bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Kučinskis lūgs zemkopības ministram paskaidrojumus par tikšanos Lietuvā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ministru prezidents Māris Kučinskis lūgs sava partijas biedra zemkopības ministra Jāņa Dūklava paskaidrojumus par Lietuvā notikušās tikšanās apstākļiem.

Premjers gan norāda, ka Latvijas ministri regulāri tiekas ar kaimiņvalstu kolēģiem un šādas tikšanās ir nepieciešamas, lai veicinātu Baltijas valstu savstarpējo sadarbību, kā arī rūpētos par savas valsts tautsaimniecības attīstību, informēja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Ierasta prakse esot arī tikšanās ar kaimiņvalstu atbildīgajiem dienestiem un uzņēmējiem.

Tomēr ņemot vērā publiskajā telpā izskanējušo pretrunīgo informāciju par Dūklava tikšanās apstākļiem, Kučinskis nolēmis ministram prasīt paskaidrojumus par notikušo.

Uz vizīti Lietuvā, kur jūlija beigās devās arī zemkopības ministrs, Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis devies pēc oficiāla ielūguma, kas saņemts no Lietuvas valsts iestādēm.

Kā sacīja Balodis, vizīti, tajā ietilpstošās oficiālās vakariņas, Panevēžas mežniecības apskati organizēja Lietuvas Zemkopības ministrija, Lietuvas Pārtikas un veterinārais dienests un Lietuvas Valsts meža dienests, atzīmē PVD ģenerāldirektors.

Vizītes laikā bijušas tikšanās ar Lietuvas zemkopības ministri un Lietuvas atbildīgajiem uzraudzības dienestiem, lai apspriestu starpvalstu sadarbību Āfrikas cūku mēra (ĀCM) apkarošanā, kā arī citus aktuālos jautājumus.

PVD ģenerāldirektors nebija iepriekš informēts, ka vakariņās piedalīsies arī uzņēmuma Biovela vadītājs. Tāpat Balodis neesot bijis informēts par uzņemošās puses rīkotajām medībām.

«Taču tobrīd tas arī neradīja mulsumu, jo šādos pasākumos, kur tiek apspriesti dažādi ar uzņēmējdarbības vidi saistīti jautājumi, mēdz uzaicināt arī uzņēmēju pārstāvjus. Par šo izvēli būtu jājautā Lietuvas Zemkopības ministrijai, kas organizēja vizīti. Visādā ziņā es nedevos uz Lietuvu, lai tiktos ar Biovela vadītāju, bet gan ar Lietuvas Zemkopības ministrijas amatpersonām un apspriestu ĀCM izplatību, kas tieši jūlijā atkārtoti uzliesmoja mājas cūku novietnēs,» skaidro Balodis.

PVD komandējumā uz Lietuvu, kas notika 27. un 28.jūlijā, sedza Baloža vadītās automašīnas degvielas, dienas naudas un naktsmītnes izmaksas.

Kopējos izdevumus viņš nenorāda, bet piebilst, ka visus pārējos ar vizītes organizēšanu saistītos izdevumus sedza Lietuvas puse, tādēļ par to būtu jājautā Lietuvas Zemkopības ministrijai.

Jau ziņots, ka Dūklavs un Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vadītājs Māris Balodis jūlija beigās Lietuvas vizītes laikā piedalījušies vakariņās ar medībām kopā ar Lietuvas zemkopības ministri Virgīniju Baltraitieni, Lietuvas Valsts pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoru Jonu Miļu, kam pirms nepilna mēneša izvirzītas apsūdzības dienesta pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanā, un gaļas pārstrādes uzņēmuma Biovela vadītāju Virgīniju Kantausku.

Tas noticis 27.jūlijā, dienu pirms Lietuvas tiesībsargāšanas iestādes sarīkoja kratīšanas Miļus vadītajā dienestā. Lietuvā šī tikšanās izpelnījusies kritiku saistībā ar neskaidrībām, ko rada biznesa pārstāvja dalība amatpersonu vakariņās.

Dūklavs atzinis, ka pirmajā vizītes dienā Viļņā vakariņojis kopā ar Baltraitieni un Miļu, taču noliedzis, ka piedalījies medībās Panevēžas rajonā, savukārt Baltraitiene apliecinājusi, ka viņas Latvijas kolēģis piedalījies ne tikai vakariņās, bet bijis klāt arī medībās, lai gan ieroča viņam līdzi neesot bijis.

Baltraitiene pastāstījusi, ka viņa kopā ar vīru piedalījusies vakariņās ar medībām Panevēžas rajonā, kas rīkotas par godu Latvijas ministram. Šai pasākumā, neskaitot abus ministrus, piedalījies Miļus, PVD vadītājs Balodis, vairāki šo iestāžu pārstāvji un gaļas pārstrādes uzņēmuma Biovela Group vadītājs Kantausks.

Pēc ministres teiktā, vakariņas saskaņojusi ministrija, bet medības rīkojis Miļus. Pēc viņas teiktā, medību dalībnieki, arī viņas vīrs, maksājuši paši.

Tāpat vēstīts, ka šomēnes atklātībā nonāca ziņas par trīs Zaļo un zemnieku savienību pārstāvošo ministru – Dūklava, finanšu ministres Dana Reiznieces-Ozolas un satiksmes ministra Ulda Auguļa – iepriekš neafišētu tikšanos ar Krievijas vicepremjeru Arkādiju Dvorkoviču. Neformālā tikšanās notikusi Rīgas zivju pārstrādes rūpnīcā Karavela.

Latvijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka atbalsta praktisko jautājumu kārtošanu ar Krievijas pārstāvjiem, taču amatpersonām jāievēro valdības noteiktā kārtība, kādā notiek valsts amatpersonu tikšanās, līdz ar to ministrija sagaida izsmeļošu un detalizētu informāciju par tikšanos. Pēc jautājuma apspriešanas koalīcijas sanāksmē Dūklavs pauda, ka uzskata to par izsmeltu, savukārt koalīcijas partneri cer uz šādu gadījumu neatkārtošanos.

Ref: 102.000.102.13372


Pievienot komentāru

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.