bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 29.06.2017 | Vārda dienas: Paulis, Pauls, Pāvils, Pēteris
LatviaLatvija

KPMG: Latvijas uzņēmumiem, startējot Ķīnā, jāpiedāvā nišas produkti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas startēt Ķīnas tirgū, ir jābūt atvērtiem kooperācijai, jāspēj izstrādāt savs piedāvājums tieši Ķīnas tirgum un jāorientējas uz ekskluzīviem un nišas produktiem. Savukārt, lai spētu piesaistīt Ķīnas investīcijas, Latvijai jāspēj piedāvāt integrētus projektus un loģistikas risinājumus, kas būtu izdevīgi kravu plūsmas nodrošināšanai starp Ķīnu un Eiropas valstīm,  liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) veiktais pētījums par Latvijas un Ķīnas biznesa partnerības potenciālu.

Edgars Voļskis, direktors KPMG konsultāciju pakalpojumu nodaļā Baltijas valstīs un Baltkrievijā norāda, ka “Ķīna ir ļoti liels tirgus, tāpēc Latvijas uzņēmumiem, kas pārsvarā ir mazi vai vidēji, nav jācenšas startēt uzreiz visas Ķīnas mērogā. Ir jāatrod uzticams sadarbības partneris uz vietas, sava niša, kurā startēt, un jāizveido savs piedāvājums tieši ķīniešu mērķauditorijai. Ķīnas iedzīvotāju labklājība palielinās, un pieaug arī pieprasījums pēc ekskluzīviem izstrādājumiem un luksusa precēm, kā arī eko produktiem. Savukārt mūsu uzņēmējiem ir jāiemācas kooperēties gan loģistikas, gan produkcijas daudzuma nodrošināšanas jomā, lai spētu piedāvāt apjomus, kas apmierinātu Ķīnas mazpilsētas ar vienu līdz trim miljoniem iedzīvotāju.”

Pētījuma dalībnieki kā lielu izaicinājumu Latvijas uzņēmumiem, uzsākot darbību Ķīnā, min loģistiku un regulāru produkcijas piegādes nodrošināšanu par spīti lielajam attālumam. Tāpat Latvijas uzņēmumiem, kas ir salīdzinoši nelieli, ienākot tik lielā tirgū kā Ķīna, ir jābūt gataviem nozīmīgām sākuma investīcijām mārketingā un produkta izplatīšanā, kas gan negarantē produkta veiksmi tirgū. Jābūt pacietīgiem un jārēķinās arī ar to, ka iekļūšana Ķīnas tirgū var prasīt līdz pat diviem gadiem, tāpēc ir svarīgi uz vietas atrast uzticamu sadarbības partneri, kurš varētu palīdzēt nokārtot visas nepieciešamās formalitātes. Būtisks izaicinājums ir arī zemā Latvijas atpazīstamība Ķīnā – lielākā daļa ķīniešu zina par Latviju ļoti maz vai nezina vispār neko.

«Jārēķinās ar to, ka Latvija ķīniešu biznesa skatījumā primāri ir nevis galapunkts, bet gan ar labu potenciālu apveltīts placdarms Ķīnas precēm ceļā uz blakus esošajiem Ziemeļvalstu un NVS tirgiem. Potenciālo Ķīnas investoru skatījumā Latvijas stiprā puse ir valsts ģeogrāfija: izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums ar atbilstošu infrastruktūru – ostām, dzelzceļu un reģionā lielāko lidostu. Tāpēc par Latvijas pamatpiedāvājumu Ķīnai ir jābūt loģistikai – preču saņemšana, šķirošana, iesaiņošana un tālāka transportēšana uz Ziemeļeiropas un NVS valstīm. Loģistikas centri varētu tikt veidoti Rēzeknē, Daugavpilī vai Krustpilī. Liels potenciāls ir arī loģistikas centra izveidošanai pie Salaspils, kas būtu jāveido ciešā sasaistē ar Rail Baltica projektu. Ekonomiski izdevīga būtu arī Baltijas mēroga biznesa centra veidošana Rīgā. Pētījuma dalībnieki gan atzīst, ka šobrīd būtisks šķērslis plašākai sadarbībai ir lielāka mēroga projektu trūkums, kas varētu būt interesanti Ķīnas investoriem,» norāda Voļskis.

Šeit jau strādājošie ķīnieši kā lielākos biznesa uzsākšanas plusus Latvijā uzsver labās ostas un ģeogrāfisko novietojumu ar vieglu piekļuvi Skandināvijai un Rietumeiropai, ES likumdošanas ievērošanu, Latvijas valdības atbalstu, eiropeiskas kultūras tradīcijas un angļu valodas zināšanas, stabilu sociālo un investīciju vidi, kā arī vietējo dabas resursu pieejamību. Savukārt kā lielākie šķēršļi biznesa uzsākšanai Latvijā tiek minēts sarežģītais vīzu iegūšanas process, pārāk īss darba vīzas derīguma termiņš, vāji attīstīta rūpniecība un pārāk liels nodokļu slogs.

Pētījuma dalībnieki papildus loģistikas un transporta sektoram kā potenciāli nozīmīgas eksporta sadarbības jomas min izglītību, tūrismu, kā arī piena produktu tirdzniecību, jo Ķīna pati nespēj apmierināt iekšējā tirgus pieprasījumu, kas pēdējos gados ir pieaudzis par 20%. Labs potenciāls ir arī koksnes izstrādājumiem, fokusējoties uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību. Kā Latvijas tēlam piemītošās pozitīvās īpašības, kas uzrunā ķīniešus, tiek minēts, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, tai ir ļoti kosmopolītiska galvaspilsēta, kurā ikvienam ir viegli iejusties, kā arī ļoti attīstīts internets un telekomunikāciju infrastruktūra.

Pētījumā secināts, ka Latvijai ir iespējams izmantot to, ka Ķīnas uzņēmumi ir ieinteresēti investēt ārvalstīs un Eiropa viņu skatījumā ir viens no pievilcīgākajiem biznesa paplašināšanas un investīciju galamērķiem ar ļoti drošu un stabilu investīciju vidi. Ņemot vērā Rietumeiropas valstu bieži vien noraidošo attieksmi, Ķīna meklē jaunus ceļus Eiropas tirgus apgūšanai. Tas savukārt paver papildu investīciju piesaistes iespējas Centrālās un Austrumeiropas valstīm, tajā skaitā arī Latvijai. Pēdējo desmit gadu laikā tirdzniecības apjomi starp Ķīnu un ES valstīm ir palielinājušies vairāk nekā 2,6 reizes. Ķīnas un ES valstu ikdienas tirdzniecības apjomi pārsniedz vienu miljardu eiro, un šobrīd tas ir otrais lielākais ekonomiskās sadarbības piemērs pasaulē.

Tas, ka Latvija var kļūt par ļoti interesantu valsti Ķīnas uzņēmējiem, pierāda kaut vai  uzturēšanās atļauju iegūšanas jautājums. Iespēja uz salīdzinoši vienkāršākiem nosacījumiem iegūt ES uzturēšanās atļauju, īsā laika posmā nodrošināja unikālu intereses kāpumu par mūsu valsti Ķīnas biznesa aprindās – Latvija kļuva pat par valsti Nr.1 ES uzturēšanās atļauju iegūšanas jomā. Šo iespēju Ķīnā plaši reklamēja arī atsevišķas Latvijas komercbankas un uzņēmumi.

Pagaidām Latvijā gan ieplūst salīdzinoši maz Ķīnas investīciju, tomēr kopējā tendence ir pozitīva. 2015.gadā Ķīna bija trīspadsmitais lielākais Latvijas tirdzniecības partneris – savstarpējā tirdzniecība 2015.gadā sasniedza 520 miljonus EUR, kas bija pieaugums par 13,7%. Tomēr tikai 0,04% (5,8 miljoni EUR) no tiešajām ārvalstu investīcijām 2015. gadā nāca no Ķīnas, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu gan ir pieaugums par 75%. Tirdzniecības bilance pēdējo desmit gadu laikā ir uzlabojusies no 1:10 līdz 1:4 eksporta un importa rādītāju ziņā.

Latvijas un Ķīnas tirdzniecības attiecībās šobrīd dominē preču imports – 415 miljoni EUR 2015.gadā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija pieaugums par 18%. Savukārt preču eksports pērn palielinājās tikai par 0,4%, sasniedzot 105,9 miljonus EUR. Latvija uz Ķīnu 2015.gadā eksportēja tikai 1% no kopējā preču eksporta, kamēr preču imports no Ķīnas sasniedza 3,3% no kopējā importa. Arī pakalpojumu jomā tirdzniecības bilance ir par labu Ķīnai – 2015.gadā pakalpojumu imports no Ķīnas palielinājās par 6%, sasniedzot 38 miljonus EUR, bet pakalpojumu eksports bija tikai 5 miljoni EUR, kas bija pieaugums par 5%.

Ref: 102.000.102.13813


Pievienot komentāru

Globālajā kiberuzbrukumā saredz saistību ar Ukrainā izstrādātu grāmatvedības programmu

Vairāku kiberdrošības uzņēmumu pārstāvji norādījuši, ka šīs nedēļas starptautiskajā kiberuzbrukumā, kas visnopietnāk skāris Ukrainu, bijusi iesaistīta Ukrainā izstrādātā grāmatvedības programma MEDoc.

Mainīsies Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas sastāvs

Rīgas domes Īpašuma komitejas sēdē akceptēja Rīgas domes lēmumprojektu par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas komisijas izveidošanu.

Aptauja - 94% eiropiešu galvenokārt uzņem attēlus ar viedtālruni

Pētījumi rāda, ka viedtālruņi aizvieto citas ierīces, kļūstot par svarīgāko ierīci ceļojumam. 94% eiropiešu uzņem attēlus ar viedtālruni, noskaidrots Huawei vasaras pētījumā. Vairāk nekā 70% telefonā izmanto kartes. Čemodāns un viedtālrunis ar svarīgākajām lietotnēm kļuvuši par neatņemamu ceļojumu sastāvdaļu.

Itālija varētu ostās neielaist kuģus ar Vidusjūrā izglābtiem migrantiem

Itālijas valdība brīdinājusi Eiropas Savienību, ka valsts pārāk lielā migrantu pieplūduma dēļ varētu liegt ostās iebraukt ārvalstu kuģiem, kuri tajās atved migrantus. Itālijas pārstāvniecības ES vadītājs Maurizio Masari vēstulē brīdinājis Briseli, ka situācija ir kļuvusi «neilgtspējīga».

Lietā par 15 miljonu eiro piedziņu no Latvijas krājbankas valdes locekļiem atbildētāju vidū arī Bondars

Civillietā par solidāru 15 miljonu eiro piedziņu no septiņiem bijušajiem Latvijas krājbankas valdes locekļiem Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā atbildētāju vidū ir arī bijušais parlamentārietis, pašreizējais Rīgas domes deputāts Mārtiņš Bondars.

Lietuva vienojas par dabasgāzes piegādi no ASV

Lietuvas valsts gāzes tirdzniecības uzņēmums Lietuvos Duju Tiekimas šonedēļ pavēstījis, ka parakstījis vienošanos par dabasgāzes piegādi no Amerikas Savienotajām Valstīm un ka pirmā piegāde gaidāma augustā.

Degušās nelegālās atkritumu izgāztuves sakārtošanai pieteikušies trīs uzņēmumi

Jūrmalā degušās nelegālās atkritumu izgāztuves sakārtošanai Valsts vides dienestā pieteikušies trīs uzņēmumi - SIA Clean R, SIA Ragn-Sells un SIA Eco Baltia vide, norāda VVD sabiedrisko attiecību speciāliste Maruta Bukleviča.

VID: LU maģistrantūras absolventi saņem gandrīz par pusi lielāku algu nekā bakalauri

Latvijas Universitātē maģistra grādu ieguvušie vidēji saņem par 40% lielāku algu nekā bakalauri, liecina jaunākie pieejamie, apkopotie Valsts Ieņēmuma dienesta dati par LU absolventu darba samaksu. 

Notiek diskusijas par minimālās algas paaugstināšanas tempu

Pašlaik notiek diskusijas par minimālās algas paaugstināšanas tempu, piemēram, vai plānoto paaugstinājumu veikt divu vai trīs gadu laikā, komentē Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Edgars Putra.

Lembergs visus apsveic, ka nauda nesmird!

Ne vien valsts galvenās amatpersonas novēloti komentē žurnāla Ir rīcībā nonākušas «Rīdzenes» sarunas, bet arī pats runātājs smagos noziegumos apsūdzētais politiķis Aivars Lembergs veltījis tikai divarpus minūtes, lai komentētu situāciju, vienlaikus nosaukdams žurnālisti par politisko prostitūtu.

Lai varētu veikt darījumus finanšu tirgos, uzņēmumiem jāsaņem LEI kodi

Juridiskām personām, kuras veic vai arī plāno veikt darījumus ar finanšu instrumentiem, ir laikus jāsaņem LEI kodi, lai varētu veikt darījumus finanšu tirgos, ziņo Finanšu un kapitāla tirgus komisija.

Ieteikumi iedzīvotājiem pirms gaidāmās ģimenes ārstu protesta akcijas

Ņemot vērā Latvijas ģimenes ārstu asociācijas pieteikto protesta akciju no šā gada 3.jūnijā, Nacionālais veselības dienests sniedz ieteikumus iedzīvotājiem situācijai, kad ģimenes ārsta praksē netiek nodrošinātas ārsta konsultācijas.

Valsts galvenās amatpersonas uztrauc - oligarhu sarunas veicinās neuzticību politiķiem

Ja šādas sarunas, kā oligarhu sarunas notiek, tas vēlreiz pierāda, ka sabiedrības neuzticība politiķiem pieaug trešdien, 28.jūnijā, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski norāda Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

RD koalīcija nevēlas iesaistīt sabiedrības pārstāvjus lemšanā par biļešu cenām

Rīgas domes koalīcija nevēlas iesaistīt sabiedrības pārstāvjus komisijā, kas lemj par biļešu cenām sabiedriskajā transportā, BNN ziņo Rīgas domes opozīcijas frakcija Latvijas attīstībai.

Otto Ozols: Viens Latvijas prezidents ir ticis nopirkts kā cūka uz tirgus plača..

«Skarbākā atziņa ir tā, ka Latvijas valstī tik milzīga ietekme bijusi personām ar tik plakanu un seklu domāšanu,» situāciju par nesen žurnālā Ir publicēto Rīdzenes sarunas portālā Delfi.lv komentē latviešu publicists Otto Ozols.

Maijā būvniecības izmaksas palielinājās par 0,2%

Šī gada maijā, salīdzinot ar aprīli, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieauga par 0,4%, mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,3%, bet būvmateriālu cenas – par 0,2%.

Tiesa Igaunijā: Viendzimuma pāriem ir tiesības uz ģimenes dzīves aizsardzību

Igaunijas Augstākā tiesa atzinusi, ka arī viendzimuma pāriem ir tiesības uz ģimenes dzīves aizsardzību, precizējot Igaunijas tiesu jurisdikciju saistībā ar ārvalstnieku pieteikšanos uz tiesisko aizsardzību situācijās, kad norisinās tiesas procesi par uzturēšanās atļaujām.

Iedzīvotāji pārliecināti, ka pēc vēlēšanām jaunu darba vietu nebūs

Lielākā daļa aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pēc pašvaldību vēlēšanām jaunu darba vietu rašanās nav gaidāma, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. «Kopējās tendences parāda, ka divas trešdaļas no sabiedrības netic politiskajai ietekmei uz labklājību,» aptaujas datus komentē CV Market personāla atlases vadītājs Kristaps Kolosovs.

Austrālijā pāris no Latvijas apsūdzēts 170'000 eiro izkrāpšanā

Austrālijā kāds pāris no Latvijas apsūdzēts vairāk nekā 250 000 Austrālijas dolāru izkrāpšanā, izmantojot viltus iepirkšanās tīmekļa vietnes, ziņo Austrālijas mediji.

Rīgas brīvostas valde pārvaldnieka amatā apstiprina Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija par labāko kandidātu atzinusi AS Latvijas dzelzceļš padomes priekšsēdētāju Ansi Zeltiņu.

Visvairāk viedtālruņos lejupielādē saziņas, sociālo tīklu un banku mobilās lietotnes

Ik gadu pieaugot viedtālruņu lietotāju skaitam, attiecīgi pieaug dažādu lietotņu jeb aplikāciju izmantošana. Kā rāda Swedbank veiktā aptauja, kopumā 87% iedzīvotāju lieto viedtālruni.

Portugāles mežu ugunsgrēku upurus pievīluši sakari ar glābšanas dienestiem

Pēc nesenajiem mežu ugunsgrēkiem Portugālē, kur miruši 64 cilvēki un cietuši 254, Portugāles valdība likusi izmeklēt glābšanas dienestu sakaru sistēmas traucējumus, jo tiek ziņots, ka 10 svarīgi ārkārtas zvani postošās ugunsnelaimes laikā nav sasnieguši ugunsdzēsējus.

Vairāk nekā puse pacientu brauc uz slimnīcu, nekonsultējoties ar ģimenes ārstu

Latvijā 43,5% pacientu, saskaroties ar veselības problēmām, konsultējas ar savu ģimenes ārstu, pirms izsaukt neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādi vai doties uz slimnīcu pašiem.

Dzintars zaudējumi samazinājušies: Vai uzņēmums pārcietis krīzi?

Salīdzinājumā ar 2015.gadu, 2016.gadā AS Dzintars neto apgrozījums ir samazinājies par 104 tūkstošiem eiro. Savukārt zaudējumi salīdzinot ar 2015.gadu ir samazinājušies par 904 tūkstošiem eiro, ziņo uzņēmuma valdes locekle Dagnija Maike.

LIZDA: Nav saprotams pedagogu algu publiskošanas mērķis

Patlaban nav skaidrs pedagogu atalgojuma publiskošanas mērķis, bet, ja tas tiks īstenots, tas jādara korekti, uzskata Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga.