bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 12.12.2017 | Vārda dienas: Otīlija, Iveta
LatviaLatvija

Krievija «bremzē» robežas sakārtošanu ar Latviju

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

BNN, Baltic news, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUKad septembra sākumā Igaunijas KAPO drošībnieku uz robežas mīklaini arestēja Krievijas specdienests, tas raisīja diskusijas, vai kas tāds iespējams arī uz Latvijas robežas. Lai gan gar robežu ir ierakti robežstabi, juridiskās formalitātes par robežas nostiprināšanu, kas Latvijai jāveic kopā ar Krievijas pusi, joprojām nav pabeigtas.

Kā apgalvo aizsardzības ministrijā – Krievija it kā naudas trūkuma dēļ šo procesu uz laiku ir apturējusi, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Tehniskais nodrošinājums mūsu robežsargiem ir vājāks nekā kaimiņiem Lietuvā un Igaunijā. Mums kustību sensori un kameras ir vecas, regulāri iziet no ierindas. Robežsargiem pašiem jāpļauj zāle un jānaglo koku laipas, lai viņi Latvijas-Krievijas robežai varētu vispār piekļūt. Modernizācijai pieprasīti 18 miljoni eiro. Tomēr robežsardzes priekšnieks rēķinās, ka prasīto naudu var arī neiedot

Viļakas robežsargi atbild par vairāk nekā pusi no 246 kilometrus garās Latvijas – Krievijas robežas. Viņu pārraudzībā ir 138 kilometri. Robeža stiepjas caur mežiem, purviem un upēm. Daudzviet robežsargi pārvietojas ar kājām, jo teritorija gar robežu atgādina mūžamežu.

Nauda trūkums robežas uzturēšanai Latvijas robežsargiem ir ierasta lieta. Tāpēc viņi rīkojas radoši. Paši naglo dēļu grīdas pār purvainajām vietām, pļauj zāli, tīra izcirtumus. Izlīdzot arī vietējie elektriķi, ar kuriem sarunāts, ka vecos elektrības stabus viņi neizmet, bet atdod robežsargiem šādu laipiņu būvēšanai.

Kopš neatkarības atgūšanas robežu iezīmēja robežsargu paštaisīti mietiņi un lentas ar brīdinošiem uzrakstiem. Latvijas – Krievijas robežlīgumu abas valstis parakstīja 2007.gadā un tikai pirms gada zemē ierakti pēdējie abu valstu robežstabi. Bet tas vēl nenozīmē, ka robeža ir nosprausta. Priekšā gara un sarežģīta juridiska procedūra, lai to visu nostiprinātu dokumentos un kartēs. Šos darbus var veikt tikai strādājot kopā abu valstu speciālistiem. Robežas dokumentu kārtošanu gatavo īpaši izveidota komisija. Mūsu pusē to uzrauga Ārlietu ministrija un vada Latvijas goda konsule Sanktpeterburgā Irina Mangule. Kā liecina pēdējie darba grupas protokoli – Krievijas puse darbu Latvijas pierobežā varētu iesaldēt.

«Darbs atkarīgs no abu pušu spējas vienoties, kā virzīt darbu uz priekšu. Krievijas puse pateikusi, ka viņiem šobrīd nav finansējuma, lai turpinātu šo darbu. Mēs no savas puses esam veikuši, cik es zinu, to kartogrāfiskā materiāla sagatavošanu. Bet visur vajadzīgas vienošanās. Protams, aizsardzības resoram Krievijā ir pietiekami nauda – mēs to arī redzam – 4% no IKP viņi veltī aizsardzības vajadzībām. Nu no otras puses sankcijām ir savs efekts, jo rocība, kas Krievijai bija līdz šim ir samazinājusies. Es nespekulēšu… Ir vietas, kur viņi varētu atrast naudu, ja viņi gribētu,» stāsta Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Sārts.

«Pamatā tā nav tik daudz naudas lieta kā tīri tehniska lieta. Sadarbība starp Latviju un Krieviju. Gribētos ātrāk, bet nu process notiek tik ātri, cik nu notiek,» teic ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Finansiālu vai tomēr politisku iemeslu dēļ darbi pilnīgai Latvijas-Krievijas robežas noteikšanai draud apstaties. Drošības policija iepriekšējos pārskatos brīdinājusi par draudiem, ko var radīt kaimiņvalsts Krievija.

«Drošības policijas vērtējumā Ukrainas konflikts uzskatāmi parāda, ka robežas drošība ir tik pat spēcīgi jāstiprina kā iekšējā drošība, kā arī valsts aizsardzības sistēma kopumā. Un šis ir būtisks izaicinājums valsts drošības stiprināšanai,» komentē Drošības policijas pārstāve Kristīne Apse- Krūmiņa.

Tas, ko varam darīt paši – nostiprināt robežu Latvijas pusē. Lietuva un Igaunija robežas modernizācijā ir mums priekšā. Igaunija ieviesusi modernu sensoru sistēmu, kas pat pati spēj identificēt robežpārkāpējus. Lietuva pierobežā būvē žogu un uzstāda jaunu videotehniku, kas savienota ar jaunākās paaudzes kustību sensoriem. Latvijai pagaidām modernizācijas projekts ir tikai uz papīra – Varakļānu pārvaldes teritorijā vien plānoti četri jauni tilti, 60 kilometri ar pontonu laipām un žogu 80 kilometru garumā. Robežsardzes priekšnieks cer uz nākamā gada budžetu. Lai arī rēķinās, ka vajadzību valstij ir vairāk nekā iespēju.

«Pēc projektētāju pirmajām aplēsēm, ko viņš mums iesniedzis, cik es saprotu – ideālais variants kā projektētājs uzskata, ko ilgtermiņā varēs izmantot šo iekārtoto joslu – tas sasniedz ap 18 miljoniem eiro. Kas, protams, nav izdarāms vienā gadā. Tas ir ilglaicīgs process. Vismaz 3-4 gadu periodā to var izdarīt,» stāsta Valsts robežsardzes priekšnieks Normunds Garbars.

«Mums ir jāstrādā, lai šo robežu stiprinātu. Skaidrs, ka mēs nenosedzam robežu 100%. Kopumā es negribētu teikt, ka mums viņa ir pilnībā caurumaina un pie mums varētu pārvietoties pāri robežai nezināmas grupa masveidā vai, nedod Dievs, kaut kādas kaujas tehnikas un mēs to nepamanītu. Pilnīgi noteikti nē. Bet mēs šeit runājam par mūsdienām atbilstošas robežas sakārtošanu. Tas nodrošinātu to, ka faktiski nebūtu iespēja pat individuālai personai šķērsot šo robežu nelegāli. Uz to ir jāiet,» norāda iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Likums paredz, ka attīrītai un labi pārredzamai jābūt līnijai gar robežu 12 metru platumā, lai nekas netraucētu robežsargiem un speciālajai tehnikai pamanīt iespējamos pārkāpējus. Pirms 2008.gada, kad Latvija pievienojās Šengenas zonai, mums pienācās 64 miljoni latu. Arī novērošanas kamerām un kustību sensoriem. Septiņu gadu laikā tehnika pamatīgi nolietojusies. Vairs nav garantijas, ka sensori strādās, kad tas būs nepieciešams.

Pēc garām pārrunām Saeimā un valdībā vēl strādājošo kameru un sensoru uzturēšanai nauda atradusies. Ja izdosies, jaunas tehnikas iepirkšanai robežsardze finansējumu meklēs Eiropas un citos fondos.

Aptuveni 80 noķerti nelegālie robežas pārkāpēji – tāda ir šī gada statistika. Varakļānu pierobežā jau šobrīd aizturēti 19, kamēr visa iepriekšējā gada laikā iekrita 13. Robežsardze ir pesimistiska – karš Ukrainā nesis izmaiņas arī nelegāļu tranzītā. Agrāk uz Eiropu tie slepus sūtīti caur Ukrainu. Pēc kara sākuma tiek meklēti jauni kanāli. Noziedznieki pārbaudot arī Baltijas valstu robežas drošumu. Vēl aizvakar poļu un lietuviešu robežsargi noķēruši igauni, kurš mēģināja vieglās mašīnas aizmugurējā sēdeklī pārvest vairākus vjetnamiešus. Robežsargi novērojuši, ka arī Latvijā pierobežas iedzīvotāji, kas agrāk veda kontrabandu, šobrīd iesaistījušies nelegāļu tranzītā.

«Te mums ir jādomā uz priekšu. Jo, protams, neviens nevar prognozēt, kā attīstīsies konflikts Ukrainā un kad viņš beigsies. Un cik tālu aizies. Un pilnībā izslēgt situāciju, ka nevarētu rasties situācija, ka mūsu robeža izjustu pastiprinātu spiedienu arī tieši bēgļu ziņā.. Nu uz to mums jāiet un jāgatavojas, lai mēs būtu gatavi,» tā Kozlovskis.

Ref: 102.000.102.8335


Pievienot komentāru

Saakašvili Ukrainā atbrīvots no apcietinājuma

Ukrainas politikā aktīvais Gruzijas eksprezidents Mihails Saakašvili ir atbrīvots no apcietinājuma, taču pret viņu uzsāktā krimināllieta tiek turpināta.

Eksperts: Gaļas cenas Latvijā ietekmē patēriņa tendences Skandināvijā un Ķīnā

Jo ekonomiski stabilāk jutīsies pircēji, jo vairāk viņi pirks un patērēs gaļas produktus - šāda aina iezīmējas arī vēsturiski. Piemēram, pirmskrīzes laikā gaļas patēriņš nemitīgi auga, un arī pašlaik vērojama līdzīga tendence, vistas un cūkgaļas patēriņam arvien pieaugot, pauž HKScan Latvia pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Latvijā uzlabos autopārvadājumu kontroli

Valsts policija autopārvadājumu kontroles veikšanai sāks izmantot autopārvadājumu kontroles uzskaites sistēmu, ar kuras palīdzību VP nodrošinās autopārvadājumu kontroles rezultātā iegūtās informācijas elektronisku apriti.

Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā strādāja ar 2,655 miljonu eiro zaudējumiem

Jelgavas rūpnīca Latvijas piens pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2016.gada 1.jūlija līdz 2017.gada 30.jūnijam, strādāja ar 23,164 miljonu eiro apgrozījumu un 2,655 miljonu eiro zaudējumiem.

Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprina Aigaru Pētersonu

Ministru kabineta sēdē otrdien, 12.decembrī, Rīgas Stradiņu universitātes rektora amatā apstiprināts profesors Aigars Pētersons. Jaunajā amatā Pētersons darbu uzsāks 2018.gada 1.janvārī.

EP gatavs sākt sarunas ar dalībvalstīm par tiešsaistes TV un radio noteikumiem

Eiropas Parlamenta deputātiem balsojumā dodot zaļo gaismu, EP varēs uzsāk sarunas ar Eiropas Savienības valstu valdībām par jauniem noteikumiem, kas patērētājiem sniegtu lielāku radio un TV programmu izvēli tiešsaistē

Reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai piešķir 4,24 miljonus eiro

Valdība atbalstīja papildus finansējuma piešķiršanu 4 240 000 eiro apmērā reģionālo pasažieru pārvadātāju zaudējumu segšanai, līdz ar to nodrošinot sabiedriskā transporta pakalpojuma nepārtrauktību šī gada novembrī un decembrī.

Mainīts minimālais ienākumu līmenis trūcīgajiem; to paaugstina par 3,20 eiro

Pēc četru gadu pārtraukuma maina garantēto minimālo ienākumu līmeni trūcīgajiem, to paaugstinot par 3,20 eiro. No nākamā gada to palielinās no 49,80 eiro līdz 53 eiro mēnesī, otrdien, 12.decembrī, lēmusi valdība.

Gribi ieviest granātābolu no Āfrikas? Tam būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts

No 2018.gada 1.janvāra tomātu ievešanai no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, kā arī granātābolu ievešanai no Āfrikas kontinenta valstīm, Kaboverdes, Sv. Helēnas salas, Madagaskaras, Reinjonas, Maurīcijas un Izraēlas, būs nepieciešams fitosanitārais sertifikāts.

Sola vienkāršāku un taisnīgāku ES lauksaimniecības politiku

Eiropas Parlamenta deputāti apstiprināja noteikumus, kas padarīs vienkāršāku Eiropas Savienības lauksaimniecības politiku, stiprinās lauksaimnieku iespējas panākt izdevīgus nosacījumus sarunās ar tirgotājiem un palīdzēs tiem labāk sagatavoties neparedzētām situācijām

Šadurskis: Mums nepieciešama plaša un dziļa zināšanu bāze visās zinātņu nozarēs

Valdība pieņēmusi svarīgus lēmumus Latvijas zinātnes attīstībai. Apstiprināti prioritārie zinātnes virzieni 2018. - 2021.gadam. Tāpat apstiprināti arī jaunie fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu izvērtēšanas, finansēšanas un administrēšanas kārtības noteikumi.

Ķemeru nacionālā parka mitrājos atjaunos dabisko hidroloģisko režīmu

Lai mazinātu plūdu un lielo palu riskus, kā arī novērstu neatgriezeniskas izmaiņas dabā, Dabas aizsardzības pārvalde šonedēļ Ķemeru Nacionālajā parkā sāk hidroloģiskā režīma atjaunošanu mitrājos, kur savulaik nesaudzīgi veikta nosusināšana.

Latvijas pilsonībā uzņemt vēl 91 personu

Ministru kabinets izdevis rīkojumu otrdien, 12.decembrī, uzņemt Latvijas pilsonībā naturalizācijas kārtībā 91 personu, tajā skaitā, četras nepilngadīgas personas, kuras naturalizējušās kopā ar vecākiem, vēsta Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde.

Vidzemē uziet vērienīgas metadona ražotnes

Valsts policija Allažu un Taurupes pagastos atklājusi divas metadona ražotnes, kopumā par šo noziegumu aizturot deviņas personas,  stāsta Kriminālpolicijas vadība.

Augsta riska grūtniecība: Ginekoloģes skaidrojums un rīcības plāns

Augsta riska grūtniecība ir problēma, kas var skart ikvienu sievieti. Neauglības ārstēšanas kampaņas ietvaros ir svarīgi pieminēt, ka grūtniecība, kas iestājusies ar medicīniskās apaugļošanas palīdzību, vienmēr tiek uzskatīta par augsta riska grūtniecību. Par to, ko nozīmē šis jēdziens un kāds būtu grūtniecei ieteicamais rīcības plāns, stāsta Klīnikas EGV ginekoloģe un dzemdību speciāliste Dr. Inta Dinsberga.

Atliek jautājuma par ievadāmo ķīmijterapijas zāļu centralizētu iepirkšanu

Valdība atlikusi jautājuma par onkoloģisko slimību ārstēšanai lietojamo parenterāli ievadāmo zāļu, kuru iegāde tiks apmaksāta no valsts budžeta līdzekļiem, centralizētu iepirkšanu, izskatīšanu.

Latvijā joprojām būtiska problēma ir korupcija publiskajā sektorā

Latvijā noziedzīgu līdzekļu legalizācija un ēnu ekonomika mazinās, tomēr būtiskas problēmas joprojām ir korupcija publiskajā sektorā un kontrabanda, liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera publicētais pētījums.

Apstiprina regulējumu starptautiskās palīdzības saņemšanai un sniegšanai

Valdība pieņēma trīs Ministra kabineta noteikumus, kas saistīti ar starptautiskās palīdzības pieprasīšanas kārtību, humānās palīdzības saņemšanas un sniegšanas kārtību, kā arī valsts civilās aizsardzības kontaktpunkta izveidi.

No 2018.gada pieaugs atlīdzības apmērs audžuģimenēm un adoptētājiem

No nākamā gada 1.janvāra atlīdzības apmērs audžuģimenei, kura aprūpē vienu bērnu būs analoģisks atlīdzības apmēram, kāds noteikts par adoptējamā bērna aprūpi jeb bērna kopšanas pabalsta apmēram līdz bērna pusotra gada vecumam - 171 eiro.

Joprojām neatceļ aizliegumu nedzemdējušam sievietēm ziedot olšūnas

Saeimas sociālo un darba lietu komisijas deputāti nespēja vienoties izņemt no Seksuālās un reproduktīvās veselības likuma grozījumiem aizliegumu ziedot olšūnas nedzemdējušām sievietēm.

Aptauja: 65% Latvijas ceļotāju cenšas izvairīties no teroraktu reģioniem

Lielākā daļa jeb 65% aptaujāto, izvēloties sava ceļojuma galamērķi, cenšas izvairīties no tādiem reģioniem, kur notiek terorakti vai kuriem raksturīgas dabas katastrofas, liecina jaunākais Latvia Tours Ceļojumu indekss.

Rasnačs: Latvija turpinās sniegt atbalstu Maķedonijai tieslietu nozares uzlabošanā

Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs ticies ar Maķedonijas tieslietu ministru Bilenu Saliji, kurš ieradies darba vizītē Latvijā, lai parakstītu Saprašanās memorandu par sadarbību starp Latvijas Tieslietu ministriju un Maķedonijas Tieslietu ministriju.

Staķis: Ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem

«Bēdīgi slavenais Eiroparlamenta deputāts, Tatjanas Ždanokas cīņubiedrs, Sīrijas diktatora Asada draugs un «Krimnaš» aktīvists Andrejs Mamikins paziņojis, ka dibina jaunu sabiedrisku organizācija un redz iespēju sadarbībai arī ar Kustību Par!.  Partijas vārdā varu paziņot, ka mēs nekad un ne pie kādiem apstākļiem nesadarbosimies ar Putina agresīvās ārpolitikas atbalstītājiem,» uzsver Kustība Par! valdes loceklis Mārtiņš Staķis.

Eksperte: Nākamajā gadā atvadīsimies no kaitinošajām reklāmām interneta pārlūkos

Pieaugot lietotāju skaitam, kas bloķē reklāmas interneta pārlūkos, Google sadarbībā ar 16 uzņēmumiem, veikuši apjomīgu pētījumu, kura rezultātā izkristalizējies, kuras reklāmas klasificējas kā «kaitinošas». Balstoties uz šo pētījumu, tiks pieņemtas normas un ar vairākiem kaitinošiem reklāmas formātiem nākamajā gadā vairs nebūs jāsaskaras. Par digitālā mārketinga tendencēm stāsta digitālā mārketinga Triple20 dibinātāja un vadītāja Līga Strazdiņa.

Krievija notiesā igauņu uzņēmēju uz 12 gadiem par spiegošanu

Tiesa Maskavā atzinusi kādu igauņu aviācijas tehnoloģiju uzņēmēju par vainīgu spiegošanā un piespriedusi tam 12 gadus stingra režīma cietumā, tā vēsta krievu mediji.