bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 23.09.2017 | Vārda dienas: Vanda, Veneranda, Venija
LatviaLatvija

Latvijā bīstamā stāvokļa dēļ vajadzētu slēgt ap 60 tiltu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Elvis Dāgs Vīgants / LETA Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas, lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma – tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā – 12 000, bet 2014.gadā – 15 000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs savukārt norādīja, ka 58 tilti Latvijā ir dramatiskā stāvoklī, taču valstī tiekot atļauts braukt pa tiltiem, kuri nav droši. Viņš skaidroja, ka tad jau «jālūdz Dievam cilvēki sargāt uz tiltiem, ja valdība to nedara».

Ceļinieki uzskata, ka valdība aukstasinīgi noskatoties, kā strukturāla un finansiāla nesakārtotība «aprij» nacionālo bagātību. Bērziņš skaidroja, ka ceļu būvnieki jau ir pazaudējuši 2014. un 2015.gada būvniecības sezonas, jo Finanšu, Satiksmes, Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas šajā laikā nav spējušas uzrakstīt un iesniegt valdībai Ministru kabineta noteikumus par 2014.-2020.gadā pieejamās Eiropas Savienības naudas apguves nosacījumiem.

Savukārt pati valdība producējot tiesisko nihilismu, ignorējot Saeimas apstiprināto Nacionālās attīstības plānu, pašas skatīto Autoceļu sakārtošanas programmu un apstiprinātās Transporta attīstības pamatnostādnes.

Strukturālus pārkārtojumus ceļinieki gribētu redzēt arī tajās «manipulācijās ar sabiedrisko apziņu, kuras valdība dēvē par jaunām politikām»». «Saprotams, kāpēc Satiksmes ministrijas ierēdņiem nolaižas rokas – cik tad «jauno politiku» var rakstīt, ja valdība apsola tās skatīt kopā ar budžetu, bet pēc tam par tām aizmirst, kā tas notika, 2015.gada valsts budžetu sastādot,» skaidro Bērziņš. Ceļu nozare ar bažām gaidot, kas notiks ar 2016.gadam iesniegtajām sešām «jaunajām politikām» par 52,2 miljoniem eiro, kuras ir tās pašas 2015.gada budžeta veidošanas laikā aizmirstās. «Lietojot jēdzienu «jaunās politikas», ceļu būves inženieriem līdz šim nav kļuvis skaidrs, kāpēc tā ir jāsauc pussabrukušu tiltu remonti. Jau uzbūvējot tiltu vai ceļu, ir skaidrs, ka tie būs periodiski jāremontē,» uzsver LCB pārstāvis.

LCB esot satraukta arī par to, ka institūcija, kura pie valdības tika radīta, lai izzinātu strukturālu pārkārtojumu nepieciešamību, – Pārresoru koordinācijas centrs – arī pēc atklātas sarunas ar LCB pārstāvjiem 2015.gada sākumā nav spējusi sakārtot šos nozarei tik svarīgos starpresoru jautājumus. To, ka brūkošie reģionālie un vietējie ceļi apdraud gan uzņēmējdarbību laukos, gan lauku cilvēku iespējas dzīvot ārpus lielajām pilsētām, šodien uzsvēra arī biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. «Ceļu tīklu, lauku infrastruktūru var salīdzināt ar cilvēka asinsriti – visai sistēmai ir jābūt kārtībā, bez šķēršļiem, pretējā gadījumā nav iespējama pilnvērtīga darbība,» viņš atzina.

Lazdiņš, minot virkni piemēru, uzsvēra, ka katru dienu lauksaimniekiem rodas zaudējumi nekvalitatīvu ceļu dēļ. Viņš aicināja atjaunot Autoceļu fondu, ceļu būvē plašāk izmantot publisko privāto partnerību un veikt citus pasākumus.

Ceļinieki žurnālistiem savu sašutumu skaidroja pie viena no īpaši kritiskā stāvoklī esošajiem tiltiem pār Piķurgas upīti Ulbrokā. LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs norādīja, ka uz tilta uzklāts jauns asfalts, jaunas margas, taču kapitālajam remontam projektā nauda nav piešķirta un tilts jau apdraud satiksmes dalībnieku drošību. Arī aiz remontiem, kas par Eiropas Savienības līdzekļiem tiek veikti uz valsts galvenajiem autoceļiem, nepamanīts paliek tukšais valsts budžets reģionālajiem ceļiem.

Aptuveni 4 500 kilometriem asfaltēto reģionālo autoceļu vairāk nekā 51% (2 300 kilometru) ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. No valsts pārziņā esošajiem 972 tiltiem 248 ir sliktā, bet 145 – ļoti sliktā stāvoklī. Lielu to daļu ir nepieciešams nekavējoties slēgt, pirms neesot piedzīvotas traģēdijas.

Pēdējos gados pasliktinoties asfalta un grants ceļu seguma stāvoklim, jo samazināts finansējums programmām Asfaltēto segu uzturēšana un Grants ceļu uzturēšana, bet 2012.gadā tām vispār nebija finansējuma. Aprēķini atklājot skaudru nākotnes ainu – ja reģionālajiem un vietējiem ceļiem, kā līdz šim, nebūs valsts budžeta finansējuma, ar Eiropas Rekonstrukciju un attīstības fonda līdzekļiem līdz 2020.gadam izdosies sakārtot tikai aptuveni 400 kilometru, kamēr atlikušie 1 900 kilometru reģionālo autoceļu tiks atstāti likteņa varā un sliktā stāvoklī nonāks arī puse no tiem, kas pašlaik ir apmierinoši – aptuveni 450 kilometru.

Bērziņš uzsvēra, ka valdība attaisnojas ar hronisku naudas trūkumu un no ceļu lietotājiem iekasētos līdzekļus novirza dažādiem citiem izdevumiem, taču nedomā uz priekšu un nerēķina, kur ieguldīt naudu valstij būtu izdevīgāk, domājot ilgtermiņā.

Katru gadu nekvalitatīvie ceļi to lietotājiem radot 884 miljonus eiro jeb 440 eiro uz vienu iedzīvotāju lielus zaudējumus, kas ir lielāka summa nekā izglītībai vai veselības nozarei plānotais valsts budžets, bet visai transporta nozarei piešķirtais gada budžets ir gandrīz divas reizes mazāks, nekā ik gadu uz ceļiem pazaudētie 884 miljoni eiro.

Bērziņš aicināja valdību apzināties, ka Latvija nevar turpināt dzīvot tik izšķērdīgi, tāpēc vairs nedrīkst gadu no gada ceļu sakārtošanu atlikt uz «kaut kad, kad iestāsies vēl lielāks veiksmes stāsts», jo tāds varot arī neatnākt nekad. Auto tiekot lauzti jau tagad, tilti apdraud cilvēku dzīvības jau tagad, tāpēc Ministru kabinetam esot pienācis laiks domāt stratēģiski un nepārlikt problēmas un izdevumus un neieiet vēsturē kā valdībai, kuras laikā tika slēgti ceļi un tilti.

Biedrība LCB kopā ar Zemnieku saeimu ar saviem priekšlikumiem solīja vērsties Ministru prezidentes Straujumas izveidotajā budžeta komisijā.

Ref:103.000.103.7709


Pievienot komentāru

Kooperatīvs: Samazinātais PVN augļiem un dārzeņiem jāizvērtē ilgākā periodā

Samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem ietekmes izvērtēšanai būtu jāatvēl pieci gadi, jo ar diviem gadiem ir par maz, lai izvērtētu reālo ietekmi, saka lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības Mūsmāju dārzeņi vadītāja Edīte Strazdiņa.

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, derīgi apsardzes sertifikāti ir 9'767 cilvēkiem

Latvijā darbojas 453 apsardzes komersanti, un pašlaik ir 9 767 derīgu apsardzes sertifikātu, liecina Iekšlietu ministrijas pārstāvju sniegtā informācija Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē.

McDonald’s attīstībai investē desmit miljonus eiro

Maltas uzņēmums Premier Capital plc, kam pieder McDonald’s restorānu attīstīšanas licence sešās Eiropas valstīs, īsteno desmit miljonu eiro investīciju programmu, vēsta uzņēmuma McDonald’s pārstāvji.

Pieaugs cena par pensiju un pabalstu piegādi dzīvesvietā

No 2018.gada 1.janvāra tiks mainīta cena par Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras piešķirto valsts pensiju, pabalstu vai atlīdzību piegādi saņēmēja dzīvesvietā.

Treneris Bagatskis neturpinās darbu ar Latvijas basketbola izlasi

Treneris Ainars Bagatskis nepaliks pie Latvijas basketbola izlases stūres, līdz ar to valstsvienību 2019.gada Pasaules kausa kvalifikācijas turnīrā vadīs kāds cits speciālists, piektdien, 22.septembrī, pavēstīja Latvijas Basketbola savienības prezidents Valdis Voins.

Elksniņš nesola «komforta zonu» Daugavpils domes koalīcijai

Septembra sākumā Daugavpils mēra amatu zaudējušais Andrejs Elksniņš atkārtoti apgalvo, ka iet projām no Daugavpils neplāno un Saeimas vēlēšanās nepiedalīšoties.

Apsardzes jomā mainīsies minimālā alga

Drošības nozares kompāniju asociācija un Latvijas Drošības biznesa asociācija piektdien, 22.septembrī, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē parakstīja nodomu protokolu, lai nākotnē vienotos par minimālo algu līmeni apsardzes nozarē.

IZM: Veicot RPIVA auditu, aizdomas par nepamatotām izmaksām

Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas iekšējā auditā konstatētas, iespējams, nepamatotas izmaksas par sabiedrisko attiecību uzņēmumu un advokātu pakalpojumiem, ko vērtē tiesībsargājošās iestādes.

Eiropas dienā ceļu satiksmes negadījumos Latvijā nav bojā gājušo

Kad visā Eiropā tika atzīmēta diena bez ceļu satiksmes negadījumos bojā gājušiem, Latvijā tika reģistrēti 133 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cieta 13 cilvēki, taču izdevās iztikt bez upuriem uz ceļiem.

CSP: Palielinās lauku saimniecību vidējais lielums

Pērn lauku saimniecību vidējais lielums bija 43,2 ha, kas ir par 15,5% vairāk nekā 2013.gadā, kad to vidējā zemes platība bija 37,4 ha. To kopējā standarta izlaide pieaugusi par 24,5%, lai arī ekonomiski aktīvo lauku saimniecību skaits ir samazinājies par 14,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie 2016.gada lauku saimniecību struktūras apsekojuma provizoriskie rezultāti.

Kardiologi brīdina: Augsts holesterīna līmenis var novest pie infarkta vai nāves

Augsts holesterīna līmenis var būt ne tikai neveselīga dzīvesveida sekas, bet arī iedzimta slimība, kas var novest pie agrīna infarkta vai pat pāragras nāves, uzsver kardiologi.

Regulators apstiprina jaunu metodiku, kā turpmāk tiks aprēķināts OIK

Turpmāk lietotāju maksājumi būs atkarīgi ne tikai no patēriņa apjoma, bet arī no izvēlētā pieslēguma veida un pieslēguma izmantošanas efektivitātes, ziņo Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomē.

Kariņš: Vienotība sāka dreifēt, kad Valdis Dombrovskis atstāja tās vadību

Nopietni jāapsver iespēja Vienotībai Saeimas vēlēšanās startēt kopā ar citām partijām, intervijā Latvijas Radio norāda eiroparlamentārietis, partijas domes vadītājs Krišjānis Kariņš.

Aptauja: Latvieši iet uz darbu arī slimi un ārstējas ar kolēģu dotām zālēm

Neskatoties uz to, ka sasirdzis darbinieks nedrīkst turpināt strādāt un ar darba devēja atļauju viņam būtu jādodas mājās ārstēties, 83% Euroaptiekas veiktās aptaujas dalībnieku atzīst, ka uz darbu dodas arī tad, ja izjūt slimības pazīmes.

EK: Turpmākais Rail Baltica finansējums būs atkarīgs no sarunām ES

Vienošanās par naudu Eiropas sliežu platuma dzelzceļa projektam Rail Baltica laika posmam pēc 2020.gada tiks panākta sarunās par Eiropas Savienības nākamā perioda finanšu plānu, tā skaidrojusi eirokomisāre.

Antāne ar vairāk nekā 350 domubiedriem Ventspilī dibina jaunu politisko partiju

Ventspilī ceturtdien, 21.septembrī, tika nodibināta jauna reģionālā politiskā partija Laiks Pārmaiņām, kuras dibināšanas iniciatore ir Inga Antāne ar domubiedriem.

Aizdomas par mācībām Zapad 2017 bija pamatotas, uzskata NATO

NATO savas aizdomas par Krievijas un Baltkrievijas manevriem Zapad 2017 uzskata par pamatotām, jo to mērogs un ģeogrāfija bija plašāki par sākotnēji teikto.

Eksperts: Latvijā pieaug elektronikas nozares produktivitātes indekss

Elektronikas un elektrotehnikas nozare ir visstraujāk augošā apstrādes rūpniecības nozare Latvijā. Nozares apgrozījuma izaugsme Latvijā ir bijusi straujākā, tā pārsniegusi gan Eiropas Savienības, gan pārējo Baltijas valstu rādītājus, pauž uzņēmuma SIA Lemona Latvija vairumtirdzniecības vadītājs Sergejs Nikiforovs.

Kaimiņš: Manuprāt, Aivars Lembergs ir Latvijas lielākā nelaime

Nevienam vairs nav noslēpums, ka «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijā piedalās tā sauktie «eksperti», kuri ir saistīti ar politiķi Aivaru Lembergu vai viņa ģimeni. Intervijā ar BNN viens no skaļākajiem Saeimas deputātiem Artuss Kaimiņš izsaka savu viedokli par pēdējo laiku skandalozāko notikumu Latvijā «oligarhu sarunām». Lembergu viņš nosauc par Latvijas lielāko nelaimi.

Igaunija veselības aprūpē novirzīs papildu 300 miljonus eiro

Ar mērķi uzlabot Igaunijas veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību Igaunijas valdība ir atbalstījusi tiesību aktu grozījumus, kas piecu gadu laikā paredz nozares finansējumu pacelt par 300 miljoniem eiro.

Latvieši joprojām neapmierināti ar medicīnisko pakalpojumu dārdzību

Vairākums Latvijas iedzīvotāju vairāk rūpētos par veselību, ja uzlabotos profilaktisko pārbaužu pieejamība, liecina liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums.

Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri vienojas izveidot Baltu balvu

Baltu vienības dienas priekšvakarā, kad latvieši un lietuvieši piemin vēsturisko Saules kauju, Latvijas un Lietuvas ārlietu ministri Edgars Rinkēvičs un Lins Linkevičs ir nākuši klajā ar paziņojumu izveidot Baltu balvu, ziņo Ārlietu ministrijā.

Augusta plūdos bojāti vairāk nekā 150 valsts autoceļu posmi

Augusta beigās notikušie plūdi Latgales reģionā bija skāruši vairāk kā 150 valsts autoceļu posmus un radījuši zaudējumus 1 300 000 eiro apmērā.

Google vienojas pārpirkt HTC pētniekus savu datorierīču attīstīšanai

Amerikāņu datortehnoloģiju uzņēmums Google ir panācis vienošanos ar Taivānas viedtālruņu ražotāju HTC, lai tas par 0,9 miljardiem eiro dalītos ar savu produktu attīstīšanas jomas personālu un ļautu izmantot HTC intelektuālo īpašumu.

Sudraba parlamentārās izmeklēšanas mājaslapā publicējusi «nepatiesu informāciju»

Parlamentārietis Andrejs Judins prasa izvērtēt Ingunas Sudrabas iespējamo ētikas pārkāpumu, «Oligarhu lietas» parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā publicējot «nepatiesu informāciju».