bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Krūmiņš: Krastu par premjeru Lembergs «iegrūdis» kā «vienreizēju prezervatīvu»

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(+1 no 1)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ekspremjers Guntars Krasts

Runātīgajam uzņēmējam Jūlijam Krūmiņam ir vīzija par Latviju, kas nebūtu tāda «sūdu bedre», kādā mēs pašlaik dzīvojot. Uzlabotās Latvijas modelis ir vienkāršs: Krūmiņš nopirks mums politiķus, tiesnešus un žurnālistus, likumiem visi uzspļausim vai, kā viņš – «uzdirsīsim», un dzīvosim labi – ja kādam vajadzēs naudu, paprasīs Krūmiņam, un viņš iedos, žurnālists Aivars Ozoliņš raksta portālā Ir.

«Patiesībā jau nekā jauna – Krūmiņš nav ne vienīgais, ne pirmais, kam šāds redzējums, viņš tikai runā par to daudz vairāk un vientiesīgāk nekā daži citi.

Krūmiņš otrdien Latvijas Televīzijā draudēja uzspridzināt KNAB, ja korupcijas apkarotāji ķersies klāt arī viņa meitai biznesmenei. Politiķiem viņš naudu gādājot, lai tie «kaut ko uzlabotu», tāpēc viņš neesot un nevarot būt vainīgs kukuļdošanā. «Tiesu sistēma mums ir ļoti vājā līmenī», bet viņš esot iedevis draudzenei tiesnesei 200 vai 300 tūkstošus eiro un dzīvokli, savukārt tiesas aizliegumam izbraukt no valsts «dirš virsū». «Esmu devis tik daudz kukuļu, ka es pat nezinu,» viņš nupat teica Ir žurnālistei un tad piedāvāja kukuli, lai žurnāls to nepublicē,» raksta Ozoliņš, piebilstot, ka tomēr Latvija kā Jūlijam Krūmiņam ērta sūdu bedre ir utopija.

Žurnāls Ir publicē visu Krūmiņa sacīto. KNAB viņu pašu ir aizturējis līdz ar vēl dažiem no «labajiem cilvēkiem», kuriem viņš devis naudu vai kā citādi palīdzējis.

(..) «Ir arī citi iemesli, kāpēc Krūmiņam nesanāks viņa ieskatā ideāla Latvija, kurā «Krūmiņš ir kārtīgs zēns», kas dod naudu «labajiem cilvēkiem», un viss notiek. Jo nauda ir vēl dažiem pašu ieskatā tikpat kārtīgiem zēniem, kuri arī grib justies saimnieki savā bedrē. Atejas Latvijas projektu konkurence ir sīva, kā Krūmiņš labi zina. Pirms sešiem gadiem viņš liecināja tiesā, ka Aivars Lembergs jeb «viens no lielākajiem zagļiem», kā Krūmiņš dēvē smagos noziegumos apsūdzēto ZZS bijušo «premjerministra kandidātu», Saeimas deputātiem vedis naudu «ar čemodāniem». Pavisam cits mērogs nekā viņa paša labdarībai.

Turklāt Lembergs pats «tik zemu nenolaidās», čemodānus veduši «pastnieki», kuru skaitā bijis arī Krūmiņš: «Man Ventspilī iedeva naudu – 70 tūkstošus -, lai es 50 tūkstošus atdodu [TB/LNNK bijušajam «pelēkajam kardinālam» Normundam] Lakučam.» Guntaru Krastu par premjerministru Lembergs «iegrūdis» kā «vienreizēju prezervatīvu», lai izdara vienu vienīgu darbu – paraksta Ventspils naftas privatizācijas jeb «nozagšanas» papīrus, Krūmiņš tagad stāsta.

Ja Lembergam tagad iedošot kādus piecus vai desmit gadus, tad jau nākamajā dienā «viņam būs amnestija» – šāds pareģojums LTV 1:1 intervijā no neskūta Krūmiņa slimnīcas gultā varbūt Ventspils sārtvaidzim tomēr nešķita optimistisks. Piecus vai desmit gadus?! Un ja nu «amnestija» nenotiek vai aizkavējas? Turīgiem ļaudīm, bet it īpaši politiķiem konflikts ar likumu parasti atstāj ātru un īpaši sliktu iespaidu uz veselību, un Lembergs 2007.gadā pēc trīs mēnešiem cietumā izskatījās daudz vecāks nekā šodien, gandrīz kā Krūmiņš pašlaik gultā,» vēsta Ir.

«Man neļāva neko darīt,» Krūmiņš kreņķējas. Otrs Latvijas «likumīgais zaglis» Andris Šķēle esot parūpējies, lai viņš nevar uzbūvēt Man – Tess termināli Kundziņsalā, kaut gan viņš esot bijis ar mieru maksāt kukulī divus miljonus latu, taču tikai pēc projekta pabeigšanas, nevis pirms sākšanas, kā bija pieprasījis Šķēles «mazais krupis» Edmunds Krastiņš, kas tolaik strādāja Rīgas domē.

Nepārvarama vara vismaz Krūmiņam bija arī Andris Ameriks un Nils Ušakovs.

Viņa kopā savestie Sudrabas finansētāji, Rīgas brīvostas «sešdesmit stividori», meklējuši starpniekus, nevis ziedojuši viņas partijai paši tāpēc, ka tad viņu «saimnieki» Rīgas domē un brīvostā būtu atņēmuši viņiem darbu.

Tomēr Krūmiņš kaut ko savas Latvijas bedres labā centies darīt. Uzzinām, ka tieši viņš esot pierunājis bijušo Satversmes tiesas priekšsēdētāju Gunāru Kūtri pievienoties Sudrabas jeb «vienas no labākajām Tautas kontroles vadītājām», kā viņš dēvē bijušo valsts kontrolieri, taisītajai partijai. Pierunājis arī bijušo Uzņēmumu reģistra vadītāju, pēc tam Satversmes komentētāju un mēra Trukšņa padomnieku Ringoldu Balodi un viņu partijas biedru Romānu Mežecki balsot par Raimondu Vējoni prezidenta vēlēšanās. Un finansējis ZZS «vecenes ar pautiem» Ivetas Grigules Eiroparlamenta vēlēšanu kampaņu.

Vēl – spēlējis zoli ar maksātnespējas administratoru Māri Sprūdu, dīrājis mežacūku ar bijušo Valsts prezidentu Andri Bērziņu, ieteicis uzņēmējai Tatjanai Okladņikovai «obligāti» pārskaitīt ZZS «kaut kādu summu», ja grib kaut ko būvēt Jūrmalā. Pašlaik raksta grāmatu. Un ir gatavs samaksāt par nepazīstamas tantiņas pirkumiem vai aizvest kādu uz veikalu, lai nopērk sev kleitu un ko vien vēlas, bet draudzenei tiesnesei varot iedot tik naudas, cik viņa var aiznest. Tad nu «man no 90.gadiem kādi divi miljoni parādnieku klejo pa pasauli». Tātad laikam visi Latvijas iedzīvotāji, vismaz tie, kuri nespējot uzturēt ģimeni. «Tur ir jādod – gribi negribi. Un viņiem ir jāņem,» Krūmiņš izstāsta savu pasaules uzskatu žurnālam Ir.

«Var neticēt Krūmiņa solījumam, ka viņš ielikšot KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku par sētnieku savā īpašumā Baltezerā, «lai visi redz, kā viņš pie manis slauka grīdas». Var neticēt arī Lemberga pārsteidzošajai teorijai, ka Trukšņa un citu aizturēšanas mērķis esot nepieļaut Streļčenoka atkārtotu iecelšanu amatā. (Pirms tam klīda minējumi, ka, tieši otrādi, KNAB jau labu laiku izmeklēto lietu Streļčenoks aktivizējis tagad, jo sapratis, ka viņam vairs nav ZZS atbalsta.) Tomēr grūti noticēt, ka «politiskā elite» un valsts augstākie vadītāji nezina, kā Krūmiņš, Lembergs vai Šķēle kārto «valsts lietas».

(..) Nudien, Lembergs no Latvijas rietumiem jau gadiem ilgi ir tiesā ar smagām apsūdzībām, tomēr par viņa atkāpšanos no amata ZZS pat nav iepīkstējusies.

Premjerministra partijas pienākumi «zaļajiem zemniekiem», protams, patīk, taču atbildība kļūst arvien nepanesamāka. Izmeklēšanā var atklāties arī tiesā pierādāmas «labo cilvēku» un viņu lēmumu pirkšanas rutīnas detaļas. Taču jau tagad var secināt, ka Latvijas kā sūdu bedres projekts «kārtīgajiem zēniem» īsti nesanāk, pat ja paši sūdos līdz ausīm,» raksta Ozoliņš.

Ref: 102.000.102.13678


Pievienot komentāru

  1. oga teica:

    tas ir apbrīnojami, kā vienam cilvēkam var šitā sakāpt galvā…

    +1 0 -1 0

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.