bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 05.12.2016 | Vārda dienas: Sabīne, Sarma, Klaudijs
LatviaLatvija

Kučinskis: No Rīgā notikušā 16+1 foruma tūlītēja rezultāta nebūs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Ķīnas Ministru prezidents Li Kecjans (no kreisās) un Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis

Ķīnā premjera «jā» vai «nē» vārds nozīmē ļoti daudz, lai notiktu konkrētas darbības, un Ķīnas premjerministra Li Kecjana viesošanās laikā Latvijā mēs dzirdējām gana daudz «jā» vārdu sadarbības attīstīšanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāmā sacīja Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Politiķis atzina, ka no Rīgā notikušā foruma tūlītēja rezultāta nebūs, bet pats forums esot sarīkots godam – bijusi gan laba viesu uzņemšana, parakstīts daudz nodomu protokolu, noticis daudz sarunu un tikai nākamie gadi parādīs, vai tam būs pozitīvi rezultāti.

Runājot par eksperimentālo kravu vilcienu starp Ķīnu un Latviju, Kučinskis atzīmēja, ka tas mūsu valsti sasniedzis divas diennaktis ātrāk par plānu, kas otrai pusei esot nozīmīgi, taču paliek jautājums par atpakaļ kravām un par Skandināvijas tirgus sasniedzamību, kas ir lielākā ķīniešu interese, veidojot minēto pārvadājumu maršrutu. Ātrums mūsdienās sāk spēlēt arvien lielāku lomu, ar kuģi kravas pārvadāt ir lētāk, taču gandrīz divreiz ilgāk, atzīmēja Latvijas premjers.

Tagad kravu pārvadāšanas uzņēmumiem jāsāk meklēt kravas līnijas iedzīvināšanai, piebilda Kučinskis.

Kā pēc sestdien Rīgā notikušās 16+1 sadarbības formāta valstu vadītāju sanāksmes sacīja Li Kecjans, starp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm un Ķīnu ir milzīgs neizmantots ekonomiskās sadarbības attīstīšanas potenciāls. Savukārt Kučinskis sacīja, ka Rīgā 16+1 sadarbības formāta valstu vadītāju sanāksmē pieņemtas «Rīgas vadlīnijas» tālākai sadarbības veicināšanai starp Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm un Ķīnu.

Ķīnas premjers pateicās Latvijas pusei par veiksmīgi organizēto sanāksmi, uzsverot, ka tā notika, neskatoties uz lēnajiem ekonomikas attīstības tempiem pasaulē un visnotaļ zemā līmenī esošajiem starptautiskās tirdzniecības apmēriem. Pēc viņa teiktā, šādu pasākumu rīkošana apliecina vēlmi attīstīt sadarbību starp valstīm gan ekonomikas, gan citās jomās.

Ķīnas premjers uzsvēra, ka, ņemot vērā milzīgo neizmantoto sadarbības potenciālu, jāstrādā pie daudzpusīgu tirdzniecības platformu veidošanas un jāpanāk, ka neviena valsts nepaliek ārpus sadarbības un attīstības plāniem.

Li Kecjans pauda, ka Ķīna ir ieinteresēta saņemt kvalitatīvas preces no Centrāleiropas un Austrumeiropas, jo sevišķi lauksaimniecības produktus, kuru tirdzniecību iecerēts veicināt. Tāpat Ķīnā meklē iespējas paplašināt savu rūpniecības preču noietu, kā arī attīstīt sadarbību tūrismā jomā.

Vairāk nekā 110 miljoni Ķīnas iedzīvotāju ik gadu apmeklē ārvalstis, un Ķīnas premjers pauda cerību, ka vismaz 10% no tiem tuvākajos gados izvēlēsies apmeklēt Centrāleiropu vai Austrumeiropu.

Vienlaikus viņš atzīmēja panākto vienošanos par 16+1 Investīciju fonda izveidi, kas darbosies Starptautiskā Valūtas fonda uzraudzībā un finansējumu piesaistīs no starptautiskajiem finanšu tirgiem. Fonds paredzēts kopīgu 16+1 sadarbības formāta projektu realizēšanai.

Kučinskis pateicās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas līderiem par piedalīšanos šajā pasākumā, norādot, ka piecu gadu laikā 16+1 sadarbības formāts ir attīstījies un pilnveidojies. Ieguldītas pūles, lai attīstītu formāta struktūru un nodibinātu dažādus nozaru mehānismus ar mērķi veicināt sadarbību dažādās jomās.

«Droši varu arī teikt, ka mums paveras lieliskas iespējas attīstīt sadarbību finanšu jomā, kas līdz šim ir bijusi 16+1 sadarbības vājais posms. Šodien esam atklājuši 16+1 Investīciju fondu. Jānoslēdz arī darbs pie 16+1 Starpbanku konsorcija izveides, kas pavērtu iespējas dažādu finanšu jomas sadarbības modeļu izstrādāšanā. Tāpat jānorāda, ka joma, kuras attīstību mēs varam redzēt statistikas datu atspoguļojumā, ir tirdzniecība. Uzskatu, ka ir nepieciešams apmainīties pieredzē un izvērtēt iespējas veidot jaunus risinājumus un modeļus tirdzniecībā ar Ķīnu – tādus kā daudzpusējus sadarbības modeļus, e-komerciju un citus,» klāstīja Kučinskis.

Vienlaikus viņš piebilda, ka ne mazāk svarīgas ir cilvēksaskares un kultūras apmaiņas jomas, kurām tika veltīts šis gads. «Mums ir jāveicina un jāattīsta sāktā sadarbība tūrisma, izglītības, zinātnes un kultūras nozarē. Viens no visbiežāk sastopamajiem šķēršļiem biznesa sakaru veidošanā ir informācijas trūkums vienam par otru. Un vislabākais veids šī šķēršļa pārvarēšanā, lai vienam otru iepazītu, ir tūrisma veicināšana un kultūras apmaiņa,» skaidroja premjers.

Pēc viņa teiktā, jāturpina darbs pie Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu transporta infrastruktūras iekļaušanas Zīda ceļa transporta tīklojumā un nepieciešamās jaunas infrastruktūras izveides. «Kā viens no pirmajiem apliecinājumiem realizēt mūsu apņemšanos kopā ar Ķīnu attīstīt Zīda ceļa iniciatīvu ir pirmā konteinervilciena pienākšana Rīgā,» piebilda premjers.

Tāpat jāturpina identificēt potenciālos sadarbības projektus ražošanas infrastruktūras attīstīšanā uz savstarpēja izdevīguma pamatiem, tai skaitā ostās, Trīs jūru ostu iniciatīvā, kā arī speciālajās ekonomiskajās zonās.

Ref: 102.000.102.13833


Pievienot komentāru

Lietuvā ar TV reklāmām brīdina par Krievijas spiegu vervēšanu

Lietuvas televīzijā tiek rādīti informatīvi reklāmas rullīši, kuros iedzīvotāji tiek mudināti uzmanīties no svešinieku laipnībām un zvanīt uz informatīvu tālruni, lai pārliecinātos, vai sastaptie svešinieki nemēģina tos ievilināt spiegošanā par labu ārvalstu aģentiem.

Latvijas uzņēmēju lielākās bažas – nodokļi, korupcija un darbaspēka trūkums

Baltijas valstu uzņēmēji ir vienisprātis, ka tuvākā gada laikā ekonomikas izaugsme būtiski nemainīsies. 84% Lietuvas un Igaunijas uzņēmumu vadītāju tuvākajos trīs gados prognozē biznesa ieņēmumu pieaugumu. Latvijā to sagaida 76% aptaujāto, secināts PwC CEO Survey veiktajā aptaujā.

CIDO paplašina eksportu uz eksotiskajām valstīm

Šogad uzsākot sulu eksportu uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, SIA CIDO Grupa paplašinājusi eksporta daļu eksotisko valstu grupā, kas kopā ar Krievijas un citu valstu tirgiem veido 12% no uzņēmuma kopējā produkcijas pārdošanas apjoma. Uzņēmumā norāda, ka pirmo kravu panākumi ir labi, un tas ļauj cerēt uz labiem panākumiem jaunajā tirgū arī nākotnē.

BALTA: Izaugsme nedzīvības apdrošināšanas tirgū apsteigusi IKP pieauguma rādītājus

Neskatoties uz kopējo Latvijas nedzīvības apdrošināšanas tirgus lēno izaugsmi, kas pirmajos trīs ceturkšņos sasniegusi vien 6%, apdrošināšanas sabiedrība BALTA šī gada deviņus mēnešus noslēgusi ar 3,2 miljonu eiro neto peļņu. Kā informē kompānijas pārstāvji, kopējā uzņēmuma izaugsme šogad, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, sasniegusi 14%.

Investori: Iemeslu investēt Latvijā ik gadu kļūst arvien mazāk

Neraugoties uz politikas veidotāju centieniem sakārtot uzņēmējdarbības vidi un padarīt to labvēlīgāku, pēdējo 12 mēnešu laikā būtiski uzlabojumi nav manāmi, un Latvijas pievilcība investoru acīs joprojām neuzlabojas.

Rūpniecības produkcijas apjomam 6,7% pieaugums

Šā gada oktobrī, salīdzinot ar 2015.gada oktobri, rūpniecības produkcijas izlaide pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās Latvijā pieauga par 6,7%. Ražošanas apjoma kāpums bija apstrādes rūpniecībā par 7,0%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – par 9,8% un elektroenerģijas un gāzes apgādē – par 5,1%.

Ukrainā traģisks noslēgums pārpratuma apšaudei starp policistiem

Ukrainā 4.decembrī pārpratuma dēļ notikusi apšaude starp divām policijas vienībām, kurām, vienai otru uzskatot par noziedzniekiem, nošauti pieci policisti, norādījusi Ukrainas Iekšlietu ministrija.

Aplēstas summas, ko ES ik gadu zaudē viltojumu un pirātisma dēļ

Tirgū esošo viltoto preču dēļ katru gadu deviņās nozarēs tiek zaudēti vairāk nekā 48 miljardi eiro jeb 7,4% no kopējā pārdošanas apjoma, aprēķināts vairākos Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pētījumos, kas veikti ar Eiropas Intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novērošanas centra palīdzību.

Saskaņai un tās palīgorganizācijām dāsnas summas ziedo maksātnespējīgie

Partijai Saskaņa arī pagājušais – starpvēlēšanu gads – bija ražens. Ziedojumos tā saņēma 76 000 eiro, biedra naudās 27 000. Ražīgs gads bija arī Saskaņas satelītorganizācijām.

Vai Renci demisijai Itālijā sekos populistu uznāciens?

Itālijā, zaudējis referendumā par politiskās sistēmas reformām, par demisiju paziņojis premjerministrs Mateo Renci, bet gatavību pārņemt varas grožus paudusi eiroskeptiskā partija Pieczvaigžņu kustība

Turpinās izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Lemberga krimināllietu

Rīgas apgabaltiesā pirmdien, 5.decembrī, plkst.11 plānots turpināt izskatīt smagos noziegumos apsūdzētā Aivara Lemberga krimināllietu, kas novembra beigās tika noņemta no izskatīšanas tiesneša Borisa Geimana slimības dēļ.

Nauda deputātu kvotās izšķiesta, atbildību neviens negrib uzņemties

Tā saucamās deputātu kvotas radās vēl 90.gadu beigās - premjera Viļa Krištopāna mazākuma valdība ar tām divu miljonu latu apmērā panāca opozīcijas atbalstu budžetam. Kopš tā laika iespēja deputātiem dalīt naudu dažādām grāmatām, filmām, pašvaldību muzejiem un ceļiem kļuvusi par neatņemamu budžeta sastāvdaļu. Šogad notika līdzīgi - tikai pārsteidza mērogs.

Valsts pārvaldē e-projektos neatbilstoši iztērēti astoņi miljoni eiro

Dažādos ministriju pasūtītajos e-projektos par neatbilstoši iztērētiem atzīti 7,9 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka struktūrfondu vietā šī nauda jāsedz Latvijas nodokļu maksātājiem.

Pētījums: Igaunija narkotiku patēriņā - vadošā Baltijā

Kā liecina pētījums «Eiropas Narkotiku ziņojums 2016», aizliegto vielu patēriņš Igaunijā kopumā ir būtiski lielāks nekā Latvijā un Lietuvā, turklāt augstāks par Eiropas Savienības vidējiem rādītājiem attiecībā uz marihuānu, amfetamīnu un ekstazī.

Meteorologi šonedēļ prognozē straujus gaisa temperatūru kontrastus

Nedēļas sākums Latvijā gaidāms ar mainīgiem laika apstākļiem - pirmdien, 5.decembrī, līdz ar brāzmainiem dienvidrietumu, rietumu vējiem, kas daudzviet sasniegs vēja brāzmas līdz 15-18 m/s, Latvijā sāks ieplūst siltāks gaiss.

Nedēļa Lietuvā. Lietuva pastiprinās aizsardzības sadarbību ar ASV

Lietuva parakstījusi pirmo divpusējo nolīgumu ar Amerikas Savienotajām Valstīm par sadarbības padziļināšanu aizsardzības jomā, kur skaidri definēta ASV spēku klātbūtne Lietuvā

Ekonomikas dienasgrāmata Latvija. Vilinās Brexit pārbēdzējus

Latvijā 2016.gada trešajā ceturksnī bijis vislēnākais iekšzemes kopprodukta pieaugums starp Baltijas valstīm, liecina Centrālās statistikas pārvaldes šonedēļ publicētā informācija. Premjerministram Mārim Kučinskim tas neliedz cerēt uz IKP pieaugumu 4-5% gadā.

FOTO: Ieguldot 3,3 miljonus eiro, K-rauta pārtop par K Senukai

Baltijas valstīs lielāko būvniecības, remonta un sadzīves preču tīklu pārvaldošā kompānija Kesko Senukai piektdien, 2.decembrī, Rīgā, Lucavsalas ielā, atklājusi Latvijā pirmo jaunās koncepcijas tīkla iepirkšanās centru K Senukai, kurā ieguldītas 3,3 miljonus eiro lielas investīcijas.

Deputāti nākamā gada budžetā «savējo projektiem» izdāļājuši rekordlielu summu

Valsts budžeta nauda, kura sadalīta nevis atbilstoši nozaru politikas prioritātēm, bet izdabājot politiķu vēlmēm un dažādu organizāciju lobijam, šogad sasniegusi rekordlielus apmērus - 2017.gada budžetā tā izdalīti 27,9 miljoni eiro, balstoties uz veiktajiem aprēķiniem.

Kritušies ienākumi no ārvalstu ceļotāju viesošanās Latvijā

Šā gada trešajā ceturksnī tekošais konts Latvijā veidoja 93,4 miljonu eiro pārpalikumu jeb 1,5% no iekšzemes kopprodukta, norāda Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile.

airBaltic pārdos Boeing 737 lidmašīnas, nomainot tās pret Bombardier CS300

Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic, pakāpeniski atjaunojot floti ar Kanādas Bombardier ražotājām CS300 lidmašīnām, pārdos Boeing 737 lidmašīnas, norāda lidsabiedrības izpilddirektors Martins Gauss.

Pētījums: No Lietuvas drīzumā emigrēs miljonais iedzīvotājs

Lietuvas statistiķi aplēsuši, ka katru dienu ar mērķi meklēt labāku dzīvi Skandināvijā un Rietumeiropā lidmašīnās sēžas ap 120 lietuviešu. Aplēses liecina, ka 2016.gadā emigrācijas vilnis pastiprinājies un decembrī valsti varētu pamest 1 000 000. lietuvietis kopš valsts iestāšanās Eiropas Savienībā.

Aktīvo vēlētāju skaits pirms nākamā gada pašvaldību vēlēšanām turpina sarukt

Nākamā gada 3.jūnija pašvaldību vēlēšanās noteikti piedalīties plāno 47% balsstiesīgo pilsoņu, liecina pētījumu centra SKDS pēc Centrālās vēlēšanu komisijas pasūtījuma šā gada novembrī veiktā vēlētāju aptauja.

Trīs Eiropas lielpilsētās plāno aizliegt auto ar dīzeļdzinējiem

Meklējot iespējas uzlabot gaisa kvalitāti, Parīzes, Madrides un Atēnu mēri 1.decembrī pauduši apņēmību panākt dīzeļmotoru vieglo un kravas automašīnu aizliegumu šajās pilsētās līdz nākamās desmitgades vidum.

Igaunijā uz pēkšņām militārām mācībām izsauc 300 rezervistus

Igaunijas valdība 1.decembrī pieņēmusi rīkojumu sarīkot pēkšņas militāras mācības, lai pārbaudītu rezervistu spēju būt kaujas gatavībā 24 stundu laikā.