bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 15.12.2017 | Vārda dienas: Jana, Johanna, Hanna
LatviaLatvija

Krūmiņš: Krastu par premjeru Lembergs «iegrūdis» kā «vienreizēju prezervatīvu»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 vērtējums, 1 balsojumi)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekspremjers Guntars Krasts

Runātīgajam uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam ir vīzija par Latviju, kas nebūtu tāda «sūdu bedre», kādā mēs pašlaik dzīvojot. Uzlabotās Latvijas modelis ir vienkāršs: Krūmiņš nopirks mums politiķus, tiesnešus un žurnālistus, likumiem visi uzspļausim vai, kā viņš – «uzdirsīsim», un dzīvosim labi – ja kādam vajadzēs naudu, paprasīs Krūmiņam, un viņš iedos, žurnālists Aivars Ozoliņš raksta portālā Ir.

«Patiesībā jau nekā jauna – Krūmiņš nav ne vienīgais, ne pirmais, kam šāds redzējums, viņš tikai runā par to daudz vairāk un vientiesīgāk nekā daži citi.

Krūmiņš otrdien Latvijas Televīzijā draudēja uzspridzināt KNAB, ja korupcijas apkarotāji ķersies klāt arī viņa meitai biznesmenei. Politiķiem viņš naudu gādājot, lai tie «kaut ko uzlabotu», tāpēc viņš neesot un nevarot būt vainīgs kukuļdošanā. «Tiesu sistēma mums ir ļoti vājā līmenī», bet viņš esot iedevis draudzenei tiesnesei 200 vai 300 tūkstošus eiro un dzīvokli, savukārt tiesas aizliegumam izbraukt no valsts «dirš virsū». «Esmu devis tik daudz kukuļu, ka es pat nezinu,» viņš nupat teica Ir žurnālistei un tad piedāvāja kukuli, lai žurnāls to nepublicē,» raksta Ozoliņš, piebilstot, ka tomēr Latvija kā Jūlijam Krūmiņam ērta sūdu bedre ir utopija.

Žurnāls Ir publicē visu Krūmiņa sacīto. KNAB viņu pašu ir aizturējis līdz ar vēl dažiem no «labajiem cilvēkiem», kuriem viņš devis naudu vai kā citādi palīdzējis.

(..) «Ir arī citi iemesli, kāpēc Krūmiņam nesanāks viņa ieskatā ideāla Latvija, kurā «Krūmiņš ir kārtīgs zēns», kas dod naudu «labajiem cilvēkiem», un viss notiek. Jo nauda ir vēl dažiem pašu ieskatā tikpat kārtīgiem zēniem, kuri arī grib justies saimnieki savā bedrē. Atejas Latvijas projektu konkurence ir sīva, kā Krūmiņš labi zina. Pirms sešiem gadiem viņš liecināja tiesā, ka Aivars Lembergs jeb «viens no lielākajiem zagļiem», kā Krūmiņš dēvē smagos noziegumos apsūdzēto ZZS bijušo «premjerministra kandidātu», Saeimas deputātiem vedis naudu «ar čemodāniem». Pavisam cits mērogs nekā viņa paša labdarībai.

Turklāt Lembergs pats «tik zemu nenolaidās», čemodānus veduši «pastnieki», kuru skaitā bijis arī Krūmiņš: «Man Ventspilī iedeva naudu – 70 tūkstošus -, lai es 50 tūkstošus atdodu [TB/LNNK bijušajam «pelēkajam kardinālam» Normundam] Lakučam.» Guntaru Krastu par premjerministru Lembergs «iegrūdis» kā «vienreizēju prezervatīvu», lai izdara vienu vienīgu darbu – paraksta Ventspils naftas privatizācijas jeb «nozagšanas» papīrus, Krūmiņš tagad stāsta.

Ja Lembergam tagad iedošot kādus piecus vai desmit gadus, tad jau nākamajā dienā «viņam būs amnestija» – šāds pareģojums LTV 1:1 intervijā no neskūta Krūmiņa slimnīcas gultā varbūt Ventspils sārtvaidzim tomēr nešķita optimistisks. Piecus vai desmit gadus?! Un ja nu «amnestija» nenotiek vai aizkavējas? Turīgiem ļaudīm, bet it īpaši politiķiem konflikts ar likumu parasti atstāj ātru un īpaši sliktu iespaidu uz veselību, un Lembergs 2007.gadā pēc trīs mēnešiem cietumā izskatījās daudz vecāks nekā šodien, gandrīz kā Krūmiņš pašlaik gultā,» vēsta Ir.

«Man neļāva neko darīt,» Krūmiņš kreņķējas. Otrs Latvijas «likumīgais zaglis» Andris Šķēle esot parūpējies, lai viņš nevar uzbūvēt Man – Tess termināli Kundziņsalā, kaut gan viņš esot bijis ar mieru maksāt kukulī divus miljonus latu, taču tikai pēc projekta pabeigšanas, nevis pirms sākšanas, kā bija pieprasījis Šķēles «mazais krupis» Edmunds Krastiņš, kas tolaik strādāja Rīgas domē.

Nepārvarama vara vismaz Krūmiņam bija arī Andris Ameriks un Nils Ušakovs.

Viņa kopā savestie Sudrabas finansētāji, Rīgas brīvostas «sešdesmit stividori», meklējuši starpniekus, nevis ziedojuši viņas partijai paši tāpēc, ka tad viņu «saimnieki» Rīgas domē un brīvostā būtu atņēmuši viņiem darbu.

Tomēr Krūmiņš kaut ko savas Latvijas bedres labā centies darīt. Uzzinām, ka tieši viņš esot pierunājis bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri pievienoties Sudrabas jeb «vienas no labākajām Tautas kontroles vadītājām», kā viņš dēvē bijušo valsts kontrolieri, taisītajai partijai. Pierunājis arī bijušo Uzņēmumu reģistra vadītāju, pēc tam Satversmes komentētāju un mēra Trukšņa padomnieku Ringoldu Balodi un viņu partijas biedru Romānu Mežecki balsot par Raimondu Vējoni prezidenta vēlēšanās. Un finansējis ZZS «vecenes ar pautiem» Ivetas Grigules Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņu.

Vēl – spēlējis zoli ar maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, dīrājis mežacūku ar bijušo Valsts prezidentu Andri Bērziņu, ieteicis uzņēmējai Tatjanai Okladņikovai «obligāti» pārskaitīt ZZS «kaut kādu summu», ja grib kaut ko būvēt Jūrmalā. Pašlaik raksta grāmatu. Un ir gatavs samaksāt par nepazīstamas tantiņas pirkumiem vai aizvest kādu uz veikalu, lai nopērk sev kleitu un ko vien vēlas, bet draudzenei tiesnesei varot iedot tik naudas, cik viņa var aiznest. Tad nu «man no 90.gadiem kādi divi miljoni parādnieku klejo pa pasauli». Tātad laikam visi Latvijas iedzīvotāji, vismaz tie, kuri nespējot uzturēt ģimeni. «Tur ir jādod – gribi negribi. Un viņiem ir jāņem,» Krūmiņš izstāsta savu pasaules uzskatu žurnālam Ir.

«Var neticēt Krūmiņa solījumam, ka viņš ielikšot KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku par sētnieku savā īpašumā Baltezerā, «lai visi redz, kā viņš pie manis slauka grīdas». Var neticēt arī Lemberga pārsteidzošajai teorijai, ka Trukšņa un citu aizturēšanas mērķis esot nepieļaut Streļčenoka atkārtotu iecelšanu amatā. (Pirms tam klīda minējumi, ka, tieši otrādi, KNAB jau labu laiku izmeklēto lietu Streļčenoks aktivizējis tagad, jo sapratis, ka viņam vairs nav ZZS atbalsta.) Tomēr grūti noticēt, ka «politiskā elite» un valsts augstākie vadītāji nezina, kā Krūmiņš, Lembergs vai Šķēle kārto «valsts lietas».

(..) Nudien, Lembergs no Latvijas rietumiem jau gadiem ilgi ir tiesā ar smagām apsūdzībām, tomēr par viņa atkāpšanos no amata ZZS pat nav iepīkstējusies.

Premjerministra partijas pienākumi «zaļajiem zemniekiem», protams, patīk, taču atbildība kļūst arvien nepanesamāka. Izmeklēšanā var atklāties arī tiesā pierādāmas «labo cilvēku» un viņu lēmumu pirkšanas rutīnas detaļas. Taču jau tagad var secināt, ka Latvijas kā sūdu bedres projekts «kārtīgajiem zēniem» īsti nesanāk, pat ja paši sūdos līdz ausīm,» raksta Ozoliņš.

Ref: 102.000.102.13678


Pievienot komentāru

  1. oga teica:

    tas ir apbrīnojami, kā vienam cilvēkam var šitā sakāpt galvā…

    +1 0 -1 0

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.

Ļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumus

Konkurences padome atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus.

Pieņemta kārtība lauksaimniecības zemes nomai ar izpirkuma tiesībām

Likuma Par zemes privatizāciju lauku apvidos normas paredz, ka no 2018.gada 1.janvāra pašvaldības, kuru īpašumā ir neapbūvēta lauksaimniecības zeme, to var nodot nomā ar izpirkuma tiesībām uz laiku līdz 12 gadiem fiziskām personām, kurām nepieder lauksaimniecības zeme, par nomas maksu 4,5% no zemes kadastrālās vērtības.

Cīņā par mazākumtautību skolām krievu skolu aizstāvji sola rīkot referendumu

Krievu skolu aizstāvji sola organizēt referendumu par mazākumtautību izglītības iestāžu autonomiju, tā protestā pret pāreju uz izglītību latviešu valodā stāstījis Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.

Uz Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa amatu tiks sludināts atklāts konkurss

Piektdien, 15.decembrī, beidzas līdzšinējā Latvijas Nacionālā teātra valdes locekļa Ojāra Rubeņa darbības pilnvaru termiņš. Uz vakanto valdes locekļa amatu 2018.gada sākumā Kultūras ministrija sludinās atklātu konkursu.

Eirozonas ekonomika augusi straujāk nekā gaidīts, lēš Eiropas Centrālā banka

Eiropas Centrālā banka ir paaugstinājusi savas ekonomiskās izaugsmes prognozes saistībā ar eirozonā ietilpstošo valstu tautsaimniecības augšupejas paātrināšanos.