bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.05.2017 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija
LatviaLatvija

Latvijā bīstamā stāvokļa dēļ vajadzētu slēgt ap 60 tiltu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Elvis Dāgs Vīgants / LETA Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas, lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma – tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā – 12 000, bet 2014.gadā – 15 000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs savukārt norādīja, ka 58 tilti Latvijā ir dramatiskā stāvoklī, taču valstī tiekot atļauts braukt pa tiltiem, kuri nav droši. Viņš skaidroja, ka tad jau «jālūdz Dievam cilvēki sargāt uz tiltiem, ja valdība to nedara».

Ceļinieki uzskata, ka valdība aukstasinīgi noskatoties, kā strukturāla un finansiāla nesakārtotība «aprij» nacionālo bagātību. Bērziņš skaidroja, ka ceļu būvnieki jau ir pazaudējuši 2014. un 2015.gada būvniecības sezonas, jo Finanšu, Satiksmes, Zemkopības un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas šajā laikā nav spējušas uzrakstīt un iesniegt valdībai Ministru kabineta noteikumus par 2014.-2020.gadā pieejamās Eiropas Savienības naudas apguves nosacījumiem.

Savukārt pati valdība producējot tiesisko nihilismu, ignorējot Saeimas apstiprināto Nacionālās attīstības plānu, pašas skatīto Autoceļu sakārtošanas programmu un apstiprinātās Transporta attīstības pamatnostādnes.

Strukturālus pārkārtojumus ceļinieki gribētu redzēt arī tajās «manipulācijās ar sabiedrisko apziņu, kuras valdība dēvē par jaunām politikām»». «Saprotams, kāpēc Satiksmes ministrijas ierēdņiem nolaižas rokas – cik tad «jauno politiku» var rakstīt, ja valdība apsola tās skatīt kopā ar budžetu, bet pēc tam par tām aizmirst, kā tas notika, 2015.gada valsts budžetu sastādot,» skaidro Bērziņš. Ceļu nozare ar bažām gaidot, kas notiks ar 2016.gadam iesniegtajām sešām «jaunajām politikām» par 52,2 miljoniem eiro, kuras ir tās pašas 2015.gada budžeta veidošanas laikā aizmirstās. «Lietojot jēdzienu «jaunās politikas», ceļu būves inženieriem līdz šim nav kļuvis skaidrs, kāpēc tā ir jāsauc pussabrukušu tiltu remonti. Jau uzbūvējot tiltu vai ceļu, ir skaidrs, ka tie būs periodiski jāremontē,» uzsver LCB pārstāvis.

LCB esot satraukta arī par to, ka institūcija, kura pie valdības tika radīta, lai izzinātu strukturālu pārkārtojumu nepieciešamību, – Pārresoru koordinācijas centrs – arī pēc atklātas sarunas ar LCB pārstāvjiem 2015.gada sākumā nav spējusi sakārtot šos nozarei tik svarīgos starpresoru jautājumus. To, ka brūkošie reģionālie un vietējie ceļi apdraud gan uzņēmējdarbību laukos, gan lauku cilvēku iespējas dzīvot ārpus lielajām pilsētām, šodien uzsvēra arī biedrības Zemnieku saeima valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš. «Ceļu tīklu, lauku infrastruktūru var salīdzināt ar cilvēka asinsriti – visai sistēmai ir jābūt kārtībā, bez šķēršļiem, pretējā gadījumā nav iespējama pilnvērtīga darbība,» viņš atzina.

Lazdiņš, minot virkni piemēru, uzsvēra, ka katru dienu lauksaimniekiem rodas zaudējumi nekvalitatīvu ceļu dēļ. Viņš aicināja atjaunot Autoceļu fondu, ceļu būvē plašāk izmantot publisko privāto partnerību un veikt citus pasākumus.

Ceļinieki žurnālistiem savu sašutumu skaidroja pie viena no īpaši kritiskā stāvoklī esošajiem tiltiem pār Piķurgas upīti Ulbrokā. LCB izpilddirektors Zigmārs Brunavs norādīja, ka uz tilta uzklāts jauns asfalts, jaunas margas, taču kapitālajam remontam projektā nauda nav piešķirta un tilts jau apdraud satiksmes dalībnieku drošību. Arī aiz remontiem, kas par Eiropas Savienības līdzekļiem tiek veikti uz valsts galvenajiem autoceļiem, nepamanīts paliek tukšais valsts budžets reģionālajiem ceļiem.

Aptuveni 4 500 kilometriem asfaltēto reģionālo autoceļu vairāk nekā 51% (2 300 kilometru) ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. No valsts pārziņā esošajiem 972 tiltiem 248 ir sliktā, bet 145 – ļoti sliktā stāvoklī. Lielu to daļu ir nepieciešams nekavējoties slēgt, pirms neesot piedzīvotas traģēdijas.

Pēdējos gados pasliktinoties asfalta un grants ceļu seguma stāvoklim, jo samazināts finansējums programmām Asfaltēto segu uzturēšana un Grants ceļu uzturēšana, bet 2012.gadā tām vispār nebija finansējuma. Aprēķini atklājot skaudru nākotnes ainu – ja reģionālajiem un vietējiem ceļiem, kā līdz šim, nebūs valsts budžeta finansējuma, ar Eiropas Rekonstrukciju un attīstības fonda līdzekļiem līdz 2020.gadam izdosies sakārtot tikai aptuveni 400 kilometru, kamēr atlikušie 1 900 kilometru reģionālo autoceļu tiks atstāti likteņa varā un sliktā stāvoklī nonāks arī puse no tiem, kas pašlaik ir apmierinoši – aptuveni 450 kilometru.

Bērziņš uzsvēra, ka valdība attaisnojas ar hronisku naudas trūkumu un no ceļu lietotājiem iekasētos līdzekļus novirza dažādiem citiem izdevumiem, taču nedomā uz priekšu un nerēķina, kur ieguldīt naudu valstij būtu izdevīgāk, domājot ilgtermiņā.

Katru gadu nekvalitatīvie ceļi to lietotājiem radot 884 miljonus eiro jeb 440 eiro uz vienu iedzīvotāju lielus zaudējumus, kas ir lielāka summa nekā izglītībai vai veselības nozarei plānotais valsts budžets, bet visai transporta nozarei piešķirtais gada budžets ir gandrīz divas reizes mazāks, nekā ik gadu uz ceļiem pazaudētie 884 miljoni eiro.

Bērziņš aicināja valdību apzināties, ka Latvija nevar turpināt dzīvot tik izšķērdīgi, tāpēc vairs nedrīkst gadu no gada ceļu sakārtošanu atlikt uz «kaut kad, kad iestāsies vēl lielāks veiksmes stāsts», jo tāds varot arī neatnākt nekad. Auto tiekot lauzti jau tagad, tilti apdraud cilvēku dzīvības jau tagad, tāpēc Ministru kabinetam esot pienācis laiks domāt stratēģiski un nepārlikt problēmas un izdevumus un neieiet vēsturē kā valdībai, kuras laikā tika slēgti ceļi un tilti.

Biedrība LCB kopā ar Zemnieku saeimu ar saviem priekšlikumiem solīja vērsties Ministru prezidentes Straujumas izveidotajā budžeta komisijā.

Ref:103.000.103.7709


Pievienot komentāru

Nosaka atbildību grāmatvedības jomā un kompetenci sodu piemērošanā

Paredz noteikt administratīvo atbildību grāmatvedības jomā un kompetenci sodu piemērošanā komersantiem, kuri tiek finansēti no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem, uz valsts vai pašvaldību aģentūrām, citām juridiskajām un fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību.

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatam liela daļa kandidātu «atbirs» jau pirmajā kārtā

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amatam pieteikušies 24 pretendenti, taču liela daļa konkursa pirmo kārtu nepārvarēs, stāsta ostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisijas priekšsēdētājs, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

Valdība samazina administratīvo slogu meliorācijā

Valdība ir atbalstījusi Zemkopības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos, kas nosaka hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvnoteikumus, kā arī meliorācijas kadastra noteikumus. Izmaiņas noteikumos sagatavotas, lai samazinātu administratīvo slogu meliorācijā, vēsta ZM.

KIB datu bāzei pievieno arī VID parādniekus

Kredītinformācijas birojs datu bāzei pievieno arī Valsts ieņēmumu dienesta informācija par fizisko un juridisko personu nodokļu parādiem, vēsta birojs.

Albānijas konfliktējošā valdība un opozīcija panāk kompromisu pirms vēlēšanām

Cenšoties izbeigt Albānijas politisko nestabilitāti, šīs Balkānu valsts valdībā uzņemti ministri no opozīcijas, parlamenta lielākajām partijām līdztekus vienojoties neizmatot valsts resursus, lai ietekmētu 25.jūnija parlamenta vēlēšanu norisi.

Kā atvieglot sezonālo alerģiju?

Iestājoties siltākam laikam, ka daudzus piemeklē sezonālās alerģijas - šķaudīšana, parādās iesnas un asaro acis. Kaut gan sezonālās alerģijas nav iespējams izārstēt, lietojot atbilstošus medikamentus, var samazināt to radītos simptomus. Kādas zāles ieteicams lietot alerģiju gadījumā, padomos dalās Apotheka Sertificētā farmaceite Ivanda Krastiņa.

Brīdina: Divkāršojies automašīnu zādzību skaits Latvijā

Automobiļu vadītājiem ar bezatslēgas aizdedzes, jeb Keyless Go sistēmu, ir vērts satraukties, jo pēdējo mēnešu laikā strauji pieaudzis tieši šo auto zādzību skaits, BNN ziņo apdrošināšanas kompānijas Gjensidige pārstāvji.

Aptauja: 32% iedzīvotāju Latvijā nav nekādu uzkrājumu

Zaudējot savus ienākumus, 23% respondentu vispār nespētu segt ikdienas tēriņus, 5% spētu segt nepilna mēneša, bet 20% līdz viena mēneša izdevumus, liecina Nordea veiktā aptauja par personīgajām finansēm.

LIDA: Daudzi nezina, ka Darba likums nosaka saīsinātus noilguma termiņus

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība norāda, ka daudzi nodarbinātie nezina, ka Darba likums nosaka saīsinātus noilguma termiņus, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām.

Godināts ilggadējais  Ventspils Tirdzniecības ostas apkalpojošais personāls

Svinīgā pasākumā, saņemot zelta un sudraba nozīmes ar kompānijas logotipu, kā arī īpašu pateicību un cieņu no uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valērija Pašutas un padomes locekles Ingas Antānes, godināts ilggadējais akciju sabiedrības Ventspils Tirdzniecības osta apkalpojošais personāls.

Bez Vienotības atbalsta virza izskatīšanai strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeimas Budžeta un finanšu komisija, precizējot atsevišķas normas, nolēma virzīt izskatīšanai galīgajā lasījumā grozījumus Kredītiestāžu likumā par ierobežojumiem kļūt par maksātnespējīgas bankas administratoru.

Aprīlī ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājās par 0,1%

Šī gada aprīlī salīdzinājumā ar martu ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,5%, savukārt eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,2%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis saruka par 0,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,1%.

Igaunijā pērn iebraukuši vairāk cilvēku, nekā valsti atstājuši

No Igaunijas 2016.gadā emigrējuši 13 792 cilvēki, bet valstī iebraukuši 14 822, tādējādi migrācijas bilance valstij bijusi pozitīva un tāda saglabājusies otro gadu pēc kārtas, aplēsuši igauņu statistiķi.

Skonto stadionā varēs notikt tiesā apstrīdētā Latvijas un Portugāles futbola spēle

Tiesa apmierina Skonto stadiona īpašnieku lūgumu, tā atgūst tiesības brīvi rīkoties ar īpašumu, vēsta uzņēmumā.

Latvijā turpina ieceļot likumpārkāpēji; robežsardzei darba daudz

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatējušas 44 likumpārkāpējus, ziņo robežsardze.

LSBA: Spēļu zāļu likvidācija vēsta par vēlmi iegūt popularitāti priekšvēlēšanu laikā

Latvijas Spēļu biznesa asociācija aicina Rīgas domes deputātus rūpīgi izvērtēt savu rīcību attiecībā uz otrdien, 23.maijā, plānotā lēmuma pieņemšanu par azartspēļu organizēšanas vietu slēgšanu Rīgas vēsturiskajā centrā.

Mančestras sprādziena aculiecinieks: Bērni bija šausmās

Britu policija Mančestrā notikušo sprādzienu, kur bojā gājuši 22 un miesas bojājumus guvuši 59 cilvēki, nosaukusi par terora aktu, bet aculiecinieki medijiem un sociālajos tīklos atstāstījuši pieredzēto.

Jauniešus izglīto par korupciju un mudina sekot pašvaldības vēlēšanām

Jauniešus izglīto par liela mēroga korupciju un mudina sekot pašvaldības vēlēšanām, ziņo Sabiedrības par atklātību - Delna direktora vietniece Liene Gātere.

Iedzīvotājiem - 29.maijā būs trauksmes sirēnu gatavības pārbaude

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka šī gada 29.maijā no pulksten 14.00 līdz 14.15 uz trīs minūtēm tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas.

Deputāti pārrunās Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes lomu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 24.maijā, dosies uz Latvijas Banku, lai pārrunātu tās Aizsardzības pārvaldes lomu valsts aizsardzībā, BNN ziņo Saeimas Preses dienestā.

LOB: Latvijas mežiem draud pastiprināta izciršana

Zemkopības ministrija nodevusi sabiedriskajai apspriešanai grozījumus koku ciršanas noteikumos, kas var novest pie Latvijas mežu pastiprinātas izciršanas un vēl lielāka spiediena uz mežu dabas vērtībām, BNN ziņo Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvji.

Ražuks dod mājienu, ka veselības aprūpes budžeta palielināšanai jāievieš jauns maksājums

Pašlaik iesaistītās puses vēl nav vienojušās par to, kur ņemt papildus līdzekļus veselības aprūpei, tomēr iespējams, ka tiks ieviests jauns maksājums, otrdien, 23.maijā, Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāmā stāsta Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks.

Starptautiskie aizdevēji Grieķijai pagaidām liedz vitāli svarīgo aizdevumu

Grieķija nav saņēmusi starptautisko aizdevēju un eirozonas finanšu ministru piekrišanu tam, ka valsts ar krasiem taupības pasākumiem izdarījusi pietiekami, lai saņemtu nākamos aizdevuma miljardus, bet sarunas turpināsies, lai nodrošinātu pozitīvu fiskālā darba vērtējumu nākamajā Eirogrupas sanāksmē 15.jūnijā.

Latvijā atjaunošanas darbus plāno uzsākt 60 daudzdzīvokļu mājās

Plānots, ka šogad atjaunošanas darbi tiks uzsākti aptuveni 60 daudzdzīvokļu mājās visā Latvijā un siltumenerģijas patēriņš pēc darbu pabeigšanas tajās samazināsies vidēji par 50% gadā, BNN vēsta Attīstības finanšu institūcija Altum pārstāvji.

Investē 12 miljonus eiro automazgātavu tīkla izveidei Latvijā

Rīgā atklāj pilsētā lielāko Wash & Drive pašapkalpošanās automazgātavi ar septiņiem boksiem, kurā sadarbībā ar banku Citadele automazgātavas izveidē investēti 800 000 eiro, vēsta bankā.