bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 23.05.2018 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija

Latviešos vismazāk optimisma Baltijas valstu iedzīvotāju vidū

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Neraugoties uz sarežģīto sociālpolitisko situāciju, patērētāji Eiropā pērn saglabājuši mērenu optimismu. Gada noslēdzošajā ceturksnī to apmierinātības indekss bija 81, kas ir par četriem punktiem vairāk, nekā gada sākumā. Straujāko lejupslīdi piedzīvojušas Amerikas Savienotās Valstis, kur patērētāju optimisms samazinājies par 19 punktiem, nokrītot līdz 100. Pasaules indekss ir 97 – tāds pats, kā gada sākumā.

Patērētāju noskaņojumu pasaulē pēta Nielsen – starptautiska informācijas un mērījumu kompānija. Šo rādītāju nosaka, izmantojot robežšķirtni 100; indeksa rādītāji virs tās nozīmē optimistiskāku, bet zem – pesimistiskāku attieksmi. Patērētāju apmierinātības indeksu veido trīs galvenie rādītāji – cilvēku prognozes par darba iespējām tuvākā gada laikā, personīgās finanšu situācijas vērtējums tuvāka gada laikā un cilvēku spēja veikt lielākus pirkumus mājsaimniecībai.

Kamēr Eiropas patērētāji ir vienīgie, kas uzrādījuši nelielu, bet pastāvīgu optimisma pieaugumu visos trīs indeksu veidojošajos rādītājos, citi reģioni demonstrē atturību. Proti, Tuvo Austrumu un Āfrikas reģionos indekss samazinājies par sešiem punktiem līdz 90, Latīņamerikā tas piedzīvojis kritumu par trīs punktiem, sasniedzot indeksa rādījumu 83. Nemainīgu optimisma līmeni joprojām uzrāda Indija, jau otro ceturksni pēc kārtas saglabājot indeksa rādījumu 131. Pesimistiskākais noskaņojums ir Dienvidkorejā – 46, kas gan ir par četriem punktiem vairāk, nekā iepriekšējā ceturksnī.

Baltijas apmierinātības indeksa dinamikā vērojamas svārstības – lielāko kritumu piedzīvojusi Lietuva, kur indekss samazinājies par septiņiem punktiem, sasniedzot 81. Latvijā apmierinātība pieaugusi par diviem punktiem līdz 76. Igauņi ir optimistiskākie ar indeksa rādījumu 89 (par deviņiem punktiem vairāk nekā pērn).

Eiropā un Ziemeļamerikā dienaskārtībā parādījušas bailes no terorisma – attiecīgi 22% un 27% respondentu tās minēja kā vienu no galvenajiem ikdienas raižu avotiem. Pieaugušas arī bažas par imigrāciju – Amerikā to kā baiļu iemeslu norādījuši 32%, kas ir par 6% vairāk, nekā trešajā ceturksnī. Augsts respondentu īpatsvars, kam šīs ir vienas no būtiskākajām ikdienas raizēm, redzams arī Eiropā. Īpaši straujš kāpums redzams Čehijā, kur tie ir 36%, Zviedrijā – 28%, Vācijā – 27%. Arī Baltijas valstīs šie aspekti parādījušies dienaskārtībā, teju nomainot pērn tik ļoti aktuālās bailes no kara. Proti, kara draudus kā vienu no trīs galvenajiem ikdienas bažu avotiem 2015.gada noslēdzošajā ceturksnī minējuši vien 12% respondenti Latvijā, 4% – Lietuvā un 8% Igaunijā, bet imigrācijas procesu radītās sekas uztrauc 13% Latvijā, 3% Lietuvā un 15% Igaunijā.

Vienlaikus Baltijas valstīs vērojams, ka vairums respondentu atgriezušies pie ikdienišķām rūpēm, kas cilvēku prātos dominēja pirms sociopolitiskās situācijas destabilizācijas pasaulē. Latvijā iedzīvotajiem lielākās raizes sagādā veselība (30%), ekonomika (19%) un mājsaimniecības rēķini (18%). Lietuvas iedzīvotāju galvenais bažu avots ir ekonomika – 31%, veselība – 26% un izglītība – 18%, taču respondenti Igaunijā kā būtiskākos raižu avotus norādīja veselību (40%), izglītību (24%) un darba esamību (22%).

Pagājušā gada nogalē globālie aptaujas rādītāji liecina par ekonomiskās situācijas pasliktināšanos – vairāk nekā puse pasaules respondentu (55%) uzskata, ka viņu valstī ir novērojama ekonomiskā recesija. Gada sākumā tā domāja 53%. To iedzīvotāju īpatsvars, kas uzskata, ka valsts atrodas ekonomiskās krīzes posmā, visvairāk audzis Zviedrijā (62%, pieaugot par 13 procentpunktiem), un Singapūrā, Apvienoto Arābu Emirātos un Norvēģijā, īpatsvaram augot par desmit procentpunktiem. Interesanti, ka vislielākos ekonomikas stāvokļa uzlabojumu jutuši iedzīvotāji Latvijā – ekonomiskās situācijas vērtējums uzlabojies par 11 procentpunktiem, sasniedzot 59%, Igaunijā – pieaugums par desmit procentpunktiem (šobrīd 46%) un Itālijā – pieaugums deviņu procentpunktu apmērā (šobrīd 80%).

Uzkrājumu veidošana Latvijā joprojām ir mazāk aktuāla nekā Lietuvā un Igaunijā. Tomēr to iedzīvotāju īpatsvars, kas veido uzkrājumus ir par 5% augstāks nekā 2014.gada beigās, sasniedzot 20% atzīmi. Arī Igaunijā šis rādītājs audzis līdz 36% (pērn 31%), taču Lietuva piedzīvojusi lejupslīdi par 3%, sasniedzot 33%.

Ref: 102.000.102.11959


Pievienot komentāru

  1. lasu un brīnos teica:

    Uzkrājumu veidošana Latvijā joprojām ir mazāk aktuāla nekā Lietuvā un Igaunijā.

    JO LATVIJAS CILVĒKIEM NAV KO UZKRĀT,ar tādām algām,nekas pāri nepaliek,vēl pietrūkst nedēļu pirms algas dienas……nav ko salīdzināt!

    +1 0 -1 0

Sola stratēģiju mediķu iztrūkuma «aizpildīšanai» līdz ar pagarinātā normālā darba laika atcelšanu

Tiek veidota skaidra stratēģija, kā līdz ar Satversmes tiesas sprieduma izpildi nozarē aizpildīt cilvēkresursu iztrūkumu, pēc tikšanās ar slimnīcu pārstāvjiem  norāda veselības ministre Anda Čakša.

DP: Esot brīvībā, Lindermans var kavēt izmeklēšanu lietā pret viņu

Drošības policija uzskata, ka aizdomās par nacionālā naida izraisīšanu un par masu nekārtību organizēšanu turētais prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans, atrodoties brīvībā, var kavēt pirmstiesas izmeklēšanu.

Ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā līdz gada beigām var sarukt līdz 19%

Šā gada beigās ārvalstu klientu noguldījumu īpatsvars Latvijā varētu samazināties līdz 24%, bet, ja Latvijā neatgriezīsies patlaban iesaldētie ABLV Bank ārvalstu noguldījumi, tad līdz 19%,  Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē prognozē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes locekle, Regulējošo prasību un statistikas departamenta direktore Ludmila Vojevoda.

Ventspils brīvostas prasības pret Kālija parku izskatīšanu atliek līdz novembrim

Kurzemes rajona tiesa Ventspilī otrdien, 22.maijā, līdz 12.novembrim atlika tiesas sēdi, kurā plānots skatīt Ventspils brīvostas pārvaldes prasību lauzt ar AS Kālija parks noslēgtos zemes un piestātņu nomas līgumus, informē tiesā.

Pagarina satiksmes ierobežojumus Matīsa ielā

Saistībā ar tramvaju sliežu ceļa rekonstrukcijas darbiem no 24.maija līdz 30.maijam tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Matīsa ielā, 50 m garā posmā no Brīvības ielas.

Latvijas PrivatBank auditētie zaudējumi pērn – 6,533 miljoni eiro; revidenta atzinums ar iebildi

Latvijas PrivatBank pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 6,533 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina bankas publiskotais gada pārskats. Savukārt PrivatBank grupas zaudējumi bija 5,378 miljoni eiro pretstatā peļņai 2016.gadā.

Plāno mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja jauna Valsts materiālo rezervju likuma projektu, kas paredz būtiski mainīt valsts materiālo rezervju administrēšanas sistēmu.

Konkursa pēdējā kārtā uz VID ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus

Konkursa pēdējā kārtā uz Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatu virza četrus pretendentus, informē Valsts kancelejā.

Atbalsta iespēju izvēlēties, kas notiks ar 2.līmeņa pensijas kapitālu pēc cilvēka aiziešanas mūžībā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija otrdien, 22.maijā, konceptuāli atbalstīja iespēju mantot valsts fondēto pensiju shēmā uzkrāto kapitālu shēmas dalībnieka nāves gadījumā. Deputāti par to vienojās, otrajā lasījumā skatot grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā.

Apstiprina 2018./2019.mācību gada valsts pārbaudes darbu norises laikus

Apstiprināti Ministru kabineta noteikumi, kas paredz diagnosticējošos darbus 3. un 6.klašu skolēniem organizēt 2019.gada janvārī un februārī.

AT: mātes kompānijas var būt atbildīgas par meitas kompāniju konkurences pārkāpumiem

Augstākā tiesa pieņēma spriedumu, ar kuru Latvijas konkurences tiesībās tiek nostiprināts, ka mātes sabiedrības var būt solidāri atbildīgas par meitas uzņēmumu īstenotajiem konkurences tiesību pārkāpumiem.

Bezdarba līmenis šī gada 1.ceturksnī Latvijā bijis 8,2%

Bezdarba līmenis Latvijā 2018.gada 1.ceturksnī bija 8,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, bezdarba līmenis ir palielinājies par 0,1 procentpunktu, bet gada laikā – samazinājies par 1,2 procentpunktiem.

Šogad 1.ceturksnī Latvijā nodarbināti 63,5% iedzīvotāju

Šī gada 1. ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 898,0 tūkstoši jeb 63,5% iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes Darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Krimas-Krievijas tiltu Krimas tatāru līderis nopeļ kā neizdevīgu

Krimas pussalas pirmiedzīvotāju, Krimas tatāru, līderis, komentējot tilta uzcelšanu no pussalas uz Krieviju, vērtējis, ka ievērojamie līdzekļi, kas iztērēti būvdarbos, neatmaksāšoties.

«Pagarinātā normālā» darba laika atcelšana varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro

Satversmes tiesas lēmums ar nākamo gadu Latvijā likvidēt «pagarināto normālo» darba laiku no budžeta papildus varētu prasīt līdz desmit miljonus eiro, Rīta panorāmā pieļauj Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Brīdina par krāpniekiem lauksaimniecības jomā; izkrāpti vairāki desmiti tūkstošu eiro

Šogad Valsts policija ir saņēmusi vairāku iedzīvotāju iesniegumus, kuri, vēloties iegādāties lauksaimniecības tehniku, kļuvuši par krāpšanas upuriem.

Somijā nokūst pēdējais sniegs; pārāk agri, teic meteorologi

Somijā, kur līdzīgi kā Baltijas valstīs laikapstākļi šogad maijā ir neierasti silti un saulaini, daudzus pārsteigusi sniega nokušana aiz ziemeļu polārā loka. Parasti Lapzemē pēdējais sniegs nokūst jūnija vidū.

MNA: Joprojām administratoru prakses vietās ir virkne pārkāpumu

Tāpat kā 2017.gadā, arī šogad Maksātnespējas administrācija pārbaudēs administratoru prakses vietās konstatē virkni pārkāpumu.

Bildēs: Kubā izvadīti pirmie aviokatastrofas upuri

Kubā notikušās aviokatastrofas upuru skaits šonedēļ sasniedzis 111 cilvēkus un tālajā Karību jūras salu valstī ir notikušas pirmās upuru bēres.

Cietuma vadītāja: Latvijā nepieciešams nomainīt novecojušo Sodu izpildes kodeksu

Latvijā nepieciešams jauns likums, kas nomainītu novecojušo Sodu izpildes kodeksu, Latvijas Radio atzīmē Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure.

Biržu indeksi lielākoties pieaug pēc ASV un Ķīnas izlīguma tirdzniecības jautājumos

Biržu indeksi pirmdien, 21.maijā, lielākoties pieaug pēc tam, kad ASV un Ķīna panāk izlīgumu tirdzniecības jautājumu strīdā.

Kaimiņš nosauc Saeimas balsojumu «atturēšanās speciālistus»

«Mani ievēlēja tāpēc, lai pieņemtu lēmumu, nevis, lai atturētos. Atturēties automātiski skaitās pie «pret». To, manuprāt, vajadzētu mainīt. Ir vai nu «par», vai nu «pret». Uzņēmējs, piemēram, normālā dabā nevar atturēties pieņemt lēmumu, savukārt Saeimā ir daudzi «atturēšanās speciālisti»,» saka Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš.

Turcijā mūža ieslodzījums 104 cilvēkiem par dalību apvērsuma mēģinājumā

Tiesa Turcijā ir piespriedusi 104 bijušām militārpersonām mūža ieslodzījumu par saistību ar 2016.gadā notikušo valsts apvērsuma mēģinājumu.

NVD: Šogad palielinājies valsts finansējums bērnu veselības aprūpē

Veikti vairāki uzlabojumi bērnu veselības aprūpē, ieviešot jaunus pakalpojumus un palielinot valsts finansējumu ambulatoro pakalpojumu sniegšanai, informē Nacionālais veselības dienests.

Muzeju nakts tradīcija turpinās – kopumā piedalās vairāk nekā 221 284 interesenti

Piedāvājot daudzveidīgas norises, četrpadsmitajā Muzeju naktī 204 ar kultūrvēsturisko mantojumu saistītas apskates vietas visos Latvijas reģionos vēra durvis bezmaksas apmeklējumiem. Līdz ar 122 akreditētajiem muzejiem Muzeju naktī šī gada 19.maijā iesaistījās arī 82 citas kultūras un valsts pārvaldes institūcijas.

Jaunākie komentāri