bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 25.06.2018 | Vārda dienas: Maiga, Milija
LatviaLatvija

Latvija atbalstīs nostāju Brexit robu ES budžetā mazināt ar iemaksu palielināšanu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RULai daļēji kompensētu iztrūkumu Eiropas Savienības (ES) budžetā, kāds veidosies pēc Lielbritānijas aiziešanas, Eiropas Komisija (EK) varētu piedāvāt palielināt kopējo iemaksu līmeni ES budžetā no 1% uz «1,1x%» no ES valstu kopējā nacionālā ienākuma, pastāstīja EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga, finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības jautājumos Valdis Dombrovskis.

EK priekšlikums varētu tikt publiskots maijā ar konkrētu skaitlisku piedāvājumu, savukārt dalībvalstis var lemt par citu apjomu, kas var arī būt ārpus «1,1x%» no ES kopējā nacionālā ienākuma.

Dombrovskis pauda viedokli, ka Brexit radītais robs ES budžetā būs pārāk liels, lai to būtu iespējams segt ar cita veida mehānismiem, nepalielinot valstu iemaksas.

Taujāts, cik liela ietekme šādam piedāvājumam varētu būt uz Latvijas iemaksām ES budžetā, politiķis sacīja, ka par to vēl ir pāragri spriest, un atzīmēja, ka Brexit procesā vēl ir daudz nezināmo, kādi tieši būs izstāšanās nosacījumi un kādas saistības ar ES Lielbritānija saglabās.

Savukārt Ārlietu ministrijas (ĀM) parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica trešdien, 14.februārī, Saeimā stāstīja, ka Latvija atbalsta ES dalībvalstu iemaksu celšanu, lai segtu iztrūkumu ES budžetā, kas rastos pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES.

Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē, kas bija veltīta ES attīstības scenārijiem un finansējumam no 2021.-2027.gadam, ministrijas pārstāve deputātus informēja par ES daudzgadu budžeta nākotni. Viņa skaidroja, ka diskusijā par daudzgadu budžetu ir divi virzieni – diskusijas par ieņēmumu daļu un diskusijas par izdevumu daļu.

Diskusijā par izdevumiem galvenais jautājums ir par to, kā segt Brexit radīto iztrūkumu, jo Lielbritānijas iemaksas ES budžetā vairs nebūs. «Viens no risinājumiem ir darīt mazāk, ko mēs īsti nevēlamies. Otrs risinājums ir segt šo iztrūkumu ar ES dalībvalstu iemaksu palielinājumu. Šajā ziņā dalībvalstis un eiroparlamentārieši ir sadalījušās divās nometnēs, kurā viena puse uzskata, ka budžetam ir jākļūst mazākam, citas uzskata, ka tam jāpaliek vismaz līdzšinējā apmērā,» teica Kalniņa-Lukaševica, norādot, ka izdevumu daļā lielāko tiesu aizņem kohēzijas un kopējā lauksaimniecības politika (KLP), tomēr nepieciešams meklēt finansējumu jauniem izaicinājumiem, piemēram, ārējai drošībai un migrācijai.

Iecerēts, ka vienošanās par šo budžetu jāpanāk līdz 2020.gada pavasarim, taču Eiropas Parlaments (EP) vēlas un Eiropadomes prezidents Donalds Tusks izvirzījis par mērķi «lielos virzienos» vienošanos panākt jau līdz 2019.gada 9.maija neformālajai Eiropadomes sanāksmei, proti, pirms EP vēlēšanām. Parlamentārā sekretāre piebilda, ka Latvijai ir ļoti svarīgi, lai lēmums par daudzgadu budžetu tiktu pieņemts savlaicīgi.

«Šobrīd var vairāk minēt, ar kādiem priekšlikumiem EK nāks klajā. Tomēr Eiropas komisārs par budžeta un cilvēkresursu jautājumiem Ginters Etingers jau minējis dažus uzstādījumus, proti, ka dalībvalstu iemaksu proporciju būtu nepieciešams palielināt, no šobrīd esošā 1% līdz nepilniem 1,2% no kopējā nacionālā ienākuma. Tomēr Etingera izteikumi ir ietvēruši ieteikumu par finanšu taupību, jo 1,2% tāpat nebūtu pietiekami, lai nofinansētu esošās politikas un finansētu arī jaunos izaicinājumus,» atzīmēja ĀM pārstāve, piebilstot, ka EK lielāka prioritāte par Latvijai nozīmīgo KLP un kohēziju varētu būt konkurētspējas programmas, piemēram, Erasmus programmas.

Tikmēr EP uzskata, ka budžetu nedrīkst mazināt, tādēļ EP ziņojumu projektos piedāvāts, ka dalībvalstu iemaksas varētu palielināt līdz 1,3% no nacionālā kopienākuma, kas ļautu tādā pašā līmenī saglabāt atbalstu lauksaimniecībai un kohēzijai, kā arī atrast līdzekļus drošībai. EP arī uzsvēris, ka jaunās prioritātes jāfinansē no jauniem līdzekļiem, nevis pārdalot kohēzijai un lauksaimniecībai paredzēto līdzekļus. «Šeit iezīmējas līdzīga domāšana, kas varētu būs mūsu tuvākie sabiedrotie,» piebilda Kalniņa-Lukaševica.

Norādot uz Latvijas pozīciju, viņa atzīmēja, ka Latvijas ieskatā daudzgadu budžetu nedrīkst samazināt, neskatoties uz Brexit sekām, kā arī atbalsta ideju par ES dalībvalstu iemaksu palielinājumu, lai segtu jaunās prioritātes. «Mēs skaidri pasakām, ka Latvija ir gatava iemaksāt vairāk, un domāju, ka tas ir ļoti loģiski, jo pēdējais gads rāda, ka uz katru iemaksāto vienu eiro, mēs spējam piesaistīt četrus eiro. Tas ļautu iegūt vairāk un saglabāt mums svarīgās politikas – KLP un kohēziju, kā arī iegūt drošībā zinātnē un citur,» teica ĀM pārstāve.

Kalniņa-Lukaševica skaidroja, ka Latvijas skatījumā KLP un kohēzija ir jāsaglabā kā tikpat svarīgas politikas kā līdz šim. Ir būtiski izlīdzināt tiešmaksājumus Latvijas lauksaimniekiem, svarīgi arī, ka tiek turpināts finansējums Rail Baltica un Baltijas elektrotīkla sinhronizācijai. «Tiešmaksājumu izlīdzināšana, Latvijai sasniedzot vidējo līmeni ES, ir viena no prioritātēm, tādēļ arī sakām, ka esam gatavi, ka tiek palielinātas dalībvalstu iemaksas ES budžetā, jo tas ir viens no reālākajiem veidiem, lai nodrošinātu naudu, par kuru pacelt tiešmaksājumu līmeni Latvijas lauksaimniekiem,» sacīja parlamentārā sekretāre.

Savukārt kohēzijas finansējuma kontekstā ĀM pārstāve vērsa uzmanību, ka EP ierosinājis kohēzijas politikas finansējumā apsvērt iespēju pārskatīt kritērijus, kā līdzekļi tiek piešķirti. Līdz šim finansējumu sadalīja balstoties tikai uz IKP līmeni, bet viens no priekšlikumiem, kas izskanējis, ir ņemt vērā demogrāfijas kritērijus. «Te mēs varam skatīt, kādus no demogrāfijas kritērijiem un kāda ir Latvijai izdevīgākā taktika, kas arī šobrīd tiek ļoti rūpīgi analizēts,» teica Kalniņa-Lukaševica.

«Ir skaidrs, ka diskusijas par ES daudzgadu budžetu nebūs vieglas un būs spraigas. Mēs nonākam pie secinājuma, ka spēcīgai ES ir nepieciešams spēcīgs budžets,» teica parlamentārā sekretāre, piebilstot, ka lēmumi daudzgadu budžeta kontekstā, pie kuriem varētu nonākt jau 2019.gada pavasarī, ietekmēs arī ES nākotnes scenārija virzienu.

Kā ziņots, 2016.gada vasarā Lielbritānijā notikušajā referendumā par valsts turpmāko dalību ES briti ar nelielu pārsvaru nobalsoja par izstāšanos no bloka. Pašlaik jau vairāk nekā gadu rit smagas sarunas par britu izstāšanās no ES nosacījumiem.

Lielbritānija nodrošina vairāk nekā 10% no ES budžeta, un robs ES budžetā pēc Brexit tiek lēsts ap desmit miljardiem eiro.

Ref:224.000.103.3805


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Sperts pirmais solis uz VDK aģentu atklāšanu

Lietuvas Seims ceturtdien, 21.jūnijā, atbalstījis priekšlikumu atklāt šobrīd noslepenotas ziņas par tiem bijušajiem Padomju Valsts Drošības komitejas aģentiem, kuri brīvprātīgi atzinušies sadarbībā ar «Čeku».

BNN nedēļas apkopojums: KNAB vizītes Saeimā. Nedemisonējošais Ašeradens un Rasnačs. DTV spriedums

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem. Šoreiz ietvertās tēmas Spriedums; KNAB vizītes; Saeimas uzticība ; Postenis; Cīņa; Kalendārs.

ES valstis apņēmušās pagarināt sankcijas pret Krieviju par Krimas aneksiju

Eiropas Savienības dalībvalstis nākamnedēļ līdz 2019.gada janvāra nogalei paildzinās ierobežojošos pasākumus, kuri pret konkrētiem Krievijas uzņēmumiem un amatpersonām ieviesti par to saistību ar Krievijas agresīvo rīcību Ukrainā, tā aģentūrai Reuters norādījuši ES diplomāti un amatpersonas.

VID konstatē pārkāpumus vairāk nekā pusē darba devēju tematiskajās pārbaudēs

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu kontroles pārvalde šogad pirmajā ceturksnī veica 305 darba devēju tematiskās pārbaudes, 171 gadījumā konstatējot pārkāpumus, liecina VID informācija.

Sadales tīklam ir jāuzlabo sistēmas pieslēguma process un tā kontrole

Turpmākos divus gadus AS Sadales tīkls ir pienākums uzlabot sistēmas pieslēguma procesu un tā kontroli. Savukārt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija no savas puses turpmākos divus gadus papildus veiks šī procesa pastiprinātu monitoringu un uzraudzību.

Šogad pasaulē nākuši jau trešie Latvijas trīnīši

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā nākuši pasaulē šogad trešie trīnīši, ar komentāru, ka «trīs lietas – labas lietas», savā Facebook kontā pavēstījis labklājības ministrs Jānis Reirs.

Latvijā pērn trešais lielākais nerezidentu īpatsvars ES valsts parāda struktūrā

Nerezidenti pērn Latvijai ir aizdevuši 67,6% no kopējā valsts parāda apmēra, kas ir trešais lielākais nerezidentu īpatsvars Eiropas Savienības dalībvalstu parādu struktūrā, liecina ES statistikas biroja Eurostat apkopotā informācija.

Iemaksu apmērs trešā līmeņa pensiju plānos sasniedz jaunu rekordaugstu apmēru

Iedzīvotāju interese par pensijas uzkrājumu veidošanu saglabājas augsta, un gada pirmajos trijos mēnešos veikto iemaksu apmērs privātajos pensiju plānos ir sasniedzis jaunu vēsturisko maksimumu.

Vai turpmāk nebūs jāgaida garā rindā Vaivaros, lai saņemtu vajadzīgo riteņkrēslu?

«Patlaban tehnisko palīglīdzekļu pakalpojumus cilvēkiem ar invaliditāti sniedz Nacionālais rehabilitācijas centrs Vaivari, taču gadiem saņemtās klientu sūdzības un rindas uz pakalpojuma saņemšanu parāda, ka tā nav iespējami efektīvākā sistēma,» saka Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča.

Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls pieķerts krāpšanā ar dīzeļdegvielu

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde ir pārtraukusi noziedzīgu shēmu, kurās krāpnieciskos darījumos ar dīzeļdegvielu iesaistīts kāds Latvijā strādājošs degvielas uzpildes staciju tīkls, informē VID.

Konceptuāli atbalsta izmaiņas virsstundu apmaksas kārtībā

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Darba likumā, kas paredz iespēju nozarēs, kurās ar ģenerālvienošanos būtiski palielināta minimālā darba alga, noteikt mazāku piemaksu par virsstundu darbu, ziņo Saeimas Preses dienests.

Saeima atbalsta priekšlikumu tabaku veikalos tirgot tikai pēc cenu lapām

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņēma grozījumus tabakas apriti regulējošajā likumā. Izmaiņas paredz, ka tabakas izstrādājumi veikalos vairs nebūs pircējiem redzami un tos varēs iegādāties tikai pēc cenu lapas, informē Saeimas Preses dienests.

Vētra appludina Tallinas ielas un pārtrauc futbola pārraidi svarīgā brīdī

Igaunijas ziemeļus skārusi vētra un lietusgāze, kas galvaspilsētā Tallinā appludinājusi ielas, nodarījusi bojājumus ēkām un pat svarīgā brīdī pārtraukusi aizraujošu Pasaules Kausa futbola spēles pārraidi.

Saeima 2.lasījumā atbalsta fondēto pensiju kapitāla mantošanu

Iedzīvotājiem būs iespēja mantot otrajā pensiju līmenī uzkrāto kapitālu. To paredz Saeimā ceturtdien, 21.jūnijā, otrajā lasījumā pieņemtie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā, ziņo Saeimas Preses dienests.

Kaimiņš: Manuprāt, KNAB izpilda politisko pasūtījumu; deputāts izstāsta aizturēšanas gaitu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ceturtdienas, 21.jūnija, vakarā atbrīvojis kriminālprocesā par iespējamu nelikumīgu partijas KPV LV finansēšanu aizturētās personas – Saeimas deputātu Artusu Kaimiņu, viņa partijas biedru Ati Zakatistovu un uzņēmēju Viesturu Tamužu.

ASV bankas iztur finanšu satricinājumu pārbaudes

Amerikas Savienotajās Valstīs 35 lielāko banku rīcībā ir pietiekami daudz naudas, lai tās izturētu iespējamu smagu ārēju finanšu satricinājumu apstākļos, liecina banku ilgtspējas pārbaužu rezultāti.

Konceptuāli atbalsta VDK dokumentu publisku pieejamību pētniecībai

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.

Par atrašanos darbā reibumā Saeima no amata atcēlusi Rēzeknes tiesas tiesnesi Arvi Garo

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atbalstījusi Rēzeknes tiesas tiesneša Arvja Garā atcelšanu no amata. Par tiesneša atcelšanu nobalsojis 71 deputāts, neviens neatturējās un nebija pret.

Lai paliktu Lielbritānijā, ES pilsoņiem prasīs atbilstību trim prasībām

Tiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem, kuri vēlēsies turpināt dzīvot Lielbritānijā pēc valsts izstāšanās no ES, būs jāaizpilda obligāti elektroniskie iesniegumi, sniedzot atbildes uz trim būtiskiem jautājumiem, pavēstījis britu iekšlietu ministrs.

Līgo svētkos gaidāms lietains un vēss, bet jaunnedēļ atkal sauss un karsts laiks

Piektdien un svētku brīvdienās laika apstākļus noteiks ciklonu darbība, tādēļ Līgo dienā vietām īslaicīgi līs, savukārt Jāņu dienā sagaidāms pat ilgstošs lietus. Laika apstākļi uzlabosies nākamajā nedēļā, kad atgriezīsies vasarīgs karstums.

Saeima ļauj KNAB uzsākt zaļzemnieka Kļaviņa mājas un auto kratīšanu

Saeimas deputāti deva atļauju uzsākt kratīšanu Zaļo un zemnieku savienības deputāta Askolda Kļaviņa deklarētajā dzīvesvietā un automašīnā.

Lietuvas asins plazmas korupcijas skandāls aizsniedzas līdz Latvijas veselības ministrei

Bijusī Lietuvas Nacionālā Asins centra vadītāja Joana Bikulčiene, kuru tur aizdomās par korupciju un neatļautu shēmu organizēšanu asins plazmas savākšanas jomā, šonedēļ saņēmusi sliktas vēstis no Latvijas, kur Lietuvas Īpašās izmeklēšanas dienests nopratinājis Latvijas veselības ministri Andu Čakšu.

Maršruts nedēļas nogalei: līgošana visā Latvijā

Nevienam nav noslēpums, ka šajā nedēļas nogalē visā Latvijā tiks sagaidīti Jāņi. Ja nu kādam vēl nav grandiozu plānu, kā pavadīt vienu no gada īsākajām naktīm, tad ir vērts ielūkoties BNN sagatavotajā maršrutā, kurš aizvedīs uz kādu zaļumballi visā Latvijā.

Protestētāji sadzirdēti – priekšlikums liegt nedzemdējušām sievietēm ziedot olšūnas noraidīts

Saeima ceturtdien, 21.jūnijā, atteicās no iepriekš atbalstītā nosacījuma, ka dzimumšūnas var ziedot tikai tās sievietes, kuras ir dzemdējušas. Tāpat kā līdz šim, par dzimumšūnu donoru varēs būt veseli cilvēki - vīrieši vecumā no 18 līdz 45 gadiem un sievietes vecumā no 18 līdz 35 gadiem. 

Atbalsta grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā

Saeimas deputāti ceturtdien, 21.jūnijā, galīgajā lasījumā kā steidzamus atbalstīja grozījumus Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā, kas pilnveido ar sankciju režīmiem saistīto regulējumu, lai efektīvi varētu piemērot un izpildīt nacionālās un starptautiskās sankcijas.