bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 21.09.2017 | Vārda dienas: Matīss, Modris, Mariss
LatviaLatvija

KPMG: Latvijas uzņēmumiem, startējot Ķīnā, jāpiedāvā nišas produkti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas startēt Ķīnas tirgū, ir jābūt atvērtiem kooperācijai, jāspēj izstrādāt savs piedāvājums tieši Ķīnas tirgum un jāorientējas uz ekskluzīviem un nišas produktiem. Savukārt, lai spētu piesaistīt Ķīnas investīcijas, Latvijai jāspēj piedāvāt integrētus projektus un loģistikas risinājumus, kas būtu izdevīgi kravu plūsmas nodrošināšanai starp Ķīnu un Eiropas valstīm,  liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) veiktais pētījums par Latvijas un Ķīnas biznesa partnerības potenciālu.

Edgars Voļskis, direktors KPMG konsultāciju pakalpojumu nodaļā Baltijas valstīs un Baltkrievijā norāda, ka “Ķīna ir ļoti liels tirgus, tāpēc Latvijas uzņēmumiem, kas pārsvarā ir mazi vai vidēji, nav jācenšas startēt uzreiz visas Ķīnas mērogā. Ir jāatrod uzticams sadarbības partneris uz vietas, sava niša, kurā startēt, un jāizveido savs piedāvājums tieši ķīniešu mērķauditorijai. Ķīnas iedzīvotāju labklājība palielinās, un pieaug arī pieprasījums pēc ekskluzīviem izstrādājumiem un luksusa precēm, kā arī eko produktiem. Savukārt mūsu uzņēmējiem ir jāiemācas kooperēties gan loģistikas, gan produkcijas daudzuma nodrošināšanas jomā, lai spētu piedāvāt apjomus, kas apmierinātu Ķīnas mazpilsētas ar vienu līdz trim miljoniem iedzīvotāju.”

Pētījuma dalībnieki kā lielu izaicinājumu Latvijas uzņēmumiem, uzsākot darbību Ķīnā, min loģistiku un regulāru produkcijas piegādes nodrošināšanu par spīti lielajam attālumam. Tāpat Latvijas uzņēmumiem, kas ir salīdzinoši nelieli, ienākot tik lielā tirgū kā Ķīna, ir jābūt gataviem nozīmīgām sākuma investīcijām mārketingā un produkta izplatīšanā, kas gan negarantē produkta veiksmi tirgū. Jābūt pacietīgiem un jārēķinās arī ar to, ka iekļūšana Ķīnas tirgū var prasīt līdz pat diviem gadiem, tāpēc ir svarīgi uz vietas atrast uzticamu sadarbības partneri, kurš varētu palīdzēt nokārtot visas nepieciešamās formalitātes. Būtisks izaicinājums ir arī zemā Latvijas atpazīstamība Ķīnā – lielākā daļa ķīniešu zina par Latviju ļoti maz vai nezina vispār neko.

«Jārēķinās ar to, ka Latvija ķīniešu biznesa skatījumā primāri ir nevis galapunkts, bet gan ar labu potenciālu apveltīts placdarms Ķīnas precēm ceļā uz blakus esošajiem Ziemeļvalstu un NVS tirgiem. Potenciālo Ķīnas investoru skatījumā Latvijas stiprā puse ir valsts ģeogrāfija: izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums ar atbilstošu infrastruktūru – ostām, dzelzceļu un reģionā lielāko lidostu. Tāpēc par Latvijas pamatpiedāvājumu Ķīnai ir jābūt loģistikai – preču saņemšana, šķirošana, iesaiņošana un tālāka transportēšana uz Ziemeļeiropas un NVS valstīm. Loģistikas centri varētu tikt veidoti Rēzeknē, Daugavpilī vai Krustpilī. Liels potenciāls ir arī loģistikas centra izveidošanai pie Salaspils, kas būtu jāveido ciešā sasaistē ar Rail Baltica projektu. Ekonomiski izdevīga būtu arī Baltijas mēroga biznesa centra veidošana Rīgā. Pētījuma dalībnieki gan atzīst, ka šobrīd būtisks šķērslis plašākai sadarbībai ir lielāka mēroga projektu trūkums, kas varētu būt interesanti Ķīnas investoriem,» norāda Voļskis.

Šeit jau strādājošie ķīnieši kā lielākos biznesa uzsākšanas plusus Latvijā uzsver labās ostas un ģeogrāfisko novietojumu ar vieglu piekļuvi Skandināvijai un Rietumeiropai, ES likumdošanas ievērošanu, Latvijas valdības atbalstu, eiropeiskas kultūras tradīcijas un angļu valodas zināšanas, stabilu sociālo un investīciju vidi, kā arī vietējo dabas resursu pieejamību. Savukārt kā lielākie šķēršļi biznesa uzsākšanai Latvijā tiek minēts sarežģītais vīzu iegūšanas process, pārāk īss darba vīzas derīguma termiņš, vāji attīstīta rūpniecība un pārāk liels nodokļu slogs.

Pētījuma dalībnieki papildus loģistikas un transporta sektoram kā potenciāli nozīmīgas eksporta sadarbības jomas min izglītību, tūrismu, kā arī piena produktu tirdzniecību, jo Ķīna pati nespēj apmierināt iekšējā tirgus pieprasījumu, kas pēdējos gados ir pieaudzis par 20%. Labs potenciāls ir arī koksnes izstrādājumiem, fokusējoties uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību. Kā Latvijas tēlam piemītošās pozitīvās īpašības, kas uzrunā ķīniešus, tiek minēts, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, tai ir ļoti kosmopolītiska galvaspilsēta, kurā ikvienam ir viegli iejusties, kā arī ļoti attīstīts internets un telekomunikāciju infrastruktūra.

Pētījumā secināts, ka Latvijai ir iespējams izmantot to, ka Ķīnas uzņēmumi ir ieinteresēti investēt ārvalstīs un Eiropa viņu skatījumā ir viens no pievilcīgākajiem biznesa paplašināšanas un investīciju galamērķiem ar ļoti drošu un stabilu investīciju vidi. Ņemot vērā Rietumeiropas valstu bieži vien noraidošo attieksmi, Ķīna meklē jaunus ceļus Eiropas tirgus apgūšanai. Tas savukārt paver papildu investīciju piesaistes iespējas Centrālās un Austrumeiropas valstīm, tajā skaitā arī Latvijai. Pēdējo desmit gadu laikā tirdzniecības apjomi starp Ķīnu un ES valstīm ir palielinājušies vairāk nekā 2,6 reizes. Ķīnas un ES valstu ikdienas tirdzniecības apjomi pārsniedz vienu miljardu eiro, un šobrīd tas ir otrais lielākais ekonomiskās sadarbības piemērs pasaulē.

Tas, ka Latvija var kļūt par ļoti interesantu valsti Ķīnas uzņēmējiem, pierāda kaut vai  uzturēšanās atļauju iegūšanas jautājums. Iespēja uz salīdzinoši vienkāršākiem nosacījumiem iegūt ES uzturēšanās atļauju, īsā laika posmā nodrošināja unikālu intereses kāpumu par mūsu valsti Ķīnas biznesa aprindās – Latvija kļuva pat par valsti Nr.1 ES uzturēšanās atļauju iegūšanas jomā. Šo iespēju Ķīnā plaši reklamēja arī atsevišķas Latvijas komercbankas un uzņēmumi.

Pagaidām Latvijā gan ieplūst salīdzinoši maz Ķīnas investīciju, tomēr kopējā tendence ir pozitīva. 2015.gadā Ķīna bija trīspadsmitais lielākais Latvijas tirdzniecības partneris – savstarpējā tirdzniecība 2015.gadā sasniedza 520 miljonus EUR, kas bija pieaugums par 13,7%. Tomēr tikai 0,04% (5,8 miljoni EUR) no tiešajām ārvalstu investīcijām 2015. gadā nāca no Ķīnas, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu gan ir pieaugums par 75%. Tirdzniecības bilance pēdējo desmit gadu laikā ir uzlabojusies no 1:10 līdz 1:4 eksporta un importa rādītāju ziņā.

Latvijas un Ķīnas tirdzniecības attiecībās šobrīd dominē preču imports – 415 miljoni EUR 2015.gadā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija pieaugums par 18%. Savukārt preču eksports pērn palielinājās tikai par 0,4%, sasniedzot 105,9 miljonus EUR. Latvija uz Ķīnu 2015.gadā eksportēja tikai 1% no kopējā preču eksporta, kamēr preču imports no Ķīnas sasniedza 3,3% no kopējā importa. Arī pakalpojumu jomā tirdzniecības bilance ir par labu Ķīnai – 2015.gadā pakalpojumu imports no Ķīnas palielinājās par 6%, sasniedzot 38 miljonus EUR, bet pakalpojumu eksports bija tikai 5 miljoni EUR, kas bija pieaugums par 5%.

Ref: 102.000.102.13813


Pievienot komentāru

Citadele Index: Vispesimistiskākie ir Latgales un Vidzemes uzņēmēji

Šī gada 2. ceturksnī visoptimistiskākie ir Pierīgas, Zemgales un Kurzemes uzņēmēji. Savukārt Latgales un Vidzemes uzņēmējos ir novērojams pesimistiskums, liecina jaunākais Citadele Index pētījumu.

No 1.oktobra Latvijā sāks darboties eZvana sistēma

Latvijā  no 1.oktobra sāks darboties avārijas zvanu automātiskā eZvana sistēma - ja transportlīdzeklis būs iekļuvis ceļu satiksmes negadījumā, neatliekamo palīdzību varēs izsaukt, izmantojot automātisko avārijas zvanu sistēmu, kas iebūvēta transportlīdzeklī.

Izglītības ministrs Šadurskis: Mācību saturs mainīsies, bet eksāmeni paliks

Eksāmeni kā viena no vērtēšanas iespējām paliks arī pēc mācību satura reformas, ceturtdien, 21.septembrī, konferencē «Vērtēt, lai mācītos» uzsvēris izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Arī Lietuva satraukta par Rietumu gardumu kvalitāti

Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests šonedēļ paziņojis, ka, salīdzinot starptautisku zīmolu produktus, kas nopērkami gan Rietumeiropā, gan Lietuvā, secināts – vietējos veikalos nopērkamais nav īsti tas pats, kas Berlīnē.

Bondars vēlas mazināt labēji centrisko politisko spēku sašķeltību

Politiķiem, kuri vēlas turpināt darboties Latvijas labā, būtu jāapvienojas, jo patlaban novērojamā partiju labēji centriskā spektra sašķeltība traucē sasniegt mērķus kā Saeimā, tā arī pašvaldībās, uzskata bijušais Latvijas Reģionu apvienības līderis, Rīgas domes opozīcijas deputāts Mārtiņš Bondars.

Pētījums: Latvijas iedzīvotāji raizējas par bērnu izglītības apmaksu

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir bažas par to, ka viņi nespēs apmaksāt savu vai savu bērnu izglītību - tā liecina ERGO Drošības indeksa pētījuma rezultāti. Jāatzīmē, ka 64% no visiem aptaujātajiem, kuri pauda raizes par savām iespējām segt izdevumus par izglītību, ir nepilngadīgu bērnu vecāki.

Bankrotu skaits Latvijā un Igaunijā krities, Lietuvā - pieaudzis

Uzņēmumu bankrotu skaits Latvijā pērn krities par 12,4% un Igaunijā par 10,9%, turpretī Lietuvā pieaudzis par 35,2%, liecina starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja Coface apkopotā informācija.

Saeimā nodibina grupu HIV un tuberkulozes pacientu atbalstam

Saeimā ceturtdien, 21.septembrī,pēc deputāta Hosama Abu Meri iniciatīvas tika nodibināta Saeimas deputātu grupa HIV un tuberkulozes pacientu atbalstam.

RNP: Apkures sezonu iespējams uzsākt ātrāk

Dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieku kopības var pieņemt lēmumu par apkures pieslēgšanu mājai kopīpašnieku noteiktā datumā, negaidot apkures sezonas uzsākšanu Rīgā, informē SIA Rīgas namu pārvaldnieks.

Noteikts pagaidu aizliegumu jaunai psihoaktīvai vielai; par realizēšanu - cietums

No 2017.gada piektdienas, 22.septembra, stājas spēkā Slimību profilakses un kontroles centra noteiktais pagaidu aizliegums jaunai psihoaktīvai vielai un tās saturošiem izstrādājumiem. Lēmums attiecas uz fiziskām un juridiskām personām, kuras izgatavo, iegādājas, glabā, pārvadā, pārsūta vai izplata minēto vielu.

Bildēs: Meksikā gruvešos meklē dzīvos

Mehiko un citās Meksikas pilsētās turpinās glābšanas darbi, lai atrastu iespējamos izdzīvojušos pēc 19.septembrī notikušās zemestrīces, kuras upuru skaits sasniedzis 237 cilvēkus.

Vai Vējoņa autoritāte piedzīvo «sitienu», spriež politologs

Saeimā notikušais balsojums, kurā tālākai izskatīšanai netika virzīts Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa virzītais likumprojekts par nepilsoņa statusa piešķiršanas izbeigšanu bērniem, ir kā «sitiens» pa Vējoņa autoritāti, komentē politologs Filips Rajevskis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā augustā pieauga par 0,1%

Šī gada augustā salīdzinājumā ar jūliju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā pieauga par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Gan vietējā tirgū realizētajai produkcijai, gan eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,1%.

Kārtības ruļļa neievērošanas dēļ Kalnozolam liedz izteikties Saeimas sēdē

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece ceturtdien, 21.septembrī, divas reizes liedza deputātam Valdim Kalnozolam turpināt izteikties debatēs parlamenta sēdē, jo viņš neievēroja Kārtības ruļļa nosacījumu runāt par izskatāmo jautājumu.

Saeima precizē aizsargājamo biotopu noteikšanu

Lai precizētu Latvijā aizsargājamo biotopu noteikšanu, Saeima ceturtdien, 21.septembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Sugu un biotopu aizsardzības likumā.

Kamēr Igaunija lāpa kiberdrošības «robu», amatpersonām iesaka mobilo ID

Kamēr igauņu informātiķi cenšas novērst potenciālu drošības apdraudējumu, kāds atklāts mikroshēmās, ar kādām aprīkotas 750 000 Igaunijas identifikācijas karšu, e-pakalpojumu lietotājiem valsts amatos tiek ieteikts papildus šīm kartēm lietot arī mobilā tālruņa identifikāciju.

Tirgus tendence: Jūs vairs neesat darba meklētājs, bet uzņēmējs

Pēdējā desmitgadē gan Latvijā, gan citur pasaulē strauji ir mainījies darba un darbinieku meklēšanas process. Cilvēki, kuri meklē darbu, orientēti uz sevi un peļņu, tādā veidā pēc būtības kļūstot par uzņēmējiem. Personāla atlases un konsultāciju uzņēmums DarbaGuru skaidro darba tirgus tendences.

Ceļu būvnieku samaksāto soda naudu sola izmantot jaunam bērnu rotaļu laukumam

Par ceļu būvnieku samaksāto soda naudu Zirņu un Laktas ielas apkaimē pie Valdemāra ielas pašvaldība plāno ierīkot bērnu rotaļu laukumu, apliecina Rīgas domē.

Saeima atbalsta mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas vienkāršošanu

Saeima ceturtdien, 21.septembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz mazāk smagu noziegumu izmeklēšanas procesa vienkāršošanu.

Lidostā Rīga aizturēts meklēšanā esošs Latvijas pilsonis

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē aizvadītajā dienā trešdien, 20.septembrī, konstatēja 33 likumpārkāpējus. Jāatzīmē arī tas, ka lidostā Rīga aizturēts meklēšanā esošs Latvijas pilsonis.

Latvieši vēlas tāpat kā igauņiem - publicēt tiesību aktu tulkojumus 

«Lai uzlabotu investīciju vidi Latvijā, tiesību aktu tulkojumiem angļu valodā jābūt pieejamiem un ērti lietojamiem. Igauņi šādu praksi īsteno un ir gatavi dalīties pieredzē,» uzsver Oficiālā izdevēja Latvijas Vēstnesis pārstāvji.

35 tīkotāji uz Pasažieru vilciena vadītāja krēslu; Lubāns vēlas saglabāt amatu

Atkārtotajā konkursā uz AS Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāja amatu saņemti kopumā 35 pieteikumi. Patlaban atsijāti pieci pretendenti, kuri pirmajā kārtā ieguvuši augstāko punktu skaitu.

Ozoliņš: Tranzīta un loģistikas nozarē savstarpēji jākomunicē daudz aktīvāk

Savstarpēja komunikācija un informācijas ciešāka apmaiņa starp nozarē strādājošajiem, ir nepieciešamie priekšnosacījumi Latvijas tranzīta stiprināšanā, uzsver Loģistikas padomes sēdē Satiksmes ministrijas valsts sekretārs, padomes priekšsēdētājs Kaspars Ozoliņš.

Vējonis: Mierpilna konflikta atrisināšana Ukrainā ir Latvijas prioritāte

 «Krievijas nepamatota agresija pret tās kaimiņvalstīm ir nopietns starptautisko drošības noteikumu pārkāpums. Jebkurš agresors, kurš uzsāk un uztur šos konfliktus, ir jāsauc pie atbildības par starptautisko tiesību pārkāpumiem,» uzsver Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Eigims: Likvidējot Elksniņa izveidoto mēra biroju, pašvaldība ietaupa 6 000 eiro

Likvidējot bijušā domes priekšsēdētāja Andreja Elksniņa izveidoto mēra biroju, pašvaldība ietaupot 6 000 eiro.