bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 16.01.2017 | Vārda dienas: Lida, Lidija
LatviaLatvija

Latvija ar Ķīnu pārrunā koordinēšanas procesu 16+1 formāta ietvaros

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, ceturtdien, 26.novembrī, tiekoties ar Ķīnas Transporta viceministru Fengu Ženglinu (Feng Zhenglin), pārrunāja transporta un loģistikas jomas koordinēšanas procesu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāta 16+1 ietvaros.

Ozoliņš informēja Ķīnas kolēģi, ka Latvija ir uzņēmusies transporta un loģistikas koordinatora lomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1. Tas veicinās informācijas apmaiņu par transporta un loģistikas pakalpojumiem Ķīnā un 16 Centrālās un Austrumeiropas valstīs, tādējādi nodrošinot ciešāku publiskā un privātā sektora sadarbību un saskaņotu rīcību, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu piegāžu ķēžu attīstību, uzlabojot robežšķērsošanu starp iesaistītajām valstīm, novēršot šaurās vietas un samazinot administratīvo slogu. Tāpat tiks veicināta konteinervilcienu maršrutu attīstīšana starp Ķīnu un Eiropu, uzsvaru liekot uz videi draudzīgiem dzelzceļa transporta maršrutiem un stiprinot Jaunā Zīda ceļa sauszemes transporta koridoru konkurētspēju, informē Satiksmes ministrija (SM).

SM būs koordinējošā institūcija, kas apkopos un gatavos informāciju par sadarbību loģistikas sektora 16+1 formāta ietvaros,  sekos līdzi un piedalīsies 16+1 formāta pasākumos, pārstāvēs koordinējošo valsti un attiecīgi piedalīsies pasākumu organizēšanā, dienas kārtības veidošanā, kā arī komunikācijā ar organizējošo pusi.

Ozoliņš aicināja Ķīnas Transporta ministriju SM veicamā koordinācijas procesa ietvaros jau šobrīd noteikt atbildīgo amatpersonu vai institūciju, kas līdzdarbosies efektīvas koordinēšanas nodrošināšanā, kā arī piedāvāja apsvērt iespēju deleģēt darbinieku darbam koordinējošā transporta un loģistikas sekretariātā. Ķīnas puse šo iniciatīvu novērtēja atzinīgi un informēja, ka koordinēšanas procesā aktīvi iesaistīsies Ķīnas dzelzceļa kompānija China Railway Engineering Corporation. Abas puses vienojās parakstīt saprašanās memorandu par koordinēšanas procesu.

Ozoliņš uzsvēra, ka Latvija augstu vērtē Ķīnas Jaunā Zīda ceļa iniciatīvu, kas ir vērsta uz savienojamības un sadarbības attīstību Eirāzijas kontinentā. 2015.gadā martā Ķīnas izstrādāja visaptverošo dokumentu minētās iniciatīvas realizācijai, kas paredz veicināt sadarbību starp Eiropas, Āzijas, un Āfrikas valstīm visdažādākās jomās.

Tā kā viens no iniciatīvas mērķiem ir veicināt Eirāzijas sauszemes transporta savienojumu attīstību starp Ķīnu, Centrālāziju, Krieviju un Eiropu (Baltiju), kas ir SM svarīgākā prioritāte sadarbībā ar Ķīnu, SM valsts sekretārs uzsvēra, ka Ķīnas valdības iniciatīva stimulēs transporta attīstību starp Eiropas un Āzijas kontinentiem un tās ietvaros Latvijai būs iespēja piedāvāt Latvijas tranzīta koridora priekšrocības, it īpaši attiecībā uz  efektīvu Ķīnas preču distribūciju Baltijas jūras reģionā. Līdz ar to Ozoliņš atkārtoti apliecināja Latvijas gatavību iesaistīties Ķīnas iniciatīvas realizēšanā.

Tāpat SM valsts sekretārs Ķīnas pusi informēja, ka SM ir sagatavojusi piedāvājumus Baltkrievijai un Ķīnai kā stratēģiskajiem partneriem Eirāzijas pārvadājumos. Baltkrievija un Ķīna ir uzsākušas jauna industriālā parka Lielais akmens izveidi Minskā. Latvija plāno iesaistīties kravu pārvadājumu loģistikas ķēdē no/uz Baltkrievijas, piedāvājot Minskas loģistikas centram izeju uz ostām un preču distribūciju Ziemeļeiropā.

Tika pārrunāti arī dažādi Jaunā Zīda ceļa attīstības un sadarbības modeļi. No Ķīnas puses tiek akcentēti vairāki jūras un sauszemes koridori, Baltijas kontekstā tika akcentēti sadarbības varianti ar Adrijas un Melnās jūras ostām, attīstot sauszemes savienojumus Ziemeļu – Dienvidu virzienā Eiropas daļā un integrējot Baltijas ostas ar Eiropas Dienvidu ostām. Viens no variantiem ir jūras savienojumi no Ķīnas līdz Adrijas jūrai (Venēcijas ostai) un Melnās jūras ostām, tādējādi būtiski saīsinot jūras pārvadājumu plecu un ātrāk sasniedzot patērētājus Eiropā caur Dienvidu ostām.

Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts 16+1 paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm (Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Bulgārija, Horvātija, Polija, Maķedonija, Melnkalne, Serbija, Albānija, Bosnija un Hercegovina) dažādās jomās, t.sk. transportā.

Kopā ar Ozoliņu tikšanās piedalījās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, kā arī Latvijas vēstniecība Ķīnā pārstāvis Andžejs Kaševskis. SM valsts sekretārs Ķīnā atrodas Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas darba vizītes Ķīnā ietvaros.

BNN jau rakstīja, ka nākamā sadarbības formāta 16+1 premjerministru tikšanās notiks Rīgā, kā arī Latvijā tiks izveidots šī formāta loģistikas un transporta koordinācijas centrs – šāda deklarācija pieņemta otrdien, 24.novembrī, Ķīnā.

Tāpat ziņots, ka biedrības Baltijas Asociācija – transports un loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne ir gandarīta, ka ir ņemti vērā BATL priekšlikumi starpvalstu sadarbībai iniciatīvas 16+1 ietvaros un premjerministre Laimdota Straujuma kopā ar Ārlietu ministriju, Satiksmes ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) ir panākusi starptautisku vienošanos, lai Latvija uzņemtos vadošo lomu starp Baltijas valstīm sadarbības veicināšanā ar Ķīnu, organizējot 16+1 dalībvalstu premjerministru un nozares atbildīgo ministru forumu Rīgā, kā arī izveidojot koordinācijas centru Latvijā.

BATL vairākkārt ir vērsusi atbildīgo institūciju un amatpersonu uzmanību uz Latvijas transporta un loģistikas nozares izaugsmes iespējām Ķīnas virzienā, uzsverot, ka Latvijai ir jāuzņemas vadošā loma un jākļūst par līderi transporta un loģistikas jautājumos starp Baltijas valstīm jaunās Ķīnas iniciatīvas 16+1 ietvaros.

«Esmu patiesi gandarīta, ka Latvijas delegācijai Ķīnā ir izdevies panākt vienošanos par Latvijas vadošo lomu starpvalstu sadarbības iniciatīvas 16+1 īstenošanā. Uzskatu, ka Latvijai ir maksimāli jāizmanto visas 16+1 sniegtās priekšrocības. Līdz ar to šobrīd premjerministrei un  atbildīgajām institūcijām kopā ar nozari ir jāvelta visi spēki, lai uzsāktu darbu pie piedāvājuma koncepta izstrādes sadarbībai ar Ķīnu un sekmīgi sagatavotos 16+1 valstu līderu forumam nākamā gada pavasarī Rīgā. Vitāli svarīgi ir arī atrast kompetentu, profesionālu un darbspējīgu nozares ministru, kas nekavējoties būtu spējīgs pārstāvēt nozares intereses un risināt gan iekšēji nozarei būtiskus jautājumus, kā piemēram, dzelzceļa infrastruktūras tarifu izlīdzināšanas jautājumu, gan arī dibināt pozitīvu ilgtermiņa sadarbību Ķīnas un Austrumāzijas virzienā. Šobrīd Ķīna mums ir iedevusi «mazo pirkstiņu», mums – Latvijai  ir jābūt tik gudriem un saprātīgiem, lai spētu  paņemt visas tās iespējas, ko mums var sniegt šī iniciatīva!» teic Antāne.

Ref: 102.000.102.11244


Pievienot komentāru

Savisārs var izvairīties stāšanās tiesas priekšā

Bijušais Igaunijā valdošās Centra partijas priekšsēdētājs un atstādinātais Tallinas mērs Edgars Savisārs veselības problēmu dēļ varētu izvairīties no stāšanās tiesas priekšā saistībā ar viņam izvirzītajām apsūdzībām pašvaldības līdzekļu izšķērdēšanā, kukuļņemšanā un citos nodarījumos.

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.

Hesburger plāno gada laikā atvērti vēl deviņus restorānus Baltijā

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger aizvadītā gadā Baltijas valstīs pārdošanas apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro.

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.

Atklāj, ka Lembergam bijis kopīgs ofšors ar Putina padomnieku

1994.gadā Ventspils mērs Aivars Lembergs devās uz Maskavu, lai parakstītu dokumentu, ar kuru kļuva par ofšora Solvolub līdzīpašnieku. Lielākais uzņēmuma līdzīpašnieks tobrīd bija Krievijas uzņēmējs Boriss Titovs, kurš pašlaik strādā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tā Lembergs ieguva daļas Ventspils uzņēmumā Ventamonjaks, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Serbijas-Kosovas vilciena strīdā Belgrada pauž militārus draudus

Serbija brīdinājusi, ka tā aizsargās «katru sprīdi» no teritorijas, ko tā uzskata par savu kaimiņvalstī Kosovā.

Šonedēļ Latvijā gaidāms atkusnis; dauzviet veidosies apledojums

Darba nedēļas pirmajās dienās atmosfēras spiediens paaugstināsies, tomēr mākoņi izklīdīs tikai brīžiem un teritorijas lielākajā daļā pa laikam gaidāms arī neliels sniegs, slapjš sniegs. Pūšot lēnam vējam, vietām veidosies dūmaka un sarma, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Landsberģis iesaka uzaicināt ciemos Krievijas parlamentāriešus

Lietuvas Atmodas kustības līderis un atjaunotās Lietuvas valsts pirmais galva Vītauts Landsberģis ieteicis uzaicināt Krievijas parlamentāriešus uz 1991.gada 13.janvāra valsts apvērsuma mēģinājuma piemiņas pasākumiem, norādot, ka tas būtu humāns un loģisks solis.

Vējonis mudina Reiznieci-Ozolu stingrāk pievērsties «aplokšņu algu» problēmai

«Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei», uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

ES aicina Itāliju atbildēt par iespējamu Fiat krāpšanos ar auto izmešiem

Eiropas Komisija vērsusies pie Itālijas valdības ar aicinājumu sniegt pierādījumus saistībā ar Vācijas valdības pārmetumiem, ka autobūves uzņēmums Fiat Chrysler savos dīzeļauto iebūvējis neatļautas ierīces, kas izplūdes gāzēs uzrāda nepatiesu izmešu daudzumu.

Trukšņa amatu pārņem Sproģe

Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim atkāpjoties no amata, tai pašā dienā, piektdien, 13.janvārī, viņa vietā ievēlēta līdzšinējā vietniece Rita Sproģe.

Truksnis kārtējo reizi atkāpsies no Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata; ZZS no partijas neizslēdz

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis piektdien, 13.janvārī, pašvaldības ārkārtas sēdē paziņos par atkāpšanos no amata, informēja Latvijas Zaļās partijas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš.

Igaunijas ostu uzņēmuma kukuļošanas lieta tiesā nonāks šogad

Krimināllieta par kukuļošanu Igaunijas valsts ostu pārvaldes uzņēmumā Tallina Sadam, kas prasījusi igauņu izmeklētājiem sadarboties ar Polijas, Turcijas un Norvēģijas tiesībsargājošām iestādēm, tiesā nonāks 2017.gada pirmajā pusē, tā pavēstījusi Igaunijas ģenerālprokurore.

Igaunija savā prezidentūrā iestāsies par aizsargātu, inovatīvu un digitālu ES

Igaunijas valdība apstiprinājusi politiskās prioritātes šogad gaidāmajā valsts pirmajā prezidentūrā Eiropas Savienībā. Gatavojoties prezidentūrai, kas Igaunijai sāksies 2017.gada jūlijā, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass norādījis: «Mums jāatrod saskares punkti un iespējams dalībvalstīm būt vienotām un jāsaglabā Eiropas Savienības spēja pieņemt lēmumus».

Rention: Apvienojoties uzņēmumiem tiks atvieglota īres un citu maksājumu izpilde

Uzsākot sadarbību ar SIA Corvin Real Estate, mājokļu pārvaldības sistēmā Rention tiks apvienotas un vienkāršotas tādas darbības, kā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu līgumu parakstīšana, īres un citu maksājumu izpilde, kā arī rēķinu izrakstīšana, skaitītāju rādījumu nodošana, deklarāciju sastādīšana, vēsta Rention pārstāvji.