bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.08.2017 | Vārda dienas: Boļeslavs, Bērtulis
LatviaLatvija

Lange: Vietējo un grants ceļu finansējuma apmērs ir nepietiekošs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Vietējo un grants ceļu sakārtošanai ik gadu nepieciešami 130 miljoni eiro, taču pašreizējais finansējums ir vien desmit miljoni eiro. Tā trešdien, 8.martā, intervijā Latvijas Radio sacījis AS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš negribēja piekrist apgalvojumam, ka šajā pavasarī grants ceļu stāvoklis būtu kritiskāks nekā citus gadus. «Nevaru teikt, ka tas ir labāks vai sliktāks nekā citus gadus,» teic Lange.

Taču šajā ziemas sezonā grants ceļiem pamatīgi kaitējuši laikapstākļi. Šajā ziemā ir bijuši pieci cikli, kad periodiski zeme sasalst un apsnieg un tad atkūst. Pēc Langes teiktā, tas arī ir iemesls, kādēļ vietējie un grants ceļi šogad ir ļoti izdangāti.

«Ņemot vērā klimatiskos apstākļus ziemā pēdējos gadus, ja netiks mainīts finansējuma sadalījums, tad situācija ar grants ceļiem kļūs arvien sliktāka,» atzīst LVC vadītājs.

Viņš stāsta, ka Latvijā grants ceļu kopējais garums ir aptuveni 11 tūkstoši kilometru un gadā kopumā šo ceļu remontiem ir atvēlēti desmit miljoni eiro no valsts budžeta. Šāds finansējuma apmērs ir apmēram astoņas reizes mazāks nekā nepieciešams. Ik gadu vietējo un grants ceļu uzturēšanai un remontiem būtu nepieciešami 130 miljoni eiro.

Lange atzīmē, ka tas ir jautājums par prioritātēm, jo Eiropas Savienības fondu nauda, kā arī valsts budžeta līdzekļi tiek ieguldīti asfaltēto ceļu remontos, kur ir lielāka satiksmes intensitāte. Asfaltēto ceļu stāvoklis katru gadu uzlabojas par 2%.

Viņš arī norāda, ka pašreizējos laika apstākļos nav iespējams kaut ko darīt, lai uzlabotu grants ceļu stāvokli. Vien atsevišķos posmos ir iespējams novadīt ūdeni no ceļiem. Lai sāktu grēderēšanas darbus ir jāgaida labvēlīgāki laika apstākļi. Tāpat pašvaldībām un arī pašiem iedzīvotājiem ir jāraugās, lai uz ceļiem tiek ievēroti masas ierobežojumi, kas šobrīd noteikti uz apmēram 70% grants ceļu.

Jau vēstīts, ka, protestējot pret valsts grants ceļu kritisko stāvokli, Bauskas novada Brunavas pagasta iedzīvotāji gatavi bloķēt šoseju Rīga-Bauska-Lietuvas robeža.

«Ceram gan, ka tik ekstrēmi jārīkojas nebūs. Valstij ir jāmeklē problēmas risinājums,» iepriekš norādīja pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova, piebilstot, ka cilvēku neapmierinātība ir ļoti augsta, taču tiks gaidīta valsts institūciju reakcija uz novada iedzīvotāju aicinājumu ceļus glābt. Atbilde tiks gaidīta likumā noteiktajā kārtībā – mēneša laikā.

Tāpat vēstīts, ka Bauskas novada deputāti pirmdien, 6.martā, domes ārkārtas sēdē nolēma aicināt valdību izsludināt ārkārtas situāciju Bauskas novada administratīvajā teritorijā saistībā ar valsts autoceļu ar grants segumu kritisko stāvokli un noteikt nekavējoši veicamos nepieciešamos pasākumus ārkārtējās situācijas novēršanai.

Pirmdien, 6.martā, akceptētajā Bauskas novada pašvaldības Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes rezolūcija pausts, ka Saeimai un valdībai jābeidz izturēties pret ceļiem kā pret traucējošu sadaļu valsts budžetā, kurai finansējumu var viegli izsvītrot uz vairākām desmitgadēm. Tā nosūtīta Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes un Ekonomikas ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, VAS Latvijas Valsts ceļi, Bauskas novada domes deputātiem.

Pieņemtajā rezolūcijā uzsvērta nepieciešamība steidzami veidot valstisku mehānismu grants ceļu glābšanai un atjaunošanai, nosakot galvenās prioritātes, tajā skaitā finanšu atbalsta un nodokļu politikas saskaņošanu. Padome, pirms pieņemt rezolūciju, iepriekš organizēja tikšanās ar iedzīvotājiem novada pagastos un uzklausīja viņu viedokli. Pieaicinot ceļu būves speciālistus, pagastos tika veikta ceļu apsekošana, identificējot problemātiskos ceļus, konstatējot būtiskos defektus, ceļu uzturēšanas vājās vietas.

Ref:224.000.103.560


Pievienot komentāru

Šogad Nacionālajos bruņotajos spēkos apmācīti vairāk nekā 1 160 zemessargu

Šogad Nacionālajos bruņotajos spēkos militārās pamatapmācības un kolektīvās apmācības nometnēs, kā arī dažādos profesionālajos kursos apmācīti jau vairāk nekā 1 160 zemessargu no 2.Vidzemes, 3.Latgales un 4.Kurzemes brigādes.

FM: Nākamgad budžeta izdevumiem papildus varētu atvēlēt ap 79 miljoniem eiro

Veidojot nākamā gada valsts budžetu, fiskālā telpa varētu būt ap 79 miljoniem eiro, bet 2019.gadā - aptuveni 30 miljoni eiro, pauž  finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Izbeigts kriminālprocess par iespējamām manipulācijām ar Ventspils naftas akcijām

Valsts policija pirms aptuveni pusgada izbeigusi kriminālprocesu, kas bija sākts pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas iesnieguma par iespējamu iekšējās informācijas izmantošanu un manipulācijām darījumos ar AS Ventspils nafta akcijām, pavēsta VP preses pārstāve Ilze Jurēvica.

Antāne atzīst, ka situācija Latvijas tranzīta nozarē ir traģiska

Tranzīta jomas situāciju Baltijas Asociācijas Transports un Loģistika prezidente Inga Antāne skaidro kā traģisku. Kravu apjoma kritums ir vērojams kopš 2012.gada. Viņa min arī to, ka, atskatoties nesenā pagātnē, pērnais gads bijis viens no sliktākajiem gadiem Latvijas tranzīta vēsturē, RīgaTV24 raidījumā Dienas personība ar Veltu Puriņu saka eksperte.

Pulks: Rīgas bērnudārzos ēdināšanai jābūt bez maksas

Rīgas domes Vienotības deputātu frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Olafs Pulks nosūtījis vēstuli RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktoram, pieprasot nekavējoties veikt aprēķinus un sagatavot priekšlikumu 2018.gada Rīgas pilsētas budžeta projektā, lai nākamajā gadā nodrošinātu bezmaksas ēdināšanu visiem Rīgas pirmsskolas iestāžu audzēkņiem.

Daugavpiliešu deputāts Eigims pamet koalīciju ar Saskaņu

Daugavpils partija Mūsu partija, kuras saraksta līderis ir Rihards Eigims, ir nolēmusi izstāties no koalīcijas Daugavpils domē ar Saskaņu.

Pētījums: Trūcīgās mājsaimniecības no nodokļu reformas iegūs maz

Trūcīgākās mājsaimniecības no nesen apstiprinātās nodokļu reformas iegūs salīdzinoši maz: Tajās ir liels nestrādājošu cilvēku īpatsvars, kuri neizjūt izmaiņas Iedzīvotāju ienākuma nodoklī, liecina Rīgas Ekonomikas augstskolas un ekonomikas politikas pētījumu centra Biceps veiktās izpētes rezultāti.

Iedzīvotāji vislabprātāk izvēlas dzīvokļus lietuviešu projektos un «hruščovkās»

Patlaban Latvijā vispieprasītākie sērijveida dzīvokļi ir lietuviešu un Hruščova laika projektos - tā liecina DNB bankas sadarbībā ar nekustamo īpašuma kompāniju Ober-Haus apkopotā informācija par situāciju Latvijas dzīvokļu tirgū.

Pūce: Vai nu Kučinskim ir atmiņa kā zelta zivtiņai, vai vienkārši savus izteikums neuztver nopietni

Partija Latvijas attīstībai aicina premjeru Māri Kučinski apliecināt solījumu Latvijas nodokļu maksātājiem nemainīt nodokļus tuvākos trīs gadus, šāds aicinājums pieņemts, ņemot vērā otrdienas, 22.augusta, Ministru kabineta sēdē izskanējušo informāciju, ka tiks meklētas iespējas fiskālās telpas paplašināšanai.

ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju VID

Sludinājumu portāls ss.lv piekritis sniegt nepieciešamo informāciju Valsts ieņēmumu dienestam, telekanāla LNT raidījumā 900 sekundes ir teicis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīvais vilnis: Ēnu ekonomikas īpatsvars zivrūpniecībā varētu būt apmēram 40%

Ēnu ekonomikas kopējais īpatsvars zivrūpniecības nozarē Latvijā varētu būt apmēram 40%, saka zivju pārstrādes uzņēmuma Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

VID: Restorānos lielākoties konstatēti pārkāpumi ar nelegālo nodarbinātību

Valsts ieņēmumu dienests, veicot pārbaudes restorānos Rīgas centrā un Jūrmalā, galvenokārt konstatējis pārkāpumus saistībā ar nelegālo nodarbinātību un ieņēmumu neuzrādīšanu, trešdien, 23.augustā, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja dienesta ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

23.augustā visa Eiropa piemin staļinisma un nacisma režīmu upurus

Pirms deviņiem gadiem Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere kopā ar vēl četriem ārvalstu kolēģiem panāca, ka Eiropas Parlaments oficiāli pieņem un izsludina rakstisku deklarāciju Par 23.augusta pasludināšanu par Eiropas staļinisma un nacisma upuru atceres dienu, teikts Eiropas parlamenta ziņojumā.

Līdz ar ūdensvada avāriju izmaiņas Rīgas sabiedriskā transporta maršrutos

No trešdienas, 23.augusta, pulksten 10.45 līdz nākamās nedēļas pirmdienai, 28.augustam, saistībā ar ūdensvada avārijas seku likvidēšanu Krišjāņa Valdemāra ielā un Raiņa bulvārī, slēgts labais pagrieziens no Krišjāņa Valdemāra ielas uz Raiņa bulvāri, vēsta Rīgas satiksme.

FKTK izsniedz atļauju AS Latvijas Centrālais depozitārijs sniegt pakalpojumus

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padome ir pieņēmusi lēmumu atļaut AS Latvijas Centrālais depozitārijs no šā gada 18.septembra sniegt centrālā vērtspapīru depozitārija pakalpojumus.

Nespējot atrast lētus būvniekus, Liepājas cietuma celtniecība varētu ieilgt

Ņemot vērā, ka būvnieku iesniegtie piedāvājumi jaunā Liepājas cietuma celtniecībai pārsniedz projektam pieejamo finansējumu, attiecīgo iepirkumu plānots pārtraukt, tā vietā sludinot jaunu, pēc valdības sēdes otrdien, 22.augustā, pastāstīja Tieslietu ministrijas (TM) valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Sudraba apgalvo, ka KNAB savu darbu «oligarhu lietā» veicis maksimāli atbildīgi

Tā dēvētās «oligarhu lietas» izmeklētāji, kas aizvien strādā KNAB, savu darbu veikuši maksimāli atbildīgi, taču būtiski negatīva ietekme bija informācijas noplūdei izmeklēšanas gaitā, šādus secinājumus pēc vizītes KNAB izdarījusi «oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas priekšsēdētāja Inguna Sudraba.

Ķirsis: Jāpārtrauc arodbiedrības Laba bosu iedzīvošanās uz rīdzinieku rēķina

Rīgas domes Vienotības deputāts Vilnis Ķirsis nosūtījis vēstuli Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, ar aicinājumu izvērtēt, vai, pērkot arodbiedrības LABA vadītājam Raimondam Gailim piederošo zemi sporta bāzes Pļavnieki vajadzībām, Arodbiedrību koordinācijas centra amatpersonas izšķērdējušas vai piesavinājušās pašvaldības līdzekļus.

Prognoze: Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%

Uzsākot 2018.gada budžeta sagatavošanu, Finanšu ministrija atjaunojusi makroekonomisko rādītāju prognozes 2017.-2020.gadam. Atbilstoši jaunajām prognozēm, Latvijas ekonomikas izaugsme šogad paātrināsies līdz pat 3,7%, bet 2018.gadā būs 3,4% līmenī.

Atbalstīti jauni pedagogu darba kvalitātes kritēriji - kas jauns gaidāms pedagogiem?

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādāto jauno pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanas organizēšanas kārtību. Tajā kā svarīgākais pedagoga darba kvalitātes novērtējuma kritērijs izvirzīts pedagoga ikdienas darbs mācību stundā, sadarbības prasmes un skolotāja atbalsts skolēnu spēju attīstībā un virzībā.

Pētījums: 43% internetveikalu lietotāju pirkumus veic reizi mēnesī

Kopumā Latvijas patērētāji ir apmierināti ar interneta veikalos veiktajiem pirkumiem: 65,3% aptaujāto uzskata šos veikalus par drošiem un uzticamiem, savukārt 44,7% respondentu atzina, ka nekad nav saskārušies ar problēmām, iepērkoties internetā, liecina salīdzināšanas portāla Gudriem.lv veiktā aptauja.

Valdība nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus

Valdība otrdien, 22.augustā, atbalstījusi Tieslietu ministrijas izstrādāto Sejas aizsegšanas ierobežojuma likumprojektu, kas nosaka ierobežojumus publiskās vietās nēsāt seju aizsedzošus apģērbus.

Dāvināt, pārdot vai novēlēt mantojumā - kā labāk atstāt īpašumu pēcnācējiem

Nekustamā īpašuma nodošana pēcnācējiem ir notāru birojos visbiežāk apspriestais temats, par to kā labāk noformēt nekustamo īpašumu, padomus dod Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Krievijā atkārtoti aizturēts režisors Serebreņņikovs

Krievijas varasiestādes aizturējušas teātra Gogoļa centrs galveno režisoru Kirilu Serebreņņikovu, pamatojoties uz aizdomām par krāpšanas organizēšanu, vēstīts Krievijas Izmeklēšanas komitejas mājaslapā.

Pusaudža «es nezinu»: Kāpēc tas tik bīstams, skaidro eksperti

Visbiežāk «es nezinu» sakām tāpēc, ka mums ir bail pieņemt lēmumus. Sasniedzot pusaudža vecumu, jaunieši kļūst arvien neatkarīgāki, un nespēja atbildīgi pieņemt lēmumus un pateikt «nē» var atstāt paliekošas sekas, uzsver uzsver izglītības psiholoģe Sabīne Vilciņa un jauniešu motivācijas programmas MOT. Izvēlies drosmi! vadītāja Ilze Paidere-Staķe.