bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 24.06.2018 | Vārda dienas: Jānis
LatviaLatvija

KP: Pašvaldību iejaukšanās rada apdraudējumu reģionālajiem laikrakstiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pašvaldību iejaukšanās mediju tirgū uzskatāma par apdraudējumu reģionālajiem laikrakstiem, otrdien, 9.maijā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopsēdē norāda Konkurences padomes (KP) Juridiskā departamenta direktora vietniece Dita Dzērvniece.

Dzērvniece skaidroja, ka pašvaldību informatīvo izdevumu dēļ rodas tirgus nepilnības, jo tie apdraud ne tikai pastāvošos reģionālos laikrakstus, bet arī liedz tirgū ienākt jauniem, jo pašvaldības izdevumi informatīvo telpu piepilda ar pašu izdotiem laikrakstiem.

Viņa norāda arī uz to, ka ir nepieciešams izveidot stingrāku normatīvo ietvaru, kas attiecināms uz pašvaldību drukātajām avīzēm, interneta vietnēm un reklāmām. «Problēma netiks novērsta, ja tirgū neienāks jauni dalībnieki un nenovērsīs brīvās nišas aizpildījumu ar pašvaldību laikrakstiem,» pauda KP pārstāve.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Jana Bunkus skaidroja, ka pašvaldības savus informatīvos izdevumus reģistrē kā medijus, lai padarītu tos par oficiāliem izdevumiem un nodrošinātu tiem tiesisku pamatojumu. Viņa sacīja, ka likums to neaizliedz un sākotnēji nevienam, tostarp reģionālajiem laikrakstiem, nebija pret to iebildumi. «Pašvaldības vēlējās, lai informatīvie izdevumi būtu pēc iespējas oficiālāki un nebūtu vienkārši lapeles,» skaidroja Bunkus.

Tomēr viņa norādīja, ka nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kurā ir atrunāts, kas ir reklāma, kas ir sludinājums un kas ir informācija no trešās personas. «Pašvaldības piekrīt, ka informatīvajos izdevumos nebūtu jāievieto komercreklāmas. No 116 pašvaldību izdevumiem, tikai divi ievieto komercreklāmas [un no tiem] palicis ir tikai viens,» skaidroja LPS pārstāve.

Viņa uzsvēra, ka pašvaldību pārstāvji atzīst, ka nevajadzētu to izdevumos izvietot komercreklāmas – tas ir jādara komerciālajiem laikrakstiem.

Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāve, Ventspils pilsētas domes Juridiskās nodaļas vadītāja Ineta Vašuka, norādot, ka svarīgi izstrādāt normatīvo regulējumu, lai definētu, kas ir pašvaldību informatīvie izdevumi – kāds ir to saturs un formāts, kā arī, vai tā ir avīze, vai interneta vietne. «Svarīgi noskaidrot, lai saprastu, kādas ir satura robežas. Tikai tad varēsim runāt par kopīgiem principiem un sapratni,» skaidroja Vašuka.

Tāpat viņa uzsvēra, ka Latvijas lielās pilsētas nav atbalstījušas komercreklāmu izvietošanu pašvaldību informatīvajos izdevumos, tomēr tikpat svarīgi saprast arī to, kas ir reklāma, jo pašvaldībām ir vairākas kapitālsabiedrības, kuru darbs, tāpat kā kultūras un sporta pasākumi, ir cieši saistīts ar pašvaldību darbību un par to ir nepieciešams informēt pašvaldību iedzīvotājus.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Guntars Līcis skaidroja, ka uzstādījums, ka pašvaldības savos informatīvajos laikrakstos publisko arī savu kapitālsabiedrību pakalpojumus, atņem iespēju reklāmas tirgū reģionālajiem medijiem gūt peļņu. «Lielākā naudas daļa, kas apgrozās reklāmas tirgū, nāk no pašvaldību uzņēmumiem. (..) Šī komercreklāmu daļa kļūst arvien mazāka, un tā dinamika starp laikrakstiem kļūst mazāka, un trūkst pamata reģionālo mediju pastāvēšanai,» norādīja Līcis.

Tāpat viņš sacīja, ka LPS un LLPA paustais rada iespaidu, ka pašvaldību informatīvie izdevumi nerada problēmas reģionālo mediju tirgū un tie neapgrūtina konkurenci.

Vienlaikus Līcis norādīja, ka pašvaldības informatīvo izdevumu kā mediju reģistrēšana ir centieni to attīstīt kā atsevišķu mediju segmentu. «Uzskaitei ir nozīme – ir gan aizsardzība juridiskā jomā, gan citas lietas, kas nāk līdzi reģistrējoties kā masu medijam,» sacīja LPIA pārstāvis.

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) pārstāve Ivonna Plaude skaidroja, ka reģionālo laikrakstu izdošana, salīdzinot ar pašvaldību informatīvo izdevumu izdošanu, izmaksā daudz mazāk, turklāt pašvaldības izdevumus veido sabiedrisko attiecību speciālisti, kuriem nav pilnvērtīgu žurnālistikas zināšanu. «Lielākoties pašvaldību izdevēji un sabiedrisko attiecību speciālisti iedomājas, ka ir žurnālisti un veido žurnālistikas stila darbus – nevajadzētu kropļot tirgu un medijpratību,» sacīja Plaude.

Viņa skaidroja, ka pašlaik vairums reģionālo laikrakstu strādā ar zaudējumiem un tiem ir grūtības nodrošināt nepieciešamo darbaspēku, jo vienam darbiniekam nākas darīt vairāku cilvēku darbu, turklāt nesaņemot par to pienācīgu atalgojumu. «Lielākā daļa reģionālo laikrakstu uztur arī savus portālus un daudz līdzekļu tiek ieguldīts to uzturēšanā, jo sabiedrība jāinformē pēc iespējas vairākos veidos,» sacīja LŽA pārstāve.

Viņa piebilda, ka pēdējā laikā ir novērota tendence, ka pašvaldības informatīvajos izdevumos nesniedz pilnvērtīgu informāciju to lasītājiem, jo tie laicīgi netiek informēti par pašvaldībā notiekošo.

Tāpat viņa uzsvēra, ka katrā otrajā pašvaldības izdevumā tiek publicētas komercreklāmas, tostarp darba meklētāju un devēju sludinājumi. Plaude norādīja, ka tas tiek darīts vidē, kurā nav tirgus nepietiekamību.

Viņa secinājusi, ka pašvaldības informatīvo izdevumu dēļ netiek attīstīta sabiedrības mediju pratība, jo, pēc pašvaldību pārstāvju domām, cilvēki grib tikai informāciju. «Kurš laikraksts varēs attīstīties, ja paralēli darbosies tāds pats izdevums bez maksas?» jautāja LŽA pārstāve.

Plaude norādīja, ka pašvaldību informatīvo izdevumu normatīvais regulējums sekmēs vārda un preses brīvību, kā arī dos iespēju reģionālajiem preses izdevumiem pastāvēt. «Šobrīd ar (..) vilcināšanos pašvaldībām tiek ļauts rīkoties kā tās vēlās un [tām] nav kontroles mehānismu,» uzsvēra LŽA pārstāve.

Saeimas deputāte Lolita Čigāne (V) pauda savu neizpratni, kādēļ jautājums par pašvaldību informatīvo izdevumu normatīvo regulējumu tiek ilgstoši apspriests, bet tajā vēl joprojām nav radusies skaidrība.

Viņa sacīja, ka pašlaik izskatās, ka Saeimā neviens nevēlās aizliegt pašvaldībām izdot informatīvos izdevumus, kaut arī ir zināms, ka tas kaitē Latvijas reģionālajai presei. «Likumā ir jānosaka, ka pašvaldībām ir jāinformē cilvēki, tomēr tām, atbilstoši Satversmei, nav tiesību to darīt kā juridiskām personām,» skaidroja Čigāne.

Savukārt Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa sacīja, ka jebkāda veida informācija, kas veicina jebkāda veida patēriņu, ir uzskatāma par reklāmu. Lai arī viņa norādīja, ka pastāv noteikti izņēmumi, atsaucoties uz Rīgas Stradiņa universitātes asociētās profesores Andas Rožukalnes pētījumu, Liepiņa uzsvēra, ka no 119 pašvaldību izdevumiem tikai piecos 50% no to satura ir informācija par pašvaldību lēmumiem un to skaidrojumi. «Lielā mērā šajos izdevumos tiek imitēta žurnālistikas forma,» norādīja Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka pašvaldību izdevumi ietekmē mediju tirgu un politiķi uzrauga pašvaldību informatīvo izdevumu redakcijas, kuras ietekmē mediju sistēmu. Tāpat lielākajai daļai rakstu ir tikai viens informācijas avots un tie veic propagandas vai izklaides funkcijas tā vietā, lai skaidrotu pašvaldību reālo darbu, tādēļ jautājums par pašvaldību informatīvu izdevumu regulējumu ir jārisina, sacīja Liepiņa.

 Ref: 225.000.103.814

Pievienot komentāru

ES valstis apņēmušās pagarināt sankcijas pret Krieviju par Krimas aneksiju

Eiropas Savienības dalībvalstis nākamnedēļ līdz 2019.gada janvāra nogalei paildzinās ierobežojošos pasākumus, kuri pret konkrētiem Krievijas uzņēmumiem un amatpersonām ieviesti par to saistību ar Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā, tā aģentūrai Reuters norādījuši ES diplomāti un amatpersonas.

VID konstatē pārkāpumus vairāk nekā pusē darba devēju tematiskajās pārbaudēs

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde šogad pirmajā ceturksnī veica 305 darba devēju tematiskās pārbaudes, 171 gadījumā konstatējot pārkāpumus, liecina VID informācija.

Sadales tīklam ir jāuzlabo sistēmas pieslēguma process un tā kontrole

Turpmākos divus gadus AS Sadales tīkls ir pienākums uzlabot sistēmas pieslēguma procesu un tā kontroli. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija no savas puses turpmākos divus gadus papildus veiks šī procesa pastiprinātu monitoringu un uzraudzību.

Šogad pasaulē nākuši jau trešie Latvijas trīnīši

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nākuši pasaulē šogad trešie trīnīši, ar komentāru, ka «trīs lietas – labas lietas», savā Facebook kontā pavēstījis labklājības ministrs Jānis Reirs.

Latvijā pērn trešais lielākais nerezidentu īpatsvars ES valsts parāda struktūrā

Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 67,6% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir trešais lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu parādu struktūrā, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija.

Iemaksu apmērs trešā līmeņa pensiju plānos sasniedz jaunu rekordaugstu apmēru

Iedzīvotāju interese par pensijas uzkrājumu veidošanu saglabājas augsta, un gada pirmajos trijos mēnešos veikto iemaksu apmērs privātajos pensiju plānos ir sasniedzis jaunu vēsturisko maksimumu.

Vai turpmāk nebūs jāgaida garā rindā Vaivaros, lai saņemtu vajadzīgo riteņkrēslu?

«Patlaban tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti sniedz Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, taču gadiem saņemtās klientu sūdzības un rindas uz pakalpojuma saņemšanu parāda, ka tā nav iespējami efektīvākā sistēma,» saka Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls pieķerts krāpšanā ar dīzeļdegvielu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir pārtraukusi noziedzīgu shēmu, kurās krāpnieciskos darījumos ar dīzeļdegvielu iesaistīts kāds Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls, informē VID.

Konceptuāli atbalsta izmaiņas virsstundu apmaksas kārtībā

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Saeima atbalsta priekšlikumu tabaku veikalos tirgot tikai pēc cenu lapām

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus tabakas apriti regulējošajā likumā. Izmaiņas paredz, ka tabakas izstrādājumi veikalos vairs nebūs pircējiem redzami un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas, informē Saeimas Preses dienests.

Vētra appludina Tallinas ielas un pārtrauc futbola pārraidi svarīgā brīdī

Igaunijas ziemeļus skārusi vētra un lietusgāze, kas galvaspilsētā Tallinā appludinājusi ielas, nodarījusi bojājumus ēkām un pat svarīgā brīdī pārtraukusi aizraujošu Pasaules Kausa futbola spēles pārraidi.

Saeima 2.lasījumā atbalsta fondēto pensiju kapitāla mantošanu

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. To paredz Saeimā ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, ziņo Saeimas Preses dienests.

Kaimiņš: Manuprāt, KNAB izpilda politisko pasūtījumu; deputāts izstāsta aizturēšanas gaitu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ceturtdienas, 21.jūnija, vakarā atbrīvojis kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētās personas – Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņa partijas biedru Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu.

ASV bankas iztur finanšu satricinājumu pārbaudes

Amerikas Savienotajās Valstīs 35 lielāko banku rīcībā ir pietiekami daudz naudas, lai tās izturētu iespējamu smagu ārēju finanšu satricinājumu apstākļos, liecina banku ilgtspējas pārbaužu rezultāti.

Konceptuāli atbalsta VDK dokumentu publisku pieejamību pētniecībai

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Par atrašanos darbā reibumā Saeima no amata atcēlusi Rēzeknes tiesas tiesnesi Arvi Garo

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atbalstījusi Rēzeknes tiesas tiesneša Arvja Garā atcelšanu no amata. Par tiesneša atcelšanu nobalsojis 71 deputāts, neviens neatturējās un nebija pret.

Lai paliktu Lielbritānijā, ES pilsoņiem prasīs atbilstību trim prasībām

Tiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēsies turpināt dzīvot Lielbritānijā pēc valsts izstāšanās no ES, būs jāaizpilda obligāti elektroniskie iesniegumi, sniedzot atbildes uz trim būtiskiem jautājumiem, pavēstījis britu iekšlietu ministrs.

Līgo svētkos gaidāms lietains un vēss, bet jaunnedēļ atkal sauss un karsts laiks

Piektdien un svētku brīvdienās laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, tādēļ Līgo dienā vietām īslaicīgi līs, savukārt Jāņu dienā sagaidāms pat ilgstošs lietus. Laika apstākļi uzlabosies nākamajā nedēļā, kad atgriezīsies vasarīgs karstums.

Saeima ļauj KNAB uzsākt zaļzemnieka Kļaviņa mājas un auto kratīšanu

Saeimas deputāti deva atļauju uzsākt kratīšanu Zaļo un zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa deklarētajā dzīvesvietā un automašīnā.

Lietuvas asins plazmas korupcijas skandāls aizsniedzas līdz Latvijas veselības ministrei

Bijusī Lietuvas Nacionālā Asins centra vadītāja Joana Bikulčiene, kuru tur aizdomās par korupciju un neatļautu shēmu organizēšanu asins plazmas savākšanas jomā, šonedēļ saņēmusi sliktas vēstis no Latvijas, kur Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests nopratinājis Latvijas veselības ministri Andu Čakšu.

Maršruts nedēļas nogalei: līgošana visā Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka šajā nedēļas nogalē visā Latvijā tiks sagaidīti Jāņi. Ja nu kādam vēl nav grandiozu plānu, kā pavadīt vienu no gada īsākajām naktīm, tad ir vērts ielūkoties BNN sagatavotajā maršrutā, kurš aizvedīs uz kādu zaļumballi visā Latvijā.

Protestētāji sadzirdēti – priekšlikums liegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas noraidīts

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atteicās no iepriekš atbalstītā nosacījuma, ka dzimumšūnas var ziedot tikai tās sievietes, kuras ir dzemdējušas. Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. 

Atbalsta grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Mazinās administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem

Atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. To nosaka Saeimas trešajā lasījumā pieņemtie grozījumi Imigrācijas likumā.

Par tālruņa izmantošanu pie stūres piemēros naudas sodu līdz 100 eiro

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, trešajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas palielina administratīvo atbildību par atsevišķiem ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Jaunākie komentāri