bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

Kritizē Auguļa pieeju Rail Baltica projektam

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Labklājības ministrs Uldis Augulis

Jaunā satiksmes ministra Ulda Auguļa pieeja Latvijai ģeopolitiski būtiskajam projektam Rail Baltica nav mainījusies kopš 2010.gada, kad viņš pirmo reizi jau pildīja satiksmes ministra pienākumus, prātojot par ātrvilcienu uz Maskavu, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Roberts Zīle.

Augulis intervijā laikrakstam Neatkarīgā Rīta Avīze paudis, – ja Rail Baltica dzelzceļa līnijas projektam nebūtu tik vērienīga Eiropas finansējuma un tas būtu jādotē, tad vajadzētu domāt par tā realizācijas lietderību.

Kā informēja deputāta Zīles padomnieks Kārlis Būmeisters, eiroparlamentārietis, runājot par ministra pausto, norādījis, ka, izskatot jaunās valdības deklarācijas projektu jau samērā lielā gatavības stadijā, Rail Baltica nebija atradusies vieta blakus dažādām prioritātēm Austrumu-Rietumu tranzītceļu vidū.

«Nācies aicināt tomēr iekļaut Baltijas valstu svarīgāko un lielāko infrastruktūras objektu deklarācijā. Turklāt, ja Rail Baltica būtiski nepavirzīsies realizācijā [Ministru prezidenta Māra] Kučinska valdības laikā, tad iegūt pamatojumu saņemt būtisku Eiropas Savienības (ES) finansējumu tā pabeigšanai nākamajā ES finanšu perspektīvā būs grūti,» brīdināja Zīle, kurš EP strādā arī Transporta un tūrisma komitejā.

Politiķis arī skaidroja, ka Auguļa ideja par ātrvilcienu uz Maskavu un Rail Baltica neesamība lieliski saskanēja ar nu jau bijušā Krievijas dzelzceļa vadītāja prezentāciju EP par sadarbību ar ES transporta tīklu attīstībā.

«Auguļa kunga kā toreizējā satiksmes ministra mērķos 2010.-2011.gadā bija arī četru joslu autoceļu izbūve uz Krievijas galvaspilsētu. Būtu interesanti, ja mēs būtu šo iesākuši, lai tikai vēlāk atskārstu, ka Krievijai, kā šobrīd redzams, nav nekādu plānu investēt Latvijas virziena tranzīta infrastruktūrā,» pauda Zīle.

Viņa ieskatā tas, ka šobrīd no darba ir atbrīvots Krievijas dzelzceļa priekšnieks [Vladimirs] Jakuņins, ar kuru toreiz ministrs acīmredzot bija līdzīgās domās, nenozīmējot, ka Krievijas nostāja šajā jautājumā ir mainījusies. «Vēl joprojām Krievija no Pleskavas apgabala pilsētas Veļikije Luki līdz Latvijas robežai dzelzceļa jomā nav ieplānojusi investīcijas,» skaidroja Zīle.

Viņš arī norādīja, ka ministra izteikumi tiek traktēti kā akcentu maiņa gan ar gavilēm krievu valodas medijos, gan neizpratni rietumos, piebilstot, ka dzelzceļa joma vienmēr bijusi ģeopolitiska.

«Kaut vai paskatāmies, kā Latvijas teritorijā tika jauktas un būvētas dzelzceļa līnijas pēdējos 100 gados. Galu galā mēs nevaram uzskatīt, ka ES valstu nodokļu maksātāju naudu jāiegulda tikai ar Krievijas tranzītbiznesu saistītās infrastruktūras attīstībai,» sacīja deputāts, norādot, ka par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu «ienesīgumu» vērts atcerēties, ka arī līnijas no Rīgas uz Maskavu un Sanktpēterburgu joprojām Latvijas Dzelzceļš «piedotē».

Augulis intervijā laikrakstam skaidrojis, ja Rail Baltica dzelzceļa līnijas projektam nebūtu tik vērienīga Eiropas finansējuma un tas būtu jādotē, tad būtu jādomā par tā realizācijas lietderību.

Vaicāts, cik nozīmīgs ir šis projekts, ministrs norāda, ka jebkurš infrastruktūras projekts, kurš pēc realizācijas dod kādu pienesumu tautsaimniecībai vai vairo drošību un komfortu, ir atbalstāms. Komentējot repliku, ka nekāda ekonomiska pienesuma pēc realizācijas nebūs, jo dzelzceļa kravas no Helsinkiem caur Rīgu uz Eiropu neiet, Augulis atzīst, ka kravu ir maz. Viņš min, ka, iespējams, salāgojot ar esošo dzelzceļa sliežu ceļu, situācija varētu mainīties. «Turklāt šis projekts ir būtisks drošības jomā,» piebilsts ministrs.

Augulis atzīst, ka zināmā mērā Rail Baltica ir pilotprojekts. «Ja tam nebūtu tik vērienīga Eiropas finansējuma un tas būtu jādotē, tad būtu jādomā par tā realizācijas lietderību, bet šobrīd Eiropas līdzfinansējums ir 80-85%, tātad tas ir paceļam projekts,» viņš norāda.

Kā ziņots, Rail Baltica projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs, lai ar ātru un videi draudzīgu dzelzceļa transporta satiksmi savienotu metropoles Tallinu-Rīgu-Kauņu-Varšavu-Berlīni.

Pērn laikā no 11.novembra līdz 11.decembrim notika Rail Baltica ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana tajās 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar jaunbūvējamā trase. Trase skars Salacgrīvas, Limbažu, Sējas, Inčukalna, Ropažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ķekavas, Iecavas, Bauskas, Baldones, Mārupes, Olaines novadu un Rīgu.

Rail Baltica projekta pirmajā kārtā Latvijai Brisele piešķīrusi 238 miljonus eiro, kas pārsvarā paredzēti dzelzceļa posma no Rīgas Centrālās stacijas līdz lidostai būvniecībai. Trim Baltijas valstīm kopā šim projektam līdz 2020.gadam ir piešķirti 442,2 miljoni eiro jeb līdzfinansējums 81,83% apmērā.

Ref: 102.000.102.11974


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Putina sekmētaja Ždanoka. Obligātā veselības apdrošināšana. Cīņa par Āgenskalna tirgu

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Virzība; Nākotne; Taisnība, Sēras.

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.