bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Kučinskis kritizē lēno darbu tranzīta kravu piesaistē no Tālajiem Austrumiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gada sākums uzņēmumam Latvijas dzelzceļš sācies ar kritumu – par 20,6% mazāku kravu apjomu pirmajos trīs mēnešos. Divu gadu laikā uzņēmuma peļņa sarukusi piecas reizes – no 10,7 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 2,1 miljonam pērn, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Latvijas dzelzceļš ir lielākais darba devējs Latvijā – uzņēmumā strādā 12 tūkstoš darbinieku, bet kopumā no dzelzceļa atkarīgi 75 tūkstoši strādājošo gan valsts, gan privātā sektorā – ostās, stividorkompānijās, autotransporta firmās. Gadā Latvijas dzelzceļš nodokļos samaksā 100 miljonus eiro.

«Nākotnē es esmu piesardzīgs optimists. Kāpēc piesardzīgs optimists? Domāju, ka gada beigās tas plānotais kravu apgrozījums jeb kravu pārvadājums varētu būt 50 miljoni tonnu – tie ir aptuveni plānotie mīnus 15%,» komentē a/s Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Marta mēnesis kopumā arī bija ar mīnus 24% kravu kritumu. Pagaidīsim, kāds būs aprīļa mēnesis pēc kravu apjoma un tad redzēsim, vai tendences uzlabojas, vai tieši otrādi – pasliktinās,» norādījis satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Kravas Krievija aizvien biežāk nesūta uz Rīgu vai Ventspili, bet izvēlas savas ostas, piemēram, Primorsku vai Ustlugu. Ar to būvniecību un attīstīšanu Krievija strādā pēdējos desmit gadus. «Kapacitāte, kas izveidota, Krievijā ir ļoti liela. Salīdzinājumam varam teikt, ka Uslugas ostas, kas ļoti strauji attīstās, kapacitāte ir 85 miljoni tonnu. Ja mēs pārvadājām 55,6 miljonus, mēs redzam, ko viena osta var izdarīt,» stāsta Bērziņš.

Vēl pirms dažiem gadiem tieši ogles Latvijas dzelzceļā un ostās bija galvenās kravas. Tuvākajā laikā tās Eiropā pirks aizvien mazāk. Parīzē Klimata konferencē gada nogalē 195 valstis vienojās mazināt fosilā kurināmā – arī ogļu izmantošanu.

«Ir vairāki iemesli, kāpēc ir redzams kravu kritums. Pirmkārt, tas ir vispārējais Krievijas ekonomikas vājums. Arī rubļa kritums, kas nozīmē, ka mūsu transporta koridors paliek dārgāks Krievijas kravu pārvadātājiem. Svarīgs ir arī ogļu kravu pieprasījuma kritums pasaulē, kas nozīmē, ka visā Baltijas jūras reģionā un visā pasaulē krītas ogļu kravu pārvadājumi,» skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Latvijas dzelzceļā un Satiksmes ministrijā sola, ka mūsu tranzīta nākotne ir Ķīna un Kazahstāna. Maijā uz Latviju brauks 16 centrālo un Austrumeiropas valstu, kā arī Ķīnas transporta ministri. Septembrī Rīgā varētu notikt arī šīs tā saucamās 16+1 sanāksmes premjeru samits. Tomēr tās būs tikai politiskas sarunas, kas nesola kravu skaita pieaugumu.

«Es šobrīd arī atceros prezentācijas pirms trim četriem gadiem un tur velti meklēt lielu politiku, ko mēs varam iespaidot, jo tas jau bija prognozējams. Krievijas jaunās ostas un kravu novirzes. Sliktā ziņa ir tā, ka mēs šajos gados neesam atraduši alternatīvas. (..) Žēl, ka tā pavēlu uzsāks. Tikai šobrīd, kad konstatējam kaut kādus faktus, bet likt ļoti lielas cerības, ka attiecību pēc tikai sāks Krievijas kravas pieaugt – tas būtu diezgan naivi,» uzsver Ministru prezidents Māris Kučinskis.

«Jau pirms vairākiem gadiem vēl nosacīti miera laikos daudzas Krievijas amatpersonas skaidri teica, ka tās darīs visu, lai izveidotu savu ostu infrastruktūru, lai pakāpeniski pārorientētu kravas uz savām ostām,» skaidro ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Latvija nav vienīgā, kas cer uz kravām no Austrumiem. Zīda ceļš ir Krievijas jaunais dzelzceļa megaprojekts, kas caur Baltkrieviju, Gruziju un Kazahstānu savienos Pekinu ar Eiropu. Apejot Baltiju. Vēl viens virziens būs tā saucamais Ziemeļu loks – tur ostā netālu no Japānas veidos jaunu dzelzceļa mezglu, kur Ķīnas, Indijas un Korejas kravas no vilcieniem pārkraus kuģos un uz Eiropu vedīs gar Krievijas ziemeļiem. Baltkrievijā Ķīna būvē milzīgu loģistikas centru. Šajā projektā ar baltkrieviem ciešu sadarbību jau izdevies izveidot lietuviešiem.

«Mēs, protams, rēķināmies, ka ienāks mazāk naudas budžetā no Latvijas dzelzceļa. Labā ziņa ir tā, ka uz kopējo budžetu un uz kopējā mūsu IKP nespēlē tik lielu lomu, lai tas nebūtu nokompensējams ar citām aktivitātēm. Jo arī pirmā ceturkšņa nodokļu iekasējums un kopprodukts iet plānotajā līmenī. Neskatoties uz šo kritumu,» atzīst Kučinskis.

Latvijas dzelzceļš šobrīd kopā ar kādu no lielajām auditorfirmām analizē piecus uzņēmumā iecerētos Eiropas projektus. Tajā skaitā vairākus simtus miljonus vērto vilcienu elektrifikāciju. Bērziņš neizslēdz, ka kādu no projektiem varētu arī atlikt uz vēlāku laiku.

Ar Ķīnas milzīgo loģistikas centru, ko veido Baltkrievijā, saistīts kāds nesens skandāls Latvijas politikā. Nekā Personīga pirms pusotra gada stāstīja kā uz Baltkrieviju bija aizbraucis tā laika Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks Aivis Ronis un ekspremjers Andris Šķēle. Neoficiāli zināms, ka brauciens bija saistīts tieši ar jauno Ķīnas kravu termināli.

Kas īsti Baltkrievijā notika, ar ko un par ko runāja, tā arī plašāk neviens no iesaistītajiem nepastāstīja. Ronis dažas dienas pēc atgriešanās no darba Valsts prezidenta kancelejā aizgāja. Vēlāk Andris Bērziņš pateica vien to, ka ceļojot kopā ar Šķēli, Ronis savu amatu esot izmantojis privātās interesēs, vēsta raidījums.

Ref: 102.000.102.12509


Pievienot komentāru

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.