bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa

Latviešos vismazāk optimisma Baltijas valstu iedzīvotāju vidū

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Neraugoties uz sarežģīto sociālpolitisko situāciju, patērētāji Eiropā pērn saglabājuši mērenu optimismu. Gada noslēdzošajā ceturksnī to apmierinātības indekss bija 81, kas ir par četriem punktiem vairāk, nekā gada sākumā. Straujāko lejupslīdi piedzīvojušas Amerikas Savienotās Valstis, kur patērētāju optimisms samazinājies par 19 punktiem, nokrītot līdz 100. Pasaules indekss ir 97 – tāds pats, kā gada sākumā.

Patērētāju noskaņojumu pasaulē pēta Nielsen – starptautiska informācijas un mērījumu kompānija. Šo rādītāju nosaka, izmantojot robežšķirtni 100; indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem – pesimistiskāku attieksmi. Patērētāju apmierinātības indeksu veido trīs galvenie rādītāji – cilvēku prognozes par darba iespējām tuvākā gada laikā, personīgās finanšu situācijas vērtējums tuvāka gada laikā un cilvēku spēja veikt lielākus pirkumus mājsaimniecībai.

Kamēr Eiropas patērētāji ir vienīgie, kas uzrādījuši nelielu, bet pastāvīgu optimisma pieaugumu visos trīs indeksu veidojošajos rādītājos, citi reģioni demonstrē atturību. Proti, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionos indekss samazinājies par sešiem punktiem līdz 90, Latīņamerikā tas piedzīvojis kritumu par trīs punktiem, sasniedzot indeksa rādījumu 83. Nemainīgu optimisma līmeni joprojām uzrāda Indija, jau otro ceturksni pēc kārtas saglabājot indeksa rādījumu 131. Pesimistiskākais noskaņojums ir Dienvidkorejā – 46, kas gan ir par četriem punktiem vairāk, nekā iepriekšējā ceturksnī.

Baltijas apmierinātības indeksa dinamikā vērojamas svārstības – lielāko kritumu piedzīvojusi Lietuva, kur indekss samazinājies par septiņiem punktiem, sasniedzot 81. Latvijā apmierinātība pieaugusi par diviem punktiem līdz 76. Igauņi ir optimistiskākie ar indeksa rādījumu 89 (par deviņiem punktiem vairāk nekā pērn).

Eiropā un Ziemeļamerikā dienaskārtībā parādījušas bailes no terorisma – attiecīgi 22% un 27% respondentu tās minēja kā vienu no galvenajiem ikdienas raižu avotiem. Pieaugušas arī bažas par imigrāciju – Amerikā to kā baiļu iemeslu norādījuši 32%, kas ir par 6% vairāk, nekā trešajā ceturksnī. Augsts respondentu īpatsvars, kam šīs ir vienas no būtiskākajām ikdienas raizēm, redzams arī Eiropā. Īpaši straujš kāpums redzams Čehijā, kur tie ir 36%, Zviedrijā – 28%, Vācijā – 27%. Arī Baltijas valstīs šie aspekti parādījušies dienaskārtībā, teju nomainot pērn tik ļoti aktuālās bailes no kara. Proti, kara draudus kā vienu no trīs galvenajiem ikdienas bažu avotiem 2015.gada noslēdzošajā ceturksnī minējuši vien 12% respondenti Latvijā, 4% – Lietuvā un 8% Igaunijā, bet imigrācijas procesu radītās sekas uztrauc 13% Latvijā, 3% Lietuvā un 15% Igaunijā.

Vienlaikus Baltijas valstīs vērojams, ka vairums respondentu atgriezušies pie ikdienišķām rūpēm, kas cilvēku prātos dominēja pirms sociopolitiskās situācijas destabilizācijas pasaulē. Latvijā iedzīvotajiem lielākās raizes sagādā veselība (30%), ekonomika (19%) un mājsaimniecības rēķini (18%). Lietuvas iedzīvotāju galvenais bažu avots ir ekonomika – 31%, veselība – 26% un izglītība – 18%, taču respondenti Igaunijā kā būtiskākos raižu avotus norādīja veselību (40%), izglītību (24%) un darba esamību (22%).

Pagājušā gada nogalē globālie aptaujas rādītāji liecina par ekonomiskās situācijas pasliktināšanos – vairāk nekā puse pasaules respondentu (55%) uzskata, ka viņu valstī ir novērojama ekonomiskā recesija. Gada sākumā tā domāja 53%. To iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka valsts atrodas ekonomiskās krīzes posmā, visvairāk audzis Zviedrijā (62%, pieaugot par 13 procentpunktiem), un Singapūrā, Apvienoto Arābu Emirātos un Norvēģijā, īpatsvaram augot par desmit procentpunktiem. Interesanti, ka vislielākos ekonomikas stāvokļa uzlabojumu jutuši iedzīvotāji Latvijā – ekonomiskās situācijas vērtējums uzlabojies par 11 procentpunktiem, sasniedzot 59%, Igaunijā – pieaugums par desmit procentpunktiem (šobrīd 46%) un Itālijā – pieaugums deviņu procentpunktu apmērā (šobrīd 80%).

Uzkrājumu veidošana Latvijā joprojām ir mazāk aktuāla nekā Lietuvā un Igaunijā. Tomēr to iedzīvotāju īpatsvars, kas veido uzkrājumus ir par 5% augstāks nekā 2014.gada beigās, sasniedzot 20% atzīmi. Arī Igaunijā šis rādītājs audzis līdz 36% (pērn 31%), taču Lietuva piedzīvojusi lejupslīdi par 3%, sasniedzot 33%.

Ref: 102.000.102.11959


Pievienot komentāru

  1. lasu un brīnos teica:

    Uzkrājumu veidošana Latvijā joprojām ir mazāk aktuāla nekā Lietuvā un Igaunijā.

    JO LATVIJAS CILVĒKIEM NAV KO UZKRĀT,ar tādām algām,nekas pāri nepaliek,vēl pietrūkst nedēļu pirms algas dienas……nav ko salīdzināt!

    +1 0 -1 0

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.