bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 27.04.2018 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Kravu tranzīta pilnīga apstāšanās draud ar darba zaudēšanu 50 000 cilvēku

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Nākamnedēļ satiksmes ministrs Anrijs Matīss plāno doties uz Maskavu, lai tiktos ar Krievijas transporta ministru un runātu par sliežu ceļu remontdarbiem un kravu transporta plūsmas ierobežojumiem uz Latviju.

Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma ministrs skaidroja, ka šī tikšanās nav iepriekš plānota, un Matīsam vēl nav izdevies sazināties ar Krievijas transporta ministru, jo viņš esot atvaļinājumā. Taču politiķis mēģinās noorganizēt tikšanos un cer, ka nākamnedēļ tā notiks.

Matīss solīja Krievijas pusei skaidrot, ka bijušā uzņēmuma Latvijas dzelceļa vadītāja Uģa Magoņa aizturēšana nav saistīta ar politiskām darbībām un ka Latvijas pozīcija attiecībā pret tranzītu no Krievijas nav mainījusies.

Matīsam nav sīkāka informācija par Krievijas puses veiktajiem sliežu remontdarbiem un kravu ierobežojumiem, vien tā, kas publicēta uzņēmuma Krievijas dzelzceļš mājaslapā. Taču viņš apgalvoja, ka patlaban kravu plūsmas ierobežojumi nav būtiski.

Politiķis skaidroja, ka Latvijas valdībai jau pērn ir izstrādāts plāns, ko darīt gadījumā, ja tiek apturēts kravu tranzīts pa dzelzceļu ar Krieviju. Taču viņš akcentēja, ka kravu zaudējums būtu ļoti būstisks trieciens Latvijas tautsaimniecībai.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvadāti 77% no visām kravām (akmeņogles, naftas produkti un minerālmēsli), un lielākā daļa no tām nāk no Krievijas. Ja kravu plūsma pilnībā apstāsies, darbu zaudēs 50 000 cilvēki un Latvijas tautsaimniecībai ies secen 1,6 miljardu eiro liels apgrozījums.

Matīss uzsvēra, ka varētu jau piekrist Latvijas Reģionu apvienības ierosinājumam un demisionēt, bet tas būtu gļēvi un bezatbildīgi, tāpēc esot jācīnās, lai turpinātos tranzīta kravu plūsma pa dzelzceļu ar Krieviju.

Uzņēmuma Latvijas Dzelzceļš (LDz) viceprezidents Ēriks Šmuksts pirmdien devās uz Maskavu, lai saņemtu detalizētāku informāciju par sliežu remontdarbiem Latvijas virzienā. Ja kravu plūsma netiks būtiski ierobežota, zaudējumi varētu būt pāris miljonu tonnu, kas pie LDz kopējā apgrozījuma nebūtu milzīga ietekme.

6.augustā izskanēja ziņa, ka Krievija veiks Latvijas virzienā esošo sliežu remontu un divu mēnešu periodā būs ļoti ierobežota vilcienu plūsma.

Satiksmes ministrijas rīcībā ir neoficiāla informācija, ka Krievija varētu apturēt ogļu kravu tranzītu caur Rīgas ostu, taču oficiāls apstiprinājums tam pagaidām nav saņemts.

7.augustā no uzņēmuma Krievijas dzelzceļš vadības LDz saņēma apstiprinājumu, ka sliežu ceļa remontdarbi Latvijas virzienā notiks, taču kravu kustības ierobežojumi «nebūs milzīgi».

BNN jau vēstīja, ka biedrība Baltijas Asociācija – transports un loģistika (BATL) izteikusi aicinājumu atbildīgajām valsts institūcijām un amatpersonām veikt nepieciešamos priekšdarbus, lai mazinātu transporta un loģistikas nozares atkarību no Krievijas un veicinātu nozares sadarbības iespējas Āzijas virzienā.

«BATL vairākkārt ir norādījusi uz ekonomiskiem un drošības riskiem saistībā ar tik lielu kravu īpatsvaru Krievijas virzienā. Šobrīd Latvijas tranzīta nozare 75% apmērā ir atkarīga no Krievijas – tā ir ļoti spēcīga ekonomiskā atkarība, kā arī būtisks valsts drošības jautājums. Turklāt informācija par iespējamu kravu plūsmas ierobežošanu no Krievijas, ir skaidrs un nepārprotams signāls tam, ka Latvijas tranzīta nozarē ir akūta nepieciešamība diversificēt kravu plūsmu un orientēties uz citiem tirgiem, jaunām iespējām, piemēram strauji augošo Āzijas tirgu. Latvijai šobrīd ir reāla iespēja uzņemties vadošo lomu starpvalstu sadarbības iniciatīvas 16+1 ietvaros. Uzskatu, ka Latvija nedrīkst palaist garām 16+1 sniegtās priekšrocības un mums ir jāizmanto visas iespējas uzņemties vadošo lomu šīs iniciatīvas īstenošanā,» norāda BATL prezidente Inga Antāne.

BATL ir izstrādājusi un Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomē ir iesniegusi priekšlikumus sadarbības veicināšanai ar Ķīnu, kas paredz turpmākos soļus un kompleksa piedāvājuma sagatavošanu Ķīnai par sadarbību 16+1 ietvaros, tajā skaitā transporta un loģistikas sekretariāta izveidi un augsta līmeņa konferences organizēšanu Latvijā, uzsver Antāne.

Trešdien, 19.augustā, plānota Lielo un stratēģiski nozīmīgo investīciju projektu koordinācijas padomes sēde, kuras darba kārtībā ir iekļauts jautājums par aktivitātēm un BATL priekšlikumiem stratēģiskā sadarbībā ar Ķīnu tirdzniecības un investīciju jomā.

BATL jau vairākkārt ir vērsusi atbildīgo institūciju un amatpersonu uzmanību uz Latvijas transporta un loģistikas nozares izaugsmes iespējām Ķīnas virzienā. Turklāt Latvijai šobrīd ir reāla iespēja uzņemties vadošo lomu un kļūt par līderi transporta un loģistikas jautājumos starp Baltijas valstīm jaunās Ķīnas iniciatīvas 16+1 ietvaros.

Tāpat ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs Magoni tur aizdomās par liela apmēra kukuļa – pusmiljona eiro – saņemšanu saistībā ar LDz ritošā sastāva servisa nesenu daudzmiljonu iepirkumu – četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Osinovskim piederošā uzņēmuma Skinest. Osinovskis savukārt noliedzis korupciju darījumā par lokomotīvju pārdošanu LDz.

Ref: 102.000.102.10475


Pievienot komentāru

No amata gāž Bauskas novada domes priekšsēdētāju Ābelnieku

Deviņiem deputātiem paužot neuzticību Bauskas novada domes priekšsēdētājam Raitim Ābelniekam, viņš 26.aprīļa vakarā zaudējis amatu, informē domes deputāts Aleksandrs Novickis.

Saeima ievieš pabalstu pensionāru atraitņiem

Saeima galīgajā lasījumā steidzamības kārtībā grozīja valsts pensiju likumu, ieviešot pabalstu pensionāru atraitņiem. Saskaņā ar izmaiņām pārdzīvojušais laulātais vēl gadu saņems pabalstu 50 procentu apmērā no mūžībā aizgājušā dzīvesbiedra pensijas.

Saeima pirmajā lasījumā atbalsta mācības pirmajā klasē no sešu gadu vecuma

Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Vispārējās izglītības likumā un izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz elastīgu pāreju uz obligātās pamatizglītības apguvi no sešu gadu vecuma, vēsta Saeimas Preses dienests.

Sprūds tomēr netiek apcietināts

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa 26.aprīļa vakarā nolēma nepiemērot apcietinājumu bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam, kurš kopā ar trīs citiem cilvēkiem tiek turēts aizdomās krāpšanā.

Aprīļa noslēgumā un maija sākumā silts laiks ar lietusgāzēm

Aprīļa pēdējās dienās un maija sākumā ieplūdīs siltākas gaisa masas, un iespējams, ka termometra stabiņš sasniegs +23 grādus pēc Celsija, taču siltumu pavadīs pērkona lietusgāzes.

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.