bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 04.12.2016 | Vārda dienas: Baiba, Barba, Barbara
LatviaLatvija

Kučinskis kategoriski norobežojas no Grigules rīcības un mudina to izvērtēt

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidents Māris Kučinskis medijiem izplatītajā paziņojumā norāda, ka norobežojas no Latviju pārstāvošās Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ivetas Grigules rīcības, balsojot pret EP pieņemto rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju īstenoto propagandu.

Kučinskis uzsver, ka par nožēlu deputātes Grigules balsojums neatspoguļo Latvijas pozīciju stratēģiskās komunikācijas jautājumā, kas pēdējos gados ir kļuvis par vienu no aktuālākajiem jautājumiem gan ārpolitikā, gan arī iekšpolitikā.  «Vienmēr esam uzvēruši, ka mums pašiem, tāpat arī  Eiropas Savienībai (ES) un NATO ir jāstiprina kapacitātes stratēģiskās komunikācijas jomā. Un konkrēti par ES darbībām – vēl vairāk –  uzskatu, ka EU EAST StratCom Task Force operatīvā grupa ir jāpaplašina. Cīņa pret propagandu un demagoģiju būs efektīva vienīgi tad, ja darbosimies kopā ar saviem partneriem ES un NATO,» tā Kučinskis.

Cīņa pret propagandu un stratēģiskās komunikācijas nozīme ir atspoguļota gan Valsts Aizsardzības  koncepcijā, gan arī Kučinska valdības deklarācijā, informē Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars.

«Deputātes Grigules rīcība – apzināta, vai nekompetenta, ir pretrunā ar mūsu valsts  interesēm, un no tās es kategoriski norobežojos,» uzsver Ministru prezidents.

Tāpat viņš aicina Zaļo un zemnieku savienības sastāvā esošās Latvijas Zemnieku savienības biedrus izvērtēt deputātes Grigules rīcību.

Kā zināms, EP deputāte Grigule no ZZS kopā ar politiķiem Andreju Mamikinu un Tatjanu Ždanoku nobalsojusi pret EP pieņemto rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju īstenoto propagandu.

Kā liecina balsojuma rezultāti, Grigule, Mamikins un Ždanoka ir vienīgie Latvijas pārstāvētie EP deputāti, kuri nav atbalstījuši rezolūciju, kurā EP iesaka stiprināt nelielo «stratēģiskās komunikācijas» darba grupu un vairāk ieguldīt izpratnes veicināšanā, izglītošanā, tiešsaistes un vietējos medijos, pētnieciskajā žurnālistikā un informācijas lietotprasmē.

Vaicāta par šāda balsojuma iemeslu, Grigule aģentūrai LETA skaidroja, ka tam bija vairāki iemesli. «Tad, kad EP būs gana drosmīgs paskatīties acīs realitātei, kad beigs piemērot dubultstandartus savās attieksmēs pret dažādiem jautājumiem un valstīm, kad būs deklarācijas gan par ASV paveiktajiem «labajiem darbiem», gan par lielo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu «varoņdarbiem», kad EP beidzot atbalstīs aizliegumu ES dalībvalstīm nodarboties ar ieroču tirdzniecību, tai skaitā ar dažādos konfliktos iesaistītām trešajām valstīm, tad arī atbalstīšu šādas deklarācijas, kāda vakar ar minimālu pārsvaru tika pieņemta EP,» skaidroja politiķe, piebilstot, ka balsotāju «par» esot bijis krietni mazāk par 50% no zālē klātesošajiem deputātiem.

Par minēto rezolūciju balsoja Krišjānis Kariņš, Artis Pabriks, kā arī Sandra Kalniete, kura jau iepriekš EP diskusijās aicināja nekavējoties un būtiski palielināt resursus, kas paredzēti šim uzdevumam, lai cīnītos pret tiem miljardiem propagandas dolāru, kurus tērē Krievijas prezidenta Vladimira Putina aģentūras. Balsojumā gan nav piedalījusies deputāte Inese Vaidere un politiķis Roberts Zīle.

Salīdzinājumam, no Lietuvas pārstāvētajiem EP deputātiem pret minēto rezolūciju balsojuši divi deputāti, bet viens balsojumā nav piedalījies. Pārējie balsojuši par rezolūciju. Tikmēr Igaunijas pārstāvētie balsoja par rezolūciju, izņemot vienu politiķi, kura jau iepriekš sastrādājusies ar Mamikinu.

BNN jau rakstīja, ka rezolūcijā uzsvērts, ka ES jānovērš dezinformācijas kampaņas un propaganda no tādām valstīm kā Krievija un nevalstiskajiem grupējumiem kā Islāma valsts jeb ISIS, Al-Qaeda un citām vardarbīgām džihādistu teroristu organizācijām. Ziņojumā norādīts, ka naidīgā propaganda pret ES un tās dalībvalstīm cenšas sagrozīt patiesību, sēt šaubas, šķelt dalībvalstis, panākt stratēģisku plaisu starp ES un tās partneriem Ziemeļamerikā, paralizēt lēmumu pieņemšanas procesu, diskreditēt ES iestādes un raisīt bailes un nedrošību ES iedzīvotāju vidū.

Tāpat EP deputāti brīdina, ka Kremlis ir pastiprinājis savu propagandu pret ES kopš Krimas aneksijas un īstenotā hibrīdkara Donbasā. Viņi atzīst, ka Krievija izmanto dažādus rīkus un instrumentus, piemēram, domnīcas un īpašus fondus, īpašas iestādes, daudzvalodu televīzijas kanālus, pseido ziņu aģentūras un multimediju dienestus, sociālos medijus un interneta «troļļus», lai apstrīdētu demokrātiskās vērtības, šķeltu Eiropu, gūtu vietējo atbalstu un radītu priekšstatu par nestabilām valstīm ES austrumu kaimiņvalstīs.

Ziņojumā uzsvērts, ka «Kremlis finansē politiskās partijas un citas organizācijas, kas darbojas ES», kā arī pausta nožēla par Krievijas sniegto atbalstu pret ES vērstiem spēkiem, īpaši galēji labējām partijām un populistu spēkiem.

Ņemot vērā, ka ES un tās iedzīvotāji ir galvenais Islāma valsts mērķis, EP deputāti aicina ES dalībvalstis ciešāk sadarboties, lai pasargātu sabiedrību, īpaši jauniešus, no vervēšanas un lai palielinātu to noturību pret radikalizāciju. Viņi arī aicina izstrādāt naratīvu, ko izmantot pret Islāma valsts vēstījumu, tostarp palielinot tādu neradikālu musulmaņu garīgo līderu, kurus respektē un kuriem uzticas, un kuru statuss ļauj ticami deleģitimizēt Islāma valsts propagandu, iespējas un atpazīstamību.

Savukārt, lai novērstu pret ES vērstās kampaņas, EP deputāti aicina investēt izpratnes veidošanā, izglītībā, tiešsaistes un vietējos plašsaziņas līdzekļos, pētnieciskajā žurnālistikā un informācijas lietotprasmju attīstībā, lai sniegtu iedzīvotājiem spēju kritiski analizēt plašsaziņas līdzekļu saturu. Vienlīdz svarīgi ir arī pielāgot ziņojumus un komunikāciju konkrētiem reģioniem, tostarp piekļuvi informācijai vietējās valodās, teikts rezolūcijas projektā.

Tāpat ziņojumā arī uzsvērts, ka jāpadziļina ES un NATO sadarbība stratēģiskās komunikācijas jomā, kā arī aicināts stiprināt ES stratēģisko komunikāciju darba grupu un rīkoties, lai palielinātu atbalstu plašsaziņas līdzekļu brīvībai ES kaimiņvalstīs.

Rezolūciju pieņēma ar 304 balsīm «par», 179 «pret» un 208 atturoties.

Ref: 102.000.102.13991


Pievienot komentāru

FOTO: Ieguldot 3,3 miljonus eiro, K-rauta pārtop par K Senukai

Baltijas valstīs lielāko būvniecības, remonta un sadzīves preču tīklu pārvaldošā kompānija Kesko Senukai piektdien, 2.decembrī, Rīgā, Lucavsalas ielā, atklājusi Latvijā pirmo jaunās koncepcijas tīkla iepirkšanās centru K Senukai, kurā ieguldītas 3,3 miljonus eiro lielas investīcijas.

Deputāti nākamā gada budžetā «savējo projektiem» izdāļājuši rekordlielu summu

Valsts budžeta nauda, kura sadalīta nevis atbilstoši nozaru politikas prioritātēm, bet izdabājot politiķu vēlmēm un dažādu organizāciju lobijam, šogad sasniegusi rekordlielus apmērus - 2017.gada budžetā tā izdalīti 27,9 miljoni eiro, balstoties uz veiktajiem aprēķiniem.

Kritušies ienākumi no ārvalstu ceļotāju viesošanās Latvijā

Šā gada trešajā ceturksnī tekošais konts Latvijā veidoja 93,4 miljonu eiro pārpalikumu jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

airBaltic pārdos Boeing 737 lidmašīnas, nomainot tās pret Bombardier CS300

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, pakāpeniski atjaunojot floti ar Kanādas Bombardier ražotājām CS300 lidmašīnām, pārdos Boeing 737 lidmašīnas, norāda lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.

Pētījums: No Lietuvas drīzumā emigrēs miljonais iedzīvotājs

Lietuvas statistiķi aplēsuši, ka katru dienu ar mērķi meklēt labāku dzīvi Skandināvijā un Rietumeiropā lidmašīnās sēžas ap 120 lietuviešu. Aplēses liecina, ka 2016.gadā emigrācijas vilnis pastiprinājies un decembrī valsti varētu pamest 1 000 000. lietuvietis kopš valsts iestāšanās Eiropas Savienībā.

Aktīvo vēlētāju skaits pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām turpina sarukt

Nākamā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīties plāno 47% balsstiesīgo pilsoņu, liecina pētījumu centra SKDS pēc Centrālās vēlēšanu komisijas pasūtījuma šā gada novembrī veiktā vēlētāju aptauja.

Trīs Eiropas lielpilsētās plāno aizliegt auto ar dīzeļdzinējiem

Meklējot iespējas uzlabot gaisa kvalitāti, Parīzes, Madrides un Atēnu mēri 1.decembrī pauduši apņēmību panākt dīzeļmotoru vieglo un kravas automašīnu aizliegumu šajās pilsētās līdz nākamās desmitgades vidum.

Igaunijā uz pēkšņām militārām mācībām izsauc 300 rezervistus

Igaunijas valdība 1.decembrī pieņēmusi rīkojumu sarīkot pēkšņas militāras mācības, lai pārbaudītu rezervistu spēju būt kaujas gatavībā 24 stundu laikā.

BATL: Tranzītnozares potenciāls ir milzīgs, bet ne līdz galam izmantots

Biedrība Baltijas asociācija – transports un loģistika pauž gandarījumu, ka sadarbībā ar SIA LDZ Loģistika un Transporta un sakaru institūtu ir uzsākts reāls un konstruktīvs darbs pie Latvijas transporta un loģistikas, tajā skaitā tranzīta nozares stratēģijas izstrādes.

Olands negaidīti atsakās no atkārtotas kandidēšanas

Francijas prezidents Fransuā Olands 1.decembrī negaidīti paziņojis, ka nekandidēs uz otro amata pilnvaru termiņu.

Latvijā gaidāmas sniegotas brīvdienas

Pirmās decembra dienas Latvijā aizritēs nelielu ciklonu ietekmē, tādēļ daudzviet gaidāmi nokrišņi, pārsvarā sniegs un slapjš sniegs, vien jūras piekrastē iespējams arī lietus. Vietām veidosies neliels apledojums un intensīvas snigšanas laikā būs pasliktināta redzamība.

Pieaudzis ar kuģiem un lidmašīnām pārvadāto pasažieru skaits

Šā gada trešajā ceturksnī ar sabiedrisko transportu pārvadāti 59,7 miljoni pasažieru, kas ir par 2,2% jeb 1,3 miljoniem mazāk nekā 2015.gada 3.ceturksni.

Kritušies kravu pārvadājumi un sarucis kravu apgrozījums ostās

Šā gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, ar sauszemes un cauruļvadu transportu pārvadāto kravu apjoms ir samazinājies par 1,8 miljoniem tonnu jeb 5,5%. Būtiskākais pārvadāto kravu kritums par 2,3 miljoniem tonnu jeb 18,9% bija dzelzceļa transportā.

ES 2017.gada budžetā lielāks atbalsts jaunatnei un iniciatīvām izaugsmei

Nākamā gada Eiropas Savienības budžetā Eiropas Parlamenta deputāti nodrošinājuši lielāku atbalstu jauniešiem bez darba un Erasmus+, kā arī iniciatīvām mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, transporta infrastruktūras projektiem un izpētei. ES 2017.gada saistību daļa noteikta 157,8578 miljardu eiro, bet maksājumu daļa - 134,49 miljardu eiro apjomā.

Uzturlīdzekļu nemaksātājiem varēs liegt izmantot autovadītāja tiesības

Vecākiem - parādniekiem -, kuri nenodrošina saviem bērniem minimālo uzturlīdzekļu apjomu, varēs liegt izmantot transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas tiesības, paredz ceturtdien, 1.decembrī, trešajā lasījumā Saeimas atbalstītais jaunais Uzturlīdzekļu garantiju fonda likums.

Nāk klajā ar svētku kalendāru, veltītu ES visvairāk meklētiem noziedzniekiem

Eiropas Savienības policijas dienests Eiropols līdz ar svētku mēneša sākumu nācis klajā ar savu Ziemassvētku kalendāru, kurā katru dienu līdz 23.decembrim, tiks pievērsta uzmanība vienam no Eiropas visvairāk meklētajiem noziedzniekiem. Kalendāra pirmais antivaronis ir 60 gadus austriešu bēguļotājs Tibors Foko, kuru meklē par prostitūtas slepkavību 1986.gada. Viņam piespriests mūža ieslodzījums.

Vējonis izšķīries NBS komandiera amatam virzīt Kalniņa kandidatūru

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izšķīries Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam virzīt NBS Apvienotā štāba priekšnieka Leonīda Kalniņa kandidatūru, kuru jau iepriekš ieteica aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis.

Šovasar pie administratīvās atbildības saukti desmit deputāti

No šī gada 14.jūnija līdz 1.septembrim pie administratīvās atbildības saukti desmit Saeimas deputāti. Par to Saeimai ceturtdien, 1.decembrī, ziņojumu sniedza Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs.

Eksperts: Latvijas nekustamā īpašuma tirgus šobrīd ir «slims»

Medicīniskos terminos izsakoties, Latvijas nekustamā īpašuma tirgus pašlaik ir slims. Tas būs vesels tikai tad, ja visi darījumi notiks par reālu tirgus cenu, bet tie, kuru gaidas ir pārvērtētas, - atbirs. Tā uzskata NĪ jomas speciālists, Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedrs, SIA Real Estate Jurmala valdes loceklis Igors Daņiļevičs, sakot, ka īpašumu tirgum un tajā strādājošajiem jāpieņem šī diagnoze, jāsauc lietas īstajos vārdos un «jāizslimo vīruss», lai atgrieztos ar jauniem spēkiem un jaunu pieredzi.

Igaunijas koalīcija distancējas no valdošai partijai izvirzītām apsūdzībām

Igaunijas premjerministra vadītās Centra partijas koalīcijas partneri - sociāldemokrāti un partija Par Tēvzemi un Res Publica apvienība – norobežojušies no šonedēļ valdošajai partijai izvirzītajām apsūdzībām par nelikumīgu politisko ziedojumu pieņemšanu.

No šodienas automašīnām obligāti jābūt aprīkotām ar ziemas riepām

No ceturtdienas, 1.decembra, visām automašīnām un autobusiem, kuru pilna masa nepārsniedz 3,5 tonnas, Latvijā ir obligāti jābūt aprīkotām ar ziemas riepām, nosaka ceļu satiksmes noteikumi.

Junkers: Eiropai ir degošs pienākums parūpēties par savu aizsardzību

Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers šonedēļ norādījis, ka Eiropai ir pašai jāparūpējas par savu aizsardzību, jo sevišķi kontekstā, kādu radījis Amerikas Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu iznākums. Viņaprāt, Eiropas Savienībai ir tikai divas sava vārda cienīgas armijas, un, ja Lielbritānija bloku pametīs, palikšot viena – Francijas.

Premjers: Latvijas ekonomikas izaugsme nav tik strauja, kā cerēts 2015.gada nogalē

«Vērtējot tautsaimniecības izaugsmes dinamiku 2016. gadā, mēs sastopamies ar krasi atšķirīgiem vērtējumiem. No vienas puses, ir pozitīva statistika, kas liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme turpinās. Tā nav tik strauja, kā tika cerēts 2015. gada nogalē, tomēr tā nav apstājusies, un tiek prognozēts, ka izaugsme turpināsies arī turpmākajos gados. Pirms dažām dienām publiskajā telpā izskanēja vairāku lielāko banku ekspertu viedoklis, ka nākamajā gadā algu pieaugums Latvijā paātrināsies, un es to vistiešākajā veidā saistu ar valdības pieņemtajiem lēmumiem un Saeimas apstiprināto valsts budžetu 2017. gadam,» norāda premjers Māris Kučinskis.

Somijas premjerministram pārmet vēršanos pret preses brīvību

Somijas premjerministrs Juha Sipile noraidījis pārmetumus, ka viņš mēģinājis ietekmēt to, kā prese atspoguļo pārmetumus viņam un viņa ģimenei.

OPEC vienojas samazināt naftas ieguves jaudas pirmoreiz kopš 2008.gada

Naftas eksportētājvalstu organizācijā ietilpstošās valstis 30.novembrī, pirmoreiz astoņu gadu laikā, vienojušās samazināt jēlnaftas ieguves apjomu, lai panāktu naftas cenas kāpumu. Organizācijas priekšsēdētājs Muhameds Bins Salehs Alsada paustaudis, ka, sākot no janvāra, tiks ieviests ieguves apjuma samazinājums par 1,2 miljoniem barelu dienā.