bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa
LatviaLatvija

Kučinskis kritizē lēno darbu tranzīta kravu piesaistē no Tālajiem Austrumiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Gada sākums uzņēmumam Latvijas dzelzceļš sācies ar kritumu – par 20,6% mazāku kravu apjomu pirmajos trīs mēnešos. Divu gadu laikā uzņēmuma peļņa sarukusi piecas reizes – no 10,7 miljoniem eiro 2014.gadā līdz 2,1 miljonam pērn, ziņo TV3 raidījums Nekā personīga.

Latvijas dzelzceļš ir lielākais darba devējs Latvijā – uzņēmumā strādā 12 tūkstoš darbinieku, bet kopumā no dzelzceļa atkarīgi 75 tūkstoši strādājošo gan valsts, gan privātā sektorā – ostās, stividorkompānijās, autotransporta firmās. Gadā Latvijas dzelzceļš nodokļos samaksā 100 miljonus eiro.

«Nākotnē es esmu piesardzīgs optimists. Kāpēc piesardzīgs optimists? Domāju, ka gada beigās tas plānotais kravu apgrozījums jeb kravu pārvadājums varētu būt 50 miljoni tonnu – tie ir aptuveni plānotie mīnus 15%,» komentē a/s Latvijas dzelzceļš valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Marta mēnesis kopumā arī bija ar mīnus 24% kravu kritumu. Pagaidīsim, kāds būs aprīļa mēnesis pēc kravu apjoma un tad redzēsim, vai tendences uzlabojas, vai tieši otrādi – pasliktinās,» norādījis satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Kravas Krievija aizvien biežāk nesūta uz Rīgu vai Ventspili, bet izvēlas savas ostas, piemēram, Primorsku vai Ustlugu. Ar to būvniecību un attīstīšanu Krievija strādā pēdējos desmit gadus. «Kapacitāte, kas izveidota, Krievijā ir ļoti liela. Salīdzinājumam varam teikt, ka Uslugas ostas, kas ļoti strauji attīstās, kapacitāte ir 85 miljoni tonnu. Ja mēs pārvadājām 55,6 miljonus, mēs redzam, ko viena osta var izdarīt,» stāsta Bērziņš.

Vēl pirms dažiem gadiem tieši ogles Latvijas dzelzceļā un ostās bija galvenās kravas. Tuvākajā laikā tās Eiropā pirks aizvien mazāk. Parīzē Klimata konferencē gada nogalē 195 valstis vienojās mazināt fosilā kurināmā – arī ogļu izmantošanu.

«Ir vairāki iemesli, kāpēc ir redzams kravu kritums. Pirmkārt, tas ir vispārējais Krievijas ekonomikas vājums. Arī rubļa kritums, kas nozīmē, ka mūsu transporta koridors paliek dārgāks Krievijas kravu pārvadātājiem. Svarīgs ir arī ogļu kravu pieprasījuma kritums pasaulē, kas nozīmē, ka visā Baltijas jūras reģionā un visā pasaulē krītas ogļu kravu pārvadājumi,» skaidro Latvijas Bankas ekonomiste Līva Zorgenfreija.

Latvijas dzelzceļā un Satiksmes ministrijā sola, ka mūsu tranzīta nākotne ir Ķīna un Kazahstāna. Maijā uz Latviju brauks 16 centrālo un Austrumeiropas valstu, kā arī Ķīnas transporta ministri. Septembrī Rīgā varētu notikt arī šīs tā saucamās 16+1 sanāksmes premjeru samits. Tomēr tās būs tikai politiskas sarunas, kas nesola kravu skaita pieaugumu.

«Es šobrīd arī atceros prezentācijas pirms trim četriem gadiem un tur velti meklēt lielu politiku, ko mēs varam iespaidot, jo tas jau bija prognozējams. Krievijas jaunās ostas un kravu novirzes. Sliktā ziņa ir tā, ka mēs šajos gados neesam atraduši alternatīvas. (..) Žēl, ka tā pavēlu uzsāks. Tikai šobrīd, kad konstatējam kaut kādus faktus, bet likt ļoti lielas cerības, ka attiecību pēc tikai sāks Krievijas kravas pieaugt – tas būtu diezgan naivi,» uzsver Ministru prezidents Māris Kučinskis.

«Jau pirms vairākiem gadiem vēl nosacīti miera laikos daudzas Krievijas amatpersonas skaidri teica, ka tās darīs visu, lai izveidotu savu ostu infrastruktūru, lai pakāpeniski pārorientētu kravas uz savām ostām,» skaidro ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.

Latvija nav vienīgā, kas cer uz kravām no Austrumiem. Zīda ceļš ir Krievijas jaunais dzelzceļa megaprojekts, kas caur Baltkrieviju, Gruziju un Kazahstānu savienos Pekinu ar Eiropu. Apejot Baltiju. Vēl viens virziens būs tā saucamais Ziemeļu loks – tur ostā netālu no Japānas veidos jaunu dzelzceļa mezglu, kur Ķīnas, Indijas un Korejas kravas no vilcieniem pārkraus kuģos un uz Eiropu vedīs gar Krievijas ziemeļiem. Baltkrievijā Ķīna būvē milzīgu loģistikas centru. Šajā projektā ar baltkrieviem ciešu sadarbību jau izdevies izveidot lietuviešiem.

«Mēs, protams, rēķināmies, ka ienāks mazāk naudas budžetā no Latvijas dzelzceļa. Labā ziņa ir tā, ka uz kopējo budžetu un uz kopējā mūsu IKP nespēlē tik lielu lomu, lai tas nebūtu nokompensējams ar citām aktivitātēm. Jo arī pirmā ceturkšņa nodokļu iekasējums un kopprodukts iet plānotajā līmenī. Neskatoties uz šo kritumu,» atzīst Kučinskis.

Latvijas dzelzceļš šobrīd kopā ar kādu no lielajām auditorfirmām analizē piecus uzņēmumā iecerētos Eiropas projektus. Tajā skaitā vairākus simtus miljonus vērto vilcienu elektrifikāciju. Bērziņš neizslēdz, ka kādu no projektiem varētu arī atlikt uz vēlāku laiku.

Ar Ķīnas milzīgo loģistikas centru, ko veido Baltkrievijā, saistīts kāds nesens skandāls Latvijas politikā. Nekā Personīga pirms pusotra gada stāstīja kā uz Baltkrieviju bija aizbraucis tā laika Valsts prezidenta Andra Bērziņa padomnieks Aivis Ronis un ekspremjers Andris Šķēle. Neoficiāli zināms, ka brauciens bija saistīts tieši ar jauno Ķīnas kravu termināli.

Kas īsti Baltkrievijā notika, ar ko un par ko runāja, tā arī plašāk neviens no iesaistītajiem nepastāstīja. Ronis dažas dienas pēc atgriešanās no darba Valsts prezidenta kancelejā aizgāja. Vēlāk Andris Bērziņš pateica vien to, ka ceļojot kopā ar Šķēli, Ronis savu amatu esot izmantojis privātās interesēs, vēsta raidījums.

Ref: 102.000.102.12509


Pievienot komentāru

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.