bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 05.12.2016 | Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs
LatviaLatvija

KPMG: Latvijas uzņēmumiem, startējot Ķīnā, jāpiedāvā nišas produkti

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvijas uzņēmumiem, kas vēlas startēt Ķīnas tirgū, ir jābūt atvērtiem kooperācijai, jāspēj izstrādāt savs piedāvājums tieši Ķīnas tirgum un jāorientējas uz ekskluzīviem un nišas produktiem. Savukārt, lai spētu piesaistīt Ķīnas investīcijas, Latvijai jāspēj piedāvāt integrētus projektus un loģistikas risinājumus, kas būtu izdevīgi kravu plūsmas nodrošināšanai starp Ķīnu un Eiropas valstīm,  liecina starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) veiktais pētījums par Latvijas un Ķīnas biznesa partnerības potenciālu.

Edgars Voļskis, direktors KPMG konsultāciju pakalpojumu nodaļā Baltijas valstīs un Baltkrievijā norāda, ka “Ķīna ir ļoti liels tirgus, tāpēc Latvijas uzņēmumiem, kas pārsvarā ir mazi vai vidēji, nav jācenšas startēt uzreiz visas Ķīnas mērogā. Ir jāatrod uzticams sadarbības partneris uz vietas, sava niša, kurā startēt, un jāizveido savs piedāvājums tieši ķīniešu mērķauditorijai. Ķīnas iedzīvotāju labklājība palielinās, un pieaug arī pieprasījums pēc ekskluzīviem izstrādājumiem un luksusa precēm, kā arī eko produktiem. Savukārt mūsu uzņēmējiem ir jāiemācas kooperēties gan loģistikas, gan produkcijas daudzuma nodrošināšanas jomā, lai spētu piedāvāt apjomus, kas apmierinātu Ķīnas mazpilsētas ar vienu līdz trim miljoniem iedzīvotāju.”

Pētījuma dalībnieki kā lielu izaicinājumu Latvijas uzņēmumiem, uzsākot darbību Ķīnā, min loģistiku un regulāru produkcijas piegādes nodrošināšanu par spīti lielajam attālumam. Tāpat Latvijas uzņēmumiem, kas ir salīdzinoši nelieli, ienākot tik lielā tirgū kā Ķīna, ir jābūt gataviem nozīmīgām sākuma investīcijām mārketingā un produkta izplatīšanā, kas gan negarantē produkta veiksmi tirgū. Jābūt pacietīgiem un jārēķinās arī ar to, ka iekļūšana Ķīnas tirgū var prasīt līdz pat diviem gadiem, tāpēc ir svarīgi uz vietas atrast uzticamu sadarbības partneri, kurš varētu palīdzēt nokārtot visas nepieciešamās formalitātes. Būtisks izaicinājums ir arī zemā Latvijas atpazīstamība Ķīnā – lielākā daļa ķīniešu zina par Latviju ļoti maz vai nezina vispār neko.

«Jārēķinās ar to, ka Latvija ķīniešu biznesa skatījumā primāri ir nevis galapunkts, bet gan ar labu potenciālu apveltīts placdarms Ķīnas precēm ceļā uz blakus esošajiem Ziemeļvalstu un NVS tirgiem. Potenciālo Ķīnas investoru skatījumā Latvijas stiprā puse ir valsts ģeogrāfija: izdevīgais ģeogrāfiskais novietojums ar atbilstošu infrastruktūru – ostām, dzelzceļu un reģionā lielāko lidostu. Tāpēc par Latvijas pamatpiedāvājumu Ķīnai ir jābūt loģistikai – preču saņemšana, šķirošana, iesaiņošana un tālāka transportēšana uz Ziemeļeiropas un NVS valstīm. Loģistikas centri varētu tikt veidoti Rēzeknē, Daugavpilī vai Krustpilī. Liels potenciāls ir arī loģistikas centra izveidošanai pie Salaspils, kas būtu jāveido ciešā sasaistē ar Rail Baltica projektu. Ekonomiski izdevīga būtu arī Baltijas mēroga biznesa centra veidošana Rīgā. Pētījuma dalībnieki gan atzīst, ka šobrīd būtisks šķērslis plašākai sadarbībai ir lielāka mēroga projektu trūkums, kas varētu būt interesanti Ķīnas investoriem,» norāda Voļskis.

Šeit jau strādājošie ķīnieši kā lielākos biznesa uzsākšanas plusus Latvijā uzsver labās ostas un ģeogrāfisko novietojumu ar vieglu piekļuvi Skandināvijai un Rietumeiropai, ES likumdošanas ievērošanu, Latvijas valdības atbalstu, eiropeiskas kultūras tradīcijas un angļu valodas zināšanas, stabilu sociālo un investīciju vidi, kā arī vietējo dabas resursu pieejamību. Savukārt kā lielākie šķēršļi biznesa uzsākšanai Latvijā tiek minēts sarežģītais vīzu iegūšanas process, pārāk īss darba vīzas derīguma termiņš, vāji attīstīta rūpniecība un pārāk liels nodokļu slogs.

Pētījuma dalībnieki papildus loģistikas un transporta sektoram kā potenciāli nozīmīgas eksporta sadarbības jomas min izglītību, tūrismu, kā arī piena produktu tirdzniecību, jo Ķīna pati nespēj apmierināt iekšējā tirgus pieprasījumu, kas pēdējos gados ir pieaudzis par 20%. Labs potenciāls ir arī koksnes izstrādājumiem, fokusējoties uz produktiem ar augstāku pievienoto vērtību. Kā Latvijas tēlam piemītošās pozitīvās īpašības, kas uzrunā ķīniešus, tiek minēts, ka Latvija ir viena no zaļākajām valstīm pasaulē, tai ir ļoti kosmopolītiska galvaspilsēta, kurā ikvienam ir viegli iejusties, kā arī ļoti attīstīts internets un telekomunikāciju infrastruktūra.

Pētījumā secināts, ka Latvijai ir iespējams izmantot to, ka Ķīnas uzņēmumi ir ieinteresēti investēt ārvalstīs un Eiropa viņu skatījumā ir viens no pievilcīgākajiem biznesa paplašināšanas un investīciju galamērķiem ar ļoti drošu un stabilu investīciju vidi. Ņemot vērā Rietumeiropas valstu bieži vien noraidošo attieksmi, Ķīna meklē jaunus ceļus Eiropas tirgus apgūšanai. Tas savukārt paver papildu investīciju piesaistes iespējas Centrālās un Austrumeiropas valstīm, tajā skaitā arī Latvijai. Pēdējo desmit gadu laikā tirdzniecības apjomi starp Ķīnu un ES valstīm ir palielinājušies vairāk nekā 2,6 reizes. Ķīnas un ES valstu ikdienas tirdzniecības apjomi pārsniedz vienu miljardu eiro, un šobrīd tas ir otrais lielākais ekonomiskās sadarbības piemērs pasaulē.

Tas, ka Latvija var kļūt par ļoti interesantu valsti Ķīnas uzņēmējiem, pierāda kaut vai  uzturēšanās atļauju iegūšanas jautājums. Iespēja uz salīdzinoši vienkāršākiem nosacījumiem iegūt ES uzturēšanās atļauju, īsā laika posmā nodrošināja unikālu intereses kāpumu par mūsu valsti Ķīnas biznesa aprindās – Latvija kļuva pat par valsti Nr.1 ES uzturēšanās atļauju iegūšanas jomā. Šo iespēju Ķīnā plaši reklamēja arī atsevišķas Latvijas komercbankas un uzņēmumi.

Pagaidām Latvijā gan ieplūst salīdzinoši maz Ķīnas investīciju, tomēr kopējā tendence ir pozitīva. 2015.gadā Ķīna bija trīspadsmitais lielākais Latvijas tirdzniecības partneris – savstarpējā tirdzniecība 2015.gadā sasniedza 520 miljonus EUR, kas bija pieaugums par 13,7%. Tomēr tikai 0,04% (5,8 miljoni EUR) no tiešajām ārvalstu investīcijām 2015. gadā nāca no Ķīnas, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu gan ir pieaugums par 75%. Tirdzniecības bilance pēdējo desmit gadu laikā ir uzlabojusies no 1:10 līdz 1:4 eksporta un importa rādītāju ziņā.

Latvijas un Ķīnas tirdzniecības attiecībās šobrīd dominē preču imports – 415 miljoni EUR 2015.gadā, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija pieaugums par 18%. Savukārt preču eksports pērn palielinājās tikai par 0,4%, sasniedzot 105,9 miljonus EUR. Latvija uz Ķīnu 2015.gadā eksportēja tikai 1% no kopējā preču eksporta, kamēr preču imports no Ķīnas sasniedza 3,3% no kopējā importa. Arī pakalpojumu jomā tirdzniecības bilance ir par labu Ķīnai – 2015.gadā pakalpojumu imports no Ķīnas palielinājās par 6%, sasniedzot 38 miljonus EUR, bet pakalpojumu eksports bija tikai 5 miljoni EUR, kas bija pieaugums par 5%.

Ref: 102.000.102.13813


Pievienot komentāru

Lietuvā ar TV reklāmām brīdina par Krievijas spiegu vervēšanu

Lietuvas televīzijā tiek rādīti informatīvi reklāmas rullīši, kuros iedzīvotāji tiek mudināti uzmanīties no svešinieku laipnībām un zvanīt uz informatīvu tālruni, lai pārliecinātos, vai sastaptie svešinieki nemēģina tos ievilināt spiegošanā par labu ārvalstu aģentiem.

Latvijas uzņēmēju lielākās bažas – nodokļi, korupcija un darbaspēka trūkums

Baltijas valstu uzņēmēji ir vienisprātis, ka tuvākā gada laikā ekonomikas izaugsme būtiski nemainīsies. 84% Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu vadītāju tuvākajos trīs gados prognozē biznesa ieņēmumu pieaugumu. Latvijā to sagaida 76% aptaujāto, secināts PwC CEO Survey veiktajā aptaujā.

CIDO paplašina eksportu uz eksotiskajām valstīm

Šogad uzsākot sulu eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, SIA CIDO Grupa paplašinājusi eksporta daļu eksotisko valstu grupā, kas kopā ar Krievijas un citu valstu tirgiem veido 12% no uzņēmuma kopējā produkcijas pārdošanas apjoma. Uzņēmumā norāda, ka pirmo kravu panākumi ir labi, un tas ļauj cerēt uz labiem panākumiem jaunajā tirgū arī nākotnē.

BALTA: Izaugsme nedzīvības apdrošināšanas tirgū apsteigusi IKP pieauguma rādītājus

Neskatoties uz kopējo Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus lēno izaugsmi, kas pirmajos trīs ceturkšņos sasniegusi vien 6%, apdrošināšanas sabiedrība BALTA šī gada deviņus mēnešus noslēgusi ar 3,2 miljonu eiro neto peļņu. Kā informē kompānijas pārstāvji, kopējā uzņēmuma izaugsme šogad, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 14%.

Investori: Iemeslu investēt Latvijā ik gadu kļūst arvien mazāk

Neraugoties uz politikas veidotāju centieniem sakārtot uzņēmējdarbības vidi un padarīt to labvēlīgāku, pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski uzlabojumi nav manāmi, un Latvijas pievilcība investoru acīs joprojām neuzlabojas.

Rūpniecības produkcijas apjomam 6,7% pieaugums

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2015.gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās Latvijā pieauga par 6,7%. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 7,0%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,1%.

Ukrainā traģisks noslēgums pārpratuma apšaudei starp policistiem

Ukrainā 4.decembrī pārpratuma dēļ notikusi apšaude starp divām policijas vienībām, kurām, vienai otru uzskatot par noziedzniekiem, nošauti pieci policisti, norādījusi Ukrainas Iekšlietu ministrija.

Aplēstas summas, ko ES ik gadu zaudē viltojumu un pirātisma dēļ

Tirgū esošo viltoto preču dēļ katru gadu deviņās nozarēs tiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro jeb 7,4% no kopējā pārdošanas apjoma, aprēķināts vairākos Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pētījumos, kas veikti ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra palīdzību.

Saskaņai un tās palīgorganizācijām dāsnas summas ziedo maksātnespējīgie

Partijai Saskaņa arī pagājušais – starpvēlēšanu gads – bija ražens. Ziedojumos tā saņēma 76 000 eiro, biedra naudās 27 000. Ražīgs gads bija arī Saskaņas satelītorganizācijām.

Vai Renci demisijai Itālijā sekos populistu uznāciens?

Itālijā, zaudējis referendumā par politiskās sistēmas reformām, par demisiju paziņojis premjerministrs Mateo Renci, bet gatavību pārņemt varas grožus paudusi eiroskeptiskā partija Pieczvaigžņu kustība

Turpinās izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga krimināllietu

Rīgas apgabaltiesā pirmdien, 5.decembrī, plkst.11 plānots turpināt izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietu, kas novembra beigās tika noņemta no izskatīšanas tiesneša Borisa Geimana slimības dēļ.

Nauda deputātu kvotās izšķiesta, atbildību neviens negrib uzņemties

Tā saucamās deputātu kvotas radās vēl 90.gadu beigās - premjera Viļa Krištopāna mazākuma valdība ar tām divu miljonu latu apmērā panāca opozīcijas atbalstu budžetam. Kopš tā laika iespēja deputātiem dalīt naudu dažādām grāmatām, filmām, pašvaldību muzejiem un ceļiem kļuvusi par neatņemamu budžeta sastāvdaļu. Šogad notika līdzīgi - tikai pārsteidza mērogs.

Valsts pārvaldē e-projektos neatbilstoši iztērēti astoņi miljoni eiro

Dažādos ministriju pasūtītajos e-projektos par neatbilstoši iztērētiem atzīti 7,9 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka struktūrfondu vietā šī nauda jāsedz Latvijas nodokļu maksātājiem.

Pētījums: Igaunija narkotiku patēriņā - vadošā Baltijā

Kā liecina pētījums «Eiropas Narkotiku ziņojums 2016», aizliegto vielu patēriņš Igaunijā kopumā ir būtiski lielāks nekā Latvijā un Lietuvā, turklāt augstāks par Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem attiecībā uz marihuānu, amfetamīnu un ekstazī.

Meteorologi šonedēļ prognozē straujus gaisa temperatūru kontrastus

Nedēļas sākums Latvijā gaidāms ar mainīgiem laika apstākļiem - pirmdien, 5.decembrī, līdz ar brāzmainiem dienvidrietumu, rietumu vējiem, kas daudzviet sasniegs vēja brāzmas līdz 15-18 m/s, Latvijā sāks ieplūst siltāks gaiss.

Nedēļa Lietuvā. Lietuva pastiprinās aizsardzības sadarbību ar ASV

Lietuva parakstījusi pirmo divpusējo nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par sadarbības padziļināšanu aizsardzības jomā, kur skaidri definēta ASV spēku klātbūtne Lietuvā

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Vilinās Brexit pārbēdzējus

Latvijā 2016.gada trešajā ceturksnī bijis vislēnākais iekšzemes kopprodukta pieaugums starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes šonedēļ publicētā informācija. Premjerministram Mārim Kučinskim tas neliedz cerēt uz IKP pieaugumu 4-5% gadā.

FOTO: Ieguldot 3,3 miljonus eiro, K-rauta pārtop par K Senukai

Baltijas valstīs lielāko būvniecības, remonta un sadzīves preču tīklu pārvaldošā kompānija Kesko Senukai piektdien, 2.decembrī, Rīgā, Lucavsalas ielā, atklājusi Latvijā pirmo jaunās koncepcijas tīkla iepirkšanās centru K Senukai, kurā ieguldītas 3,3 miljonus eiro lielas investīcijas.

Deputāti nākamā gada budžetā «savējo projektiem» izdāļājuši rekordlielu summu

Valsts budžeta nauda, kura sadalīta nevis atbilstoši nozaru politikas prioritātēm, bet izdabājot politiķu vēlmēm un dažādu organizāciju lobijam, šogad sasniegusi rekordlielus apmērus - 2017.gada budžetā tā izdalīti 27,9 miljoni eiro, balstoties uz veiktajiem aprēķiniem.

Kritušies ienākumi no ārvalstu ceļotāju viesošanās Latvijā

Šā gada trešajā ceturksnī tekošais konts Latvijā veidoja 93,4 miljonu eiro pārpalikumu jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

airBaltic pārdos Boeing 737 lidmašīnas, nomainot tās pret Bombardier CS300

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, pakāpeniski atjaunojot floti ar Kanādas Bombardier ražotājām CS300 lidmašīnām, pārdos Boeing 737 lidmašīnas, norāda lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.

Pētījums: No Lietuvas drīzumā emigrēs miljonais iedzīvotājs

Lietuvas statistiķi aplēsuši, ka katru dienu ar mērķi meklēt labāku dzīvi Skandināvijā un Rietumeiropā lidmašīnās sēžas ap 120 lietuviešu. Aplēses liecina, ka 2016.gadā emigrācijas vilnis pastiprinājies un decembrī valsti varētu pamest 1 000 000. lietuvietis kopš valsts iestāšanās Eiropas Savienībā.

Aktīvo vēlētāju skaits pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām turpina sarukt

Nākamā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīties plāno 47% balsstiesīgo pilsoņu, liecina pētījumu centra SKDS pēc Centrālās vēlēšanu komisijas pasūtījuma šā gada novembrī veiktā vēlētāju aptauja.

Trīs Eiropas lielpilsētās plāno aizliegt auto ar dīzeļdzinējiem

Meklējot iespējas uzlabot gaisa kvalitāti, Parīzes, Madrides un Atēnu mēri 1.decembrī pauduši apņēmību panākt dīzeļmotoru vieglo un kravas automašīnu aizliegumu šajās pilsētās līdz nākamās desmitgades vidum.

Igaunijā uz pēkšņām militārām mācībām izsauc 300 rezervistus

Igaunijas valdība 1.decembrī pieņēmusi rīkojumu sarīkot pēkšņas militāras mācības, lai pārbaudītu rezervistu spēju būt kaujas gatavībā 24 stundu laikā.