bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta
LatviaLatvija

Latvija ar Ķīnu pārrunā koordinēšanas procesu 16+1 formāta ietvaros

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, ceturtdien, 26.novembrī, tiekoties ar Ķīnas Transporta viceministru Fengu Ženglinu (Feng Zhenglin), pārrunāja transporta un loģistikas jomas koordinēšanas procesu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāta 16+1 ietvaros.

Ozoliņš informēja Ķīnas kolēģi, ka Latvija ir uzņēmusies transporta un loģistikas koordinatora lomu Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formātā 16+1. Tas veicinās informācijas apmaiņu par transporta un loģistikas pakalpojumiem Ķīnā un 16 Centrālās un Austrumeiropas valstīs, tādējādi nodrošinot ciešāku publiskā un privātā sektora sadarbību un saskaņotu rīcību, lai nodrošinātu maksimāli efektīvu piegāžu ķēžu attīstību, uzlabojot robežšķērsošanu starp iesaistītajām valstīm, novēršot šaurās vietas un samazinot administratīvo slogu. Tāpat tiks veicināta konteinervilcienu maršrutu attīstīšana starp Ķīnu un Eiropu, uzsvaru liekot uz videi draudzīgiem dzelzceļa transporta maršrutiem un stiprinot Jaunā Zīda ceļa sauszemes transporta koridoru konkurētspēju, informē Satiksmes ministrija (SM).

SM būs koordinējošā institūcija, kas apkopos un gatavos informāciju par sadarbību loģistikas sektora 16+1 formāta ietvaros,  sekos līdzi un piedalīsies 16+1 formāta pasākumos, pārstāvēs koordinējošo valsti un attiecīgi piedalīsies pasākumu organizēšanā, dienas kārtības veidošanā, kā arī komunikācijā ar organizējošo pusi.

Ozoliņš aicināja Ķīnas Transporta ministriju SM veicamā koordinācijas procesa ietvaros jau šobrīd noteikt atbildīgo amatpersonu vai institūciju, kas līdzdarbosies efektīvas koordinēšanas nodrošināšanā, kā arī piedāvāja apsvērt iespēju deleģēt darbinieku darbam koordinējošā transporta un loģistikas sekretariātā. Ķīnas puse šo iniciatīvu novērtēja atzinīgi un informēja, ka koordinēšanas procesā aktīvi iesaistīsies Ķīnas dzelzceļa kompānija China Railway Engineering Corporation. Abas puses vienojās parakstīt saprašanās memorandu par koordinēšanas procesu.

Ozoliņš uzsvēra, ka Latvija augstu vērtē Ķīnas Jaunā Zīda ceļa iniciatīvu, kas ir vērsta uz savienojamības un sadarbības attīstību Eirāzijas kontinentā. 2015.gadā martā Ķīnas izstrādāja visaptverošo dokumentu minētās iniciatīvas realizācijai, kas paredz veicināt sadarbību starp Eiropas, Āzijas, un Āfrikas valstīm visdažādākās jomās.

Tā kā viens no iniciatīvas mērķiem ir veicināt Eirāzijas sauszemes transporta savienojumu attīstību starp Ķīnu, Centrālāziju, Krieviju un Eiropu (Baltiju), kas ir SM svarīgākā prioritāte sadarbībā ar Ķīnu, SM valsts sekretārs uzsvēra, ka Ķīnas valdības iniciatīva stimulēs transporta attīstību starp Eiropas un Āzijas kontinentiem un tās ietvaros Latvijai būs iespēja piedāvāt Latvijas tranzīta koridora priekšrocības, it īpaši attiecībā uz  efektīvu Ķīnas preču distribūciju Baltijas jūras reģionā. Līdz ar to Ozoliņš atkārtoti apliecināja Latvijas gatavību iesaistīties Ķīnas iniciatīvas realizēšanā.

Tāpat SM valsts sekretārs Ķīnas pusi informēja, ka SM ir sagatavojusi piedāvājumus Baltkrievijai un Ķīnai kā stratēģiskajiem partneriem Eirāzijas pārvadājumos. Baltkrievija un Ķīna ir uzsākušas jauna industriālā parka Lielais akmens izveidi Minskā. Latvija plāno iesaistīties kravu pārvadājumu loģistikas ķēdē no/uz Baltkrievijas, piedāvājot Minskas loģistikas centram izeju uz ostām un preču distribūciju Ziemeļeiropā.

Tika pārrunāti arī dažādi Jaunā Zīda ceļa attīstības un sadarbības modeļi. No Ķīnas puses tiek akcentēti vairāki jūras un sauszemes koridori, Baltijas kontekstā tika akcentēti sadarbības varianti ar Adrijas un Melnās jūras ostām, attīstot sauszemes savienojumus Ziemeļu – Dienvidu virzienā Eiropas daļā un integrējot Baltijas ostas ar Eiropas Dienvidu ostām. Viens no variantiem ir jūras savienojumi no Ķīnas līdz Adrijas jūrai (Venēcijas ostai) un Melnās jūras ostām, tādējādi būtiski saīsinot jūras pārvadājumu plecu un ātrāk sasniedzot patērētājus Eiropā caur Dienvidu ostām.

Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu sadarbības formāts 16+1 paredz veicināt Ķīnas sadarbību ar 16 Eiropas valstīm (Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Bulgārija, Horvātija, Polija, Maķedonija, Melnkalne, Serbija, Albānija, Bosnija un Hercegovina) dažādās jomās, t.sk. transportā.

Kopā ar Ozoliņu tikšanās piedalījās Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko, kā arī Latvijas vēstniecība Ķīnā pārstāvis Andžejs Kaševskis. SM valsts sekretārs Ķīnā atrodas Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas darba vizītes Ķīnā ietvaros.

BNN jau rakstīja, ka nākamā sadarbības formāta 16+1 premjerministru tikšanās notiks Rīgā, kā arī Latvijā tiks izveidots šī formāta loģistikas un transporta koordinācijas centrs – šāda deklarācija pieņemta otrdien, 24.novembrī, Ķīnā.

Tāpat ziņots, ka biedrības Baltijas Asociācija – transports un loģistika (BATL) prezidente Inga Antāne ir gandarīta, ka ir ņemti vērā BATL priekšlikumi starpvalstu sadarbībai iniciatīvas 16+1 ietvaros un premjerministre Laimdota Straujuma kopā ar Ārlietu ministriju, Satiksmes ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) ir panākusi starptautisku vienošanos, lai Latvija uzņemtos vadošo lomu starp Baltijas valstīm sadarbības veicināšanā ar Ķīnu, organizējot 16+1 dalībvalstu premjerministru un nozares atbildīgo ministru forumu Rīgā, kā arī izveidojot koordinācijas centru Latvijā.

BATL vairākkārt ir vērsusi atbildīgo institūciju un amatpersonu uzmanību uz Latvijas transporta un loģistikas nozares izaugsmes iespējām Ķīnas virzienā, uzsverot, ka Latvijai ir jāuzņemas vadošā loma un jākļūst par līderi transporta un loģistikas jautājumos starp Baltijas valstīm jaunās Ķīnas iniciatīvas 16+1 ietvaros.

«Esmu patiesi gandarīta, ka Latvijas delegācijai Ķīnā ir izdevies panākt vienošanos par Latvijas vadošo lomu starpvalstu sadarbības iniciatīvas 16+1 īstenošanā. Uzskatu, ka Latvijai ir maksimāli jāizmanto visas 16+1 sniegtās priekšrocības. Līdz ar to šobrīd premjerministrei un  atbildīgajām institūcijām kopā ar nozari ir jāvelta visi spēki, lai uzsāktu darbu pie piedāvājuma koncepta izstrādes sadarbībai ar Ķīnu un sekmīgi sagatavotos 16+1 valstu līderu forumam nākamā gada pavasarī Rīgā. Vitāli svarīgi ir arī atrast kompetentu, profesionālu un darbspējīgu nozares ministru, kas nekavējoties būtu spējīgs pārstāvēt nozares intereses un risināt gan iekšēji nozarei būtiskus jautājumus, kā piemēram, dzelzceļa infrastruktūras tarifu izlīdzināšanas jautājumu, gan arī dibināt pozitīvu ilgtermiņa sadarbību Ķīnas un Austrumāzijas virzienā. Šobrīd Ķīna mums ir iedevusi «mazo pirkstiņu», mums – Latvijai  ir jābūt tik gudriem un saprātīgiem, lai spētu  paņemt visas tās iespējas, ko mums var sniegt šī iniciatīva!» teic Antāne.

Ref: 102.000.102.11244


Pievienot komentāru

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.