bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.10.2017 | Vārda dienas: Daina, Dainida, Dainis
LatviaLatvija

Kuluāros visaktīvāk apspriež Vējoņa kandidatūru vai jaunu vēlēšanu rīkošanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis

Divas dienas pirms Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas kuluāros kā reālākie apspriesti divi varianti. Apspriesta iespēja par Valsts prezidentu ievēlēt aizsardzības ministru Raimondu Vējoni no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vai arī variants, ka neviens no kandidātiem netiek ievēlēts un ir jārīko jaunas vēlēšanas, atsaucoties uz Latvijas Televīziju, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.

Tikmēr Latvijas Reģionu apvienības (LRA) rīcība tās izvirzītā Valsts prezidenta amata kandidāta Mārtiņa Bondara izbalsošanas gadījumā nav zināma, jo partija par to nav lēmusi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Bondars.

«Šāds scenārijs  nevienam nav padomā,» teica Bondars. Viņš gan izteica cerību, ka visi LRA deputāti atbalstīs viņa kandidatūru vēlēšanās gan atzīstot, ka tā kā balsojums būs aizklāts, kontrolēt partijas biedru balsojumu ir neiespējami.

Tikmēr aģentūra LETA ziņo, ka LRA un Valsts prezidenta amata kandidātam Egilam Levitam ir līdzīgi viedokļi par tādiem jautājumiem kā sabalansēta reģionu attīstība un latgaliešu un līvu valodas mācīšana skolās. Tā pēc abu pušu tikšanās sacīja LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš.

Levits atbalstot latgaliešu un līvu valodas mācīšanu attiecīgo pašvaldību skolās, ņemot vērā vietējo dialektu nozīmi Latvijas kultūrā, norādīja Liepiņš. LRA pirmdienas tikšanās bija īsāka nekā ar citiem Valsts prezidenta amata kandidātiem, jo par Levita nostāju vairākos jautājumos jau ir bijusi iespēja uzzināt publiskajās diskusijās.

LRA kā savu kandidātu Valsts prezidenta vēlēšanās izvirzījusi deputātu Mārtiņu Bondaru, un politiskais spēks vēl neesot izšķīries, kā rīkoties gadījumā, ja Bondars pēc dažiem balsojumiem “atkritīs” un par viņu vairs nebūs iespējams balsot, norādīja Liepiņš.

Kā ziņots, iepriekš valdošā koalīcija vēlējās vienoties par vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam, tomēr tas neizdevās. Zaļo un zemnieku savienība Valsts prezidenta amatam nolēma virzīt aizsardzības ministru Vējoni. Atbalstu Vējonim sākotnēji oficiāli pauda arī Vienotība, bet pēc nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK lēmuma virzīt Levitu Vienotības frakcijai būs brīvais balsojums par kādu no šiem diviem kandidātiem.

LRA iepriekš sliecās nākamajos balsojumos, ja nebūs vairs iespējams iestāties par Bondaru, drīzāk neatbalstīt nevienu citu kandidātu. Savukārt atsevišķi deputāti varētu rosināt paredzēt brīvo balsojumu. Netiek izslēgta iespēja, ka kādas LRA balsis varētu tikt arī Vējonim.

Kāda kandidāta atbalstu varētu stiprināt arī No sirds Latvijai (NSL) atsevišķu deputātu iespējamā izvēle nepieturēties pie «partijas līnijas». Politiskais spēks iepriekš vienojās, ka NSL neatbalstīs nevienu kandidātu. Izņēmuma tiesības šajā lietā būs deputātam Ringoldam Balodim, kurš jau laicīgi paudis atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūrai. Taču, Levitam «izkrītot no kandidātu listes», arī Balodim būšot jāievēro NSL valdes un frakcijas kopsēdē lemtais, iepriekš norādīja NSL līdere Inguna Sudraba. Tikmēr neoficiāli tiek pieļauts, ka NSL pārstāvju balsis varētu sadalīties, iespējams, atbalstot ZZS vai Saskaņas pozīciju prezidenta vēlēšanu jautājumā.

Iepriekš visu trīs koalīcijas partiju pārstāvji pauda, ka neizslēdz iespēju vienoties par vienu kandidātu, ja otrs koalīcijas partiju virzīts kandidāts «izkritīs» kādā no balsojumiem.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš iepriekš norādīja, ka šajā situācijā partija sasauks valdes un frakcijas sēdi, lai pieņemtu lēmumu šajā jautājumā. Tikmēr pats Levits pauda, ka drīzāk būtu gatavs kandidēt arī Valsts prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, ja pirmajā prezidents netiks ievēlēts. Savukārt Vienotības līdere Solvita Āboltiņa jau iepriekš sacīja – ja kāds no koalīcijas kandidātiem «izkritīs» kādā balsojumā, tad visa frakcija nākamajos balsojumos atbalstīs koalīcijas kandidātu, kas turpinās cīņu par prezidenta amatu. Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma sacīja, ka šajā gadījumā būtu jāsasauc koalīcijas sanāksme.

Iepriekš neoficiāli izskanēja šaubas par pašas ZZS vienprātību par atbalstu Vējonim, taču pēdējā nedēļā gan tiek pieļauts, ka ZZS frakcija varētu būt vienota šajā jautājumā. Līdz šim izskanējis, ka kāds ZZS deputāts iepriekš skeptiski izteicies par iespēju atbalstīt Vējoņa kandidatūru. Minētais parlamentārietis varētu gan būt pārliecināts tomēr balsot par politiskā spēka kandidātu.

Arī opozīcijas partija Saskaņa pagaidām nevēlas atklāt, kuru kandidātu atbalstītu, ja kādā no balsojumiem vismazāk balsu saņemtu šī politiskā spēka Valsts prezidenta amatam virzītais kandidāts Sergejs Dolgopolovs. Saskaņas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saskaņas balsis «būs viegli saskaitāmas», proti, visa frakcija atbalstīs šī politiskā spēka virzīto prezidenta kandidātu – Dolgopolovu. Savukārt, ja viņš kādā no balsojumiem izkritīs, tad visa Saskaņas frakcija balsos par kādu vienu kandidātu vai arī nevienu neatbalstīs, akcentēja Urbanovičs.

No Saeimas Kārtības ruļļa izriet, ka gadījumā, ja pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, par visiem kandidātiem tiks balsots otrreiz. Ja arī tad neviens netiks ievēlēts, vēlēšanas turpināsies, izslēdzot katrā turpmākajā vēlēšanu balsojumā to kandidātu, kas iepriekšējā balsojumā būs ieguvis vismazāk balsu. Kārtības rullī jēdziena «balsojums» vietā gan lietots vārds «kārta», taču publiskajā telpā ar «kārtu» bieži vien saprot balsojumu vienu ciklu par tajā pieteiktajiem kandidātiem. Valsts prezidentu var ievēlēt ar vismaz 51 deputāta balsīm.

Saeimas sēde, kurā vēlēs Valsts prezidentu, notiks 3.jūnijā. Vēlēšanas būs aizklātas. Lai tās noritētu raitāk, plānots iekārtot vairāk balsošanas kabīņu Saeimas deputātiem.

Paredzams, ka parlamenta ārkārtas sēdē, kurā vēlēs Valsts prezidentu, piedalīsies arī paši amata kandidāti – Mārtiņš Bondars no LRA, Sergejs Dolgopolovs no Saskaņas, Raimonds Vējonis no ZZS un Egils Levits, kuru izvirzījusi Nacionālā apvienība.

Visus partiju pieteiktos kandidātus par atbilstošiem Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma noteikumiem pagājušajā nedēļā atzina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Ref: 102.000.102.9957


Pievienot komentāru

Prasa rast 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās

Ekonomikas ministrija prasa nākamgad piešķirt vismaz 500 000 eiro svarīgo objektu nodrošināšanai ar alternatīvo enerģijas apgādi krīzes situācijās un valsts apdraudējuma gadījumā.

Gapoņenko sāk tiesāt par nacionālā naida kurināšanu

Uzklausot Saeimas deputātu Eināra Cilinska un Gaida Bērziņa liecības, tiesa pirmdien, 23.oktobrī, sāka skatīt krimināllietu pret nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongress vadoni Aleksandru Gapoņenko par nacionālā naida kurināšanu, izmantojot sociālo tīklu Facebook.

Pabriks: Zaudējot ietekmi airBaltic, Latvijas valsts pieļautu kļūdu

«Ja Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investoru piesaistes rezultātā notiktu pilnīga aviokompānijas privatizācija, Latvijas valsts no ekonomiskā un drošības viedokļa pieļautu stratēģisku kļūdu,» uzskata Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks.

Attīstīt biznesu citā kultūrā - padomi veiksmīgiem komandējumiem Ķīnā un ASV

Eksperti norāda, ka šobrīd pieaug tendence biznesa braucienu skaitam uz Ķīnu un Amerikas Savienotajām Valstīm, aviokompānijas Aeroflot ceļojumu servisa direktore Baltijas valstīs Laura Kārkliņa - Cimdiņa vērš uzmanību praktiskiem aspektiem, kas ir jāņem vērā, dodoties komandējumos uz šīm lielvalstīm.

Reverta emitētās obligācijas izslēgs no regulētā tirgus

Likvidējamās problemātisko aktīvu pārvaldītājas Reverta emitētās obligācijas šonedēļ izslēgs no biržas Nasdaq Riga parāda vērtspapīru saraksta, teikts biržas paziņojumā.

Miega ārste: Stresa un miega problēmas - «apburtais» loks, no kura jāizkāpj

Paaugstināts stress arvien ir ļoti izplatīta problēma iedzīvotāju vidū. Diemžēl nereti ar to kopā rodas arī miega traucējumi, kas ievērojami pasliktina dzīves kvalitāti. Turklāt to risināšanai ne vienmēr laikus tiek meklēta palīdzība. Tā vietā - kā īslaicīgu līdzekli izmantojot dažādus alkoholiskos dzērienus. Par to, kā rīkoties, lai izkāptu no šī «apburtā» stresa un miega problēmu loka, stāsta psihiatre, miega ārste Ija Cimdiņa.

NSL un ZZS iespējamās nelikumīgās finansēšanas lietā iesaistīta vēl viena persona

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sāktajā kriminālprocesā par iespējamo partijas No sirds Latvijai un Zaļo un zemnieku savienības nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā figurē vēl viena persona, un lietu kriminālvajāšanai varētu nodot tuvāko mēnešu laikā.

Latvijā nodotā piena apmērs septembrī samazinājies par 2,2%

Šogad septembrī nodotā svaigpiena apmērs Latvijā samazinājies par 2,2% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi un bija 72 246 tonnas.

Vēlēšanās Čehijā uzvar policijai izdotā miljardiera Babiša partija

Čehijas parlamenta vēlēšanās, kas aizvadītas pagājušajā nedēļas nogalē, uzvarējusi centriskā partija ANO. To vada miljardieris Andrejs Babišs, kuru Čehijas parlaments šoruden izdeva kriminālvajāšanai par iespējamiem pārkāpumiem Eiropas Savienības lauksaimniecības subsīdiju piesaistē.

Paredz, ka līdz 2035.gadam mirstība no insulta Latvijā pieaugs par 15%.

Lai vērstu uzmanību uz dramatisko insulta izplatību Latvijā, kā arī mudinātu lēmumu pieņēmējus nekavējoties uzlabot insulta profilaksi un ārstēšanu, novirzot tai papildu finansējumu, kardiologi un neirologi aicina uz diskusiju Kā novērst insulta krīzi Latvijā? 25.oktobrī plkst. 11.00 Paula Stradiņa Klīniskās Universitātes slimnīcas Lielajā konferenču zālē.

Pavļuts: Partiju apvienības būtu vēlamas, bet ne polittehnoloģisku apsvērumu dēļ

Gatavojoties Saeimas vēlēšanām, savstarpēji būtu jāapvienojas vai jāsadarbojas tām partijām, kurām «tiešām ir pa ceļam», nevis apvienības jāveido polittehnoloģisku apsvērumu dēļ, pauž jaunās partijas Kustība Par līderis Daniels Pavļuts.

Uzzini lielākos satiksmes ierobežojumus valsts autoceļu tīklā

Rīgas apvedceļa A4 (Baltezers-Saulkalne) posmā pie tilta pār Mazo Juglu Salaspils novadā remontdarbu dēļ satiksme tiek organizēta pa vienu ceļa joslu un ir palēnināta. Īpaši virzienā uz Saulkalni. VAS Latvijas Valsts ceļi iesaka izmantot citus maršrutus.

Pārmaiņas krievvalodīgajās skolās nepieciešamas vienotas politiskās nācijas izveidei, tā Šadurskis

Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai mūsu jaunatne mācītos kopā, skaidro izglītības ministrs Kārlis Šadurskis.

CVK vērtēs pārkāpumu ietekmi uz mandātu sadalījumu

Centrālā vēlēšanu komisija saņēmusi Latgales apgabaltiesas 20.jūnija spriedumu krimināllietā par vēlētāju balsu uzpirkšanu 12.Saeimas vēlēšanās, kas stājies likumīgā spēkā šā gada 22.septembrī.

Spānija noliedz, ka centieni atņemt Katalonijai autonomiju pielīdzināmi «apvērsumam»

Spānijas ārlietu ministrs Alfonso Dastiss noliedzis, ka centrālās valdības tiekšanās ieviest tiešu pārvaldi separātiskajā Katalonijas reģionā uzskatāmi par «apvērsumu», kā to saredz Barselonā.

Rīgas satiksme ierobežo konkurenci; līgumi neļauj ienākt «savā tirgū svešajiem»

Konkurences padome uzskata, ka Rīgas satiksmes līgumi ar privātuzņēmējiem ierobežo konkurenci, jo neļauj tirgū ienākt nevienam citam spēlētājam, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Saglabāsies skaidrs un sauss laiks, tomēr nedēļas otrajā pusē laika apstākļi mainīsies

Gan pirmdien, gan otrdien laika apstākļus noteiks paaugstināta spiediena apgabals - gaidāms lielākoties skaidrs un sauss laiks. Pūtīs lēns līdz mērens austrumu, dienvidaustrumu vējš, kas Kurzemē līča piekrastē būs brāzmains, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

SM: Ministrija ir atvērta arī pilnīgai airBaltic valsts kapitāldaļu atsavināšanai

Satiksmes ministrija patlaban izskata jau konkrētus piedāvājumus Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic investora piesaistē un nav izslēgta arī uzņēmuma pilnīga privatizācija, stāsta ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš.

Nedēļa Lietuvā. Apdraudēts valsts finansējums liberālai partijai

Lietuvas Centrālās vēlēšanu komisijas darba grupa secinājusi, ka 45 336 eiro , kas tērēti Viļņā valdošās partijas Liberālā kustība apmācību kursiem atzīstami par ziedojumu partijai pakalpojuma veidā.

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.