bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 25.05.2018 | Vārda dienas: Junora, Anšlavs

Krievijas teritorijas, kas varētu piederēt citām valstīm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Autors: REUTERS/SCANPIX

ASV medijs Global Post norāda uz septiņām Krievijai tagad piederošām teritorijām, kuras vēsturisko notikumu dēļ par savām varētu saukt citas valstis. Starp tām minēta arī Latvijai piederējusī Abrene.

Izdevums atsaucas uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina Krimas aneksijas gadījumā piesaukto argumentu, ka pussala vienmēr esot piederējusi Krievijai.

«Pēc šādas loģikas vairākas citas valstis varētu atņemt Krievijai daļu teritorijas. Pasaulē lielākā valsts vienmēr tāda nebija. Tāpat kā jebkura cita impērija, tā iebruka, iekaroja, risināja sarunas un sagrāba teritorijas, ko tā tagad sauc par savējām,» norāda izdevums.

Global Post uzskaitījis septiņas svarīgākās teritorijas, kuras Krievija atņēmusi kaimiņvalstīm.

1. Latvijai agrāk piederējusī Abrene jeb tagadējais Pitalovas rajons Krievijā.

«Latvijai, kuru gadsimtiem okupēja ikviens un visi no kontinentālās Eiropas, bija sarežģīti ievilkt savas robežas, kad tā beidzot ieguva neatkarību 1918.gadā. Kad tas notika, daži krievi palika Latvijas robežas pusē un otrādi,» skaidro izdevums.

«Kad Otrā pasaules kara laikā PSRS anektēja Latviju, tā piesauca šo demogrāfiju, lai attaisnotu aptuveni 1 000 kvadrātkilometru lielās kādreizējā Abrenes apriņķa teritorijas iekļaušanu Krievijas PSRS sastāvā, pamatojoties, ka vairums iedzīvotāju tur ir krievi. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Krievija atteicās to atdot, un teritorija tagad ir daļa no Krievijas Pitalovas rajona. Pēc ilgas vilcināšanās Latvija atzina pārcelto robežu 2007.gadā parakstītajā robežlīgumā,» raksta izdevums.

2. Igaunijai piederošā Narvas pilsēta Narvas upes austrumu krastā jeb tagadējā Ivangoroda.

Neatkarīgās Igaunijas laikā abos Narvas upes krastos izvietotās apdzīvotās vietas bija viena pilsēta, taču pēc aneksijas PSRS robeža starp Igauniju un Krieviju tika novilkta pa upi, sadalot pilsētu divās daļās. Igaunija ilgi uzstāja uz robežas atjaunošanu pirmskara stāvoklī, turklāt arī Ivangorodas iedzīvotāji 2010.gadā vāca parakstus par pievienošanos Igaunijai. Tallina galu galā piekāpās, un pašlaik abu valstu robežlīgums ir ratifikācijas procesā.

3. Somijai piederējusī Karēlija.

Krievija vienmēr uzskatīja, ka tās ziemeļrietumu stūrī piegulošā somu teritorija būtu noderīgs īpašums. Krievijas impērija to iekaroja un paturēja kā autonomu, bet draudzīgu bufervalsti. Kad sākās Otrais pasaules karš, Somija bija ieguvusi neatkarību, bet Padomju Savienība vēlējās atgūt savu buferzonu, kaut arī Maskava bija parakstījusi vairākus starptautiskus līgumus, kuros tā bija atzinusi Somijas robežu. Tā pieprasīja Somijai pārcelt robežu 30 kilometrus tālāk un atdot dienvidu pierobežas teritoriju, kas atradās pretī toreizējai Ļeņingradai. Somija atteicās.

Dažas dienas pēc ultimāta termiņa beigām Krievija ar artilēriju apšaudīja savu robežposteni, nogalinot četrus robežsargus, un apsūdzēja uzbrukumā Somiju, izmantojot to par ieganstu, lai 1939.gada ziemā iebruktu Somijā. Neskatoties uz padomju armijas ievērojamo pārspēku, Somijai izdevās noturēties trīs mēnešus, karam noslēdzoties 1940.gada 13.martā ar miera līgumu, kurā Somija piekrita atdot Krievijai 10% savas teritorijas, no kā lielāko daļu veidoja Karjalas jeb Karēlijas province ar Somijas otru lielāko pilsētu Vīpuri, ko krievi tagad pārdēvējuši par Viborgu. Ar nacistiskās Vācijas palīdzību Otrā pasaules kara laikā Somija īslaicīgi atkaroja zaudētās zemes, taču 1944.gadā Karēlija atkal nonāca Padomju Savienības kontrolē. Kopš tā laika Somija nav centusies atgūt teritoriju, kaut arī atsevišķi aktīvisti ir iestājušies par Karēlijas atgūšanu.

4. Kaļiņingrada jeb agrākajai Austrumprūsijai piederējusi Kēnigsberga.

Tagadējās Kaļiņingradas teritorija gadsimtiem ilgi bijusi vācu osta Kēnigsberga. Otrā pasaules kara laikā tā smagi nopostīta sabiedroto uzlidojumos, bet 1945.gadā teritorijā iegāja padomju karaspēks. Pēc kara vienošanās pilsētu un tās apkārtni nodeva PSRS. Maskava tūlīt no teritorijas izraidīja visus atlikušos vāciešus un viņu vietā ieveda krievu imigrantus, nomainot pilsētas nosaukumu uz Kaļiņingradu. Pēc PSRS sabrukuma Kaļiņingrada palika Krievijas sastāvā. Pēdējos gados sākts atjaunot vēsturisko arhitektūru, kā arī tajā atgriezušies vācu tūristi, tāpat ik pa laikam izskan baumas, ka Vācija varētu mēģināt atgūt teritoriju apmaiņā pret Krievijas parādu norakstīšanu.

5. Japānai piederējušās Kuriļu salas.

Aptuveni pirms 150 gadiem Japāna un Krievija parakstīja līgumu, vienojoties, ka četras dienvidu salas no Kuriļu salu arhipelāga pieder Japānai, bet uz ziemeļiem novietotās četras salas Krievijai. Taču pēc Otrā pasaules kara Krievija sagrāba visas Kuriļu salas un padzina tajās dzīvojošos japāņus. Japāna nekad nav atteikusies no salu piederības, bet Maskava atsakās tās atdot. Aizvadītajos 60 gados abas valdības vairākkārt risinājušas sarunas par Kuriļu salām, taču nekāds rezultāts nav panākts. Šis jautājums ir tik sāpīgs, ka Japāna un Krievija vēl joprojām nav parakstījušas miera līgumu, kas formāli izbeigtu Otro pasaules karu starp abām valstīm.

6. Ķīnai piederējusī Boļšaja Usurska

Krievijai pašlaik pieder puse no Boļšajas Usurskas jeb Heidzjadzi salas Usūras un Amūras upju saplūšanas vietā uz robežas starp ziemeļaustrumu Ķīnu un austrumu Sibīriju, jo otru pusi Maskava 2004.gadā piekrita atdot Ķīnai un četrus gadu vēlāk Pekina to atguva. Līdz līguma parakstīšanai Krievija par savām uzskatīja visu Boļšaja Usursku, kā arī tai piegulošās salas, kuras Padomju Savienība okupēja 1929.gadā. Ķīnas uzstājība daļēji atmaksājās, atgūstot daļu no salas, kaut arī robežu pārcelšana izraisīja abu pušu nacionālistu nemierus.

7. Ķīnai piederējusī teritorija «Sešdesmit četri ciemati uz austrumiem no upes».

Poētiski nosauktā 3 600 kvadrātkilometrus lielā teritorija atrodas uz austrumiem no Zejas upes Krievijas pilsētas Blagoveščenskas apkārtnē. Tā atrodas stratēģiskā vietā, līdz ar to vēsturē daudzkārt piedzīvojusi asinsizliešanu cīņās starp Krieviju un Ķīnu. Kara draudu iespaidā Cina impērija 1858.gadā apkārtējo teritoriju cedēja Krievijai, taču «Sešdesmit četru ciematu» anklāvs vairāk nekā 40 gadus palika Ķīnas aizsardzībā, līdz ķīniešu nacionālisti sacēlās pret svešo varu. Kad nemiernieki sāka uzbrukumus Krievijas kuģiem reģionā, Krievijas spēki ciematu iedzīvotājus sadzina upē, noslīcinot tūkstošiem cilvēku. Kopš tā laika teritorija atrodas Krievijas kontrolē. Kaut arī Pekina ir atzinusi «Sešdesmit četru ciematu uz austrumiem no upes» zaudēšanu, Taivāna tam nav piekritusi, un Taivānā izdotajās kartēs tā vēl joprojām tiek iezīmēta kā Ķīnas teritorija.

Ref:103.000.103.6050


Pievienot komentāru

  1. anastasija teica:

    ļoti labs apkopojums. tika šitas te notiksies, kad pūcei aste ziedēs

    +1 0 -1 0

    • xyz teica:

      Par “puuces astes ziedeeshanu” nevajag buut tik skeptiskiem – viss kaadreiz notiek pirmo reizi un nekas nav muuzhiigs.

      +1 0 -1 0

  2. MILDA BREIVA teica:

    Ja jau sākam dalīt pasauli, kāda tā bija, tad lūdzu ASV atgrieziet indiāņiem, bet Krieviju mūsu braļukas- lietuviešiem, jo vienu brīdi viņi bija iekarojuši vai pus tagadējās Krievijas teritorijas :) un ārā no Latvijas- mēs gadsimtiem bijām neatkarīga valsts.

    +1 0 -1 0

Maršruts nedēļas nogalei: Saldējuma festivāls un Džeimss Arturs

Arī šajā garajā nedēļas nogalē visā Latvijā norisināsies daudz un dažādi pasākumi, kas dos iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvdienas ikvienam – gan bērnam, gan pieaugušajam – un jebkur – gan dabā, gan iekštelpās. BNN komanda aicina ielūkoties Maršrutā, lai varētu izvēlēties, kurš pasākums ir vispiemērotākais šo garo brīvdienu pavadīšanai.

Fiļs vērsies policijā par bijušās sievas iespējamajiem kriminālpārkāpumiem

ABLV Bank līdzīpašnieks un padomes priekšsēdētājs Oļegs Fiļs vērsies Valsts policijā par bijušās sievas Santas Zāmueles iespējamajiem kriminālpārkāpumiem, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Lietuvā virza plašas pensiju un nodokļu izmaiņas

Lietuvas valdība virza grozījumus iedzīvotāju ienākuma nodokļa, sociālo iemaksu un pamata pensiju jomā, kuri to pieņemšanas gadījumā būtiski ietekmētu lietuviešu dzīvi.

Saeima konceptuāli atbalsta jauna Diasporas likuma projektu

Saeima ceturtdien, 24.maijā, konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja jauna Diasporas likuma projektu, kura mērķis ir stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas piederību Latvijai, nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un paplašināt saites ar Latviju, kā arī sekmēt latviešu valodas, kultūras un piederības sajūtas Latvijai saglabāšanu diasporā.

Sastrīdoties par dokumenta slepenību, neskata jautājumu par pretkorupcijas pasākumiem Rīgas satiksmē

Netiekot skaidrībā par to, vai jautājums par SIA Rīgas satiksme pretkorupcijas pasākumu izpildi 2017.gadā būtu jāskata sēdes slēgtajā vai atvērtajā daļā, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja pārcēla jautājuma skatīša

EK vienojas ar Gazprom lietā par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu Centrālajā un Austrumeiropā

Eiropas Komisija ceturtdien, 24.maijā, paziņo, ka panākusi vienošanos ar Krievijas valsts dabasgāzes kompāniju Gazprom, kas tikusi apsūdzēta dominējošā stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā Eiropas Savienības dalībvalstīs Centrālajā un Austrumeiropā, tādējādi uzņēmumam izvairoties no naudassoda piemērošanas.

Saeima konceptuāli atbalsta likuma izmaiņas, lai mazinātu IIN parāda veidošanos

Saeima ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā kā steidzamus pieņem grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas rosināti, lai mazinātu iespēju veidoties iedzīvotāju ienākuma nodokļa parādam saistībā ar gada diferencētā neapliekamā minimuma vai progresīvās likmes piemērošanu ienākumiem.

Plāno noteikt vēl trīs atzīmējamās dienas

Saeima ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām, kas paredz par atzīmējamām dienām noteikt 6.jūliju – Latvijas aviācijas dienu –, 10.jūliju –Latvijas karavīru dienu –, un septembra trešo svētdienu – Autotransporta darbinieku dienu

Mozaīka: Aicinājums mainīt Baltijas praida norises vietu ir sabiedrības kūdīšana

Rīgas domes apvienības Visu Latvijai–Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK) frakcijas aicinājums manīt Baltijas praida gājiena vietu ir sabiedrības kūdīšana, šādu viedokli pauda LGBT un viņu draugu apvienības Mozaīka valdes loceklis Kaspars Zālītis.

MH17 aviokatastrofas izmeklētāji: lidmašīnu notrieca Krievijas militārā vienība

Nīderlandes prokurori, kuri izmeklē 2014.gada Malaizijas pasažieru lidmašīnas avāriju Ukrainas austrumos, paziņojuši, ka tā notriekta ar raķeti, ko izšāvusi Krievijas Bruņoto spēku vienība.

Plāno uzlabot mehānismu naudas sodu iekasēšanai no ārvalstu pārvadātājiem

Saeimas deputāti ceturtdien, 24.maijā, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz efektivizēt naudas sodu iekasēšanu no ārvalstu pārvadātājiem, kuri veikuši ceļu satiksmes vai autopārvadājumu jomas noteikumu pārkāpumus.

Reirs: Latvijas galvenais izaicinājums vairs nav bezdarbs

Latvijas galvenais izaicinājums nodarbinātības jomā vairs nav bezdarbs, bet gan kvalificēta darbaspēka trūkums, konferencē Nodarbinātība Latvijā vakar, šodien un rīt atklāšanā norāda labklājības ministrs Jānis Reirs.

Lietuva uzņems sieviešu politiķu samitu, kur apbalvos Vīķi-Freibergu

Sievietes politiķes, kuras strādājušas augstos politiskos amatos, jūnija sākumā pulcēsies Lietuvā, kur norisināsies Sieviešu politisko līderu galotņu sanāksme. Cita starpā forumā tiks apbalvota bijusī Latvijas prezidente Vaira Vīķe-Freiberga un bijusī valdības vadīja Laimdota Straujuma.

Pētījums: 23% Latvijas uzņēmumu joprojām nezina, kas ir Vispārīgā datu aizsardzības regula

Par Vispārīgo datu aizsardzības regulu nav informēti 27% Eiropas uzņēmumu. Salīdzinot ar pārējām Eiropas Savienības valstīm, 23% Latvijas uzņēmumu apgalvo, ka vispār nezina, kas ir GDPR, bet Lietuva ierindojas starp valstīm, kurām ir visvājākās zināšanas – 49%. Igaunijas uzņēmumi ir visinformētākie Baltijā – tikai 21% uzņēmumu nav dzirdējuši par GDPR.

Rīgas mežos šopavasar iestādīs 388 hektāru jauna meža

SIA Rīgas meži šopavasar apņēmušies iestādīt 387,93 hektāru jauna meža, kopumā iestādot 1 154 000 jaunu kociņu

Bērnu slimnīcai virsstundu apmaksai saistībā ar ST lēmumu papildu nepieciešams aptuveni miljons eiro

Sākotnējie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas aprēķini liecina, ka gada laikā virsstundu apmaksai saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par pagarinātā normālā darba laika atalgojuma neatbilstību Satversmei slimnīcai papildu būtu nepieciešams aptuveni viens miljons, norāda slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam pirmajā ceturksnī pieauguši par 1,1%

Latvijas banku izdevumi padomes un valdes atalgojumam šogad pirmajā ceturksnī bijuši 4,007 miljoni eiro, kas ir par 1,1% jeb 44 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā, skaidro Finanšu un kapitāla tirgus komisijā.

Ugunsgrēkā cietušā Tartu dzelzceļa atjaunošana prasīs miljonus

Igaunijā autjaunota dzelzceļa kustība maršrutos uz Tartu pilsētu, kas uz laiku bijusi apturēta, jo pagājušajā nedēļā aizdegās Tartu dzelzceļa stacijas signalizēšanas mezgla vadu sistēma.

Vjetnamā Latvijas uzņēmējiem paredzēts stabils nodokļu maksāšanas režīms

Vjetnamā strādājošiem Latvijas uzņēmējiem turpmāk paredzēts nodrošināt stabilu nodokļu maksāšanas režīmu, ko neietekmēs Vjetnamas normatīvo aktu grozījumi.

Būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā

Stājas spēkā būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes iegādes atbalsta programmā, kuru īsteno Attīstības finanšu institūcija Altum. Pateicoties izmaiņām, saimniecības lauksaimniecības zemi ar atvieglotiem nosacījumiem varēs iegādāties arī situācijās, kuras iepriekš neļāva pretendēt uz šīs programmas atbalstu. Izmaiņas stājas spējā no 24.maija..

Saeima dod zaļo gaismu antidopinga regulējuma pilnveidei

Saeima ceturtdien, 24.maijā, trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstījusi grozījumus Sporta likumā, kas paredz pilnveidot antidopinga regulējumu Latvijā un nodrošināt lielāku valsts antidopinga organizācijas autonomiju, izveidojot Latvijas Antidopinga biroju.

Latvijas iedzīvotājiem zaļās enerģijas izmantošana šķiet arvien vilinošāka

Attīstoties tehnoloģijām, zaļās enerģijas izmantošana Latvijas iedzīvotājiem šķiet arvien vilinošāka. Vairums aptaujāto norāda, ka tuvāko desmit gadu laikā viņi varētu sākt izmantot biomasu, saules baterijas un pat vēja turbīnas, liecina Jaunākais Baltic International Latvijas barometra pētījuma dati.

Jūlija Skripaļa pirmajā video paziņojumā: «Mums ļoti paveicies, ka izdzīvojām»

Jūlija Skripaļa, Salisberī indēšanas uzbrukuma upuris, dalījusies savās domās pirmajā video paziņojumā kopš pārcietusi slepkavības mēģinājumu, kas politiskajā jomā pastiprinājis Krievijas starptautisko izolāciju.

Atklāj teju 170 tūkstošus kontrabandas cigarešu akmeņogļu un kukurūzas kravās

Veicot muitas kontroles pasākumus uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju, Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldes amatpersonas novērsa 168 400 cigarešu kontrabandu.

Neapstiprina Kušneru uz atkārtotu termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā

Saeimas vairākums nolēma neapstiprināt Edvardu Kušneru uz vēl vienu pilnvaru termiņu Latvijas Bankas padomes locekļa amatā.

Mēs iesakām