bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 20.09.2017 | Vārda dienas: Marianna, Ginters, Guntra
LatviaLatvija

Kučinskis kategoriski norobežojas no Grigules rīcības un mudina to izvērtēt

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidents Māris Kučinskis medijiem izplatītajā paziņojumā norāda, ka norobežojas no Latviju pārstāvošās Eiropas Parlamenta (EP) deputātes Ivetas Grigules rīcības, balsojot pret EP pieņemto rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju īstenoto propagandu.

Kučinskis uzsver, ka par nožēlu deputātes Grigules balsojums neatspoguļo Latvijas pozīciju stratēģiskās komunikācijas jautājumā, kas pēdējos gados ir kļuvis par vienu no aktuālākajiem jautājumiem gan ārpolitikā, gan arī iekšpolitikā.  «Vienmēr esam uzvēruši, ka mums pašiem, tāpat arī  Eiropas Savienībai (ES) un NATO ir jāstiprina kapacitātes stratēģiskās komunikācijas jomā. Un konkrēti par ES darbībām – vēl vairāk –  uzskatu, ka EU EAST StratCom Task Force operatīvā grupa ir jāpaplašina. Cīņa pret propagandu un demagoģiju būs efektīva vienīgi tad, ja darbosimies kopā ar saviem partneriem ES un NATO,» tā Kučinskis.

Cīņa pret propagandu un stratēģiskās komunikācijas nozīme ir atspoguļota gan Valsts Aizsardzības  koncepcijā, gan arī Kučinska valdības deklarācijā, informē Ministru prezidenta preses sekretārs Andrejs Vaivars.

«Deputātes Grigules rīcība – apzināta, vai nekompetenta, ir pretrunā ar mūsu valsts  interesēm, un no tās es kategoriski norobežojos,» uzsver Ministru prezidents.

Tāpat viņš aicina Zaļo un zemnieku savienības sastāvā esošās Latvijas Zemnieku savienības biedrus izvērtēt deputātes Grigules rīcību.

Kā zināms, EP deputāte Grigule no ZZS kopā ar politiķiem Andreju Mamikinu un Tatjanu Ždanoku nobalsojusi pret EP pieņemto rezolūciju saistībā ar cīņu pret Krievijas un teroristisko organizāciju īstenoto propagandu.

Kā liecina balsojuma rezultāti, Grigule, Mamikins un Ždanoka ir vienīgie Latvijas pārstāvētie EP deputāti, kuri nav atbalstījuši rezolūciju, kurā EP iesaka stiprināt nelielo «stratēģiskās komunikācijas» darba grupu un vairāk ieguldīt izpratnes veicināšanā, izglītošanā, tiešsaistes un vietējos medijos, pētnieciskajā žurnālistikā un informācijas lietotprasmē.

Vaicāta par šāda balsojuma iemeslu, Grigule aģentūrai LETA skaidroja, ka tam bija vairāki iemesli. «Tad, kad EP būs gana drosmīgs paskatīties acīs realitātei, kad beigs piemērot dubultstandartus savās attieksmēs pret dažādiem jautājumiem un valstīm, kad būs deklarācijas gan par ASV paveiktajiem «labajiem darbiem», gan par lielo Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu «varoņdarbiem», kad EP beidzot atbalstīs aizliegumu ES dalībvalstīm nodarboties ar ieroču tirdzniecību, tai skaitā ar dažādos konfliktos iesaistītām trešajām valstīm, tad arī atbalstīšu šādas deklarācijas, kāda vakar ar minimālu pārsvaru tika pieņemta EP,» skaidroja politiķe, piebilstot, ka balsotāju «par» esot bijis krietni mazāk par 50% no zālē klātesošajiem deputātiem.

Par minēto rezolūciju balsoja Krišjānis Kariņš, Artis Pabriks, kā arī Sandra Kalniete, kura jau iepriekš EP diskusijās aicināja nekavējoties un būtiski palielināt resursus, kas paredzēti šim uzdevumam, lai cīnītos pret tiem miljardiem propagandas dolāru, kurus tērē Krievijas prezidenta Vladimira Putina aģentūras. Balsojumā gan nav piedalījusies deputāte Inese Vaidere un politiķis Roberts Zīle.

Salīdzinājumam, no Lietuvas pārstāvētajiem EP deputātiem pret minēto rezolūciju balsojuši divi deputāti, bet viens balsojumā nav piedalījies. Pārējie balsojuši par rezolūciju. Tikmēr Igaunijas pārstāvētie balsoja par rezolūciju, izņemot vienu politiķi, kura jau iepriekš sastrādājusies ar Mamikinu.

BNN jau rakstīja, ka rezolūcijā uzsvērts, ka ES jānovērš dezinformācijas kampaņas un propaganda no tādām valstīm kā Krievija un nevalstiskajiem grupējumiem kā Islāma valsts jeb ISIS, Al-Qaeda un citām vardarbīgām džihādistu teroristu organizācijām. Ziņojumā norādīts, ka naidīgā propaganda pret ES un tās dalībvalstīm cenšas sagrozīt patiesību, sēt šaubas, šķelt dalībvalstis, panākt stratēģisku plaisu starp ES un tās partneriem Ziemeļamerikā, paralizēt lēmumu pieņemšanas procesu, diskreditēt ES iestādes un raisīt bailes un nedrošību ES iedzīvotāju vidū.

Tāpat EP deputāti brīdina, ka Kremlis ir pastiprinājis savu propagandu pret ES kopš Krimas aneksijas un īstenotā hibrīdkara Donbasā. Viņi atzīst, ka Krievija izmanto dažādus rīkus un instrumentus, piemēram, domnīcas un īpašus fondus, īpašas iestādes, daudzvalodu televīzijas kanālus, pseido ziņu aģentūras un multimediju dienestus, sociālos medijus un interneta «troļļus», lai apstrīdētu demokrātiskās vērtības, šķeltu Eiropu, gūtu vietējo atbalstu un radītu priekšstatu par nestabilām valstīm ES austrumu kaimiņvalstīs.

Ziņojumā uzsvērts, ka «Kremlis finansē politiskās partijas un citas organizācijas, kas darbojas ES», kā arī pausta nožēla par Krievijas sniegto atbalstu pret ES vērstiem spēkiem, īpaši galēji labējām partijām un populistu spēkiem.

Ņemot vērā, ka ES un tās iedzīvotāji ir galvenais Islāma valsts mērķis, EP deputāti aicina ES dalībvalstis ciešāk sadarboties, lai pasargātu sabiedrību, īpaši jauniešus, no vervēšanas un lai palielinātu to noturību pret radikalizāciju. Viņi arī aicina izstrādāt naratīvu, ko izmantot pret Islāma valsts vēstījumu, tostarp palielinot tādu neradikālu musulmaņu garīgo līderu, kurus respektē un kuriem uzticas, un kuru statuss ļauj ticami deleģitimizēt Islāma valsts propagandu, iespējas un atpazīstamību.

Savukārt, lai novērstu pret ES vērstās kampaņas, EP deputāti aicina investēt izpratnes veidošanā, izglītībā, tiešsaistes un vietējos plašsaziņas līdzekļos, pētnieciskajā žurnālistikā un informācijas lietotprasmju attīstībā, lai sniegtu iedzīvotājiem spēju kritiski analizēt plašsaziņas līdzekļu saturu. Vienlīdz svarīgi ir arī pielāgot ziņojumus un komunikāciju konkrētiem reģioniem, tostarp piekļuvi informācijai vietējās valodās, teikts rezolūcijas projektā.

Tāpat ziņojumā arī uzsvērts, ka jāpadziļina ES un NATO sadarbība stratēģiskās komunikācijas jomā, kā arī aicināts stiprināt ES stratēģisko komunikāciju darba grupu un rīkoties, lai palielinātu atbalstu plašsaziņas līdzekļu brīvībai ES kaimiņvalstīs.

Rezolūciju pieņēma ar 304 balsīm «par», 179 «pret» un 208 atturoties.

Ref: 102.000.102.13991


Pievienot komentāru

ES Ungārijā vērtē, cik lietderīgi finansēts Orbāna stadions un «bānītis»

Eiroparlamentārieši Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna dzimtajā ciemā apmeklējuši modernu futbola laukumu un šaursliežu dzelzceļa līniju, kas uzbūvēta ar Eiropas Savienības finansējumu, bet kļuvusi slavena ar pasažieru trūkumu.

Reizniece-Ozola: Kosmosa izpētes projektos Latvija līdz šim ieguldījusi 3,2 miljonus eiro

Līdz šim trīs konkursu rezultātā Latvija atbalstījusi 27 kosmosa izpētes projektus, kuros kopā ieguldīti vairāk nekā 3,2 miljoni eiro, Eiropas Planetārās zinātnes kongresā sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Daudzviet Latvijā upes izgājušas no krastiem

Turpinoties ūdens līmeņa kāpumam, jau daudzviet Latvijā applūdušas upju palienes, vietām - arī citas teritorijas, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Ekonomists: Naftas tirgus - OECD krājumi mazinās, OPEC turpinās koriģēt tirgu

Pateicoties naftas eksportētājvalstu organizācijai, kas kopš gada sākuma ir samazinājusi ieguvi par vienu miljonu barelu dienā, OECD valstu naftas krājumi kopš marta ir samazinājušies par aptuveni 0,6 miljoniem barelu dienā, pauž SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.

Latvijā būvniecības izlaide otrajā ceturksnī bija viena no straujākajām ES

Latvijā būvniecības produkcijas izlaide šogad otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli-jūniju pieaugusi par 15,8%, kas ir viens no straujākajiem kāpumiem to 26 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu vidū, par kurām pieejami dati.

Nosaka jaunu kārtību paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanai

Ministru kabinets otrdien, 19.septembrī, pieņēma Iekšlietu ministrijas izstrādātos MK noteikumus, kuros precizētas tiesību normas saistībā ar paaugstinātas bīstamības objektu apzināšanu, noteikšanas kritērijiem un dokumentācijas izstrādāšanu.

Notiks militārās tehnikas un karavīru pārvietošanās

Turpinoties intensīvam militāro vingrinājumu un mācību posmam Latvijā, Nacionālie bruņotie spēki atgādina, ka to laikā pa Latvijas autoceļiem pārvietojas gan Latvijas, gan sabiedroto bruņoto spēku militārā tehnika.

Pārdala vairāk nekā miljonu eiro Valsts kancelejas un KNAB  efektivitātes uzlabošanai

Pārdalīs vairāk nekā miljonu eiro Valsts kancelejas un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbības efektivitātes uzlabošanai, otrdien, 19.septembrī, lēma valdība.

Digitālas valsts pārvaldes aizstāvi Ilvesu nebaida Igaunijas ID karšu problēma

Reaģējot uz ziņām, ka atklāts iespējams drošības «robs» Igaunijas iedzīvotāju identifikācijas kartēs, Igaunijas eksprezidents Tomass Hendriks Ilvess noraidījis, ka tehniskas kļūmes neapdraud viņa pārstāvētās valsts kā e-pārvaldes celmlauža reputāciju.

Jauniešiem būs lielākas iespējas izglītības iestādē saņemt karjeras konsultācijas

Turpmāk izglītības iestādes varēs daudz aktīvāk iesaistīties karjeras izglītības un profesionālās orientācijas pasākumu īstenošanā, nodrošinot jauniešiem karjeras izglītības atbalsta pasākumus.

Judins uzskata, ka parlamentārās izmeklēšanas komisija «nevirzās uz priekšu»

«Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas pašreizējais darbs neatbilst mērķim izmeklēt un analizēt iespējamo valsts sagrābšanu, norāda komisijas deputāts, Vienotības Saeimas frakcijas pārstāvis Andrejs Judins.

Pētījums: Iedzīvotāji vislielāko kritiku pauž Latvijas kopējās situācijas attīstībai

Sākoties rudenim, optimisms iedzīvotāju noskaņojumā ir jūtami mazinājies, liecina jaunākais Baltic Internatioanal Bank Latvijas barometra pētījums.

Aizņemto darbvietu skaits palielinājies par 9,3 tūkstošiem jeb 1%

Šī gada pirmā pusgada beigās Latvijā bija 903,2 tūkstoši aizņemto darbvietu, un salīdzinājumā ar 2016.gada pirmā pusgada beigām to skaits ir palielinājies par 9,3 tūkstošiem jeb par 1,0%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

82% Igaunijas mājsaimniecību izvēlas mobilo mājas internetu

Igaunijā arvien vairāk mājsaimniecībām izvēloties mobilo mājas internetu, 2017.gadā to lieto jau 82% mājokļos, kuros vispār lieto globālo tīmekli, aplēsuši igauņu statistiķi.

Zinātniskās institūcijas ar ES fondu atbalstu sekmēs starptautisko sadarbību

Lai sekmētu Eiropas Pētniecības telpas sadarbības projektu izstrādi un veicinātu Latvijas zinātnieku dalību starptautiskos pētniecības un tīklošanās pasākumos, 18 zinātniskajām institūcijām Centrālā finanšu un līgumu aģentūra ir nosūtījusi uzaicinājumu pieteikties Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma saņemšanai.

Notāri: Biežākā kļūda mantojuma kārtošanas procesā - kavēts termiņš

Nemainīgi visaktuālākie juridiskie jautājumi, ar kuriem cilvēki Latvijā vēršas pie notāriem, ir saistīti ar nekustamo īpašumu, īpaši - tā mantošanu. Tajā pašā laikā mantojuma lieta bieži netiek nokārtota līdz galam vai netiek ierosināta vispār. Kā liecina zvērinātu notāru pieredze, mantojuma lietās cilvēki visbiežāk kavē termiņus.

Latkovskis norāda, ka dažreiz Saeimā slīpētā veidā tiek lobēti apšaubāmi balsojumi

Atsevišķos gadījumos Saeimā visnotaļ slīpētā veidā tiek lobēti apšaubāmi balsojumi, turklāt salīdzinājumā ar iepriekšējo Saeimu tiem ir pieaugoša tendence, pauž Saeimas deputāts Ilmārs Latkovskis.

Bildēs: Zapad mācības pilnā sparā

Piedāvājam fotoieskatu Baltkrievijas un Krievijas apvienotajās militārajās mācībās Zapad, kuras klātienē inspicē arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu.

VID: Samaksājot nodokļu pamatparādu, iespējams atbrīvoties no soda naudas

Lai nodokļu maksātājiem atvieglotu radušos nodokļu parāda slogu, laikā no šī gada 1.oktobra līdz 2018.gada 2.janvārim ikviens, kam izveidojies nodokļu parāds, Valsts ieņēmumu dienests aicina pieteikties uz atbalsta pasākumu. Tas paredz nokavējuma un soda naudas pilnīgu dzēšanu ar nosacījumu, ka ne vēlāk kā līdz 2019.gada 31.decembrim tiek samaksāts nodokļu pamatparāds.

Delna aicina Saeimas deputātus atbalstīt iniciatīvu likvidēt balsojumu «atturas»

Sabiedrība par atklātību Delna aicina Saeimas deputātus atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu un likvidēt balsojumu «atturas».

Baltijas ekspresis piesaista dzelzceļa kravas; kritums pārējiem pārvadātājiem

Kravu pārvadātājs pa dzelzceļu AS Baltijas ekspresis šā gada septiņos mēnešos vairāk nekā dubultojis pārvadāto kravu apjomus, tikmēr pārējiem abiem pārvadātājiem - SIA LDz Cargo un AS Baltijas tranzīta serviss novērojams kravu apjoma kritums. Biedrība Baltijas Asociācija - transports un loģistika norāda, ka ceļ trauksmi kopējās situācijas dēļ nozarē nevis savu biedru interesēs.

Latvijas krājbankas administrators atguvis vēl 2,141 miljonu eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators šogad augustā atguvis 2,141 miljonu eiro, kas ir 4,1 reizi vairāk nekā mēnesi iepriekš.

Aptauja: Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju pavirši izturas pret savu veselību

Mazāk nekā puse jeb 44% Latvijas iedzīvotāju slimības gadījumā lieto visus ārsta izrakstītos medikamentus, liecina Mana Aptieka&Apotheka Veselības indekss.

Norvēģijā vadošam policistam 21 gads cietumā par hašiša kontrabandu

Tiesa Norvēģijā, kas bieži atzīta par vienu no vismazāk korumpētajām valstīm pasaulē, notiesājusi augsta ranga policistu, piespriežot tam 21 gada cietumsodu par kukuļņemšanu un līdzdalību narkotiku kontrabandā.

Balta: Pieteikto apdrošināšanas atlīdzību skaits palielinās dzīvnieku dēļ

Šogad līdz augustam apdrošināšanas sabiedrība Balta atlīdzībās par sadursmēs ar dzīvniekiem bojātiem transportlīdzekļiem jau izmaksājusi teju 0,9 miljonus eiro.

Jaunākie komentāri