bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Lai arī par 51 miljonu nabadzīgāki nekā pērn, Lembergi joprojām bagātākie Latvijā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Dažādos noziegumos apsūdzētie Ventspils mērs Aivars Lembergs (no kreisās) un viņa dēls Anrijs Lembergs

Dažādos noziegumos apsūdzētie Ventspils mērs Aivars Lembergs (no kreisās) un viņa dēls Anrijs Lembergs

Lai gan ģimenes īpašumu kopvērtība gada laikā samazinājusies par 51 miljonu eiro līdz 120 miljoniem eiro, tomēr Latvijas bagātākā ģimene joprojām ir Lembergu ģimene – Aivars, Anrijs un Līga, liecina žurnālistu Lato Lapsas un Kristīnes Jančevskas, korporatīvo finanšu kompānijas Laika stars un SIA Lursoft pētījums.

Saraksta veidotāji norāda, ka Latvijas bagātāko cilvēku vidū ir arī miljonāru ģimenes, par kurām gan var pateikt, kas no aktīviem formāli pieder katram ģimenes loceklim, taču ir skaidrs, ka šī formālā piederība ne vienmēr pilnībā un precīzi atspoguļo reālo situāciju. Tāpēc Latvijas bagātāko 100 cilvēku topa veidotāji radījuši atsevišķu – bagātāko Latvijas ģimeņu – sarakstu.

Lapsa šodien žurnālistiem norādīja, ka desmit bagātāko ģimeņu sarakstā atrodamas tās pašas ģimenes, kuras tajā bijušas arī pērn, vienīgi dažām ģimenēm mainījušās to vietas topā.

Pētījuma autori norāda, ka labākais Lembergu ģimenes patiesā mantiskā stāvokļa rādītājs joprojām ir prokuratūras arestēto īpašumu saraksts, kurā esošo kapitāldaļu vērtība neglābjami sarūk. Aivara Lemberga oficiālā amatpersonas deklarācija liecina par 450 000 eiro ienākumiem un 15 miljonu eiro parādiem bērniem. Anrijam Lembergam 50% kapitāldaļas SIA LSF Holdings ir sagādājušas 37.vietu ar 1,18 miljoniem eiro lielāko zaudētāju sarakstā, bet AS Ventbunkers, kurā Līgai Lembergai oficiāli pieder 0,13% akciju, ir guvusi 17 miljonu eiro peļņu. Turklāt Ventbunkera meitasuzņēmums Latvijas naftas tranzīts šogad noslēdza megadarījumu, par 79,98 miljoniem eiro pārdodot Ventspils naftas akciju paketi.

Par otru bagātāko ģimeni Latvijā atzīta Lipmanu ģimene – Kirovs un Anna. Kopumā Lipmanu ģimenes īpašumu kopvērtība samazinājās par 12 miljoniem eiro līdz 58 miljoniem eiro.

Saraksta veidotāji norāda, ka, zāļu ražotājas AS Grindeks 3,36 miljonu eiro zaudējumi ir samazinājuši ģimenes aktīvu vērtību, lai gan pērn uzņēmums tieši pēc Kirova Lipmana vēlmes dividendēs izmaksāja deviņus miljonus eiro un tikai vienu miljonu eiro atstāja nesadalītu attīstībai. Saspīlētā situācija Krievijā un Ukrainā, kā arī rubļa vērtības kritums pamatīgi iedragāja Grindeks finansiālo situāciju.

Trešā bagātākā ģimene ar īpašumu kopvērtību 55 miljoni eiro ir Šķēļu ģimene – Andris, Kristiāna Lībane-Šķēle, Madara Šķēle-Dupate un Anete Šķēle-Pētersone. Ģimenes īpašumu vērtība gada laikā samazinājusies par diviem miljoniem eiro. Pētījuma autori norāda, ka bijušā premjera un par oligarhu savulaik dēvētā Andra Šķēles ģimenes locekļu īpašumā dažādās proporcijās joprojām ir tādi uzņēmumi kā Sabiedrība privātajiem ieguldījumiem ar visu zem tās izkārtoto kompāniju grupu, Vaļņu nams 11, Ogres piens, Uzņēmumu vadība un konsultācijas, MS Private, Anna Barons un citi.

Ceturtā bagātākā ģimene ir kādreizējā Dobeles dzirnavnieka īpašnieka Vitauta Paškauska ģimene, kurai pieder uzņēmums Agrolats Holding. Vitauta, Jāņa, Jona un Andra Paškausku īpašumu kopējā vērtība gada laikā ir samazinājusies par astoņiem miljoniem eiro – līdz 52 miljoniem eiro.

Ģimenei piederošais lauksaimniecības uzņēmums Agrolats Holding pērn ir guvis vien 99 000 eiro peļņu, holdingā ietilpstošā Agrofirma Tērvete piena iepirkuma cenu dēļ pērn piedzīvojusi 93 000 eiro zaudējumus. Tomēr Paškausku ģimene tiek minēta arī kā maksātnespējas apgrūtinātajam piensaimniecības kooperatīvam Trikāta KS piederošo 53,66% kapitāldaļu Latvijas pienā potenciālā pircēja.

Savukārt piektajā vietā ierindojusies Lūsiņu ģimene – Argods, Baiba un Antra. Šī ģimene ir piedzīvojusi 25% īpašumu vērtības pieaugumu – par 10 miljoniem eiro, sasniedzot 50 miljonus eiro. Visi ģimenei piederošie uzņēmumi ir strādājuši ar peļņu. Joprojām nozīmīgākais ģimenes uzņēmums ir Kurzemes degviela un saistītie uzņēmumi, kā arī Argodam Lūsiņam 100% piederošā SIA Alco.

Bagātāko ģimeņu sarakstā ar 48 miljonus eiro vērtiem īpašumiem iekļuvusi AS Baltikums Bank īpašnieku Peškovu ģimene – Aleksandrs, Sergejs, Aleksejs, Jeļizaveta, Ļubova, Natālija un Olga. Tāpat sarakstā ar 38 miljonus eiro vērtiem īpašumiem iekļuvusi SIA Latvijas novitātes komplekss uzņēmumu grupas īpašnieku ģimene – Nataļja, Aleksandrs, Artjoms un Vadims Milovi.

Sarakstā ar 34 miljonus eiro vērtiem īpašumiem iekļuvis uzņēmējs Jūlijs Krūmiņš ar meitu Maiju Čerņavsku, ar 24 miljonus eiro vērtiem īpašumiem sarakstā ir vēl viena ar Baltikums finanšu grupu saistīta ģimene – Nadežda un Oļegs Čepuļski, bet sarakstu noslēdz Karginu ģimene – Valērijs, Rems un Maksims – ar 20 miljonus eiro vērtiem īpašumiem.

Ref:103.000.103.9080


Pievienot komentāru

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.