bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

KPMG: Latvijas uzņēmumiem, startējot Ķīnā, jāpiedāvā nišas produkti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas startēt Ķīnas tirgū, ir jābūt atvērtiem kooperācijai, jāspēj izstrādāt savs piedāvājums tieši Ķīnas tirgum un jāorientējas uz ekskluzīviem un nišas produktiem. Savukārt, lai spētu piesaistīt Ķīnas investīcijas, Latvijai jāspēj piedāvāt integrētus projektus un loģistikas risinājumus, kas būtu izdevīgi kravu plūsmas nodrošināšanai starp Ķīnu un Eiropas valstīm,  liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) veiktais pētījums par Latvijas un Ķīnas biznesa partnerības potenciālu.

Edgars Voļskis, direktors KPMG konsultāciju pakalpojumu nodaļā Baltijas valstīs un Baltkrievijā norāda, ka “Ķīna ir ļoti liels tirgus, tāpēc Latvijas uzņēmumiem, kas pārsvarā ir mazi vai vidēji, nav jācenšas startēt uzreiz visas Ķīnas mērogā. Ir jāatrod uzticams sadarbības partneris uz vietas, sava niša, kurā startēt, un jāizveido savs piedāvājums tieši ķīniešu mērķauditorijai. Ķīnas iedzīvotāju labklājība palielinās, un pieaug arī pieprasījums pēc ekskluzīviem izstrādājumiem un luksusa precēm, kā arī eko produktiem. Savukārt mūsu uzņēmējiem ir jāiemācas kooperēties gan loģistikas, gan produkcijas daudzuma nodrošināšanas jomā, lai spētu piedāvāt apjomus, kas apmierinātu Ķīnas mazpilsētas ar vienu līdz trim miljoniem iedzīvotāju.”

Pētījuma dalībnieki kā lielu izaicinājumu Latvijas uzņēmumiem, uzsākot darbību Ķīnā, min loģistiku un regulāru produkcijas piegādes nodrošināšanu par spīti lielajam attālumam. Tāpat Latvijas uzņēmumiem, kas ir salīdzinoši nelieli, ienākot tik lielā tirgū kā Ķīna, ir jābūt gataviem nozīmīgām sākuma investīcijām mārketingā un produkta izplatīšanā, kas gan negarantē produkta veiksmi tirgū. Jābūt pacietīgiem un jārēķinās arī ar to, ka iekļūšana Ķīnas tirgū var prasīt līdz pat diviem gadiem, tāpēc ir svarīgi uz vietas atrast uzticamu sadarbības partneri, kurš varētu palīdzēt nokārtot visas nepieciešamās formalitātes. Būtisks izaicinājums ir arī zemā Latvijas atpazīstamība Ķīnā – lielākā daļa ķīniešu zina par Latviju ļoti maz vai nezina vispār neko.

«Jārēķinās ar to, ka Latvija ķīniešu biznesa skatījumā primāri ir nevis galapunkts, bet gan ar labu potenciālu apveltīts placdarms Ķīnas precēm ceļā uz blakus esošajiem Ziemeļvalstu un NVS tirgiem. Potenciālo Ķīnas investoru skatījumā Latvijas stiprā puse ir valsts ģeogrāfija: izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums ar atbilstošu infrastruktūru – ostām, dzelzceļu un reģionā lielāko lidostu. Tāpēc par Latvijas pamatpiedāvājumu Ķīnai ir jābūt loģistikai – preču saņemšana, šķirošana, iesaiņošana un tālāka transportēšana uz Ziemeļeiropas un NVS valstīm. Loģistikas centri varētu tikt veidoti Rēzeknē, Daugavpilī vai Krustpilī. Liels potenciāls ir arī loģistikas centra izveidošanai pie Salaspils, kas būtu jāveido ciešā sasaistē ar Rail Baltica projektu. Ekonomiski izdevīga būtu arī Baltijas mēroga biznesa centra veidošana Rīgā. Pētījuma dalībnieki gan atzīst, ka šobrīd būtisks šķērslis plašākai sadarbībai ir lielāka mēroga projektu trūkums, kas varētu būt interesanti Ķīnas investoriem,» norāda Voļskis.

Šeit jau strādājošie ķīnieši kā lielākos biznesa uzsākšanas plusus Latvijā uzsver labās ostas un ģeogrāfisko novietojumu ar vieglu piekļuvi Skandināvijai un Rietumeiropai, ES likumdošanas ievērošanu, Latvijas valdības atbalstu, eiropeiskas kultūras tradīcijas un angļu valodas zināšanas, stabilu sociālo un investīciju vidi, kā arī vietējo dabas resursu pieejamību. Savukārt kā lielākie šķēršļi biznesa uzsākšanai Latvijā tiek minēts sarežģītais vīzu iegūšanas process, pārāk īss darba vīzas derīguma termiņš, vāji attīstīta rūpniecība un pārāk liels nodokļu slogs.

Pētījuma dalībnieki papildus loģistikas un transporta sektoram kā potenciāli nozīmīgas eksporta sadarbības jomas min izglītību, tūrismu, kā arī piena produktu tirdzniecību, jo Ķīna pati nespēj apmierināt iekšējā tirgus pieprasījumu, kas pēdējos gados ir pieaudzis par 20%. Labs potenciāls ir arī koksnes izstrādājumiem, fokusējoties uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību. Kā Latvijas tēlam piemītošās pozitīvās īpašības, kas uzrunā ķīniešus, tiek minēts, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, tai ir ļoti kosmopolītiska galvaspilsēta, kurā ikvienam ir viegli iejusties, kā arī ļoti attīstīts internets un telekomunikāciju infrastruktūra.

Pētījumā secināts, ka Latvijai ir iespējams izmantot to, ka Ķīnas uzņēmumi ir ieinteresēti investēt ārvalstīs un Eiropa viņu skatījumā ir viens no pievilcīgākajiem biznesa paplašināšanas un investīciju galamērķiem ar ļoti drošu un stabilu investīciju vidi. Ņemot vērā Rietumeiropas valstu bieži vien noraidošo attieksmi, Ķīna meklē jaunus ceļus Eiropas tirgus apgūšanai. Tas savukārt paver papildu investīciju piesaistes iespējas Centrālās un Austrumeiropas valstīm, tajā skaitā arī Latvijai. Pēdējo desmit gadu laikā tirdzniecības apjomi starp Ķīnu un ES valstīm ir palielinājušies vairāk nekā 2,6 reizes. Ķīnas un ES valstu ikdienas tirdzniecības apjomi pārsniedz vienu miljardu eiro, un šobrīd tas ir otrais lielākais ekonomiskās sadarbības piemērs pasaulē.

Tas, ka Latvija var kļūt par ļoti interesantu valsti Ķīnas uzņēmējiem, pierāda kaut vai  uzturēšanās atļauju iegūšanas jautājums. Iespēja uz salīdzinoši vienkāršākiem nosacījumiem iegūt ES uzturēšanās atļauju, īsā laika posmā nodrošināja unikālu intereses kāpumu par mūsu valsti Ķīnas biznesa aprindās – Latvija kļuva pat par valsti Nr.1 ES uzturēšanās atļauju iegūšanas jomā. Šo iespēju Ķīnā plaši reklamēja arī atsevišķas Latvijas komercbankas un uzņēmumi.

Pagaidām Latvijā gan ieplūst salīdzinoši maz Ķīnas investīciju, tomēr kopējā tendence ir pozitīva. 2015.gadā Ķīna bija trīspadsmitais lielākais Latvijas tirdzniecības partneris – savstarpējā tirdzniecība 2015.gadā sasniedza 520 miljonus EUR, kas bija pieaugums par 13,7%. Tomēr tikai 0,04% (5,8 miljoni EUR) no tiešajām ārvalstu investīcijām 2015. gadā nāca no Ķīnas, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu gan ir pieaugums par 75%. Tirdzniecības bilance pēdējo desmit gadu laikā ir uzlabojusies no 1:10 līdz 1:4 eksporta un importa rādītāju ziņā.

Latvijas un Ķīnas tirdzniecības attiecībās šobrīd dominē preču imports – 415 miljoni EUR 2015.gadā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija pieaugums par 18%. Savukārt preču eksports pērn palielinājās tikai par 0,4%, sasniedzot 105,9 miljonus EUR. Latvija uz Ķīnu 2015.gadā eksportēja tikai 1% no kopējā preču eksporta, kamēr preču imports no Ķīnas sasniedza 3,3% no kopējā importa. Arī pakalpojumu jomā tirdzniecības bilance ir par labu Ķīnai – 2015.gadā pakalpojumu imports no Ķīnas palielinājās par 6%, sasniedzot 38 miljonus EUR, bet pakalpojumu eksports bija tikai 5 miljoni EUR, kas bija pieaugums par 5%.

Ref: 102.000.102.13813


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Piedāvās brīvprātīgu alkohola paradumu pārbaudi

Lietuvas veselības ministrs apstiprinājis alkohola pārbaužu piedāvāšanu visiem darbspējīgā vecuma iedzīvotājiem, kuri vien apmeklēs ārstniecības iestādes, lai šādi uzzinātu vairāk par lietuviešu dzeršanas paradumiem un attiecīgos gadījumos norādītu uz atkarības iespēju.

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.