bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.05.2018 | Vārda dienas: Marlēna, Ilvija, Ziedone
LatviaLatvija

Krūmiņš vēlējies no tiesneses iegūt ziņas par Latvenenergo viceprezidentu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš stacionāra palātā

Par iespējamu Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) un arī Ingunas Sudrabas partiju nelikumīgu finansēšanu aizdomās turētais uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš aizvadītās nedēļas intervijās aizstāvējies – noziegumi, kuros viņš tiek vainots, tādi nevarot būt. Kukuļus viņš mēdzot dot, jo citādi nevarot.

Krūmiņš norādīja, ka īstā Latvijas nelaime slēpjoties pavisam citur,  atklājot, ar kādām netīrām darbības metodēm savu labklājību varētu būt vairojuši  Ventspils mērs Aivars Lembergs un  bijušais premjers Andris Šķēle. Daži no Krūmiņa stāstiem attiecībā uz Lembergu apstiprinās un gala lēmumu par to teiks tiesa, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Atšķirībā no Krūmiņa iezīmētajiem lielākajiem ļaunumiem, uzņēmējs nekad nav bijis amatpersona, viņš nav tik piesardzīgs, cik viņa daudz piesauktie Lembergs un Šķēle, un Krūmiņš vāji orientējas  Latvijas likumos. Miljonārs nedomā, ka  mēra un tiesneses dzīvošana viņa Jūrmalas apartamentos būtu kas nosodāms, un Krūmiņa  izpratnē viņa galminiekiem tas pat pienākas.

Tieši pirms 40 gadiem  Rīgas kinostudijā tapa vēsturiska  filma Zobena ēnā, kas izstāsta skumjo leģendu par Turaidas rozi. Tikai retais titros ierakstīto filmas direktora vietnieku Jūliju Krūmiņu sasaista ar odiozo, vienmēr sabiedrības centrā uzturēties mīlošo uzņēmēju Jūliju Krūmiņu. Taču tas ir tieši viņš. Karjeras sākumā kino vidē sevi atradušais Krūmiņš arī pret notikumiem savā dzīvē izturas kā pret spēli, kurā katram jāspēlē loma pēc viņa rakstīta scenārija. Krūmiņš izglītojies Maskavā Kinematogrāfijas institūtā, kādu laiku pastrādājis Mosfilm un Rīgas kinostudijā, un tāpat kā citi Latvijas pazīstamie oligarhi savu biznesu sācis ar puķu audzēšanu un pārdošanu plašajā Krievijā.

1986.gadā  Aijai  Orniņai  ir 22 gadi. Krūmiņš tolaik iedvesmoja. Brauca košas krāsas žigulītī, viņam daudz nekas nepiederēja, bet Krūmiņš  zinājis, ka reiz būs miljonārs. «Toreiz viņš nebija ne biznesmenis, ne tas, kas viņš ir šodien. Bet viņu klausoties, viņa mērķtiecībā, protams, man likās, ka viņš ir mazliet, ja tā var teikt, jucis. Bet nedaudz atskatoties atpakaļ, viņš zināja, ka to visu sasniegs .Kā nu viņš to ir sasniedzis…,» komentē atstādinātā Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas priekšsēdētāja Aija Orniņa.

Ziedu audzēšanas un tirdzniecības kooperatīvs uzreiz pēc neatkarības atjaunošanas tiek pārdēvēts par SIA Man-Tess. Kādā tieši veidā Krūmiņš tika pie naftas pārkraušanas termināļa Rīgas ostā, tā laika prese neraksta. Taču 90.gadu vidū netrūkst ziņu par slepkavībām saistībā ar Man – Tess blakus esošo terminālu īpašniekiem, kas raksturo tā laika biznesa vidi. Lat West East termināla līdzīpašnieku Sergeju Generalovu ar radiovadāmu spridzekli uzspridzina mājas liftā, bet B.L.B. termināla līdzīpašnieku Valēriju Lihačovu no lidostas Maskavā aizved un nošauj nezināmi vīri, kuri uzrādījuši miliču apliecības. Par draudiem Jūlijam  Krūmiņam neraksta, bet ieroča nēsāšanas atļauja viņam jau tolaik ir.

Naftas pārkraušanas biznesā iegūtā nauda rada arī  vēlmi piederēt elitei. 1993.gadā  Krūmiņš  kļūst par kluba 21 biedru, ko var  uzskatīt par aizmetni tobrīd ietekmīgajai politiskajai partijai – Latvijas ceļam. Vēlāk  Politikas jaunpienācēja Ainara Šlesera partijas  biedru Raimondu Paulu Krūmiņš izveido par Man-Tess piederošā muzikālā centra Vernisāža simbolu, bet pašu partijas vadītāju Šleseru piepulcē savai  ģimenei  bērnu ballītē  Baltezera villā.

90.gadu beigās Krūmiņa īpašumus izdevums Bizness un Baltija novērtē ar trīs miljoniem dolāru. Viņš biznesā ieguva arī lielākos ienaidniekus. Lietā pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu Krūmiņš stāsta, ka Lembergs ļaunprātīgi izmantojis amata stāvokli, pieprasot daļas Ventspils ostas tranzīta uzņēmumos. Uzņēmēja Krūmiņa liecības tiesā pret Aivaru Lembergu, Anriju Lembergu, Ansi Sormuli  2010.gada 21.septembrī vēsta: «To, ka viņš [Lembergs]  ir aiz kaut kāda ofšora paslēpies, to mēs zinājām. Bez viņa atbalsta neviens projekts nebūtu bīdīts uz priekšu. Kad mēs sākām būvēt Naftas parku 100, tas bija tas laiks. Nedeva atļauju būvēt to termināli. Rakstīja, tātad, jādod  dāvinājums pret kaut ko. Nerakstīja jau «kukulis», rakstīja, ka dāvinājums.»

«Viņš [Krūmiņš] bija viena no personām uzņēmējdarbībā tajos laikos, kas ir redzējusi, kāda bija tā uzņēmuma dibināšana, kapitāla piesaiste, tajā skaitā kļuvis par tām personām, kura uzņēmums ir cietis, tādēļ, ka kāds gribējis sagrābt cita biznesu un vairot savu labklājību. Tas saskaņā ar apsūdzību ir Aivars Lembergs, kurš 90. gadu vidū no šobrīd liecinošās personas Jūlija Krūmiņa ieguvis nelikumīgi daļas vienā konkrētā uzņēmumā. Kopsummā 75 tūkstošu latu vērtībā, bet tā ir tikai nominālvērtība, kas savukārt pavēra iespējas vairākiem desmitiem miljonu ienākumiem saistībā ar naftas produktu pārkraušanu Ventspilī,» norāda prokurors Juris Juriss.

Krūmiņa liecības tiesā pret Aivaru Lembergu, Anriju Lembergu, Ansi Sormuli   2010.gada 21.septembrī arī vēsta: «Ja tu viņam [Lembergam] neklausīji, tad biji ar kāju no tā biznesa laukā.»

Par otru galveno šķērsli sava  biznesa attīstībai Krūmiņš nosauc  kādreizējo premjeru Andri Šķēli, kuram esot slēptas intereses Rīgas ostā. Krūmiņš sastrīdējās ar Šķēli un tāpēc esot pazaudējis savu biznesu ostā. Tagad viņš stāsta, ka Šķēle no viņa  prasīja divu miljonu kukuli. Viņš naudu nav devis. 2011.gadā Krūmiņš pārdeva  teju visu Man – Tess uzņēmumu grupu un pārcēlās  uz Austrāliju. Tomēr Austrālijā Krūmiņam bija garlaicīgi. Pēc sabiedrības, zoles un medībām alkstošais Krūmiņš drīz atgriezās, un uzsāka vairākus nekustamā īpašuma projektus Jūrmalā.

Krūmiņa projektiem zaļzemnieka Gata Trukšņa vadītā pašvaldība dod pilnīgu zaļo gaismu. Divi gadi ir veiksmīgi, bet nu Krūmiņš  nonācis slimnīcā, Truksnis kritis, un vēl līdzi sev Krūmiņš parāvis citus. Korupcijas apkarotāji pārbauda, vai  Krūmiņš nav iesaistīts  Jūrmalas mēra  pārstāvētās partijas slēptā finansēšanā. Un vai Trukšņa izmitināšana Krūmiņa ekskluzīvajā četru istabu dzīvoklī  nav definējama kā kukulis. «Es tur uzturējos, es tur neuzturos, es tur uzturējos pagaidu tāpēc, ka manā adresē, kur es īrēju un kur man īres līgums ir līdz nākamā gada februāra mēnesim, tas ir Kuldīgas ielā, gribēju veikt remontu un uz brīdi, kamēr veicu remontu, pārvedu savas mantas un gribēju veikt tur remontu. Viss ir pilnīgi likuma ietvaros, viss ar samaksām, īres līgumiem, viss ir pilnīgā kārtībā,» savu uzturēšanos Krūmiņa apartamentos skaidro Truksnis.

Līdzīgu stāstu stāsta arī Krūmiņa sena draudzene, patlaban atstādinātā tiesnese Aija Orniņa. Arī viņai bijis paredzēts remonts  dzīvoklī, tāpēc lūgusi Krūmiņa meitai iespēju apmesties Turaidas apartamentos Jūrmalā.

Lai arī Krūmiņš saka, ka palīdz visiem, Turaida apartamentos viņš ielaiž tikai šos viņam vērtīgos cilvēkus. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) tur aizdomās, ka tiesnese par pieciem tūkstošiem solījusi izlīdzēt  Krūmiņa draugam Jurim Miķelim pašas vadītajā tiesā. «Naudas piedāvājumu Jūlijs Krūmiņš man nav izteicis, lai gan ar Jūliju esmu daudz uzklausījusi viņa problēmas un risināmos jautājumus. Neesmu pieņēmusi nekādus mantiskus labumus  nejūtos kā amatpersona, kā tiesnese, kas savā darbībā būtu pieļāvusi man inkriminētos pārkāpumus vai jebkādus citus pārkāpumus, kas nav inkriminēti. Nejūtos,» tā Orniņa.

Šī nav vienīgā lieta, kuru ar tiesnesi Orniņu ir apspriedis  Krūmiņš. Uzņēmēju ir interesējis, kā varētu ietekmēt Latvenergo amatpersonu kukuļošanas lietu. Tajā tiek tiesāts vēl viens Krūmiņam tuvs cilvēks – bijušais Latvenergo viceprezidents Aigars  Meļko, pie kura automašīnā atrada 146 tūkstošus. Pirmā tiesu instance pret Meļko bija  negaidīti maiga, un piesprieda tikai naudas sodus. Tiesa atrada   likuma iespēju pārkvalificēt smagos kukuļošanas pantus uz daudz maigāko  komerciālo  uzpirkšanu. Šo spriedumu rakstīja Orniņas kursa biedrene Rīgas rajona tiesas priekšsēdētāja Inese Siliņeviča.

Krūmiņa nosauktais lielākais Latvijas ļaunums – Šķēle un  Lembergs – ir bijušas  amatpersonas, un Krūmiņa izpratnē kukuļošanas  aizliegums attiecas vien uz viņiem, bet ne uzņēmējiem. Tāpēc viņš savu vainu nesaskata, vēsta raidījums.

Ref: 102.000.102.13675


Pievienot komentāru

Neatbalsta priekšlikumu par televīzijas kanālu rindošanu pēc ES oficiālajām valodām

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, trešdien, 23.maijā, izskatot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, neatbalsta priekšlikums par kanālu rindošanu telekomunikāciju operatoru pakās pēc Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Baltkrievija izbeidz «lācīšu strīdu» ar Zviedriju, ieceļ vēstnieku

Minska pēc sešus gadus ilgām nesaskaņām ar Zviedriju iecēlusi jauno Baltkrievijas vēstnieku Stokholmā, tā izbeidzot diplomātiskas nesaskaņas, ko 2012.gadā izraisīja demokrātiski noskaņotu rotaļu lācīšu nomešana virs Baltkrievijas.

Rekomendē pārnest nodokļu slogu no zemo algu saņēmējiem uz citām nodokļu bāzēm

Nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem Latvijā ir ticis samazināts, tomēr tas joprojām saglabājas augsts, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, norāda Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Apelācijas instances tiesa attaisno abus Krievijas pilsoņus un Lindermanu par incidentu Ādažu bāzē

Rīgas apgabaltiesa trešdien, 23.maijā, attaisnojusi abus Krievijas pilsoņus, kā arī prokrievisko aktīvistu Vladimiru Lindermanu, kuri bija apsūdzēti saistībā ar 2015.gada vasarā notikušo incidentu Nacionālo bruņoto spēku Ādažu bāzē.

RD neskata jautājumu par spēļu zāļu slēgšanu Rīgā, jo tas esot jārisina Saeimai

Rīgas dome ir noraidījusi opozīcijas deputāta Jura Juraša rosinājumu skatīt jautājumu par visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgas pilsētā. Koalīcija balsojumā par jautājuma iekļaušanu atturējās, opozīcija balsoja par, bet viens deputāts atturējās.

Nosaka pagaidu aizliegumu jaunai psihoaktīvai vielai, kas bīstama dzīvībai

No trešdienas, 23.maija, stājas spēkā Slimību profilakses un kontroles centra noteiktais pagaidu aizliegums jaunai psihoaktīvai vielai 3,4-metilenedioksi-U-47700 un tās saturošiem izstrādājumiem.

Nebanku kreditētāju kopējais kredītportfelis pērn pieaudzis par 16%

Nebanku kredītdevēju kopējais kredītportfelis pagājušajā gadā pieaudzis par 16% salīdzinājumā ar 2016.gadu, sasniedzot 612,21 miljonu eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2017.gadā.

Nopludināti latviešu valodas eksāmena – domraksta temati

Vidusskolā skolotāja nopludina latviešu valodas eksāmena domraksta tematus, ir sākts kriminālprocess, vēsta Valsts policijā.

No jūlija OIK fiksētā daļa elektroenerģijas lietotājiem saruks par 27,8%

No 1.jūlija obligātās iepirkumu komponentes fiksētā daļa visiem elektroenerģijas lietotājiem saruks par 27,8%, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Turcijā strauji pazeminās nacionālās valūtas vērtība

Turcijas nacionālā valūta lira nedēļas pirmajās dienās zaudējusi piecus procentus no tās vērtības pret Amerikas Savienoto Valstu dolāru. Politiskajā jomā Turcijā spēkā ir ārkārtas stāvoklis, un jūnijā gaidāmas ārkārtas parlamenta un prezidenta vēlēšanas.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā aprīlī palielinājies par 0,6%

Ražotāju cenu līmenis 2018.gada aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijas rūpniecībā palielinājies par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 1%, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,3%.

Gadu pirms Eiropas vēlēšanām par tās ieguvumiem pārliecināti 70% iedzīvotāju

Valsts dalība Eiropas Savienībā ir «laba lieta» – atbilstoši jaunākā Eiropas Parlamenta Eirobarometra pētījuma rezultātiem Latvijā tā uzskata 52% iedzīvotāju.

Igaunijas prezidente apmeklē Ukrainas austrumus, kur pastiprinājusies karadarbība

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) devusies oficiālā vizītē uz Ukrainu, kur iecerētas tikšanās ar augstākajām ukraiņu amatpersonām un arī joprojām kara plosītā Donbasa reģiona apmeklējums.

Rosina arī privātajās augstskolās un koledžās noteikt aizliegumu studijām krievu valodā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā.

Lauksaimnieki pieteikušies platību maksājumiem: saņemti 57 176 iesniegumi

Līdz šā gada 22.maijam Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā saņemti 57 176 iesniegumus platību maksājumiem bez kavējuma sankcijām. Platību maksājumiem vēl var pieteikties līdz 15.jūnijam, bet šajā gadījumā atbalstu samazina 1% apmērā par katru nokavēto darbadienu.

Tallinā populārāki kļūst diennakts lielveikali

Tallinā pieprasījumu pēc diennakts pārtikas veikaliem ievērojis Somijas lielveikalu tīkls Prisma, kam Igaunijas galvaspilsētā drīzumā būšot trīs mazumtirdzniecības vietas, kuras strādās cauru diennakti un septiņas dienas nedēļā.

Ašeradens: KP un SPRK apvienošana ir īstenojama; tas jāpaveic nākamajai valdībai

Konkurences padomes un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apvienošana ir īstenojama un tas jāpaveic nākamajai valdībai, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pieaug to uzņēmumu skaits, kuru darbinieki šķiro atkritumus

Noslēgusies AS Latvijas Zaļais punkts, biroja preču tirgotāja SIA Officeday Latvia un SIA Fazer Latvija kopīgā bateriju vākšanas kampaņa. Kampaņas astoņos mēnešos vairāk nekā 100 uzņēmumu savāca 1 104 kg izlietoto bateriju.

AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonu eiro

Latvijas Pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonus eiro, no kuriem 29,8 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

ASV atteiksies no banku kontroles noteikumiem, kas ieviesti dižķibeles laikā

Amerikas Savienotajam Valstīm tiecoties mīkstināt banku paškontroles un uzraudzības noteikumus, kas tika ieviesti globālās finanšu krīzes iespaidā, ASV Kongress atbalstījis stingro prasību mīkstināšanu.

Biržu indeksi krītas ASV un pieaug Eiropā, naftas cenas sarūk Ņujorkā un kāpj Londonā

ASV biržu indeksi otrdien, 22.maijā, kritušies, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa piezīmēm par tirdzniecību un ģeopolitiku.

Valsts kontrole: Valstī beidzot ir jāsakārto izdienas pensiju sistēma

Latvijā beidzot ir jāsakārto sensitīvā izdienas pensiju sistēma, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā Rīta Panorāma teic valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Izglītības komisija virza likumprojektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien, 22.maijā, lēmusi konceptuāli atbalstīt un virzīt izskatīšanai Saeimā jaunu likumprojektu Rīgas Latviešu biedrības nama atbalstam, ziņo Saeimas Preses dienests.

Cukerbergs EP atvainojas par Facebook lomu Cambridge Analytica skandālā

Facebook izpilddirektors Marks Cukerbergs Eiropas Parlamentā ir atvainojies par sociālā tīkla lomu lietotāju datu vākšanas skandālā ap uzņēmumu Cambridge Analytica un par atļaušanu sociālajā tīklā izplatīt viltus ziņas.

Patvaļīgi nocirstu koku vietā Rīgas vēsturiskajā centrā plāno likt iestādīt jaunus

Rīgas vēsturiskajā centrā esošas zemes īpašniekiem bojā gājuša vai patvaļīgi nocirsta koka vietā būs jāiestāda jauns, konceptuāli lēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija.

Jaunākie komentāri