bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 27.04.2018 | Vārda dienas: Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
LatviaLatvija

Krievija lūdz piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no airBaltic

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Krievija novembrī nosūtījusi tiesiskās palīdzības lūgumu Latvijai, prasot piedzīt vairāk nekā 20 miljonus eiro no nacionālās lidsabiedrības airBaltic, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Prasība saistīta ar bijušajam Latvijas Krājbankas lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam savulaik piederējušo, nu jau bankrotējušo Krievijas banku Investbank, kas 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo airBaltic akcionāri SIA Baltijas aviācijas sistēmas (BAS) un airBaltic kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt it kā izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu.

Latvijas Tieslietu ministrijā (TM) apstiprināja, ka ministrijas lietvedībā ir saņemti tiesiskās palīdzības lūgumi no Krievijas Tieslietu ministrijas par spriedumu atzīšanu un izpildi Latvijas teritorijā. Lūgumi, kas attiecas uz parādu piedziņu no airBaltic un BAS, saņemti šī gada 21.novembrī, taču to saturu TM nevarot komentēt.

TM ir pieprasījusi Krievijas Tieslietu ministrijai papildus informāciju, kas nepieciešama tiesiskās palīdzības lūgumu pieņemšanai izpildē. Pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas TM pārsūtīs tiesiskās palīdzības lūgumus piekritīgajai Latvijas rajona tiesai lēmuma pieņemšanai par spriedumu atzīšanu un izpildi vai neatzīšanu, norādīja TM pārstāvji.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka šo spriedumu neatzīšanas gadījumā Krievija varētu censties parādu atgūt ar citām metodēm, piemēram, arestējot airBaltic lidmašīnas un citu mantu.

Valsts kancelejā pauž, ka konkrētā lieta neesot ar valsti tiešā veidā saistīta tiesvedība. Proti, tā nav valsts tiesvedība, bet gan airBaltic tiesvedība – valsts nekādā veidā šajā strīdā nav iesaistījusies, tas ir civiltiesisks strīds.

Arī airBaltic valsts kapitāldaļu turētājas, Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji norādīja, ka ikdienas operacionālie jautājumi, tai skaitā iespējamās tiesvedības lietas, ir lidsabiedrības kompetences jautājumi. SM nav lietu dalībniece.

SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, kurš ir airBaltic valsts kapitāldaļu turētāja pilnvarotais pārstāvis, uzsvēra, ka jebkura tiesvedība, kurā ir iesaistīta lidsabiedrība airBaltic, ir tikai un vienīgi kompānijas pārziņā.

«Cik zināms, pret valsti nekādu prasību nav. Ja kaut kas tiek prasīts no airBaltic, tad tas ir jautājums kompānijas valdei un padomei, jo gan valdes, gan padomes pienākums ir gādāt par uzņēmuma stratēģiju, attīstību, tostarp arī iespējamiem riskiem, ko var radīt tiesvedības. Valdei un padomei par to tiek maksāta alga,» skaidroja Ozoliņš.

Viņš apgalvoja, ka viņa rīcībā nav informācijas par konkrētajām prasībām par vairāk nekā 20 miljonu eiro piedziņu no airBaltic strīdā ar Investbank.

Savukārt airBaltic pārstāvji, lūgti komentēt konkrētās lietas statusu, norādīja, ka «visa informācija par būtiskākajām tiesvedībām ir atspoguļota uzņēmuma gada pārskatā». airBaltic juristi turpinot darbu pie tiesvedībām, procesi vēl turpinās, tādēļ pašlaik kompānija nevarot plašāk komentēt to gaitu.

Pēdējais lidsabiedrības gada pārskats tika publiskots 2017.gada sākumā un attiecas uz situāciju 2016.gada nogalē. Svaigāku informāciju aģentūrai LETA no kompānijas neizdevās iegūt.

Šajā pārskatā apkopotā informācija liecina, ka airBaltic ir iesaistīta četrās tiesvedībās, no kurām viena ir saistīta ar Investbank, kura 2012.gada martā sāka trīs civillietas pret bijušo airBaltic akcionāru BAS un airBaltic kā līdzatbildētāju, prasot atmaksāt BAS izsniegto aizdevumu 18,4 miljonu apmērā, procentus un līgumsodu. Tas izriet no trīs aizdevuma līgumiem starp Investbank un BAS, un trim galvojuma līgumiem, kas it kā noslēgti starp Investbank un airBaltic, teikts pārskata pielikumā par tiesvedībām.

2016.gadā Krievijas tiesa jau divās lietās bija lēmusi par labu Investbank. Šo prasību summas ir 2,35 un 11,16 miljoni eiro. airBaltic turpina tiesvedības par atlikušajām Investbank prasītajām summām, atzīmēts airBaltic pārskatā. Iespējams, ka šogad noslēgusies tiesvedība arī trešajā lietā.

AirBaltic gan uzskata, ka jebkādas Investbank prasības ir pretrunā 2011.gada 3.oktobra līgumam par airBaltic turpmāko finansējumu un pārvaldību starp uzņēmuma akcionāriem un finansētājiem, tāpēc tās nevar tikt piedzītas. AirBaltic turpina aizstāvēt savas intereses pret Investbank Latvijas un Krievijas tiesās, uzsvērts lidsabiedrības pārskatā.

Iepriekš jau vēstīts, ka airBaltic pērn nopelnīja 1,2 miljonus eiro, kas ir vairākas reizes mazāk nekā 2015.gadā, kad uzņēmuma peļņa bija 19,5 miljoni eiro. Savukārt lidsabiedrības apgrozījums pērn bija 286 miljoni eiro, kas ir aptuveni par 1% vairāk nekā 2015.gadā.

Tūkstošgades sākumā Antonovs iegādājās vairākas bankas, no kurām lielāko daļu pēc tam apvienoja ar Kaļiņingradā bāzēto Investbank, kuru Antonovs 2011.gadā pārdeva savam padotajam, bet vēl pēc diviem gadiem bankai tika atņemta darbības licence, jo bankā tika konstatēts līdzekļu iztrūkums. Maskavas Komerciālā tiesā 2014.gada 4.martā pasludināja Investbank maksātnespēju.

Tāpat Antonovam piederēja bankrotējusī Lietuvas banka Snoras, kuras meitasuzņēmums bija Latvijas Krājbanka. Lietuvas pilsonis Raimunds Baranausks vadīja Snoras valdi, bet Krievijas pilsonis Antonovs – uzraudzības padomi. Viņiem piederēja attiecīgi 25,31% un 68,1% Snoras akciju. Snoras piederēja nedaudz vairāk nekā 60% Latvijas Krājbankas akciju. 2011.gadā Snoras tika konstatēts līdzekļu iztrūkums, tādēļ banku sākotnēji nacionalizēja, bet pēc tam arī likvidēja. Līdzīgs liktenis piemeklēja arī Latvijas Krājbanku.

2014.gadā tiesa Lielbritānijā atļāva Antonova un Baranauska izdošanu Lietuvai, kur viņus vēlas nopratināt saistībā ar Snoras lietu, tādēļ viņiem faktiski ir liegta iespēja atstāt Krieviju, uz kurieni tie aizbēga.

Šovasar Latvijas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu par 90 miljonu eiro piesavināšanos no Latvijas Krājbankas. Kriminālprocesā apsūdzības celtas kopumā piecām bijušajām bankas atbildīgajām amatpersonām, tostarp Antonovam.

 Ref: 225.000.103.1960

Pievienot komentāru

Maršruts nedēļas nogalei: moči, lidojošās zivis un Sansusī

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Saeima atbalsta iespēju ārpus kārtas vērtēt tiesnešu profesionalitāti

Saeima otrajā lasījumā atbalstīja iespēju disciplinārlietas kontekstā nosūtīt tiesnesi uz ārpuskārtas novērtēšanu, ja ir radušās šaubas par viņa profesionalitāti.

KP ļauj UAB Vaizga iegādāties SIA Petrol Property

Konkurences padome pieņēma lēmumu atļaut apvienošanos, ar kuru UAB Vaizga ieguvusi izšķirošu ietekmi pār SIA Petrol Property. Atļauja dota, jo apvienošanās rezultātā nemazinās konkurence ietekmētajā tirgū. Vienlaikus KP ir ierosinājusi pārkāpuma lietu par savlaicīgi nepaziņotu apvienošanos.

Strautiņš: Latvijas nākotne atkarīga no iedzīvotāju pacietības; politiķiem nosliece domāt tikai par tuvāko nākotni

«Šobrīd Latvijā cilvēki dzīvo labāk nekā jebkad, bet ienākumu līmenis Rietumeiropā ir un vēl diezgan ilgu laiku būs augstāks.» Kuras prognozes par banku darbu ir piepildījušās, un kas notiek ar «sāpju bērnu», Latvijas tiesu sistēmu? Intervijā ar BNN skaidro Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

FM: Pašvaldības tērē vairāk nekā pērn, jo strauji ievieš ES fondu projektus

Pašvaldību budžetā bija vērojams 74,5 miljonu eiro pārpalikums 2018.gada pirmajā ceturksnī, kas ir par 20,7 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. Mazāks budžeta pārpalikums skaidrojams ar strauju Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu pašvaldībās, ziņo Finanšu ministrija.

Saeima konceptuāli atbalsta likumprojektu Likteņdārza attīstībai

Saeima ceturtdien, 26.aprīlī, pirmajā lasījumā atbalstīja jauna likuma projektu Likteņdārza attīstībai, kas paredz nostiprināt zemes piederību Latvijas valstij. Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Likteņdārza saglabāšanu, aizsardzību, attīstīšanu un pēctecību.

FKTK vadītājs: FinCEN publiskotā paziņojuma mērķis nebija slēgt ABLV Bank

ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas februāra vidū publiskotais paziņojums par ABLV Bank netika sagatavots ar mērķi banku slēgt, ceturtdien Eiropas Parlamentā Briselē jaunizveidotās komitejas TAX3 organizētajā publiskajā uzklausīšanā atzina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Četri aizturētie par noziegumiem maksātnespējas procesā, tostarp, Sprūds

Valsts policija aizdomās par noziedzīgiem nodarījumiem maksātnespējas procesa laikā aizturējusi četras personas, tostarp jau apsūdzētā statusā bijušo maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu.

VM grib ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu līdzvērtīgiem medikamentiem

Veselības ministrija publiskajai apspriedei nodevusi jaunu politisko iniciatīvu, ar kuru plāno ierobežot kompensējamo medikamentu pieļaujamo cenu medikamentiem ar identisku aktīvo vielu.

Nacionālie bruņotie spēki pilnveido medicīniskā atbalsta spēju

Aizsardzības ministrijas centralizētā iepirkumu aģentūra Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs ir noslēdzis vispārīgo vienošanos par karavīru individuālo medicīnas somu un karavīru glābēju somu iegādi, lai pilnveidotu neatliekamās medicīniskās reaģēšanas spēju Nacionālajos bruņotajos spēkos.

Septiņu gadu laikā ārvalstu ceļotāju skaits Latvijā pieaudzis par 53,2%

Ārvalstu ceļotāji pērn Latvijas robežu šķērsojuši 7,7 miljonus reižu, kas ir par 13,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. 2017.gadā ārvalstu ceļotāji valstī iztērēja 691,9 miljonus eiro – par 46,7 miljoniem eiro jeb 7,2% vairāk nekā 2016.gadā.

Pētījums: Pērn darba samaksa Latvijā pieaugusi straujāk nekā iepriekšējos gados

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā pagājušā gada laikā ir sasniedzis straujāko pieaugumu pēdējo gadu laikā. Kopumā vidējā neto darba samaksa ir palielinājusies par 6%, sasniedzot 894 eiro, secina interneta personāla atlases uzņēmuma CV-Online Latvia ikgadējā atalgojuma pētījumā.

Pauž satraukumu par HIV pacientu ārstēšanas iespēju neizmantošanu

Šā gada pirmajā ceturksnī ārstēto HIV pacientu skaits Latvijā nav būtiski mainījies, kaut gan 2018.gada veselības aprūpes budžetā HIV/AIDS ārstēšanai tika piešķirts ievērojams papildu finansējums. Tas rada bažas, vai tiek pilnībā izmantotas visas HIV pacientu ārstēšanas iespējas, ko sniedz pērn apstiprinātais HIV infekcijas izplatības ierobežošanas plāns, uzsver biedrībā Apvienība HIV.LV .

Saeima nosaka aizliegumu bankām apkalpot čaulas kompānijas

Latvijā reģistrētām bankām turpmāk būs aizliegt sadarboties ar čaulas kompānijām un apkalpot to kontus. To paredz Saeimā ceturtdien, 26.aprīlī, pieņemtie grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Kurzemes uzņēmumi nodokļos samaksājuši 252,88 miljonus eiro

Pērn 12 938 Kurzemē reģistrētie uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā samaksājuši 252,88 miljonus eiro, tostarp 81,80 milj. eiro no iedzīvotāju ienākuma nodoklī, bet 141,11 milj.eiro – valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās, liecina Lursoft aprēķinātie dati.  

Danske Bank klientu apkalpošanu Baltijas valstīs pārtrauks pakāpeniski

Baltijā Danske Bank koncentrēsies tikai un vienīgi uz atbalsta sniegšanu Ziemeļvalstu klientu meitasuzņēmumiem, kā arī globālajām korporācijām ar nozīmīgu biznesa daļu Ziemeļvalstīs. Iziešana no vietējo uzņēmumu, kā arī privātpersonu apkalpošanas tiks īstenota pakāpeniskas apjomu samazināšanas ceļā, informē Danske Bank filiāles Latvijā Komunikācijas nodaļas vadītājas pienākumu izpildītāja Zane Strade.

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, tā Pavļuts

Latvijas galvenā problēma ir vecās paaudzes politiķi, daļa no kuriem jāsūta atpūtā, tāpēc Kustības Par mērķis ir iesaistīt politikā jaunu paaudzi, intervijā stāsta partijas vadītājs Daniels Pavļuts.

Tiesa: Zolitūdes lielveikala jumta nogruvums bija ārpus Maxima kontroles; pret VDI uzvara nav gūta

Mazumtirdzniecības uzņēmumam Maxima Latvija tiesā nav pilnībā izdevies uzvarēt Valsts darba inspekciju (VDI) par tās pieņemtajiem lēmumiem pēc Zolitūdes traģēdijas, tomēr ir izdevies panākt, ka tiesa atzīst, ka lielveikala jumta nogruvums bijis «ārpus jebkādas pieteicēja kontroles un tas šādu gadījumu nevarēja paredzēt».

Danske Bank varētu paziņot par aiziešanu no Baltijas valstīm

Dānijas banku grupas Danske Bank Lietuvas filiāle ceturtdien,26.aprīlī, varētu paziņot par saviem plāniem aiziet no Lietuvas un, iespējams, no visām Baltijas valstīm, ziņu aģentūras BNS Lietuvas birojam apliecinājuši divi savstarpēji nesaistīti avoti.

Dāņu izgudrotājam mūža ieslodzījums par žurnālistes slepkavību zemūdenē

Tiesa Dānijā atzinusi izgudrotāju Peteru Madsenu par vainīgu zviedru žurnālistes nonāvēšanā un viņas ķermeņa sadalīšanā, kas noticis uz viņa būvētas zemūdenes klāja Kopenhāgenā 2017.gada vasarā.

Eksperts: Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija

Latvijas izglītības sistēmā vērojama meiteņu un zēnu segregācija, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, kā arī Sociālo un darba lietu komisijas kopsēdē norāda Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta eksperts Mauricio Moska.

KNAB šonedēļ pamet ilggadējā priekšnieka vietniece Jurča

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju šonedēļ pametīs ilggadējā biroja priekšnieka vietniece Ilze Jurča.

Precizēts: OECD veiks FKTK un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbības principu auditu

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija veiks Finanšu un kapitāla tirgus komisijas un Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta sistēmu vērtēs  kopumā – darbības principus un struktūru –, lai saprastu, vai viņu rokās ir viss nepieciešamais, lai gana stingri vērstos pret naudas atmazgāšanu Latvijā, skaidro finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Starp pašvaldību amatpersonām lielākos ienākumus gūst Ameriks un Lembergs

Lielākos ienākumus pagājušajā gadā no Latvijas pašvaldību vēlētajām amatpersonām ir guvis Rīgas vicemērs Andris Ameriks, apsteidzot Ventspils mēru Aivaru Lembergu, liecina apkopotās amatpersonu deklarācijas.