bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 16.01.2018 | Vārda dienas: Lida, Lidija

Krievijas teritorijas, kas varētu piederēt citām valstīm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+3 vērtējums, 3 balsojumi)

Autors: REUTERS/SCANPIX

ASV medijs Global Post norāda uz septiņām Krievijai tagad piederošām teritorijām, kuras vēsturisko notikumu dēļ par savām varētu saukt citas valstis. Starp tām minēta arī Latvijai piederējusī Abrene.

Izdevums atsaucas uz Krievijas prezidenta Vladimira Putina Krimas aneksijas gadījumā piesaukto argumentu, ka pussala vienmēr esot piederējusi Krievijai.

«Pēc šādas loģikas vairākas citas valstis varētu atņemt Krievijai daļu teritorijas. Pasaulē lielākā valsts vienmēr tāda nebija. Tāpat kā jebkura cita impērija, tā iebruka, iekaroja, risināja sarunas un sagrāba teritorijas, ko tā tagad sauc par savējām,» norāda izdevums.

Global Post uzskaitījis septiņas svarīgākās teritorijas, kuras Krievija atņēmusi kaimiņvalstīm.

1. Latvijai agrāk piederējusī Abrene jeb tagadējais Pitalovas rajons Krievijā.

«Latvijai, kuru gadsimtiem okupēja ikviens un visi no kontinentālās Eiropas, bija sarežģīti ievilkt savas robežas, kad tā beidzot ieguva neatkarību 1918.gadā. Kad tas notika, daži krievi palika Latvijas robežas pusē un otrādi,» skaidro izdevums.

«Kad Otrā pasaules kara laikā PSRS anektēja Latviju, tā piesauca šo demogrāfiju, lai attaisnotu aptuveni 1 000 kvadrātkilometru lielās kādreizējā Abrenes apriņķa teritorijas iekļaušanu Krievijas PSRS sastāvā, pamatojoties, ka vairums iedzīvotāju tur ir krievi. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Krievija atteicās to atdot, un teritorija tagad ir daļa no Krievijas Pitalovas rajona. Pēc ilgas vilcināšanās Latvija atzina pārcelto robežu 2007.gadā parakstītajā robežlīgumā,» raksta izdevums.

2. Igaunijai piederošā Narvas pilsēta Narvas upes austrumu krastā jeb tagadējā Ivangoroda.

Neatkarīgās Igaunijas laikā abos Narvas upes krastos izvietotās apdzīvotās vietas bija viena pilsēta, taču pēc aneksijas PSRS robeža starp Igauniju un Krieviju tika novilkta pa upi, sadalot pilsētu divās daļās. Igaunija ilgi uzstāja uz robežas atjaunošanu pirmskara stāvoklī, turklāt arī Ivangorodas iedzīvotāji 2010.gadā vāca parakstus par pievienošanos Igaunijai. Tallina galu galā piekāpās, un pašlaik abu valstu robežlīgums ir ratifikācijas procesā.

3. Somijai piederējusī Karēlija.

Krievija vienmēr uzskatīja, ka tās ziemeļrietumu stūrī piegulošā somu teritorija būtu noderīgs īpašums. Krievijas impērija to iekaroja un paturēja kā autonomu, bet draudzīgu bufervalsti. Kad sākās Otrais pasaules karš, Somija bija ieguvusi neatkarību, bet Padomju Savienība vēlējās atgūt savu buferzonu, kaut arī Maskava bija parakstījusi vairākus starptautiskus līgumus, kuros tā bija atzinusi Somijas robežu. Tā pieprasīja Somijai pārcelt robežu 30 kilometrus tālāk un atdot dienvidu pierobežas teritoriju, kas atradās pretī toreizējai Ļeņingradai. Somija atteicās.

Dažas dienas pēc ultimāta termiņa beigām Krievija ar artilēriju apšaudīja savu robežposteni, nogalinot četrus robežsargus, un apsūdzēja uzbrukumā Somiju, izmantojot to par ieganstu, lai 1939.gada ziemā iebruktu Somijā. Neskatoties uz padomju armijas ievērojamo pārspēku, Somijai izdevās noturēties trīs mēnešus, karam noslēdzoties 1940.gada 13.martā ar miera līgumu, kurā Somija piekrita atdot Krievijai 10% savas teritorijas, no kā lielāko daļu veidoja Karjalas jeb Karēlijas province ar Somijas otru lielāko pilsētu Vīpuri, ko krievi tagad pārdēvējuši par Viborgu. Ar nacistiskās Vācijas palīdzību Otrā pasaules kara laikā Somija īslaicīgi atkaroja zaudētās zemes, taču 1944.gadā Karēlija atkal nonāca Padomju Savienības kontrolē. Kopš tā laika Somija nav centusies atgūt teritoriju, kaut arī atsevišķi aktīvisti ir iestājušies par Karēlijas atgūšanu.

4. Kaļiņingrada jeb agrākajai Austrumprūsijai piederējusi Kēnigsberga.

Tagadējās Kaļiņingradas teritorija gadsimtiem ilgi bijusi vācu osta Kēnigsberga. Otrā pasaules kara laikā tā smagi nopostīta sabiedroto uzlidojumos, bet 1945.gadā teritorijā iegāja padomju karaspēks. Pēc kara vienošanās pilsētu un tās apkārtni nodeva PSRS. Maskava tūlīt no teritorijas izraidīja visus atlikušos vāciešus un viņu vietā ieveda krievu imigrantus, nomainot pilsētas nosaukumu uz Kaļiņingradu. Pēc PSRS sabrukuma Kaļiņingrada palika Krievijas sastāvā. Pēdējos gados sākts atjaunot vēsturisko arhitektūru, kā arī tajā atgriezušies vācu tūristi, tāpat ik pa laikam izskan baumas, ka Vācija varētu mēģināt atgūt teritoriju apmaiņā pret Krievijas parādu norakstīšanu.

5. Japānai piederējušās Kuriļu salas.

Aptuveni pirms 150 gadiem Japāna un Krievija parakstīja līgumu, vienojoties, ka četras dienvidu salas no Kuriļu salu arhipelāga pieder Japānai, bet uz ziemeļiem novietotās četras salas Krievijai. Taču pēc Otrā pasaules kara Krievija sagrāba visas Kuriļu salas un padzina tajās dzīvojošos japāņus. Japāna nekad nav atteikusies no salu piederības, bet Maskava atsakās tās atdot. Aizvadītajos 60 gados abas valdības vairākkārt risinājušas sarunas par Kuriļu salām, taču nekāds rezultāts nav panākts. Šis jautājums ir tik sāpīgs, ka Japāna un Krievija vēl joprojām nav parakstījušas miera līgumu, kas formāli izbeigtu Otro pasaules karu starp abām valstīm.

6. Ķīnai piederējusī Boļšaja Usurska

Krievijai pašlaik pieder puse no Boļšajas Usurskas jeb Heidzjadzi salas Usūras un Amūras upju saplūšanas vietā uz robežas starp ziemeļaustrumu Ķīnu un austrumu Sibīriju, jo otru pusi Maskava 2004.gadā piekrita atdot Ķīnai un četrus gadu vēlāk Pekina to atguva. Līdz līguma parakstīšanai Krievija par savām uzskatīja visu Boļšaja Usursku, kā arī tai piegulošās salas, kuras Padomju Savienība okupēja 1929.gadā. Ķīnas uzstājība daļēji atmaksājās, atgūstot daļu no salas, kaut arī robežu pārcelšana izraisīja abu pušu nacionālistu nemierus.

7. Ķīnai piederējusī teritorija «Sešdesmit četri ciemati uz austrumiem no upes».

Poētiski nosauktā 3 600 kvadrātkilometrus lielā teritorija atrodas uz austrumiem no Zejas upes Krievijas pilsētas Blagoveščenskas apkārtnē. Tā atrodas stratēģiskā vietā, līdz ar to vēsturē daudzkārt piedzīvojusi asinsizliešanu cīņās starp Krieviju un Ķīnu. Kara draudu iespaidā Cina impērija 1858.gadā apkārtējo teritoriju cedēja Krievijai, taču «Sešdesmit četru ciematu» anklāvs vairāk nekā 40 gadus palika Ķīnas aizsardzībā, līdz ķīniešu nacionālisti sacēlās pret svešo varu. Kad nemiernieki sāka uzbrukumus Krievijas kuģiem reģionā, Krievijas spēki ciematu iedzīvotājus sadzina upē, noslīcinot tūkstošiem cilvēku. Kopš tā laika teritorija atrodas Krievijas kontrolē. Kaut arī Pekina ir atzinusi «Sešdesmit četru ciematu uz austrumiem no upes» zaudēšanu, Taivāna tam nav piekritusi, un Taivānā izdotajās kartēs tā vēl joprojām tiek iezīmēta kā Ķīnas teritorija.

Ref:103.000.103.6050


Pievienot komentāru

  1. anastasija teica:

    ļoti labs apkopojums. tika šitas te notiksies, kad pūcei aste ziedēs

    +1 0 -1 0

    • xyz teica:

      Par “puuces astes ziedeeshanu” nevajag buut tik skeptiskiem – viss kaadreiz notiek pirmo reizi un nekas nav muuzhiigs.

      +1 0 -1 0

  2. MILDA BREIVA teica:

    Ja jau sākam dalīt pasauli, kāda tā bija, tad lūdzu ASV atgrieziet indiāņiem, bet Krieviju mūsu braļukas- lietuviešiem, jo vienu brīdi viņi bija iekarojuši vai pus tagadējās Krievijas teritorijas :) un ārā no Latvijas- mēs gadsimtiem bijām neatkarīga valsts.

    +1 0 -1 0

Krievijas skolā iebrūk ar nažiem

Skolā Permas pilsētā Krievijā pusaudži ar nažiem uzbrukuši skolotājai un skolēniem, nodarot miesas bojājumus kopumā 12 cilvēkiem.

Volkswagen komerctransports uzstādījis jaunu pārdošanas rekordu

Pērn Volkswagen komerctransports visā pasaulē pārdevis gandrīz pusmiljonu jeb 497 900 automašīnas, uzstādot jaunu rekordu.

Pētījums: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju neuzticas līdzcilvēkiem

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka lielākajai daļai cilvēku nevar uzticēties, kamēr pilnībā uzticēties ir gatavi vien 5%. Savukārt lēmumu pieņēmējiem uzticas mazāk nekā piektā daļa Latvijas iedzīvotāju.

Ekonomikas eksperts: Gaidāms labs gads investoriem

«Arī šis gads solās būt labs investoriem, jo globālā ekonomika aug un uzņēmumu peļņa ir ar augšupejošu tendenci,» norāda Luminor ekonomikas eksperts Gints Belēvičs.

Rumānijā valdības vadītājs, jau otrais septiņu mēnešu laikā

Rumānijā septiņu mēnešu laikā atkāpies otrais premjerministrs Mihajs Tudose, kurš līdzīgi kā iepriekšējais valdības vadītājs zaudējis paša pārstāvētās Sociāldemokrātiskās partijas atbalstu.

Pilsētas īpašuma komiteja atbalsta vairāku graustu sakārtošanu piespiedu kārtā

Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas deputāti atbalsta vairāku pilsētā atrodošos graustu sakārtošanu piespiedu kārtā. Tās ir būves Bauskas ielā 69, Bauskas ielā 69A, Miera ielā 14 un Jāņa Asara ielā 22.

NA: Domei jāizvērtē partnerības pieeja Āgenskalna tirgus attīstībā

Rīgas domes deputātiem ir jāizvēlas, vai slēgtā Āgenskalna tirgus situācijā svarīgākais ir temps vai kvalitāte. Ir divas iespējas: forsēt slēgtā tirgus attīstību ar izsoli par ilgtermiņa nomas tiesībām vai pirms gala lēmuma veltīt laiku, lai izvērtētu publiskās privātās partnerības modeļa iespēju. To paredz Rīgas domes Nacionālās apvienības frakcijas deputātu sagatavotais priekšlikums RD Pilsētas īpašuma komitejas sēdei.

Rubenim mākslinieciskajā jomā svarīgākais ir gatavošanās Nacionālā teātra simtgadei

Mākslinieciskajā jomā svarīgākais ir gatavošanās Nacionālā teātra simtgadei, līdz kurai ir atlicis gads, atzīst teātra izpilddirektors Ojārs Rubenis.

Eksperts: Graudu cenas lielā mērā ietekmē politiskā situācija pasaulē

Patlaban graudu cenas ir stabilizējušās un joprojām ir salīdzinoši zemas, saka Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrības Latraps ģenerāldirektors Edgars Ruža. «Graudu cenas ir tajā pašā zemajā līmenī, kurā tās ir kopš [pagājušā gada] rudens, vasaras,» teic Ruža.

LPS aicina mazināt birokrātisko slogu dokumentu iesniegšanai Zemesgrāmatā

Ministru kabinets neatbalsta Latvijas Pašvaldību savienības ierosinājumu - atļaut nostiprinājuma lūgumus Zemesgrāmatā iesniegt arī bez notāru starpniecības.

Pērn nedaudz sarucis nodotā piena apmērs; arī govju skaits turpināja samazināties

Pagājušajā gadā zemnieku nodotā svaigpiena apmērs salīdzinājumā ar 2016.gadu ir samazinājies par 0,1% līdz 813 463 043 kilogramiem, liecina Lauksaimniecības datu centra apkopotā informācija.

Latvijā janvārī-novembrī starp ES valstīm bijis vidēji straujš eksporta kāpums

Latvijā pērn janvārī-novembrī salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pirms gada starp Eiropas Savienības valstīm bijis vidēji straujš eksporta pieaugums, liecina publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati.

Kuldīgā, Gulbenē un Balvos pazeminās slimnīcas līmeni, Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos - paaugstinās

No veselības aprūpes sistēmas reformā iecerētajiem četriem slimnīcu aprūpes līmeņiem, Veselības ministrija vēlas pāriet uz pieciem, kā rezultātā Kuldīgā, Gulbenē un Balvos slimnīcas līmenis pazemināsies, bet Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos - paaugstināsies.

Saeimā iesniegti paraksti par Kopdzīves likuma iniciatīvu

Latvijas attīstībai valdes priekšsēdētājs Juris Pūce Saeimā iesniedzis portālā Manabalss savāktos parakstus par Kopdzīves likuma iniciatīvu.

Apdrošinātājs: Katra astotā auto avārija krustojumos ir smaga

Apdrošināšanas akciju sabiedrības BTA Baltic Insurance Company apkopotie dati rāda, ka aptuveni katrā astotajā pērn notikušajā sadursmē krustojumos automašīnas cietušas tik pamatīgi, ka remontā bija nepieciešams ieguldīt vairāk nekā tūkstoti eiro.

Grieķijā streiko par tiesībām streikot

Grieķijā apturēti daļa sabiedriskā transporta pakalpojumu, jo pasažieru pārvadājumos un gaisa satiksmes regulēšanā nodarbinātie grieķi pirmdien, 15.janvārī, devušies streikā, lai protestētu pret to, kas viņu skatījumā ir valdības mēģinājumi ierobežot arodbiedrību tiesības rīkot streikus.

Japānas aģentūra R&I paaugstina Latvijas kredītreitingu uz A-

Japānas kredītreitingu aģentūra Rating and Investment Information, Inc. paziņojusi par Latvijas kredītreitinga paaugstināšanu no BBB+ uz A-, saglabājot stabilu nākotnes novērtējumu, vēsta Valsts kase.

Prognoze: 2018.gadā Eiropas apakšveļas tirgū gaidāms stabils 2-3% pieaugums

Eiropas apakšveļas tirgū pēdējos gados ir bijis mērens pieaugums un 2018.gadā paredzams stabils 2-3% pieaugums, apakšveļas tirgum atgūstot savu vietu pasaules tirgū, prognozē European Lingerie Group AS izpilddirektors Pēters Partma.

KVV Liepājas metalurgu pārdos izsolē

Maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs maksātnespējas administrators Guntars Koris pieņēmis lēmumu uzņēmumam piederošo mantu pārdot izsolē, informē administratora pārstāvis Dzintars Hmieļevskis.

Tiesai nodota krimināllieta par mēģinājumu noslepkavot divas personas

Latgales tiesas apgabala prokuratūra tiesai nosūtījusi krimināllietu par mēģinājumu noslepkavot divas personas sevišķi pastiprinošos apstākļos. Apsūdzētais, būdams alkohola ietekmē, ar šaujamieroci sašāvis divus cietušos, kuri uzturējušies ēkā blakus dzīvojamai mājai. Cietušie palikuši dzīvi.

Tele2 mobilo datu patēriņš pērn audzis 2,5 reizes; viesabonēšanā 6,5 reizes

2017.gadā mobilo sakaru operatora Tele2 klientu patērēto mobilo datu apjoms pieaudzis 2,5 reizes, savukārt viesabonēšanā izlietoto mobilo datu apjoms pieaudzis 6,5 reizes.

Kaimiņvalsts jūras ostu apgrozījums pērn pieaudzis par 9%, Latvijā 2% kritums

«Kopējais apgrozījums Krievijas jūras ostās aizvadītajā gadā pieaudzis līdz 787 milj. tonnu, liecina Krievijas Jūras un upju transporta federālās aģentūras dati. Kaimiņvalsts stividori salīdzinājumā ar 2016.gadu apkalpojuši par 7,2% vairāk lejamkravu, kuru apjoms sasniedzis 414 milj. t. Savukārt sauskravu kopējais apgrozījums pieaudzis par 11,1% līdz 373 milj. t, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Igaunijas jauno ceļa nodokļa apmaksu peļ kravu pārvadātāji

Igaunijā no 2018.gada sākuma spēkā ir jauns ceļa nodoklis kravu pārvadātājiem, un pēc pirmajām divām tā piemērošanas nedēļām Igaunijas Starptautisko Ceļu pārvadātāju asociācija norādījusi, ka būtisks trūkums nodokļa iekasēšanā ir tas, ka maksājumu nevar veikt degvielas uzpildes stacijās.

Ilvess aicina izveidot pasaules kiberdrošības aliansi

Bijušais Igaunijas prezidents, kiberdrošības aktīvists Tomass Hendriks Ilvess norādījis, ka pasaules demokrātiskajām valstīm būtu jāizveido kopīga kiberdrošības organizācija, kuras pamatā būt NATO dalībvalstis.

Rīgas Centrāltirgū 2 gados pasākumiem un reklāmām iztērēts vairāk nekā 104 000 eiro

Nepilnu divu gadu laikā Rīgas Centrāltirgus dažādiem popularizēšanas pasākumiem un reklāmas materiālu izvietošanai iztērējis 104 426 eiro, liecina sniegtā Rīgas domes Finanšu departamenta informācija.