bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 28.05.2017 | Vārda dienas: Vilhelms, Vilis

Latviešos vismazāk optimisma Baltijas valstu iedzīvotāju vidū

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Neraugoties uz sarežģīto sociālpolitisko situāciju, patērētāji Eiropā pērn saglabājuši mērenu optimismu. Gada noslēdzošajā ceturksnī to apmierinātības indekss bija 81, kas ir par četriem punktiem vairāk, nekā gada sākumā. Straujāko lejupslīdi piedzīvojušas Amerikas Savienotās Valstis, kur patērētāju optimisms samazinājies par 19 punktiem, nokrītot līdz 100. Pasaules indekss ir 97 – tāds pats, kā gada sākumā.

Patērētāju noskaņojumu pasaulē pēta Nielsen – starptautiska informācijas un mērījumu kompānija. Šo rādītāju nosaka, izmantojot robežšķirtni 100; indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem – pesimistiskāku attieksmi. Patērētāju apmierinātības indeksu veido trīs galvenie rādītāji – cilvēku prognozes par darba iespējām tuvākā gada laikā, personīgās finanšu situācijas vērtējums tuvāka gada laikā un cilvēku spēja veikt lielākus pirkumus mājsaimniecībai.

Kamēr Eiropas patērētāji ir vienīgie, kas uzrādījuši nelielu, bet pastāvīgu optimisma pieaugumu visos trīs indeksu veidojošajos rādītājos, citi reģioni demonstrē atturību. Proti, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionos indekss samazinājies par sešiem punktiem līdz 90, Latīņamerikā tas piedzīvojis kritumu par trīs punktiem, sasniedzot indeksa rādījumu 83. Nemainīgu optimisma līmeni joprojām uzrāda Indija, jau otro ceturksni pēc kārtas saglabājot indeksa rādījumu 131. Pesimistiskākais noskaņojums ir Dienvidkorejā – 46, kas gan ir par četriem punktiem vairāk, nekā iepriekšējā ceturksnī.

Baltijas apmierinātības indeksa dinamikā vērojamas svārstības – lielāko kritumu piedzīvojusi Lietuva, kur indekss samazinājies par septiņiem punktiem, sasniedzot 81. Latvijā apmierinātība pieaugusi par diviem punktiem līdz 76. Igauņi ir optimistiskākie ar indeksa rādījumu 89 (par deviņiem punktiem vairāk nekā pērn).

Eiropā un Ziemeļamerikā dienaskārtībā parādījušas bailes no terorisma – attiecīgi 22% un 27% respondentu tās minēja kā vienu no galvenajiem ikdienas raižu avotiem. Pieaugušas arī bažas par imigrāciju – Amerikā to kā baiļu iemeslu norādījuši 32%, kas ir par 6% vairāk, nekā trešajā ceturksnī. Augsts respondentu īpatsvars, kam šīs ir vienas no būtiskākajām ikdienas raizēm, redzams arī Eiropā. Īpaši straujš kāpums redzams Čehijā, kur tie ir 36%, Zviedrijā – 28%, Vācijā – 27%. Arī Baltijas valstīs šie aspekti parādījušies dienaskārtībā, teju nomainot pērn tik ļoti aktuālās bailes no kara. Proti, kara draudus kā vienu no trīs galvenajiem ikdienas bažu avotiem 2015.gada noslēdzošajā ceturksnī minējuši vien 12% respondenti Latvijā, 4% – Lietuvā un 8% Igaunijā, bet imigrācijas procesu radītās sekas uztrauc 13% Latvijā, 3% Lietuvā un 15% Igaunijā.

Vienlaikus Baltijas valstīs vērojams, ka vairums respondentu atgriezušies pie ikdienišķām rūpēm, kas cilvēku prātos dominēja pirms sociopolitiskās situācijas destabilizācijas pasaulē. Latvijā iedzīvotajiem lielākās raizes sagādā veselība (30%), ekonomika (19%) un mājsaimniecības rēķini (18%). Lietuvas iedzīvotāju galvenais bažu avots ir ekonomika – 31%, veselība – 26% un izglītība – 18%, taču respondenti Igaunijā kā būtiskākos raižu avotus norādīja veselību (40%), izglītību (24%) un darba esamību (22%).

Pagājušā gada nogalē globālie aptaujas rādītāji liecina par ekonomiskās situācijas pasliktināšanos – vairāk nekā puse pasaules respondentu (55%) uzskata, ka viņu valstī ir novērojama ekonomiskā recesija. Gada sākumā tā domāja 53%. To iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka valsts atrodas ekonomiskās krīzes posmā, visvairāk audzis Zviedrijā (62%, pieaugot par 13 procentpunktiem), un Singapūrā, Apvienoto Arābu Emirātos un Norvēģijā, īpatsvaram augot par desmit procentpunktiem. Interesanti, ka vislielākos ekonomikas stāvokļa uzlabojumu jutuši iedzīvotāji Latvijā – ekonomiskās situācijas vērtējums uzlabojies par 11 procentpunktiem, sasniedzot 59%, Igaunijā – pieaugums par desmit procentpunktiem (šobrīd 46%) un Itālijā – pieaugums deviņu procentpunktu apmērā (šobrīd 80%).

Uzkrājumu veidošana Latvijā joprojām ir mazāk aktuāla nekā Lietuvā un Igaunijā. Tomēr to iedzīvotāju īpatsvars, kas veido uzkrājumus ir par 5% augstāks nekā 2014.gada beigās, sasniedzot 20% atzīmi. Arī Igaunijā šis rādītājs audzis līdz 36% (pērn 31%), taču Lietuva piedzīvojusi lejupslīdi par 3%, sasniedzot 33%.

Ref: 102.000.102.11959


Pievienot komentāru

  1. lasu un brīnos teica:

    Uzkrājumu veidošana Latvijā joprojām ir mazāk aktuāla nekā Lietuvā un Igaunijā.

    JO LATVIJAS CILVĒKIEM NAV KO UZKRĀT,ar tādām algām,nekas pāri nepaliek,vēl pietrūkst nedēļu pirms algas dienas……nav ko salīdzināt!

    +1 0 -1 0

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.