bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Trešdiena 24.01.2018 | Vārda dienas: Krišs, Eglons, Ksenija
LatviaLatvija

Latvija: 70% kopdzīvi bez laulības uzskata par pieņemamu; 52% uztraucas par tiesisko aizsardzību

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: PantherMedia/SCANPIX

Lai arī 70% Latvijas iedzīvotāju kopdzīvi bez laulības uzskata par pieņemamu, vairāk nekā puse jeb 52% nereģistrētās attiecībās dzīvojošo nav pārliecināti, ka šāds statuss nodrošinās tiesisko aizsardzību krīzes situācijās. Turpretim laulāto vidū bažas par savu juridisko drošību ir vien katram desmitajam respondentam, secināts Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā.

Šogad Notāru dienās 5.martā un 6.martā līdzās citiem juridiskiem jautājumiem īpaša uzmanība tiks pievērsta nereģistrētu attiecību tiesiskajiem riskiem, sniedzot padomus un piedāvājot konkrētus risinājumus savas drošības stiprināšanai izvēlētajā attiecību modelī.

Divas trešdaļas jeb 68% iedzīvotāju personīgi ir saskārušies ar problēmsituācijām nereģistrētu attiecību dēļ vai pazīst kādu, kuru tās skārušas. Visbiežāk nenoformētu attiecību riski izgaismojas smagās un sarežģītās dzīves situācijās – kādam no kopdzīves partnerim ejot bojā, sastopoties ar nopietnām veselības problēmām, arī attiecību izbeigšanās gadījumā. Tā, piemēram, 39% iedzīvotāju paši ir saskārušies vai pazīst kādu, kas ir saskāries ar situāciju, kad partneris atteicies maksāt uzturlīdzekļus, 30% iedzīvotāju ir saskārušies vai zina par gadījumiem, kad, attiecībām beidzoties, radušies sarežģījumi ar kopīgas mantas sadali, savukārt piektā daļa iedzīvotāju ir saskārušies ar situāciju, kad, attiecībām beidzoties, partneris izlika no kopīgās dzīvesvietas vai atstāja bez kopīpašuma daļas, kas bija reģistrēts uz otra vārda.

Laulība jeb juridiski noformētas attiecības ir vienīgais veids, kā valsts garantē zināmu aizsardzību ģimenes locekļiem, kas nav asinsradinieki. Tikmēr nereģistrētās attiecībās abi partneri no juridiskā viedokļa ir sveši cilvēki, un savas tiesiskās drošības garantēšanai viņiem būtu jāpievērš īpaša vērība.

«Ģimene un laulība ir konstitucionāla līmeņa vērtība, tā ir kristīga vērtība. Valsts šo savienību starp sievieti un vīrieti aizsargā, piešķirot šādām reģistrētām attiecībām noteiktas priekšrocības. Lai stiprinātu laulības institūtu kā vienīgo pareizo ģimenes veidošanas modeli, ir jāveic gan izglītojošs darbs, gan arī jāpiedāvā mūsdienu situācijai piemēroti veidi, kā cilvēki var sakārtot savstarpējās attiecības,» skaidro LR Tieslietu ministre Baiba Broka.

Kā viens no iespējamiem risinājumiem, varētu būt laulību reģistrācijas vienkāršošana. «Laulību reģistrāciju varētu veikt ne tikai baznīcā vai dzimtsarakstu nodaļā, bet arī, piemēram, pie notāra – līdzīgi kā tas ir Igaunijā. Šāds risinājums varētu būt piemērots pāriem, kuriem nav svarīga pati laulību ceremonija, bet gan savstarpējo attiecību oficiāla sakārtošana,» komentē Broka.

Tomēr, ja nereģistrētās attiecībās dzīvojošie partneri dažādu iemeslu dēļ nevēlas laulāties, viņiem ir iespēja savlaicīgi parūpēties par savu tiesisko drošību. «Pie notāra noslēgts līgums par kopīgas mantas sadali, sagatavots nākotnes pilnvarojums, kas dod tiesības pilnvarot kādu tuvu cilvēku pieņemt lēmumus savā vietā, sastādīts testaments vai mantojums ir dažas no iespējām kā jau šobrīd iespējams juridiski sakārtot savas attiecības,» skaidro LZNP priekšsēdētāja Sandra Jakušenoka.

Uzskats, ka laulība attiecības tāpat nemainīs ir biežākais iemesls kopdzīvei nereģistrētās attiecībās – to minējuši 41% aptaujāto, kas dzīvo nereģistrētās attiecībās. Savukārt 32% iedzīvotāju no laulību reģistrācijas attur fakts, ka šī ceremonija ir sarežģīts process ar lieliem finanšu ieguldījumiem. Tikpat bieži iedzīvotāji norāda, ka nav nonākuši situācijās, kad laulāto statuss ir bijis nepieciešams. Vīrieši gandrīz divreiz biežāk kā sievietes neredz jēgu laulībai un kopdzīvi nereģistrētās attiecībās pamato ar uzskatu, ka laulības attiecības neietekmēs. Tāpat vīrieši biežāk nekā sievietes uzskata, ka ir pārāk jauni precībām un kā iemeslu attiecību nereģistrēšanai min to, ka neplāno radīt pēcnācējus. Turklāt katra piektā sieviete būtu gatava laulībām, taču to nevēlas partneris. Turpretim ceturtā daļa jeb 26% respondentu norādījuši, ka nereģistrētās attiecības dzīvo tikai pagaidām un drīzumā plāno salaulāties.

«Mūsdienās ikvienam ir iespēja brīvi izvēlēties veidot emocionāli tuvas partnerattiecības un ģimeni arī bez laulības reģistrācijas. Taču šāds attiecību modelis nenodrošina juridisko aizsardzību un visbiežāk «zem sitiena» paliek tieši sievietes. Katra desmitā sieviete, kas vēršas pēc palīdzības Resursu centrā sievietēm MARTA, pārtrūkstot attiecībām vai partnera nāves gadījumā, nonākusi ekonomiski sarežģītā krīzes situācijā. Lai nodrošinātu juridisko aizsardzību arī cilvēkiem, kuri izvēlējušies veidot ģimeni oficiāli nereģistrējot attiecības, ir nepieciešams domāt par valstiska mēroga risinājumu,» komentē Iluta Lāce, resursu centra sievietēm MARTA vadītāja.

46% nereģistrētās attiecībās dzīvojošo attiecības reģistrēt mudinātu nonākšana situācijā, kad laulāto statuss patiešām ir nepieciešams, 45% būtu gatavi salaulāties, ja otrs partneris to ļoti vēlētos, savukārt 32% respondentu «iestūrēt laulības ostā» mudinātu ģimenes pieauguma plānošana. Laulību priekšrocību vidū visbiežāk tiek minēta iespēja bērnos ieaudzināt ģimeniskās vērtības (61%), pārliecība par partnera nopietniem nolūkiem ģimenes veidošanai (55%), kā arī oficiālas tiesības uz mantojumu partnera nāves gadījumā (53%).

Notāru dienu ietvaros 5. un 6.martā laikā no plkst. 10:00 līdz 16:00 111 birojos visā Latvijā zvērināti notāri bez maksas konsultēs, kā parūpēties par savu tiesisko drošību gan nereģistrētās, gan reģistrētās attiecībās. Tāpat tiks sniegtas konsultācijas par citiem iedzīvotājus interesējošiem juridiskiem jautājumiem.

Ref:103.000.103.5074


Pievienot komentāru

Gauss neatrastos airBaltic investorus neuzskata par neveiksmi

Lai arī divu gadu laikā nav atrasts Latvijas lidsabiedrības airBaltic investors, to par neveiksmi nevar uzskatīt, uzsver airBaltic izpilddirektors Martins Gauss. Viņš norāda, ka valsts airBaltic pārdošanai iepriekš noteica divu gadu termiņu. Šobrīd investors tiek meklēts jau divus gadus, taču, viņaprāt, to par neveiksmi nevar uzskatīt.

Liela daļa darba devēju neveic nekādus pasākumus jaunu darbinieku piesaistei

Daļa jeb 24% Latvijas darba devēju atzīst, ka pašlaik neveic nekādus pasākumus jaunu darbinieku piesaistei, liecina Sabiedrības integrācijas fonda īstenotās aptaujas dati.

Igaunijā sāks Rail Baltica zemes atpirkšanu; vairās no piespiedu atsavināšanas

Igaunijai turpinot gatavošanos Rail Baltica dzelzceļa līnijas būvdarbu sākšanai, kas paredzēta 2020.gadā, uzņēmums Rail Baltic Estonia pavēstījis, ka 2018.gads tiks aizvadīts sarunās ar zemes īpašniekiem par atpirkšanas darījumiem, un nospraužot dzelzceļa maršrutu.

Maxima: Pieaudzis populārāko svaigās pārtikas produktu pieprasījums

Kopš Maxima Latvija samazināja regulārās cenas teju 1 000 svarīgām ikdienas precēm, aptuveni trīs reizes pieaudzis populārāko svaigās pārtikas produktu pieprasījums

72% strādājošo pilnībā neizprot jaunās nodokļu sistēmas ietekmi uz ienākumiem

Lielākajai daļai jeb 72% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju nav pilnvērtīgas izpratnes par to, kādu iespaidu uz viņu ienākumiem atstās šī gada nodokļu reforma, liecina darba portāla CV Market veiktā aptauja. Vien 28% aptaujas dalībnieku atzīmējuši, ka pilnībā pārzina jauno izmaiņu ietekmi uz viņu maciņu.

Coca-Cola Company izziņo jaunu globālu vīziju – Pasaule bez atkritumiem

Coca-Cola Company izvirza mērķi līdz 2030.gadam ar katru pārdoto pudeli vai bundžu strādāt pie tā saražoto iepakojumu savākšanas un pārstrādes

Ikea vadība: maksājam savu godīgo nodokļu daļu

Izsakoties par Eiropas Komisijas uzsākto izmeklēšanu par iespējamu selektīvu nodokļu politiku pret Ikea, zviedru saliekamo mēbeļu mazumtirdzniecības grupas vadība norādījusi, ka uzņēmumu grupa maksā savu godīgo nodokļu daļu valstīs, kur tā darbojas.

Pērn par 18% audzis kopējais Latvijā saražotās elektroenerģijas apjoms

Latvijā 2017.gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, par 18% audzis kopējais saražotās elektroenerģijas apjoms, kas ļāvis par 101% nosegt nepieciešamo valsts patēriņu, izmantojot vietējos elektroenerģijas ražošanas avotus.

Rīgas brīvosta vēlas aizņemties līdz 77 milj. eiro Krievu salas projekta finansēšanai

Rīgas brīvostas pārvalde izsludinājusi atklātu sarunu procedūru par aizņēmuma līdz 77 miljoniem eiro piesaisti projekta Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra finansēšanai.

Pēc Turcijas iebrukuma Sīrijā bēgļu gaitās dodas 5 000 cilvēku

ANO aplēsusi, ka kopš Turcija Sīrijas ziemeļrietumos uzsākusi uzbrukumu kurdu militāriem grupējumiem, nepilnas nedēļas laikā no attiecīgā reģiona bēgļu gaitās devušies aptuveni 5 000 cilvēku.

Dienas Bizness: Tallinas osta izpārdod termināļa īpašumu; arī Latvijai jādomā par citām kravām

Tallinas osta izsludinājusi Mūgas ogļu termināļa aktīvu izpārdošanu. Iepriekšējais teritorijas apsaimniekotājs Coal Terminal bankrotējis, un tagad osta aktīvi meklē tai jaunu nomnieku.

VADC aicina uzņēmumus organizēt Donoru dienas

Līdz gaidītās ziemas atnākšanu Valsts asinsdonoru centrs uz aukstā laika periodu pārtrauc mobilā autobusa izbraukumus pie donoriem un aicina uzņēmumus aktīvi iesaistīties asins krājuma papildināšanā, organizējot Donoru dienas savā uzņēmumā.

Pērn Latvijas ekonomikā ieplūda ES fondi miljarda eiro apmērā

Aizvadītajā gadā noslēgto Eiropas Savienības fondu līgumu kopējais apjoms ir vairāk nekā viens miljards eiro, ar ES fondu atbalstu uzsākta 526 projektu īstenošana, jau konkrēti iezīmējot šo investīciju ieplūšanu Latvijas tautsaimniecībā.

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Jaunākie komentāri