bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 17.01.2018 | Vārda dienas: Tenis, Dravis
LatviaLatvija

Kristovskis saredz priekšnoteikumus sadarbības atjaunošanai ar Vienotību; Āboltiņa noplicināja partijas potenciālu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ģirts Valdis Kristovskis

«Ja Vienotībai būtu interese, un tā vēlētos atgriezties pie vērtībām, kuru dēļ piedalījos tās dibināšanā, varētu apsvērt nepieciešamību atgriezties un nākt talkā šai partijai. Manas zināšanas, jaunā pēdējo 5-6 gadu pieredze, varētu būt noderīga tās politikas restartā un ietekmes atjaunošanā,» intervijā ar BNN atzīst Ventspils domes opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Kristovskis atceras, ka Vienotības sākumposmā, pirmajā pusotrā gadā, kamēr vēl piedalījās partijas veidošanā, nācās saskarties ar spēcīgu trīs Vienotību veidojošo politisko spēku – Pilsoniskās savienības, Sabiedrības citai politikai un Jaunā laika sāncensību.

«Ne vienmēr tā bijusi veselīga konkurence. Uzskatu, individuālo mērķu, politikas veidošanas taktisko risinājumu un paņēmienu nesaderība, atšķirīgā izpratne par politiskajiem kompromisiem veidojušas saspringtas attiecības, audzēja Solvitas Āboltiņas neizsīkstošo vēlmi apspēlēt Pilsonisko savienību, pāraugusi tieksmē «izčakarēt Kristovski»,» stāsta politiķis.

Turpināt tādā garā Kristovskim nav bijis ne mazākās vēlmes, tāpēc viņš izlēmis par aiziešanu no aktīvās politikas.

Toreizējā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ar Vienotības burā pūsto vēju, pēc Jaunā Laika nolaišanas uz grunti, nu jau esot bijusi uz jauna, uz otrā, uz Vienotības viļņa. Un tas Āboltiņu nesis, pavēris jaunas iespējas paplašināt ietekmi valstī, iespēju tiekties pēc valsts prezidenta amata. Acīmredzami tam tika pakļautas arī Vienotības izvēles un izredzes, komentē Kristovskis.

«Potenciāli konkurējošo iekšpartejisko politiķu neitralizēšana, no vienas puses, un ārēji neredzamu stipru norunu veidošana ar politiskajiem pretiniekiem – no otras. Tieši šādu vienošanos rezultātā no Latvijas «trimdā tika izsūtīts» Valdis Dombrovskis un valsts prezidenta amatu ieņēma Raimonds Vējonis nevis nesalīdzināmi piemērotākais Egils Levits.  Tie ir tikai daži spilgtākie no zināmiem shēmošanas gadījumiem, kas nebija iespējami bez Āboltiņas līdzdalības. Šādi politiskie darījumi pārmāca nepieciešamību koncentrēties tieši uz Vienotības spēka un politiskās ietekmes palielināšanu. Tomēr, kā redzam, tad ilgtermiņā šāda taktika nav attaisnojusies. Šāda tipa politiskie darījumi noveduši ne tikai pie pašas Āboltiņas ietekmes un politisko ieceru iziršanas, bet arī Vienotības paklupiena, kas sekmējis Zaļo Zemnieku Savienības nepamatotu ietekmes nostiprināšanu,» intervijā atceras politiķis.

Kristovskis pat saka, ka Vienotība Āboltiņas vadībā savas pozīcijas labprātīgi atdeva šim politiskajam spēkam, kurš iet uz apsūdzēto sola sēdošā Lemberga pavadā. Tomēr šī pārpartejiskā saspēle un devība acīmredzami nav attaisnojusies.

Deputāts atzīmē, ka ilgstošā turēšanās pie Āboltiņas politikas novedusi partiju stagnācijā. Izskatās, ka ir noplicināts tās radošums, kā arī iedragāts tās politiskais potenciāls – samazinājusies partijas konkurētspēja. Esot piepildījies tieši tas, ko Kristovskis prognozējis 2011.gadā, kad, redzot tā laika partijas vadības stilu, nolēmis aiziet no aktīvas līdzdalības partijā, paliekot tikai partijas ierindas biedra statusā.

«Pašlaik Vienotība cenšas sabiedrībai parādīt, ka tā ir sapratusi sava vājuma cēloņus, ka tā varētu un vēlas mainīties, ka tā ir pietiekami pieredzējusi un kompetenta, lai piedalītos Latvijas tautsaimniecības attīstības, sociālo un citu valsts un sabiedrības vajadzību risināšanā arī turpmāk. Tas mani priecē, jo apzinos šīs partijas nozīmi un vērtību arī šodien. Īpaši šodien!» norāda politiķis.

Tādejādi Kristovskis BNN atzīst, ka Vienotībā joprojām saskata potenciālu, viņam ir cerība, ka Vienotība, kas savulaik apvienoja krietnu daļu veselas paaudzes politisko gribu, vēlmi kalpot valsts izaugsmes mērķiem, nopietni izvērtē iespējas pārmaiņām, kas pavērušās līdz ar pārmaiņām partijas vadībā. Tomēr Kristovskis piebilst: «Lai es pats atgrieztos atpakaļ Vienotības aktīvā apritē un ņemtu dalību nacionālajā politikā, ir jābūt abpusējai vēlmei.»

Jāpiebilst, ka BNN sazinājās ar Vienotības ģenerālsekretāru Arti Kamparu. Arī viņš atzina, ka labprāt Kristovski redzētu aktīvāk nacionālajā politikā. «Kristovskis ir ļoti labi novērtēts politiķis Latvijā, mēs būtu tikai priecīgi, ja viņš būtu aktīvāks. Vienotības valdē sarunas par Kristovska atgriešanos nav bijušas, bet mēs ar viņu sazināmies nepārtraukti. Ceru, ka rezultāts būs tāds, ka viņš atgriezīsies nacionālajā līmenī,» piebilst Kampars.

Runājot par aktīvajiem gadiem politikā, Kristovskis atzīst, ka sākot jau no 1990.gada 4.maija neatkarības balsojuma viņam personīgi tie galvenokārt bija saistīti ar Latvijas drošības mērķu sasniegšanu. Tad pakāpeniski viņa darbība pārauga Latvijas aizsardzības spēju veidošanā un paaugstināšanā, kas sekmēja virzību uz dalību NATO un Eiropas Savienībā.

«Koncentrējoties darbiem uz šo mērķu sasniegšanu, man bija ticība, ka tie vērtību standarti un demokrātiskas valsts labas pārvaldības prasības, kuras izvirzīja Eiropas Savienība, to iespaids uz Latvijas sabiedrību un uz Latvijas valsts pārvaldi būs dziedinošs ilgtermiņā. Bija cerība, ka valsts sagrābšanas un teju vai mežonīgās privatizācijas, kas 90.gados faktiski bija neizbēgama, negatīvās un postošās blakusparādības kādā brīdi mazināsies, ka noziedzīgās tieksmes sabiedrībā atslābs un valstī notiks veselīgs «attīrīšanās process»,» uzsver Kristovskis.

Politiķis atzīst, ka esot bijusi cerība, ka tie, kas izmantojot valsts uzņēmumu amatus, piekļuva tautsaimniecības resursiem, varēja uzsākt savus biznesus, kļūt pārticīgi, reiz būs sabiedrībai pateicīgi, ka ar savu attieksmi pret valsti centīsies tiem dotās, dažkārt piesavinātās iespējas godam atlīdzināt. «Ir sajūta, ka sabiedrība, to sagaidot, nav pietiekami prasīga, lai nomainītu tos un lai tā vai citādi sodītu tos, kas diemžēl turpina valsti vazāt aiz deguna, apzagt tautu, pie tam reizē pamanās pat iegūt un noturēt valsts vai pašvaldību līmeņa varu,» piebilst politiķis.

«Latvijā joprojām ir pietiekami daudz neizmantotu attīstības iespēju, kuru cēloņsakarības sakņojas labas valsts pārvaldības trūkumā, kuras veikli izmanto oligarhu vadītie vai līdzīgas filozofijas noziedzīgi grupējumi, kas valsts sarūpētas iespējas pakļauj savām šaurām interesēm. Daudzviet esošie likumpārkāpumi, beztiesiskums, kas tieši ietekmē cilvēku labklājību, ir valsts nozagšanas sekas. Visam tam, tā vai citādi, ir negatīvs iespaids uz tautsaimniecības attīstību. Protams, arī uz sabiedrības morāli,» komentē Kristovskis.

Politiķis neslēpj domas, ka līdz ar oligarhu «tikumu» un ietekmes saglabāšanos Latvijā, pastāv draudi neatgriezeniski pazaudēt ticību tik svarīgajām demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām un Latvijas kā nelielas nacionālas un, kas svarīgi, tiesiskas valsts nākotnes izredzēm. Valsts vadītājiem atbildībai par Latvijas nākotni un spējai iestāties par tās pamatvērtībām ir jābūt nepārprotamam virsmērķim, uzsver Kristovskis.

«Tāpēc ir svarīgi, ka tie cilvēki, kas kļūst par tautas priekšstāvjiem, jo īpaši tie, kas tiek virzīti uz Saeimas priekšsēdētāja, uz valsts un ministru prezidentu amatiem, ir tādi vīri un sievas, kuriem sabiedrība varētu un vēlētos līdzināties, kuriem var uzticēties, no kuriem var mācīties atbildīgu attieksmi pret valsti un tautas nākotni. Tieši šo cilvēku rokās ir Latvijas ilgtspēja, tās pastāvēšana nākamos simts gadus. Un tā ir ārkārtīgi liela atbildība,» tā Kristovskis.


Pievienot komentāru

Čigāne: ES Digitālais vienotais tirgus – pamudinājums Latvijai veikt reformas

Eiropas Savienības Digitālā vienotā tirgus stratēģija sniedz jaunas iespējas Latvijas uzņēmējiem aktīvāk piedāvāt savus pakalpojumus citās dalībvalstīs. Turklāt tā var kalpot kā impulss ne vien uzņēmējdarbības videi, bet arī valsts pārvaldei. Stratēģija mudina mūsu valsts pārvaldi straujāk iet reformu ceļu un savest kārtībā vēl nesakārtotās lietas, saka Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Eksperts: Ždanokas lēmums atstāt EP ir precīzi aprēķināts gājiens, lai reanimētu LKS

Līdzšinējās Eiropas Parlamenta deputātes, Latvijas Krievu savienības līderes Tatjanas Ždanokas lēmums atstāt darbu Eiropas Parlamentā, iesaistoties LKS vēlēšanu kampaņā, ir precīzi aprēķināts gājiens, kas ļaus reanimēt partiju, kurai pēdējās vēlēšanās neizdodas iekļūt Saeimā, šādu viedokli pauž Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds.

Maxima Latvija sagaida cenu kritumu līdz pat 15%

Līdz ar Maxima Latvija lēmumu samazināt regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, sagaidāms, ka līdzīgu soli spers arī citi nozares spēlētāji, tādējādi cenas svarīgām ikdienas precēm tuvākajā laikā mazumtirdzniecības nozarē varētu samazināties līdz pat 15%.

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Lībiņa-Egnere

Par Saeimas Nacionālās drošības komisijas jauno priekšsēdētāju ievēlēta deputāte Inesi Lībiņu-Egneri, kuras kandidatūru izvirzīja Kārlis Seržants.

Latvijas ekonomikā sasniegts augstākais novērtējums kopš 2015.gada

Iedzīvotāju noskaņojums ir uzlabojies lielākajā daļā pētījuma pozīciju. Vispozitīvāk iedzīvotāji izteikušies par Latvijas ekonomikā notiekošajām izmaiņām, kuru novērtējums ir augstākais kopš 2015.gada jūlija.

Atklāj Latvijā radītu bezmaksas mobilo lietotni vinješu apmaksai

Atklāta un Google Play pieejama pirmā mobilā lietotne Baltijā ātrai un ērtai autoceļu lietošanas nodevu jeb vinješu apmaksai Latvijā. Viglat mobilās lietotnes galvenais uzdevums ir atvieglot šobrīd sarežģīto, dārgo un laikietilpīgo vinješu apmaksas procesu privāto transportlīdzekļu īpašniekiem un komerctransporta vadītājiem, šķērsojot Latvija robežu.

Pērn visaugstākā satiksmes intensitāte bijusi uz Ventspils šosejas Jūrmalas šosejas posmā

Pērn ikgadējā valsts autoceļu tīkla apsekošana veikta 20 208 kilometros valsts autoceļu un konstatēts, ka palielinās labā stāvoklī esošo asfaltēto autoceļu īpatsvars. 2017.gadā labā un ļoti labā tehniskajā stāvoklī bija 57% valsts galveno autoceļu, kas ir par 20% vairāk nekā 2012.gadā, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

96% darba devēju gatavi nodarbināt vecākus pēc bērna kopšanas atvaļinājuma

Lai gan lielākā daļa jeb 96% Latvijas darba devēju pauž gatavību pieņemt atpakaļ darbinieku pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, tikai 6% no tiem sniedz atbalstu bērnu uzraudzībai, liecina Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta un pētījumu kompānijas Kantar TNS jaunākās darba devēju aptaujas rezultāti.

Krievijas sociologi pārtrauc priekšvēlēšanu aptauju publicēšanu

Krievijas vadošā, neatkarīgā socioloģisko pētījumu organizācija Levada-Centrs paziņojis, ka pārtrauc to aptauju rezultātu publicēšanu, kas saistītas ar 18.marta Krievijas prezidenta vēlēšanām, lai organizāciju neslēgtu varasiestādes, kas tās darbu var uztvert kā neatļautu jaukšanos politikā.

Rīgas birža jau šogad cer uz jauniem akciju emitentiem

Jau šogad ir cerības sagaidīt jaunas Latvijas uzņēmumu akciju emisijas biržā, norāda biržas Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne.

Stājies spēkā attaisnojošais spriedums bērnudārza darbiniecēm lietā par meitenītes iekrišanu akā

Augstākās tiesas Krimināllietu departaments otrdien, 16.janvārī, nolēma atteikt pārbaudīt kasācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas spriedumu, ar kuru divas bērnudārza darbinieces attaisnotas apsūdzībā par nolaidīgu darbu pirmsskolas mācību iestādē pēc negadījuma, kad 2013.gada pavasarī četrus gadus veca meitenīte iekrita kanalizācijas akas šahtā.

Aizvadītajā diennaktī uguns laupījusi dzīvību četriem cilvēkiem, vēl četri cietuši

Turpinoties salam, pieaug traģisko ugunsnelaimju skaits - aizvadītajā diennaktī uguns dzīvību atņēmusi jau četriem cilvēkiem, bet vēl četri cietuši, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā operatīvā informācija.

McDonald’s iepakojumu, kas nav pārstrādāts, izmantos vēl 7 gadus

Pasaulē lielākā ātrās ēdināšanas ķēde McDonald’s izvirzījusi sev mērķi līdz 2025.gadam nodrošināt, ka tās izmantotie iepakojumi ir izgatavoti no pārstrādātiem vai atjaunojamiem materiāliem.

Latvijas augstskolās studentiem tiks veidota inovāciju grantu sistēma

Lai sekmētu studējošo inovāciju un uzņēmējdarbības spēju attīstību, Izglītības un zinātnes ministrija izstrādājusi jaunu studentu grantu sistēmas modeli, kura galvenais mērķis ir atbalstīt studentu inovāciju projektus un pētījumus.

Opel palielina pārdoto auto skaitu

Opel oficiālā zīmola pārstāvja Auto Blitz pārdoto automašīnu skaits 2017.gadā pieaudzis no 519 uz 527 vienībām, un uz gada sākumu jaunu pasūtījumu skaits sastāda 115 jaunas Opel automašīnas.

Tiesa apķīlājusi Bondara bankas kontus un īpašumus

Tiesa ir apķīlājusi Rīgas domes deputāta Mārtiņa Bondara īpašumus un bankas kontus, lai varētu no viņa piedzīt 15 miljonus eiro, Latvijas Krājbankas krimināllietā. Raidījums ziņo, ka pret Bondaru rudenī piemērots prasības nodrošinājums, tādējādi apķīlājot visus Bondaram piederošos īpašumus, kā arī viņa algu.

Ināra Mūrniece: Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai

Tieslietu padomes darbībai jākļūst redzamākai, tiekoties ar Tieslietu padomes priekšsēdētāju un Augstākās tiesas priekšsēdētāju Ivaru Bičkoviču un iepazīstoties ar Tieslietu padomes pašreizējo darbu, uzsvērusi Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Masu protesti Grieķiju neattur no aizdevuma reformu pieņemšanas

Grieķijas parlaments ir pieņēmis apjomīgu reformu kopumu, lai valsts no starptautiskiem aizdevējiem saņemtu nākamos miljardus eiro. Politiķiem pret reformām prasījuši balsot aptuveni 20 000 cilvēku, kuri balsojuma laikā piedalījušies demonstrācijā pie parlamenta.

Eksperts: Kailsals līdz šim vairumam dārza kultūru nevarētu būt vērā ņemami kaitējis

Līdz šim gaisa temperatūra Latvijā nav bijusi tik zema, lai kailsals vairumam dārza kultūru būtu vērā ņemami kaitējis, saka Latvijas Lauku konsultācijas un izglītības centra Augkopības nodaļas vecākais dārzkopības speciālists Māris Narvils.

Brexit: EP deputāti nobažījušies par Apvienotās Karalistes valdības prioritātēm

Eiropas Parlamenta deputāti atzīst, ka Brexit sarunās panākts progress, taču uzsver, ka sarunu sarežģītākā daļa vēl ir priekšā.

Pilnveidos regulējumu attiecībā uz emisiju kvotām un gaisa piesārņojumu

Izmaiņas likumā Par piesārņojumu paredz pienākumu kuģiem katru gadu veikt oglekļa dioksīda emisiju monitoringu un sniegt šo informāciju Eiropas Komisijai un Valsts vides dienestam. Jaunas prasības uzliktas arī degvielas piegādātājiem, un paredzēts, ka viņiem līdz 2020.gadam būs jānodrošina aprites cikla siltumnīcefekta gāzu emisijas uz vienu enerģijas vienību samazinājums vismaz par 6%.

Ogres novada pašvaldības budžeta tēriņi par teju 21 milj. eiro pārsniegs ieņēmumus

Ogres novada pašvaldības 2018.gada budžeta deficīts būs 20,99 miljoni eiro. Deficītu plānots segt ar 8,07 miljonu eiro pārpalikumu no 2017.gada budžeta un 16,96 miljonu lielu aizņēmumu.

Audžuģimenes saņems lielāku pabalstu

Pašvaldībām ir pienākums izmaksāt lielāku pabalstu par bērna uzturu, kurš ievietots audžuģimenē, pielīdzinot to divkāršam minimālo uzturlīdzekļu apmēram.

Precizēta patentmaksas režīma piemērošanas kārtība un profesiju saraksts

Apstiprinot Valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, valdība lēma pilnveidot arī patentmaksas režīmu un noteikt vienotu patentmaksas apmēru. Tiek plānots atteikties no pārāk detalizēta saimnieciskās darbības veidu sadalījuma, vienkāršot patentmaksu samaksu un piemērot samazinātās patentmaksas režīmu arī personām ar I un II grupas invaliditāti, vēsta Ekonomikas ministrijā.

Pērn ugunsgrēkos gāja bojā 80 cilvēki; mazākais skaits pēdējo gadu laikā

Pērn samazinājies izsaukumu skaits uz ugunsgrēku dzēšanu, bojāgājušo skaits, savukārt palielinājies glābšanas darbu skaits, liecina Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta apkopotā statistika.