bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 25.09.2017 | Vārda dienas: Rauls, Rodrigo
LatviaLatvija

KP: Pašvaldību iejaukšanās rada apdraudējumu reģionālajiem laikrakstiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pašvaldību iejaukšanās mediju tirgū uzskatāma par apdraudējumu reģionālajiem laikrakstiem, otrdien, 9.maijā, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopsēdē norāda Konkurences padomes (KP) Juridiskā departamenta direktora vietniece Dita Dzērvniece.

Dzērvniece skaidroja, ka pašvaldību informatīvo izdevumu dēļ rodas tirgus nepilnības, jo tie apdraud ne tikai pastāvošos reģionālos laikrakstus, bet arī liedz tirgū ienākt jauniem, jo pašvaldības izdevumi informatīvo telpu piepilda ar pašu izdotiem laikrakstiem.

Viņa norāda arī uz to, ka ir nepieciešams izveidot stingrāku normatīvo ietvaru, kas attiecināms uz pašvaldību drukātajām avīzēm, interneta vietnēm un reklāmām. «Problēma netiks novērsta, ja tirgū neienāks jauni dalībnieki un nenovērsīs brīvās nišas aizpildījumu ar pašvaldību laikrakstiem,» pauda KP pārstāve.

Savukārt Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) pārstāve Jana Bunkus skaidroja, ka pašvaldības savus informatīvos izdevumus reģistrē kā medijus, lai padarītu tos par oficiāliem izdevumiem un nodrošinātu tiem tiesisku pamatojumu. Viņa sacīja, ka likums to neaizliedz un sākotnēji nevienam, tostarp reģionālajiem laikrakstiem, nebija pret to iebildumi. «Pašvaldības vēlējās, lai informatīvie izdevumi būtu pēc iespējas oficiālāki un nebūtu vienkārši lapeles,» skaidroja Bunkus.

Tomēr viņa norādīja, ka nepieciešams izstrādāt normatīvo regulējumu, kurā ir atrunāts, kas ir reklāma, kas ir sludinājums un kas ir informācija no trešās personas. «Pašvaldības piekrīt, ka informatīvajos izdevumos nebūtu jāievieto komercreklāmas. No 116 pašvaldību izdevumiem, tikai divi ievieto komercreklāmas [un no tiem] palicis ir tikai viens,» skaidroja LPS pārstāve.

Viņa uzsvēra, ka pašvaldību pārstāvji atzīst, ka nevajadzētu to izdevumos izvietot komercreklāmas – tas ir jādara komerciālajiem laikrakstiem.

Līdzīgu viedokli pauda arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) pārstāve, Ventspils pilsētas domes Juridiskās nodaļas vadītāja Ineta Vašuka, norādot, ka svarīgi izstrādāt normatīvo regulējumu, lai definētu, kas ir pašvaldību informatīvie izdevumi – kāds ir to saturs un formāts, kā arī, vai tā ir avīze, vai interneta vietne. «Svarīgi noskaidrot, lai saprastu, kādas ir satura robežas. Tikai tad varēsim runāt par kopīgiem principiem un sapratni,» skaidroja Vašuka.

Tāpat viņa uzsvēra, ka Latvijas lielās pilsētas nav atbalstījušas komercreklāmu izvietošanu pašvaldību informatīvajos izdevumos, tomēr tikpat svarīgi saprast arī to, kas ir reklāma, jo pašvaldībām ir vairākas kapitālsabiedrības, kuru darbs, tāpat kā kultūras un sporta pasākumi, ir cieši saistīts ar pašvaldību darbību un par to ir nepieciešams informēt pašvaldību iedzīvotājus.

Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Guntars Līcis skaidroja, ka uzstādījums, ka pašvaldības savos informatīvajos laikrakstos publisko arī savu kapitālsabiedrību pakalpojumus, atņem iespēju reklāmas tirgū reģionālajiem medijiem gūt peļņu. «Lielākā naudas daļa, kas apgrozās reklāmas tirgū, nāk no pašvaldību uzņēmumiem. (..) Šī komercreklāmu daļa kļūst arvien mazāka, un tā dinamika starp laikrakstiem kļūst mazāka, un trūkst pamata reģionālo mediju pastāvēšanai,» norādīja Līcis.

Tāpat viņš sacīja, ka LPS un LLPA paustais rada iespaidu, ka pašvaldību informatīvie izdevumi nerada problēmas reģionālo mediju tirgū un tie neapgrūtina konkurenci.

Vienlaikus Līcis norādīja, ka pašvaldības informatīvo izdevumu kā mediju reģistrēšana ir centieni to attīstīt kā atsevišķu mediju segmentu. «Uzskaitei ir nozīme – ir gan aizsardzība juridiskā jomā, gan citas lietas, kas nāk līdzi reģistrējoties kā masu medijam,» sacīja LPIA pārstāvis.

Latvijas Žurnālistu asociācijas (LŽA) pārstāve Ivonna Plaude skaidroja, ka reģionālo laikrakstu izdošana, salīdzinot ar pašvaldību informatīvo izdevumu izdošanu, izmaksā daudz mazāk, turklāt pašvaldības izdevumus veido sabiedrisko attiecību speciālisti, kuriem nav pilnvērtīgu žurnālistikas zināšanu. «Lielākoties pašvaldību izdevēji un sabiedrisko attiecību speciālisti iedomājas, ka ir žurnālisti un veido žurnālistikas stila darbus – nevajadzētu kropļot tirgu un medijpratību,» sacīja Plaude.

Viņa skaidroja, ka pašlaik vairums reģionālo laikrakstu strādā ar zaudējumiem un tiem ir grūtības nodrošināt nepieciešamo darbaspēku, jo vienam darbiniekam nākas darīt vairāku cilvēku darbu, turklāt nesaņemot par to pienācīgu atalgojumu. «Lielākā daļa reģionālo laikrakstu uztur arī savus portālus un daudz līdzekļu tiek ieguldīts to uzturēšanā, jo sabiedrība jāinformē pēc iespējas vairākos veidos,» sacīja LŽA pārstāve.

Viņa piebilda, ka pēdējā laikā ir novērota tendence, ka pašvaldības informatīvajos izdevumos nesniedz pilnvērtīgu informāciju to lasītājiem, jo tie laicīgi netiek informēti par pašvaldībā notiekošo.

Tāpat viņa uzsvēra, ka katrā otrajā pašvaldības izdevumā tiek publicētas komercreklāmas, tostarp darba meklētāju un devēju sludinājumi. Plaude norādīja, ka tas tiek darīts vidē, kurā nav tirgus nepietiekamību.

Viņa secinājusi, ka pašvaldības informatīvo izdevumu dēļ netiek attīstīta sabiedrības mediju pratība, jo, pēc pašvaldību pārstāvju domām, cilvēki grib tikai informāciju. «Kurš laikraksts varēs attīstīties, ja paralēli darbosies tāds pats izdevums bez maksas?» jautāja LŽA pārstāve.

Plaude norādīja, ka pašvaldību informatīvo izdevumu normatīvais regulējums sekmēs vārda un preses brīvību, kā arī dos iespēju reģionālajiem preses izdevumiem pastāvēt. «Šobrīd ar (..) vilcināšanos pašvaldībām tiek ļauts rīkoties kā tās vēlās un [tām] nav kontroles mehānismu,» uzsvēra LŽA pārstāve.

Saeimas deputāte Lolita Čigāne (V) pauda savu neizpratni, kādēļ jautājums par pašvaldību informatīvo izdevumu normatīvo regulējumu tiek ilgstoši apspriests, bet tajā vēl joprojām nav radusies skaidrība.

Viņa sacīja, ka pašlaik izskatās, ka Saeimā neviens nevēlās aizliegt pašvaldībām izdot informatīvos izdevumus, kaut arī ir zināms, ka tas kaitē Latvijas reģionālajai presei. «Likumā ir jānosaka, ka pašvaldībām ir jāinformē cilvēki, tomēr tām, atbilstoši Satversmei, nav tiesību to darīt kā juridiskām personām,» skaidroja Čigāne.

Savukārt Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja Baiba Liepiņa sacīja, ka jebkāda veida informācija, kas veicina jebkāda veida patēriņu, ir uzskatāma par reklāmu. Lai arī viņa norādīja, ka pastāv noteikti izņēmumi, atsaucoties uz Rīgas Stradiņa universitātes asociētās profesores Andas Rožukalnes pētījumu, Liepiņa uzsvēra, ka no 119 pašvaldību izdevumiem tikai piecos 50% no to satura ir informācija par pašvaldību lēmumiem un to skaidrojumi. «Lielā mērā šajos izdevumos tiek imitēta žurnālistikas forma,» norādīja Liepiņa.

Viņa skaidroja, ka pašvaldību izdevumi ietekmē mediju tirgu un politiķi uzrauga pašvaldību informatīvo izdevumu redakcijas, kuras ietekmē mediju sistēmu. Tāpat lielākajai daļai rakstu ir tikai viens informācijas avots un tie veic propagandas vai izklaides funkcijas tā vietā, lai skaidrotu pašvaldību reālo darbu, tādēļ jautājums par pašvaldību informatīvu izdevumu regulējumu ir jārisina, sacīja Liepiņa.

 Ref: 225.000.103.814

Pievienot komentāru

Progresīvie: Veselības aprūpes finansēšanas likums palielinās sociālo nevienlīdzību

Šobrīd valsts vēlas risināt līdzekļu trūkumu medicīnā un nodokļu nemaksāšanas problēmu uz iedzīvotāju veselības rēķina, īpaši apdraudot tos cilvēkus, kuri jau šobrīd ir pakļauti sociālajiem riskiem, uzskata Progresīvie valdes loceklis Mārtiņš Kossovičs.

Latvijā plāno uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju

Līdz 2018.gada vidum Latvijā plānots uzstādīt 70 elektromobiļu uzlādes staciju, vēsta Ceļu satiksmes drošības direkcijas pārstāvis Rolands Rumba.

Aicina pieteikties bezmaksas speciālistu konsultācijām par miega traucējumiem

Ikviens, kurš cieš no miega traucējumiem, tiek aicināts apmeklēt privāti praktizējošo psihiatru un neirologu bezmaksas konsultācijas. Tās norisināsies Rīgā, Jūrmalā, Daugavpilī, Rēzeknē, Liepājā, Saldū un Valmierā līdz pat novembrim.

Igaunijā subsidēs biometāna ražošanu

Igaunijā no 2018.gada varēs pieteikties biometāna ražošanas subsīdijām, valstij tiecoties palielināt vietējā ražojuma videi draudzīgas gāzes patēriņu.

Uzņēmēja: Pieci ieteikumi biznesa attīstības veicināšanai

Izveidot uzņēmumu vai vadīt uzņēmējdarbību, kas darbojas ar peļņu, ir liels sasniegums, taču ikviens, kurš šajā nozarē izēdis vismaz pudu sāls, zina, ka uzņēmējdarbība ir joma, kurā nedrīkst gulēt uz lauriem un nepārtraukti jāstrādā pie biznesa attīstības. Uzņēmēja un Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne un pasniedzēja Zane Driņķe sniedz piecus ieteikumus, kas noderēs uzņēmējiem, kuri vēlas attīstīt un paplašināt savu biznesu.

Ārpolitikas institūta direktors: Vāciju pēc vēlēšanām sagaida smagi kompromisi

Vāciju pēc vēlēšanām sagaida smagi kompromisi, intervijā telekanāla LNT raidījumam 900 sekundes atzīst Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds. Pozitīvais Vācijas parlamenta vēlēšanu rezultātos esot tas, ka, neraugoties uz parlamentā iekļuvušo partiju krāsainību, valdību, visticamāk, veidos eiropeiskas partijas.

Virši-A: Latvijas degvielas tirgū turpinās stabila izaugsme

Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū turpinās stabila izaugsme, pauž AS Virši-A valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš.

Krievijā Kalašņikova piemineklī kļūdas pēc attēlo vācu ieroci

Maskavā no pieminekļa krievu ieroču izgudrotājam Mihailam Kalašņikovam, kas atklāts pagājušajā nedēļā, jau izgriezts fragments pēc tam, kad ievērots, ka piemineklī attēlots Nacistiskajā Vācijā izgudrots šaujamais.

Rinkēvičs: ANO Drošības padomes darbs masu noziegumu novēršanā nav efektīvs

«Diemžēl, daudzos gadījumos pastāvīgo Drošības padomes valstu veto tiesību privilēģija tiek izmantota ļaunprātīgi un tādējādi tiek paralizēts padomes darbs,» uzskata Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Pēc plūdiem atvērta satiksme uz visiem autoceļiem Latgalē

Rīgas apvedceļa pie tilta pār Mazo Juglu notiek būvdarbi un satiksme tur tiek organizēta pa vienu ceļa joslu, turklāt ir ieviestas satiksmes organizācijas izmaiņas, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Latvijas policisti «točku» biznesā

Trīs policistu aizturēšana apstiprinājusi jau iepriekš piesauktās problēmas policijas iecirkņos - tiešie vadītāji un iecirkņu priekšnieki nav informēti vai arī izliekas neredzam to, ar ko nodarbojas viņu padotie, stāstīts Latvijas Televīzijas raidījums de facto

Eksportētāji iepazīst gaisa kravu pārvadājumu iespējas lidostā Rīga

Starptautiskajā lidostā Rīga aizvadītajā nedēļā pulcējās vairāk kā 40 Latvijas eksportējošo uzņēmumu pārstāvji, lai iepazītos ar gaisa kravu pārvadājumu iespējām, ko piedāvā lidosta un tajā strādājošās aviokompānijas.

Vācijas parlamenta vēlēšanās sarūk atbalsts Merkeles kristīgiem demokrātiem

Vācijā aizvadītas federālā parlamenta vēlēšanas, kur uzvarējuši ilggadējās kancleres Angelas Merkeles (Angela Merkel) vadītie kristīgie demokrāti, bet vēlētāju simpātijas iemantojusi pret imigrāciju noskaņotā Alternatīva Vācijai.

Par korupciju veselības aprūpē KNAB pēdējos trīs gados sācis septiņas lietas

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pēdējos trīs gados sācis vai nodevis kriminālvajāšanai prokuratūrai septiņus kriminālprocesus par koruptīviem noziegumiem veselības aprūpes sistēmā.

Atvasara turpinās; pakāpeniski kļūs vēsāks

Līdzīgi kā aizvadītajās brīvdienās, nedēļas pirmajā pusē laika apstākļus noteiks augsta spiediena apgabals ar centru virs Skandināvijas austrumu daļas. Līdz ar to debesis būs skaidras, nokrišņi nav gaidāmi un pūtīs lēns līdz mērens austrumu vējš, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Nedēļa Lietuvā. Liberāļu finansējums varētu būt no aizliegtiem avotiem, secina prokuratūra

Lietuvas Ģenerālprokuratūra aizvadītajā nedēļā atklājusi, ka darījusi zināmu Lietuvas Centrālai Vēlēšanu komisijai, ka partijas Liberālā kustība darbība 2016.gada vēlēšanu laikā varētu būtu finansēta no nelikumīgiem avotiem.

BNN nedēļas apkopojums: Vējoņa autoritātes «sitiens». Loginova nelikumīguma atmaksa

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne; Viedoklis.

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.