bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 22.09.2017 | Vārda dienas: Maigurs, Mārica, Māris
LatviaLatvija

Kritizē Auguļa pieeju Rail Baltica projektam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Labklājības ministrs Uldis Augulis

Jaunā satiksmes ministra Ulda Auguļa pieeja Latvijai ģeopolitiski būtiskajam projektam Rail Baltica nav mainījusies kopš 2010.gada, kad viņš pirmo reizi jau pildīja satiksmes ministra pienākumus, prātojot par ātrvilcienu uz Maskavu, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle.

Augulis intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze paudis, – ja Rail Baltica dzelzceļa līnijas projektam nebūtu tik vērienīga Eiropas finansējuma un tas būtu jādotē, tad vajadzētu domāt par tā realizācijas lietderību.

Kā informēja deputāta Zīles padomnieks Kārlis Būmeisters, eiroparlamentārietis, runājot par ministra pausto, norādījis, ka, izskatot jaunās valdības deklarācijas projektu jau samērā lielā gatavības stadijā, Rail Baltica nebija atradusies vieta blakus dažādām prioritātēm Austrumu-Rietumu tranzītceļu vidū.

«Nācies aicināt tomēr iekļaut Baltijas valstu svarīgāko un lielāko infrastruktūras objektu deklarācijā. Turklāt, ja Rail Baltica būtiski nepavirzīsies realizācijā [Ministru prezidenta Māra] Kučinska valdības laikā, tad iegūt pamatojumu saņemt būtisku Eiropas Savienības (ES) finansējumu tā pabeigšanai nākamajā ES finanšu perspektīvā būs grūti,» brīdināja Zīle, kurš EP strādā arī Transporta un tūrisma komitejā.

Politiķis arī skaidroja, ka Auguļa ideja par ātrvilcienu uz Maskavu un Rail Baltica neesamība lieliski saskanēja ar nu jau bijušā Krievijas dzelzceļa vadītāja prezentāciju EP par sadarbību ar ES transporta tīklu attīstībā.

«Auguļa kunga kā toreizējā satiksmes ministra mērķos 2010.-2011.gadā bija arī četru joslu autoceļu izbūve uz Krievijas galvaspilsētu. Būtu interesanti, ja mēs būtu šo iesākuši, lai tikai vēlāk atskārstu, ka Krievijai, kā šobrīd redzams, nav nekādu plānu investēt Latvijas virziena tranzīta infrastruktūrā,» pauda Zīle.

Viņa ieskatā tas, ka šobrīd no darba ir atbrīvots Krievijas dzelzceļa priekšnieks [Vladimirs] Jakuņins, ar kuru toreiz ministrs acīmredzot bija līdzīgās domās, nenozīmējot, ka Krievijas nostāja šajā jautājumā ir mainījusies. «Vēl joprojām Krievija no Pleskavas apgabala pilsētas Veļikije Luki līdz Latvijas robežai dzelzceļa jomā nav ieplānojusi investīcijas,» skaidroja Zīle.

Viņš arī norādīja, ka ministra izteikumi tiek traktēti kā akcentu maiņa gan ar gavilēm krievu valodas medijos, gan neizpratni rietumos, piebilstot, ka dzelzceļa joma vienmēr bijusi ģeopolitiska.

«Kaut vai paskatāmies, kā Latvijas teritorijā tika jauktas un būvētas dzelzceļa līnijas pēdējos 100 gados. Galu galā mēs nevaram uzskatīt, ka ES valstu nodokļu maksātāju naudu jāiegulda tikai ar Krievijas tranzītbiznesu saistītās infrastruktūras attīstībai,» sacīja deputāts, norādot, ka par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu «ienesīgumu» vērts atcerēties, ka arī līnijas no Rīgas uz Maskavu un Sanktpēterburgu joprojām Latvijas Dzelzceļš «piedotē».

Augulis intervijā laikrakstam skaidrojis, ja Rail Baltica dzelzceļa līnijas projektam nebūtu tik vērienīga Eiropas finansējuma un tas būtu jādotē, tad būtu jādomā par tā realizācijas lietderību.

Vaicāts, cik nozīmīgs ir šis projekts, ministrs norāda, ka jebkurš infrastruktūras projekts, kurš pēc realizācijas dod kādu pienesumu tautsaimniecībai vai vairo drošību un komfortu, ir atbalstāms. Komentējot repliku, ka nekāda ekonomiska pienesuma pēc realizācijas nebūs, jo dzelzceļa kravas no Helsinkiem caur Rīgu uz Eiropu neiet, Augulis atzīst, ka kravu ir maz. Viņš min, ka, iespējams, salāgojot ar esošo dzelzceļa sliežu ceļu, situācija varētu mainīties. «Turklāt šis projekts ir būtisks drošības jomā,» piebilsts ministrs.

Augulis atzīst, ka zināmā mērā Rail Baltica ir pilotprojekts. «Ja tam nebūtu tik vērienīga Eiropas finansējuma un tas būtu jādotē, tad būtu jādomā par tā realizācijas lietderību, bet šobrīd Eiropas līdzfinansējums ir 80-85%, tātad tas ir paceļam projekts,» viņš norāda.

Kā ziņots, Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.

Pērn laikā no 11.novembra līdz 11.decembrim notika Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana tajās 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar jaunbūvējamā trase. Trase skars Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.

Rail Baltica projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.

Ref: 102.000.102.11974


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».