bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 24.01.2017 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Krūmiņš vēlējies no tiesneses iegūt ziņas par Latvenenergo viceprezidentu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš stacionāra palātā

Par iespējamu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un arī Ingunas Sudrabas partiju nelikumīgu finansēšanu aizdomās turētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš aizvadītās nedēļas intervijās aizstāvējies – noziegumi, kuros viņš tiek vainots, tādi nevarot būt. Kukuļus viņš mēdzot dot, jo citādi nevarot.

Krūmiņš norādīja, ka īstā Latvijas nelaime slēpjoties pavisam citur,  atklājot, ar kādām netīrām darbības metodēm savu labklājību varētu būt vairojuši  Ventspils mērs Aivars Lembergs un  bijušais premjers Andris Šķēle. Daži no Krūmiņa stāstiem attiecībā uz Lembergu apstiprinās un gala lēmumu par to teiks tiesa, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Atšķirībā no Krūmiņa iezīmētajiem lielākajiem ļaunumiem, uzņēmējs nekad nav bijis amatpersona, viņš nav tik piesardzīgs, cik viņa daudz piesauktie Lembergs un Šķēle, un Krūmiņš vāji orientējas  Latvijas likumos. Miljonārs nedomā, ka  mēra un tiesneses dzīvošana viņa Jūrmalas apartamentos būtu kas nosodāms, un Krūmiņa  izpratnē viņa galminiekiem tas pat pienākas.

Tieši pirms 40 gadiem  Rīgas kinostudijā tapa vēsturiska  filma Zobena ēnā, kas izstāsta skumjo leģendu par Turaidas rozi. Tikai retais titros ierakstīto filmas direktora vietnieku Jūliju Krūmiņu sasaista ar odiozo, vienmēr sabiedrības centrā uzturēties mīlošo uzņēmēju Jūliju Krūmiņu. Taču tas ir tieši viņš. Karjeras sākumā kino vidē sevi atradušais Krūmiņš arī pret notikumiem savā dzīvē izturas kā pret spēli, kurā katram jāspēlē loma pēc viņa rakstīta scenārija. Krūmiņš izglītojies Maskavā Kinematogrāfijas institūtā, kādu laiku pastrādājis Mosfilm un Rīgas kinostudijā, un tāpat kā citi Latvijas pazīstamie oligarhi savu biznesu sācis ar puķu audzēšanu un pārdošanu plašajā Krievijā.

1986.gadā  Aijai  Orniņai  ir 22 gadi. Krūmiņš tolaik iedvesmoja. Brauca košas krāsas žigulītī, viņam daudz nekas nepiederēja, bet Krūmiņš  zinājis, ka reiz būs miljonārs. «Toreiz viņš nebija ne biznesmenis, ne tas, kas viņš ir šodien. Bet viņu klausoties, viņa mērķtiecībā, protams, man likās, ka viņš ir mazliet, ja tā var teikt, jucis. Bet nedaudz atskatoties atpakaļ, viņš zināja, ka to visu sasniegs .Kā nu viņš to ir sasniedzis…,» komentē atstādinātā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Orniņa.

Ziedu audzēšanas un tirdzniecības kooperatīvs uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas tiek pārdēvēts par SIA Man-Tess. Kādā tieši veidā Krūmiņš tika pie naftas pārkraušanas termināļa Rīgas ostā, tā laika prese neraksta. Taču 90.gadu vidū netrūkst ziņu par slepkavībām saistībā ar Man – Tess blakus esošo terminālu īpašniekiem, kas raksturo tā laika biznesa vidi. Lat West East termināla līdzīpašnieku Sergeju Generalovu ar radiovadāmu spridzekli uzspridzina mājas liftā, bet B.L.B. termināla līdzīpašnieku Valēriju Lihačovu no lidostas Maskavā aizved un nošauj nezināmi vīri, kuri uzrādījuši miliču apliecības. Par draudiem Jūlijam  Krūmiņam neraksta, bet ieroča nēsāšanas atļauja viņam jau tolaik ir.

Naftas pārkraušanas biznesā iegūtā nauda rada arī  vēlmi piederēt elitei. 1993.gadā  Krūmiņš  kļūst par kluba 21 biedru, ko var  uzskatīt par aizmetni tobrīd ietekmīgajai politiskajai partijai – Latvijas ceļam. Vēlāk  Politikas jaunpienācēja Ainara Šlesera partijas  biedru Raimondu Paulu Krūmiņš izveido par Man-Tess piederošā muzikālā centra Vernisāža simbolu, bet pašu partijas vadītāju Šleseru piepulcē savai  ģimenei  bērnu ballītē  Baltezera villā.

90.gadu beigās Krūmiņa īpašumus izdevums Bizness un Baltija novērtē ar trīs miljoniem dolāru. Viņš biznesā ieguva arī lielākos ienaidniekus. Lietā pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu Krūmiņš stāsta, ka Lembergs ļaunprātīgi izmantojis amata stāvokli, pieprasot daļas Ventspils ostas tranzīta uzņēmumos. Uzņēmēja Krūmiņa liecības tiesā pret Aivaru Lembergu, Anriju Lembergu, Ansi Sormuli  2010.gada 21.septembrī vēsta: «To, ka viņš [Lembergs]  ir aiz kaut kāda ofšora paslēpies, to mēs zinājām. Bez viņa atbalsta neviens projekts nebūtu bīdīts uz priekšu. Kad mēs sākām būvēt Naftas parku 100, tas bija tas laiks. Nedeva atļauju būvēt to termināli. Rakstīja, tātad, jādod  dāvinājums pret kaut ko. Nerakstīja jau «kukulis», rakstīja, ka dāvinājums.»

«Viņš [Krūmiņš] bija viena no personām uzņēmējdarbībā tajos laikos, kas ir redzējusi, kāda bija tā uzņēmuma dibināšana, kapitāla piesaiste, tajā skaitā kļuvis par tām personām, kura uzņēmums ir cietis, tādēļ, ka kāds gribējis sagrābt cita biznesu un vairot savu labklājību. Tas saskaņā ar apsūdzību ir Aivars Lembergs, kurš 90. gadu vidū no šobrīd liecinošās personas Jūlija Krūmiņa ieguvis nelikumīgi daļas vienā konkrētā uzņēmumā. Kopsummā 75 tūkstošu latu vērtībā, bet tā ir tikai nominālvērtība, kas savukārt pavēra iespējas vairākiem desmitiem miljonu ienākumiem saistībā ar naftas produktu pārkraušanu Ventspilī,» norāda prokurors Juris Juriss.

Krūmiņa liecības tiesā pret Aivaru Lembergu, Anriju Lembergu, Ansi Sormuli   2010.gada 21.septembrī arī vēsta: «Ja tu viņam [Lembergam] neklausīji, tad biji ar kāju no tā biznesa laukā.»

Par otru galveno šķērsli sava  biznesa attīstībai Krūmiņš nosauc  kādreizējo premjeru Andri Šķēli, kuram esot slēptas intereses Rīgas ostā. Krūmiņš sastrīdējās ar Šķēli un tāpēc esot pazaudējis savu biznesu ostā. Tagad viņš stāsta, ka Šķēle no viņa  prasīja divu miljonu kukuli. Viņš naudu nav devis. 2011.gadā Krūmiņš pārdeva  teju visu Man – Tess uzņēmumu grupu un pārcēlās  uz Austrāliju. Tomēr Austrālijā Krūmiņam bija garlaicīgi. Pēc sabiedrības, zoles un medībām alkstošais Krūmiņš drīz atgriezās, un uzsāka vairākus nekustamā īpašuma projektus Jūrmalā.

Krūmiņa projektiem zaļzemnieka Gata Trukšņa vadītā pašvaldība dod pilnīgu zaļo gaismu. Divi gadi ir veiksmīgi, bet nu Krūmiņš  nonācis slimnīcā, Truksnis kritis, un vēl līdzi sev Krūmiņš parāvis citus. Korupcijas apkarotāji pārbauda, vai  Krūmiņš nav iesaistīts  Jūrmalas mēra  pārstāvētās partijas slēptā finansēšanā. Un vai Trukšņa izmitināšana Krūmiņa ekskluzīvajā četru istabu dzīvoklī  nav definējama kā kukulis. «Es tur uzturējos, es tur neuzturos, es tur uzturējos pagaidu tāpēc, ka manā adresē, kur es īrēju un kur man īres līgums ir līdz nākamā gada februāra mēnesim, tas ir Kuldīgas ielā, gribēju veikt remontu un uz brīdi, kamēr veicu remontu, pārvedu savas mantas un gribēju veikt tur remontu. Viss ir pilnīgi likuma ietvaros, viss ar samaksām, īres līgumiem, viss ir pilnīgā kārtībā,» savu uzturēšanos Krūmiņa apartamentos skaidro Truksnis.

Līdzīgu stāstu stāsta arī Krūmiņa sena draudzene, patlaban atstādinātā tiesnese Aija Orniņa. Arī viņai bijis paredzēts remonts  dzīvoklī, tāpēc lūgusi Krūmiņa meitai iespēju apmesties Turaidas apartamentos Jūrmalā.

Lai arī Krūmiņš saka, ka palīdz visiem, Turaida apartamentos viņš ielaiž tikai šos viņam vērtīgos cilvēkus. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tur aizdomās, ka tiesnese par pieciem tūkstošiem solījusi izlīdzēt  Krūmiņa draugam Jurim Miķelim pašas vadītajā tiesā. «Naudas piedāvājumu Jūlijs Krūmiņš man nav izteicis, lai gan ar Jūliju esmu daudz uzklausījusi viņa problēmas un risināmos jautājumus. Neesmu pieņēmusi nekādus mantiskus labumus  nejūtos kā amatpersona, kā tiesnese, kas savā darbībā būtu pieļāvusi man inkriminētos pārkāpumus vai jebkādus citus pārkāpumus, kas nav inkriminēti. Nejūtos,» tā Orniņa.

Šī nav vienīgā lieta, kuru ar tiesnesi Orniņu ir apspriedis  Krūmiņš. Uzņēmēju ir interesējis, kā varētu ietekmēt Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietu. Tajā tiek tiesāts vēl viens Krūmiņam tuvs cilvēks – bijušais Latvenergo viceprezidents Aigars  Meļko, pie kura automašīnā atrada 146 tūkstošus. Pirmā tiesu instance pret Meļko bija  negaidīti maiga, un piesprieda tikai naudas sodus. Tiesa atrada   likuma iespēju pārkvalificēt smagos kukuļošanas pantus uz daudz maigāko  komerciālo  uzpirkšanu. Šo spriedumu rakstīja Orniņas kursa biedrene Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča.

Krūmiņa nosauktais lielākais Latvijas ļaunums – Šķēle un  Lembergs – ir bijušas  amatpersonas, un Krūmiņa izpratnē kukuļošanas  aizliegums attiecas vien uz viņiem, bet ne uzņēmējiem. Tāpēc viņš savu vainu nesaskata, vēsta raidījums.

Ref: 102.000.102.13675


Pievienot komentāru

Spārnotākais teiciens: «Mans dopings ir mana tauta»

Beigusies Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas un Latvijas Rakstnieku savienības ikgadējā, šogad jau četrpadsmitā akcija Gada vārds, nevārds un spārnotais teiciens. Balsojumā noskaidrojies, ka žūrijas locekļi diezgan lielā vienprātībā 2016.gada spārnotā teiciena titulu piešķir boksera Maira Brieža izteikumam «Mans dopings ir mana tauta.»

2017 gada Forbes 30 Under 30 jauno līderu sarakstā iekļauti trīs latvieši

Biznesa žurnāls Forbes jau vairākus gadus veido apkopojumu par 600 talantīgiem jauniešiem, kas līdz 30 gadiem ir sasnieguši vērienīgus panākumus savā karjeras laikā. Apkopoti ir dažādu veiksmīgāko nozaru speciālisti no 51 valsts un to skaitā ir arī trīs pārstāvji no Latvijas.

Kalvītis: Gāzi zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki

«Jāsaprot, ka zog ne jau pensionāri, bet turīgi cilvēki ar lielu gāzes patēriņu. Rīgā ir veselas ielas ar privātmājām, kurās zog gāzi,» norāda AS Latvijas Gāze valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.

Viedoklis: Brexit ietekmēs Lielbritānijas izaugsmi 2017.gadā

Lielbritānijas premjerministres paziņojums par ES vienotā tirgus atstāšanu ir viesusi lielāku skaidrību par britu valdības nospraustajiem mērķiem. Tomēr gala rezultāts būs atkarīgi no tā, cik lielā mērā ES un tās 27 dalībvalstis būs gatavas piekāpties, BNN pauž Coface Latvia direktors Arnis Blūmfelds.

Gaidāmas izmaiņas vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes autobusu kustībā

No 2017.gada 1.februāra mainīsies vairāku reģionālo starppilsētu nozīmes maršrutu autobusu kustības saraksti, informē Valmieras pilsētas autobusu pieturvietu tīkls.

EK: Izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs vienkāršāku

Ir izvēlēts modelis, kurā dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīs pēc iespējas, vienkāršāku un lietotājam saprotamāku. Visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs –viens līgums, viens rēķins un viena klienta apkalpošanas vieta, sadales sistēmas operatora ziņā atstājot dabasgāzes sadales sistēmas tehniskos jautājumus, BNN informē Ekonomikas ministrija.

Reirs: MU sistēma ir laba, bet attiecināma tikai uz cilvēkiem, kam tā tiešām vajadzīga

Igaunijas pieredze rāda, ka var būt ievērojami augstāka minimālā alga un ievērojami zemāks bezdarbs, nekā ir Latvijā, intervijā laikrakstam Diena uzsvēris labklājības ministrs Jānis Reirs.

Medicīnas zinātņu doktore: Melanoma - šo audzēju var saslimt jebkurā vecumā

«Mūsu valstī jaunākā terapija metastātiskas melanomas pacientiem pieejama vien par maksu, kas nav maza. Interneta vietnē ziedot.lv joprojām ir aktīvi vairāki melanomas pacientu lūgumi pēc palīdzības, jo tā ir viņu vienīgā cerība iegūt medikamentiem nepieciešamos daudzus tūkstošus eiro,» atklāj medicīnas zinātņu doktore, onkoloģe imunoloģe Simona Doniņa.

LBLA: Uzņēmumiem Latvijā ir grūtības sākt ražot bioloģisko pārtiku tā patēriņa dēļ

Latvijā starp bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas un pārstrādes apmēriem joprojām pastāv disproporcija, jo saražo vairāk nekā pārstrādā, tāpēc ir būtiski attīstīt tieši pārstrādi, uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes loceklis un SIA Aloja Starkelsen valdes loceklis Jānis Garančs.

Foto: Sieviešu solidaritātes gājiens Rīgā

Sestdien, 21.janvārī, visā pasaulē notika brīvprātīgi organizēti sieviešu solidaritātes gājieni Sister march. Rīgā gājiena laikā pulcējās vismaz 200 cilvēku.

De facto: NA iestājas pret uzņēmēju vēlmi mainīt prasības viesstrādniekiem

Uzņēmēju organizācijas vēlas, lai valdība pārskata prasības viesstrādnieku piesaistīšanai, jo vairākās jomās Latvijā ir teju neiespējami atrast darbiniekus. Taču uzņēmēju priekšlikumu virzība valdībā apstājusies Nacionālās apvienības pretenziju dēļ, ziņo raidījums de facto.

Kudors: Baltijas valstīm tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību

Latvijai un pārējām Baltijas valstīm attiecībās ar Krieviju tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību, tā Latvijas Ārpolitikas institūta publikāciju apkopojumā Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017 norādījis Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.

Šonedēļ nokrišņu būs maz; nedēļas vidū gaidāms sals

Pirmdien, 23.janvārī, laika apstākļus noteiks neliela zema spiediena ieplaka, līdz ar to daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi: pārsvarā lietus un slapjš sniegs. Pūtīs mērens dienvidrietumu, rietumu vējš, un gaisa temperatūra pieturēsies 0…+4 grādu robežās pēc Celsija, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.