilvēki grib tikai informāciju. «Kurš laikraksts varēs attīstīties, ja paralēli darbosies tāds pats izdevums bez maksas?» jautāja LŽA pārstāve.

Plaude norādīja, ka pašvaldību informatīvo izdevumu normatīvais regulējums sekmēs vārda un preses brīvību, kā arī dos iespēju reģionālajiem preses izdevumiem pastāvēt. «Šobrīd ar (..) vilcināšanos pašvaldībām tiek ļauts rīkoties kā tās vēlās un [tām] nav kontroles mehānismu,» uzsvēra LŽA pārstāve.

Saeimas deputāte Lolita Čigāne (V) pauda savu neizpratni, kādēļ jautājums par pašvaldību informatīvo izdevumu normatīvo regulējumu tiek ilgstoši apspriests, bet tajā vēl joprojām nav radusies skaidrība.

Viņa sacīja, ka pašlaik izskatās, ka Saeimā neviens nevēlās aizliegt pašvaldībām izdot informatīvos izdevumus, kaut arī ir zināms, ka tas kaitē Latvijas reģionālajai presei. «Likumā ir jānosaka, ka pašvaldībām ir jāinformē cilvēki, tomēr tām, atbilstoši Satversmei, nav tiesību to darīt kā juridiskām personām,» skaidroja Čigāne.

Savukārt Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa sacīja, ka jebkāda veida informācija, kas veicina jebkāda veida patēriņu, ir uzskatāma par reklāmu. Lai arī viņa norādīja, ka pastāv noteikti izņēmumi, atsaucoties uz Rīgas Stradiņa universitātes asociētās profesores Andas Rožukalnes pētījumu, Liepiņa uzsvēra, ka no 119 pašvaldību izdevumiem tikai piecos 50% no to satura ir informācija par pašvaldību lēmumiem un to skaidrojumi. «Lielā mērā šajos izdevumos tiek imitēta žurnālistikas forma,» norādīja Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka pašvaldību izdevumi ietekmē mediju tirgu un politiķi uzrauga pašvaldību informatīvo izdevumu redakcijas, kuras ietekmē mediju sistēmu. Tāpat lielākajai daļai rakstu ir tikai viens informācijas avots un tie veic propagandas vai izklaides funkcijas tā vietā, lai skaidrotu pašvaldību reālo darbu, tādēļ jautājums par pašvaldību informatīvu izdevumu regulējumu ir jārisina, sacīja Liepiņa.

 Ref: 225.000.103.814

Pievienot komentāru

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.

Ļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumus

Konkurences padome atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus.