bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna
LatviaLatvija

Lange: Vietējo un grants ceļu finansējuma apmērs ir nepietiekošs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

 Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN- NEWS.RU

Vietējo un grants ceļu sakārtošanai ik gadu nepieciešami 130 miljoni eiro, taču pašreizējais finansējums ir vien desmit miljoni eiro. Tā trešdien, 8.martā, intervijā Latvijas Radio sacījis AS Latvijas Valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš negribēja piekrist apgalvojumam, ka šajā pavasarī grants ceļu stāvoklis būtu kritiskāks nekā citus gadus. «Nevaru teikt, ka tas ir labāks vai sliktāks nekā citus gadus,» teic Lange.

Taču šajā ziemas sezonā grants ceļiem pamatīgi kaitējuši laikapstākļi. Šajā ziemā ir bijuši pieci cikli, kad periodiski zeme sasalst un apsnieg un tad atkūst. Pēc Langes teiktā, tas arī ir iemesls, kādēļ vietējie un grants ceļi šogad ir ļoti izdangāti.

«Ņemot vērā klimatiskos apstākļus ziemā pēdējos gadus, ja netiks mainīts finansējuma sadalījums, tad situācija ar grants ceļiem kļūs arvien sliktāka,» atzīst LVC vadītājs.

Viņš stāsta, ka Latvijā grants ceļu kopējais garums ir aptuveni 11 tūkstoši kilometru un gadā kopumā šo ceļu remontiem ir atvēlēti desmit miljoni eiro no valsts budžeta. Šāds finansējuma apmērs ir apmēram astoņas reizes mazāks nekā nepieciešams. Ik gadu vietējo un grants ceļu uzturēšanai un remontiem būtu nepieciešami 130 miljoni eiro.

Lange atzīmē, ka tas ir jautājums par prioritātēm, jo Eiropas Savienības fondu nauda, kā arī valsts budžeta līdzekļi tiek ieguldīti asfaltēto ceļu remontos, kur ir lielāka satiksmes intensitāte. Asfaltēto ceļu stāvoklis katru gadu uzlabojas par 2%.

Viņš arī norāda, ka pašreizējos laika apstākļos nav iespējams kaut ko darīt, lai uzlabotu grants ceļu stāvokli. Vien atsevišķos posmos ir iespējams novadīt ūdeni no ceļiem. Lai sāktu grēderēšanas darbus ir jāgaida labvēlīgāki laika apstākļi. Tāpat pašvaldībām un arī pašiem iedzīvotājiem ir jāraugās, lai uz ceļiem tiek ievēroti masas ierobežojumi, kas šobrīd noteikti uz apmēram 70% grants ceļu.

Jau vēstīts, ka, protestējot pret valsts grants ceļu kritisko stāvokli, Bauskas novada Brunavas pagasta iedzīvotāji gatavi bloķēt šoseju Rīga-Bauska-Lietuvas robeža.

«Ceram gan, ka tik ekstrēmi jārīkojas nebūs. Valstij ir jāmeklē problēmas risinājums,» iepriekš norādīja pagasta pārvaldes vadītāja Baiba Marčenkova, piebilstot, ka cilvēku neapmierinātība ir ļoti augsta, taču tiks gaidīta valsts institūciju reakcija uz novada iedzīvotāju aicinājumu ceļus glābt. Atbilde tiks gaidīta likumā noteiktajā kārtībā – mēneša laikā.

Tāpat vēstīts, ka Bauskas novada deputāti pirmdien, 6.martā, domes ārkārtas sēdē nolēma aicināt valdību izsludināt ārkārtas situāciju Bauskas novada administratīvajā teritorijā saistībā ar valsts autoceļu ar grants segumu kritisko stāvokli un noteikt nekavējoši veicamos nepieciešamos pasākumus ārkārtējās situācijas novēršanai.

Pirmdien, 6.martā, akceptētajā Bauskas novada pašvaldības Uzņēmējdarbības konsultatīvās padomes rezolūcija pausts, ka Saeimai un valdībai jābeidz izturēties pret ceļiem kā pret traucējošu sadaļu valsts budžetā, kurai finansējumu var viegli izsvītrot uz vairākām desmitgadēm. Tā nosūtīta Valsts prezidentam, Saeimas deputātiem, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai, Finanšu, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Satiksmes un Ekonomikas ministrijai, Latvijas Pašvaldību savienībai, VAS Latvijas Valsts ceļi, Bauskas novada domes deputātiem.

Pieņemtajā rezolūcijā uzsvērta nepieciešamība steidzami veidot valstisku mehānismu grants ceļu glābšanai un atjaunošanai, nosakot galvenās prioritātes, tajā skaitā finanšu atbalsta un nodokļu politikas saskaņošanu. Padome, pirms pieņemt rezolūciju, iepriekš organizēja tikšanās ar iedzīvotājiem novada pagastos un uzklausīja viņu viedokli. Pieaicinot ceļu būves speciālistus, pagastos tika veikta ceļu apsekošana, identificējot problemātiskos ceļus, konstatējot būtiskos defektus, ceļu uzturēšanas vājās vietas.

Ref:224.000.103.560


Pievienot komentāru

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.