bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.04.2018 | Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs
LatviaLatvija

Kristovskis saredz priekšnoteikumus sadarbības atjaunošanai ar Vienotību; Āboltiņa noplicināja partijas potenciālu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ģirts Valdis Kristovskis

«Ja Vienotībai būtu interese, un tā vēlētos atgriezties pie vērtībām, kuru dēļ piedalījos tās dibināšanā, varētu apsvērt nepieciešamību atgriezties un nākt talkā šai partijai. Manas zināšanas, jaunā pēdējo 5-6 gadu pieredze, varētu būt noderīga tās politikas restartā un ietekmes atjaunošanā,» intervijā ar BNN atzīst Ventspils domes opozīcijas deputāts Ģirts Valdis Kristovskis.

Kristovskis atceras, ka Vienotības sākumposmā, pirmajā pusotrā gadā, kamēr vēl piedalījās partijas veidošanā, nācās saskarties ar spēcīgu trīs Vienotību veidojošo politisko spēku – Pilsoniskās savienības, Sabiedrības citai politikai un Jaunā laika sāncensību.

«Ne vienmēr tā bijusi veselīga konkurence. Uzskatu, individuālo mērķu, politikas veidošanas taktisko risinājumu un paņēmienu nesaderība, atšķirīgā izpratne par politiskajiem kompromisiem veidojušas saspringtas attiecības, audzēja Solvitas Āboltiņas neizsīkstošo vēlmi apspēlēt Pilsonisko savienību, pāraugusi tieksmē «izčakarēt Kristovski»,» stāsta politiķis.

Turpināt tādā garā Kristovskim nav bijis ne mazākās vēlmes, tāpēc viņš izlēmis par aiziešanu no aktīvās politikas.

Toreizējā Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa ar Vienotības burā pūsto vēju, pēc Jaunā Laika nolaišanas uz grunti, nu jau esot bijusi uz jauna, uz otrā, uz Vienotības viļņa. Un tas Āboltiņu nesis, pavēris jaunas iespējas paplašināt ietekmi valstī, iespēju tiekties pēc valsts prezidenta amata. Acīmredzami tam tika pakļautas arī Vienotības izvēles un izredzes, komentē Kristovskis.

«Potenciāli konkurējošo iekšpartejisko politiķu neitralizēšana, no vienas puses, un ārēji neredzamu stipru norunu veidošana ar politiskajiem pretiniekiem – no otras. Tieši šādu vienošanos rezultātā no Latvijas «trimdā tika izsūtīts» Valdis Dombrovskis un valsts prezidenta amatu ieņēma Raimonds Vējonis nevis nesalīdzināmi piemērotākais Egils Levits.  Tie ir tikai daži spilgtākie no zināmiem shēmošanas gadījumiem, kas nebija iespējami bez Āboltiņas līdzdalības. Šādi politiskie darījumi pārmāca nepieciešamību koncentrēties tieši uz Vienotības spēka un politiskās ietekmes palielināšanu. Tomēr, kā redzam, tad ilgtermiņā šāda taktika nav attaisnojusies. Šāda tipa politiskie darījumi noveduši ne tikai pie pašas Āboltiņas ietekmes un politisko ieceru iziršanas, bet arī Vienotības paklupiena, kas sekmējis Zaļo Zemnieku Savienības nepamatotu ietekmes nostiprināšanu,» intervijā atceras politiķis.

Kristovskis pat saka, ka Vienotība Āboltiņas vadībā savas pozīcijas labprātīgi atdeva šim politiskajam spēkam, kurš iet uz apsūdzēto sola sēdošā Lemberga pavadā. Tomēr šī pārpartejiskā saspēle un devība acīmredzami nav attaisnojusies.

Deputāts atzīmē, ka ilgstošā turēšanās pie Āboltiņas politikas novedusi partiju stagnācijā. Izskatās, ka ir noplicināts tās radošums, kā arī iedragāts tās politiskais potenciāls – samazinājusies partijas konkurētspēja. Esot piepildījies tieši tas, ko Kristovskis prognozējis 2011.gadā, kad, redzot tā laika partijas vadības stilu, nolēmis aiziet no aktīvas līdzdalības partijā, paliekot tikai partijas ierindas biedra statusā.

«Pašlaik Vienotība cenšas sabiedrībai parādīt, ka tā ir sapratusi sava vājuma cēloņus, ka tā varētu un vēlas mainīties, ka tā ir pietiekami pieredzējusi un kompetenta, lai piedalītos Latvijas tautsaimniecības attīstības, sociālo un citu valsts un sabiedrības vajadzību risināšanā arī turpmāk. Tas mani priecē, jo apzinos šīs partijas nozīmi un vērtību arī šodien. Īpaši šodien!» norāda politiķis.

Tādejādi Kristovskis BNN atzīst, ka Vienotībā joprojām saskata potenciālu, viņam ir cerība, ka Vienotība, kas savulaik apvienoja krietnu daļu veselas paaudzes politisko gribu, vēlmi kalpot valsts izaugsmes mērķiem, nopietni izvērtē iespējas pārmaiņām, kas pavērušās līdz ar pārmaiņām partijas vadībā. Tomēr Kristovskis piebilst: «Lai es pats atgrieztos atpakaļ Vienotības aktīvā apritē un ņemtu dalību nacionālajā politikā, ir jābūt abpusējai vēlmei.»

Jāpiebilst, ka BNN sazinājās ar Vienotības ģenerālsekretāru Arti Kamparu. Arī viņš atzina, ka labprāt Kristovski redzētu aktīvāk nacionālajā politikā. «Kristovskis ir ļoti labi novērtēts politiķis Latvijā, mēs būtu tikai priecīgi, ja viņš būtu aktīvāks. Vienotības valdē sarunas par Kristovska atgriešanos nav bijušas, bet mēs ar viņu sazināmies nepārtraukti. Ceru, ka rezultāts būs tāds, ka viņš atgriezīsies nacionālajā līmenī,» piebilst Kampars.

Runājot par aktīvajiem gadiem politikā, Kristovskis atzīst, ka sākot jau no 1990.gada 4.maija neatkarības balsojuma viņam personīgi tie galvenokārt bija saistīti ar Latvijas drošības mērķu sasniegšanu. Tad pakāpeniski viņa darbība pārauga Latvijas aizsardzības spēju veidošanā un paaugstināšanā, kas sekmēja virzību uz dalību NATO un Eiropas Savienībā.

«Koncentrējoties darbiem uz šo mērķu sasniegšanu, man bija ticība, ka tie vērtību standarti un demokrātiskas valsts labas pārvaldības prasības, kuras izvirzīja Eiropas Savienība, to iespaids uz Latvijas sabiedrību un uz Latvijas valsts pārvaldi būs dziedinošs ilgtermiņā. Bija cerība, ka valsts sagrābšanas un teju vai mežonīgās privatizācijas, kas 90.gados faktiski bija neizbēgama, negatīvās un postošās blakusparādības kādā brīdi mazināsies, ka noziedzīgās tieksmes sabiedrībā atslābs un valstī notiks veselīgs «attīrīšanās process»,» uzsver Kristovskis.

Politiķis atzīst, ka esot bijusi cerība, ka tie, kas izmantojot valsts uzņēmumu amatus, piekļuva tautsaimniecības resursiem, varēja uzsākt savus biznesus, kļūt pārticīgi, reiz būs sabiedrībai pateicīgi, ka ar savu attieksmi pret valsti centīsies tiem dotās, dažkārt piesavinātās iespējas godam atlīdzināt. «Ir sajūta, ka sabiedrība, to sagaidot, nav pietiekami prasīga, lai nomainītu tos un lai tā vai citādi sodītu tos, kas diemžēl turpina valsti vazāt aiz deguna, apzagt tautu, pie tam reizē pamanās pat iegūt un noturēt valsts vai pašvaldību līmeņa varu,» piebilst politiķis.

«Latvijā joprojām ir pietiekami daudz neizmantotu attīstības iespēju, kuru cēloņsakarības sakņojas labas valsts pārvaldības trūkumā, kuras veikli izmanto oligarhu vadītie vai līdzīgas filozofijas noziedzīgi grupējumi, kas valsts sarūpētas iespējas pakļauj savām šaurām interesēm. Daudzviet esošie likumpārkāpumi, beztiesiskums, kas tieši ietekmē cilvēku labklājību, ir valsts nozagšanas sekas. Visam tam, tā vai citādi, ir negatīvs iespaids uz tautsaimniecības attīstību. Protams, arī uz sabiedrības morāli,» komentē Kristovskis.

Politiķis neslēpj domas, ka līdz ar oligarhu «tikumu» un ietekmes saglabāšanos Latvijā, pastāv draudi neatgriezeniski pazaudēt ticību tik svarīgajām demokrātiskas sabiedrības pamatvērtībām un Latvijas kā nelielas nacionālas un, kas svarīgi, tiesiskas valsts nākotnes izredzēm. Valsts vadītājiem atbildībai par Latvijas nākotni un spējai iestāties par tās pamatvērtībām ir jābūt nepārprotamam virsmērķim, uzsver Kristovskis.

«Tāpēc ir svarīgi, ka tie cilvēki, kas kļūst par tautas priekšstāvjiem, jo īpaši tie, kas tiek virzīti uz Saeimas priekšsēdētāja, uz valsts un ministru prezidentu amatiem, ir tādi vīri un sievas, kuriem sabiedrība varētu un vēlētos līdzināties, kuriem var uzticēties, no kuriem var mācīties atbildīgu attieksmi pret valsti un tautas nākotni. Tieši šo cilvēku rokās ir Latvijas ilgtspēja, tās pastāvēšana nākamos simts gadus. Un tā ir ārkārtīgi liela atbildība,» tā Kristovskis.


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Valdība piesaka nodokļu un pensiju sistēmas reformas

Lietuvas valdība aizvadītajā nedēļā nākusi klajā ar ieceri veikt būtiskas reformas nodokļu un pensiju sistēmā.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskim nav risinājuma. Dzimstības līmenis krītas. Neatliekamās palīdzības nepārtrauktība

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Kritums; Izaugsme; Kustība; Vērtējums.

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.