bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 21.01.2018 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Kuluāros visaktīvāk apspriež Vējoņa kandidatūru vai jaunu vēlēšanu rīkošanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis

Divas dienas pirms Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas kuluāros kā reālākie apspriesti divi varianti. Apspriesta iespēja par Valsts prezidentu ievēlēt aizsardzības ministru Raimondu Vējoni no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) vai arī variants, ka neviens no kandidātiem netiek ievēlēts un ir jārīko jaunas vēlēšanas, atsaucoties uz Latvijas Televīziju, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm.

Tikmēr Latvijas Reģionu apvienības (LRA) rīcība tās izvirzītā Valsts prezidenta amata kandidāta Mārtiņa Bondara izbalsošanas gadījumā nav zināma, jo partija par to nav lēmusi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja Bondars.

«Šāds scenārijs  nevienam nav padomā,» teica Bondars. Viņš gan izteica cerību, ka visi LRA deputāti atbalstīs viņa kandidatūru vēlēšanās gan atzīstot, ka tā kā balsojums būs aizklāts, kontrolēt partijas biedru balsojumu ir neiespējami.

Tikmēr aģentūra LETA ziņo, ka LRA un Valsts prezidenta amata kandidātam Egilam Levitam ir līdzīgi viedokļi par tādiem jautājumiem kā sabalansēta reģionu attīstība un latgaliešu un līvu valodas mācīšana skolās. Tā pēc abu pušu tikšanās sacīja LRA Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš.

Levits atbalstot latgaliešu un līvu valodas mācīšanu attiecīgo pašvaldību skolās, ņemot vērā vietējo dialektu nozīmi Latvijas kultūrā, norādīja Liepiņš. LRA pirmdienas tikšanās bija īsāka nekā ar citiem Valsts prezidenta amata kandidātiem, jo par Levita nostāju vairākos jautājumos jau ir bijusi iespēja uzzināt publiskajās diskusijās.

LRA kā savu kandidātu Valsts prezidenta vēlēšanās izvirzījusi deputātu Mārtiņu Bondaru, un politiskais spēks vēl neesot izšķīries, kā rīkoties gadījumā, ja Bondars pēc dažiem balsojumiem “atkritīs” un par viņu vairs nebūs iespējams balsot, norādīja Liepiņš.

Kā ziņots, iepriekš valdošā koalīcija vēlējās vienoties par vienu kandidātu Valsts prezidenta amatam, tomēr tas neizdevās. Zaļo un zemnieku savienība Valsts prezidenta amatam nolēma virzīt aizsardzības ministru Vējoni. Atbalstu Vējonim sākotnēji oficiāli pauda arī Vienotība, bet pēc nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK lēmuma virzīt Levitu Vienotības frakcijai būs brīvais balsojums par kādu no šiem diviem kandidātiem.

LRA iepriekš sliecās nākamajos balsojumos, ja nebūs vairs iespējams iestāties par Bondaru, drīzāk neatbalstīt nevienu citu kandidātu. Savukārt atsevišķi deputāti varētu rosināt paredzēt brīvo balsojumu. Netiek izslēgta iespēja, ka kādas LRA balsis varētu tikt arī Vējonim.

Kāda kandidāta atbalstu varētu stiprināt arī No sirds Latvijai (NSL) atsevišķu deputātu iespējamā izvēle nepieturēties pie «partijas līnijas». Politiskais spēks iepriekš vienojās, ka NSL neatbalstīs nevienu kandidātu. Izņēmuma tiesības šajā lietā būs deputātam Ringoldam Balodim, kurš jau laicīgi paudis atbalstu Eiropas Savienības Tiesas tiesneša Egila Levita kandidatūrai. Taču, Levitam «izkrītot no kandidātu listes», arī Balodim būšot jāievēro NSL valdes un frakcijas kopsēdē lemtais, iepriekš norādīja NSL līdere Inguna Sudraba. Tikmēr neoficiāli tiek pieļauts, ka NSL pārstāvju balsis varētu sadalīties, iespējams, atbalstot ZZS vai Saskaņas pozīciju prezidenta vēlēšanu jautājumā.

Iepriekš visu trīs koalīcijas partiju pārstāvji pauda, ka neizslēdz iespēju vienoties par vienu kandidātu, ja otrs koalīcijas partiju virzīts kandidāts «izkritīs» kādā no balsojumiem.

Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš iepriekš norādīja, ka šajā situācijā partija sasauks valdes un frakcijas sēdi, lai pieņemtu lēmumu šajā jautājumā. Tikmēr pats Levits pauda, ka drīzāk būtu gatavs kandidēt arī Valsts prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, ja pirmajā prezidents netiks ievēlēts. Savukārt Vienotības līdere Solvita Āboltiņa jau iepriekš sacīja – ja kāds no koalīcijas kandidātiem «izkritīs» kādā balsojumā, tad visa frakcija nākamajos balsojumos atbalstīs koalīcijas kandidātu, kas turpinās cīņu par prezidenta amatu. Arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma sacīja, ka šajā gadījumā būtu jāsasauc koalīcijas sanāksme.

Iepriekš neoficiāli izskanēja šaubas par pašas ZZS vienprātību par atbalstu Vējonim, taču pēdējā nedēļā gan tiek pieļauts, ka ZZS frakcija varētu būt vienota šajā jautājumā. Līdz šim izskanējis, ka kāds ZZS deputāts iepriekš skeptiski izteicies par iespēju atbalstīt Vējoņa kandidatūru. Minētais parlamentārietis varētu gan būt pārliecināts tomēr balsot par politiskā spēka kandidātu.

Arī opozīcijas partija Saskaņa pagaidām nevēlas atklāt, kuru kandidātu atbalstītu, ja kādā no balsojumiem vismazāk balsu saņemtu šī politiskā spēka Valsts prezidenta amatam virzītais kandidāts Sergejs Dolgopolovs. Saskaņas Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs norādīja, ka Saskaņas balsis «būs viegli saskaitāmas», proti, visa frakcija atbalstīs šī politiskā spēka virzīto prezidenta kandidātu – Dolgopolovu. Savukārt, ja viņš kādā no balsojumiem izkritīs, tad visa Saskaņas frakcija balsos par kādu vienu kandidātu vai arī nevienu neatbalstīs, akcentēja Urbanovičs.

No Saeimas Kārtības ruļļa izriet, ka gadījumā, ja pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem nebūs ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, par visiem kandidātiem tiks balsots otrreiz. Ja arī tad neviens netiks ievēlēts, vēlēšanas turpināsies, izslēdzot katrā turpmākajā vēlēšanu balsojumā to kandidātu, kas iepriekšējā balsojumā būs ieguvis vismazāk balsu. Kārtības rullī jēdziena «balsojums» vietā gan lietots vārds «kārta», taču publiskajā telpā ar «kārtu» bieži vien saprot balsojumu vienu ciklu par tajā pieteiktajiem kandidātiem. Valsts prezidentu var ievēlēt ar vismaz 51 deputāta balsīm.

Saeimas sēde, kurā vēlēs Valsts prezidentu, notiks 3.jūnijā. Vēlēšanas būs aizklātas. Lai tās noritētu raitāk, plānots iekārtot vairāk balsošanas kabīņu Saeimas deputātiem.

Paredzams, ka parlamenta ārkārtas sēdē, kurā vēlēs Valsts prezidentu, piedalīsies arī paši amata kandidāti – Mārtiņš Bondars no LRA, Sergejs Dolgopolovs no Saskaņas, Raimonds Vējonis no ZZS un Egils Levits, kuru izvirzījusi Nacionālā apvienība.

Visus partiju pieteiktos kandidātus par atbilstošiem Valsts prezidenta ievēlēšanas likuma noteikumiem pagājušajā nedēļā atzina Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.

Ref: 102.000.102.9957


Pievienot komentāru

Aptaujās iedzīvotājus par interneta lietošanas paradumiem

Pirmdien, 22. janvārī, Centrālā statistikas pārvalde uzsāks ikgadējo iedzīvotāju aptauju par datoru un interneta lietošanas paradumiem 2018 gadā, BNN ziņo pārvaldē.

Bankā: Katrs sestais iedzīvotājs nav pasargāts pret garnadžiem savā mājoklī

Rūpes par sava mājokļa drošību biežāk raksturīgas privātmāju īpašniekiem, jo tieši viņi izvēlas pasargāt jeb apdrošināt savu īpašumu pret nevēlamu ciemiņu «viesošanos», kamēr dzīvokļus apdrošina tikai divas piektdaļas jeb 38% Latvijas iedzīvotāju.

Čigāne: Izaugsmes laiks ir īstais brīdis reformām

Strukturālās reformas Latvijā jāveic bez liekas kavēšanās. Latvijai jāieklausās Eiropas Komisijas rekomendācijās un tās jāīsteno jau tagad, piektdien, 19.janvārī, pēc sēdes uzsvēra Saeimas Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne.

Pieaudzis policijas lēmumu skaits par varmākas nošķiršanu no upura

Pērn Valsts policija pieņēma 695 lēmumus par varmākas nošķiršanu no upura, kas ir par gandrīz četrām reizēm vairāk nekā gadu iepriekš, kad tika pieņemti 184 šādi lēmumi, informē policijas pārstāve Kristīne Lāce-Štrodaha.

Mūrniece: Satversmes tiesas autoritāte var veicināt nepieciešamās reformas

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsver Satversmes tiesas autoritātes nozīmi tiesu sistēmai nepieciešamo reformu īstenošanā un uzticamības vairošanā. Turklāt diskusijas dalībnieki atzinuši, ka Satversmes tiesas un Saeimas sadarbība ir bijusi laba.

Lursoft: Pērn uzņēmumiem piemēroto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%

Pagājušajā gadā juridiskām personām reģistrēti 13 779 jauni nodrošinājumi un, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, pērn reģistrēto nodrošinājumu skaits sarucis par 16,3%, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Latvenergo krimināllietā vairāki apsūdzētie varēs neapmeklēt sēdes

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa piektdien, 19.janvārī, sākot skatīt apjomīgo Latvenergo kukuļošanas pamata krimināllietu pret 12 apsūdzētajiem, atļāva vairākiem no viņiem uz turpmākajām tiesas sēdēm neierasties.

Apdrošinātājs: Divkāršojies atlīdzību skaits par ziemas sporta veidos gūtajām traumām

Pēdējo trīs gadu laikā atlīdzību skaits par traumām, kas gūtas, nodarbojoties ar ziemas sporta aktivitātēm, palielinājies vairāk nekā divas reizes, liecina apdrošināšanas sabiedrības Balta dati.

VUGD atgādina: Šobrīd atrasties uz ledus ir ļoti bīstami

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atgādina ikvienam, ka ziemas periodā ielūzt ledū un noslīkst ne tikai makšķernieki, bet arī cilvēki, kas, piemēram, pastaigājas vai slidinās pa ledu. Tāpēc VUGD aicina iedzīvotājus nedoties uz ledus, jo tas ir bīstami un var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību.

Ukrainas lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, uzskata FM

Ukrainas 2017.gada pēdējās dienās pieņemtais lēmums iekļaut Latviju nodokļu patvēruma valstu sarakstā nav pamatots, norāda Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis.

KP: Iepirkumu rīkotāji var visātrāk pamanīt karteļu pazīmes

Konkurences padome vērš uzmanību uz iepirkumu rīkotāju iespējām pirmajiem pamanīt aizdomīgas sakritības pretendentu piedāvājumos, kas var liecināt par iespējamām uzņēmumu aizliegtām vienošanām. Šādos gadījumos iepirkumu rīkotājiem ir būtiski nepalikt vienaldzīgiem, bet gan par sakritībām ziņot KP.

Lielu izmaksu dēļ mākslīgā ledus slidotavu Bauskā šogad neierīkos

Mākslīgā ledus slidotava, kas Bauskā darbojās pagājušajā ziemā, šogad pilsētā lielu izmaksu dēļ netiks ierīkota.

Alkohola pārdevējus Igaunijā pārbaudīs mazie «policisti»

Lai atrastu pārdevējus, kuri nepilngadīgajiem nelikumīgi pārdod alkoholu vai tabakas izstrādājumus, policija Igaunijā turpmāk drīkstēs darbā iesaistīt nepilngadīgos, kuru uzdevums būs mēģināt nopirkt neatļautās preces.

Patēriņam Latvijā nodoto cigarešu skaits pērn 11 mēnešos samazinājies par 1,4%

Pagājušā gada 11 mēnešos patēriņam Latvijā kopumā nodoti 1,757 miljardi cigarešu, kas ir par 25,642 miljoniem cigarešu jeb 1,4% mazāk nekā 2016.gada 11 mēnešos.

PVD: Biodrošības prasībām Latvijā neatbilst 5-6% mājas cūku novietņu

 Biodrošības prasībām patlaban neatbilst 5-6% no kopējā mājas cūku novietņu skaita Latvijā un tas nozīmē, ka vairums cūkkopju attiecīgās prasības ievēro, norāda Pārtikas un veterinārā dienesta Novietņu uzraudzības daļas vadītāja Maija Irbe.

Ekonomists: Svarīgākajai reformai jānotiek cilvēku galvās

«No biznesa skolā mācītajām psiholoģijas gudrībām man vislabāk palikusi prātā iekšējās/ārējās kontroles punkta ideja. Ir cilvēki, kuri tic, ka viņi paši nosaka savu likteni, un ir tādi, kuri domā, ka to nosaka ārēji spēki. Man ir ļoti lielas aizdomas, ka Latvijā cilvēki savas veiksmes vai neveiksmes izskaidro ar ārējiem apstākļiem daudz lielākā mērā nekā Šveicē vai citā ilgāk brīvību baudījušā valstī,» komentē Luminor bankas ekonomists Pēteris Strautiņš.

Valsts kontroliere: Budžeta plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā

Latvijas valsts un pašvaldību budžetu plānošanā vairāk jādomā ilgtermiņā, Rīta panorāmā pauž Valsts kontroles vadītāja Elita Krūmiņa.

Pērn 11 mēnešos Latvijā saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu

Pērnā gada 11 mēnešos Latvijā saražoti 51,52 miljoni litru alkoholisko dzērienu, neskaitot alu. Salīdzinot ar 2016.gada 11 mēnešiem, pērn saražots par 6,3% vairāk alkoholisko dzērienu, liecina VID apkopotie akcīzes preču aprites rādītāji.

Sola lielākas algas strādājošajiem un atbalstu Latvijas rūpniecībai

«Ekonomikas ministrijas prioritātes 2018.gadā ir lielākas algas strādājošajiem un atbalsts Latvijas rūpniecībai. Latvijas simtgades gadā ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir jāsajūt gan valsts, gan savas personīgās labklājības celšanās,» sola ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens. 

Tallinas-Helsinku tuneļa iecerei trūkst ambīciju, tā «Dusmīgo putnu» izstrādātājs

Kamēr Somija un Igaunija kaļ plānus zemūdens tunelim starp Tallinu un Helsinkiem, ko varētu īstenot 2030.gados, somu datorspēļu veidotājs Tallinā iepazīstinājis ar ieceri, kas paredz šādu būvi pabeigt jau 2024.gadā.

Skycop: Aviopasažieriem ir tiesības zināt, kas slēpjas aiz iemesla «ārkārtas apstākļi»

Patērētāju uzraudzības biedrības Wich? datu analīze atklāj, ka Lielbritānijā vidēji katrs ceturtais lidojums, kas sasniedz savu galamērķi, ir kavējies. «Ārkārtas apstākļi» kļuvuši par aviosabiedrību iecienītāko attaisnojumu, lai izvairītos no kompensāciju izmaksāšanas, taču patiesā kavēšanās iemesls esot citādāks

Ždanoka biedē krievvalodīgos vēlētājus teju zem Kubas revolūcijas saukļiem

Politiķe Tatjana Ždanoka, atgriežoties Latvijas politikā, plāno organizēt spēcīgu pilsonisko pretošanos iecerētajām izglītības reformām, cilvēkus pulcējos zem saukļiem Tagad vai nekad vai Tēvzeme vai nāve, kas izmantots Kubas revolūcijā.

ASV biržu indeksi krītas pēc bažām par valdības darba apturēšanu

Amerikas Savienoto Valstu biržu indeksi ceturtdien, 18.janvārī, kritās un saruka arī ASV dolāra vērtība, jo investoru noskaņojumu ietekmēja bažas par iespējamu ASV valdības darba apturēšanu.

Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu ieviest maksu tikai par receptes izrakstīšanu

Veselības ministre Anda Čakša sliecas neatbalstīt priekšlikumu piemērot samaksu tikai par receptes izrakstīšanu, bet varētu rosināt diskusiju par attālinātās konsultācijas apmaksu.

Latvenergo: Pēdējos trīs gados elektroenerģijas cena kritusies par 30%

Pēdējos gados Latvijā ir strauji kritusies elektroenerģijas cena. No 2014. līdz 2017.gadam vidējā elektrības cena Nord Pool biržā ir kritusies par 30%, ļaujot samazināt galalietotāju izmaksas, vēsta AS Latvenergo.

Jaunākie komentāri