Patlaban vairs nav nekādu iespēju restartēt Latvijas Krājbanku, atzīst kredītiestādes bijušais prezidents Arnolds Laksa, piebilstot, ka cilvēcīgi un emocionāli viņam kā bijušajam bankas vadītājam gribētos, lai šo finanšu iestādi izglābj, taču tas ir pretrunā ar racionāliem argumentiem.

Pie Krājbankas kraha ir vainojama nepietiekamā uzraudzība, kā arī bankas akcionāru un atsevišķu darbinieku negodprātīgā rīcība, intervijā Latvijas Radio sacīja bijušais Krājbankas prezidents.

Turklāt, pēc viņa domām, tieši Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) bija jāpievērš uzmanība gan bijušā Snoras un Krājbankas īpašnieka Vladimira Antonova sliktajai reputācijai, gan līdzekļu pārskaitījumiem uz korespondējošiem kontiem.

«Pilnīgi skaidrs, ka uz šo brīdi nav nekādas iespējas šo banku restartēt un atjaunot,» uzsvēra Laksa, piebilstot, ka bankai nav palicis paša galvenā – klientu, bet filiāļu tīkls bez tiem neko nenozīmē.

Viņaprāt, lēmums par bankas sanāciju bija jāpieņem krietnu brīdi iepriekš – jau toreiz, kad FKTK uzzināja par aizdomīgām darbībām ar bankas līdzekļiem. Tajā brīdī bija jāizstrādā plāns «stundai X», kas paredzētu vienlaicīgu bankas darbības apturēšanu un sanāciju, galveno akcionāru, kas ir Lietuvas banka Snoras, aizvietojot ar kādu Latvijas finanšu institūciju.

Turpretī lūgts komentēt Krājbankas kreditoru iespējas atgūt savus līdzekļus, Laksa prognozēja, ka visa nauda noteikti netiks atgūta. Ja tiks atgūti un kreditoriem atmaksāti 60%-70% no bankas aktīvu vērtības, to varēs vērtēt kā ļoti labu rādītāju.

Ref: 102.000.102.932