bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Krūmiņš vēlējies no tiesneses iegūt ziņas par Latvenenergo viceprezidentu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš stacionāra palātā

Par iespējamu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un arī Ingunas Sudrabas partiju nelikumīgu finansēšanu aizdomās turētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš aizvadītās nedēļas intervijās aizstāvējies – noziegumi, kuros viņš tiek vainots, tādi nevarot būt. Kukuļus viņš mēdzot dot, jo citādi nevarot.

Krūmiņš norādīja, ka īstā Latvijas nelaime slēpjoties pavisam citur,  atklājot, ar kādām netīrām darbības metodēm savu labklājību varētu būt vairojuši  Ventspils mērs Aivars Lembergs un  bijušais premjers Andris Šķēle. Daži no Krūmiņa stāstiem attiecībā uz Lembergu apstiprinās un gala lēmumu par to teiks tiesa, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Atšķirībā no Krūmiņa iezīmētajiem lielākajiem ļaunumiem, uzņēmējs nekad nav bijis amatpersona, viņš nav tik piesardzīgs, cik viņa daudz piesauktie Lembergs un Šķēle, un Krūmiņš vāji orientējas  Latvijas likumos. Miljonārs nedomā, ka  mēra un tiesneses dzīvošana viņa Jūrmalas apartamentos būtu kas nosodāms, un Krūmiņa  izpratnē viņa galminiekiem tas pat pienākas.

Tieši pirms 40 gadiem  Rīgas kinostudijā tapa vēsturiska  filma Zobena ēnā, kas izstāsta skumjo leģendu par Turaidas rozi. Tikai retais titros ierakstīto filmas direktora vietnieku Jūliju Krūmiņu sasaista ar odiozo, vienmēr sabiedrības centrā uzturēties mīlošo uzņēmēju Jūliju Krūmiņu. Taču tas ir tieši viņš. Karjeras sākumā kino vidē sevi atradušais Krūmiņš arī pret notikumiem savā dzīvē izturas kā pret spēli, kurā katram jāspēlē loma pēc viņa rakstīta scenārija. Krūmiņš izglītojies Maskavā Kinematogrāfijas institūtā, kādu laiku pastrādājis Mosfilm un Rīgas kinostudijā, un tāpat kā citi Latvijas pazīstamie oligarhi savu biznesu sācis ar puķu audzēšanu un pārdošanu plašajā Krievijā.

1986.gadā  Aijai  Orniņai  ir 22 gadi. Krūmiņš tolaik iedvesmoja. Brauca košas krāsas žigulītī, viņam daudz nekas nepiederēja, bet Krūmiņš  zinājis, ka reiz būs miljonārs. «Toreiz viņš nebija ne biznesmenis, ne tas, kas viņš ir šodien. Bet viņu klausoties, viņa mērķtiecībā, protams, man likās, ka viņš ir mazliet, ja tā var teikt, jucis. Bet nedaudz atskatoties atpakaļ, viņš zināja, ka to visu sasniegs .Kā nu viņš to ir sasniedzis…,» komentē atstādinātā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Orniņa.

Ziedu audzēšanas un tirdzniecības kooperatīvs uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas tiek pārdēvēts par SIA Man-Tess. Kādā tieši veidā Krūmiņš tika pie naftas pārkraušanas termināļa Rīgas ostā, tā laika prese neraksta. Taču 90.gadu vidū netrūkst ziņu par slepkavībām saistībā ar Man – Tess blakus esošo terminālu īpašniekiem, kas raksturo tā laika biznesa vidi. Lat West East termināla līdzīpašnieku Sergeju Generalovu ar radiovadāmu spridzekli uzspridzina mājas liftā, bet B.L.B. termināla līdzīpašnieku Valēriju Lihačovu no lidostas Maskavā aizved un nošauj nezināmi vīri, kuri uzrādījuši miliču apliecības. Par draudiem Jūlijam  Krūmiņam neraksta, bet ieroča nēsāšanas atļauja viņam jau tolaik ir.

Naftas pārkraušanas biznesā iegūtā nauda rada arī  vēlmi piederēt elitei. 1993.gadā  Krūmiņš  kļūst par kluba 21 biedru, ko var  uzskatīt par aizmetni tobrīd ietekmīgajai politiskajai partijai – Latvijas ceļam. Vēlāk  Politikas jaunpienācēja Ainara Šlesera partijas  biedru Raimondu Paulu Krūmiņš izveido par Man-Tess piederošā muzikālā centra Vernisāža simbolu, bet pašu partijas vadītāju Šleseru piepulcē savai  ģimenei  bērnu ballītē  Baltezera villā.

90.gadu beigās Krūmiņa īpašumus izdevums Bizness un Baltija novērtē ar trīs miljoniem dolāru. Viņš biznesā ieguva arī lielākos ienaidniekus. Lietā pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu Krūmiņš stāsta, ka Lembergs ļaunprātīgi izmantojis amata stāvokli, pieprasot daļas Ventspils ostas tranzīta uzņēmumos. Uzņēmēja Krūmiņa liecības tiesā pret Aivaru Lembergu, Anriju Lembergu, Ansi Sormuli  2010.gada 21.septembrī vēsta: «To, ka viņš [Lembergs]  ir aiz kaut kāda ofšora paslēpies, to mēs zinājām. Bez viņa atbalsta neviens projekts nebūtu bīdīts uz priekšu. Kad mēs sākām būvēt Naftas parku 100, tas bija tas laiks. Nedeva atļauju būvēt to termināli. Rakstīja, tātad, jādod  dāvinājums pret kaut ko. Nerakstīja jau «kukulis», rakstīja, ka dāvinājums.»

«Viņš [Krūmiņš] bija viena no personām uzņēmējdarbībā tajos laikos, kas ir redzējusi, kāda bija tā uzņēmuma dibināšana, kapitāla piesaiste, tajā skaitā kļuvis par tām personām, kura uzņēmums ir cietis, tādēļ, ka kāds gribējis sagrābt cita biznesu un vairot savu labklājību. Tas saskaņā ar apsūdzību ir Aivars Lembergs, kurš 90. gadu vidū no šobrīd liecinošās personas Jūlija Krūmiņa ieguvis nelikumīgi daļas vienā konkrētā uzņēmumā. Kopsummā 75 tūkstošu latu vērtībā, bet tā ir tikai nominālvērtība, kas savukārt pavēra iespējas vairākiem desmitiem miljonu ienākumiem saistībā ar naftas produktu pārkraušanu Ventspilī,» norāda prokurors Juris Juriss.

Krūmiņa liecības tiesā pret Aivaru Lembergu, Anriju Lembergu, Ansi Sormuli   2010.gada 21.septembrī arī vēsta: «Ja tu viņam [Lembergam] neklausīji, tad biji ar kāju no tā biznesa laukā.»

Par otru galveno šķērsli sava  biznesa attīstībai Krūmiņš nosauc  kādreizējo premjeru Andri Šķēli, kuram esot slēptas intereses Rīgas ostā. Krūmiņš sastrīdējās ar Šķēli un tāpēc esot pazaudējis savu biznesu ostā. Tagad viņš stāsta, ka Šķēle no viņa  prasīja divu miljonu kukuli. Viņš naudu nav devis. 2011.gadā Krūmiņš pārdeva  teju visu Man – Tess uzņēmumu grupu un pārcēlās  uz Austrāliju. Tomēr Austrālijā Krūmiņam bija garlaicīgi. Pēc sabiedrības, zoles un medībām alkstošais Krūmiņš drīz atgriezās, un uzsāka vairākus nekustamā īpašuma projektus Jūrmalā.

Krūmiņa projektiem zaļzemnieka Gata Trukšņa vadītā pašvaldība dod pilnīgu zaļo gaismu. Divi gadi ir veiksmīgi, bet nu Krūmiņš  nonācis slimnīcā, Truksnis kritis, un vēl līdzi sev Krūmiņš parāvis citus. Korupcijas apkarotāji pārbauda, vai  Krūmiņš nav iesaistīts  Jūrmalas mēra  pārstāvētās partijas slēptā finansēšanā. Un vai Trukšņa izmitināšana Krūmiņa ekskluzīvajā četru istabu dzīvoklī  nav definējama kā kukulis. «Es tur uzturējos, es tur neuzturos, es tur uzturējos pagaidu tāpēc, ka manā adresē, kur es īrēju un kur man īres līgums ir līdz nākamā gada februāra mēnesim, tas ir Kuldīgas ielā, gribēju veikt remontu un uz brīdi, kamēr veicu remontu, pārvedu savas mantas un gribēju veikt tur remontu. Viss ir pilnīgi likuma ietvaros, viss ar samaksām, īres līgumiem, viss ir pilnīgā kārtībā,» savu uzturēšanos Krūmiņa apartamentos skaidro Truksnis.

Līdzīgu stāstu stāsta arī Krūmiņa sena draudzene, patlaban atstādinātā tiesnese Aija Orniņa. Arī viņai bijis paredzēts remonts  dzīvoklī, tāpēc lūgusi Krūmiņa meitai iespēju apmesties Turaidas apartamentos Jūrmalā.

Lai arī Krūmiņš saka, ka palīdz visiem, Turaida apartamentos viņš ielaiž tikai šos viņam vērtīgos cilvēkus. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tur aizdomās, ka tiesnese par pieciem tūkstošiem solījusi izlīdzēt  Krūmiņa draugam Jurim Miķelim pašas vadītajā tiesā. «Naudas piedāvājumu Jūlijs Krūmiņš man nav izteicis, lai gan ar Jūliju esmu daudz uzklausījusi viņa problēmas un risināmos jautājumus. Neesmu pieņēmusi nekādus mantiskus labumus  nejūtos kā amatpersona, kā tiesnese, kas savā darbībā būtu pieļāvusi man inkriminētos pārkāpumus vai jebkādus citus pārkāpumus, kas nav inkriminēti. Nejūtos,» tā Orniņa.

Šī nav vienīgā lieta, kuru ar tiesnesi Orniņu ir apspriedis  Krūmiņš. Uzņēmēju ir interesējis, kā varētu ietekmēt Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietu. Tajā tiek tiesāts vēl viens Krūmiņam tuvs cilvēks – bijušais Latvenergo viceprezidents Aigars  Meļko, pie kura automašīnā atrada 146 tūkstošus. Pirmā tiesu instance pret Meļko bija  negaidīti maiga, un piesprieda tikai naudas sodus. Tiesa atrada   likuma iespēju pārkvalificēt smagos kukuļošanas pantus uz daudz maigāko  komerciālo  uzpirkšanu. Šo spriedumu rakstīja Orniņas kursa biedrene Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča.

Krūmiņa nosauktais lielākais Latvijas ļaunums – Šķēle un  Lembergs – ir bijušas  amatpersonas, un Krūmiņa izpratnē kukuļošanas  aizliegums attiecas vien uz viņiem, bet ne uzņēmējiem. Tāpēc viņš savu vainu nesaskata, vēsta raidījums.

Ref: 102.000.102.13675


Pievienot komentāru

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.