bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 24.07.2017 | Vārda dienas: Krista, Kristiāna, Kristiāns, Kristīne

Latvijā būtiski palēninājusies ienākumu izlīdzināšanās ar ES vidējo līmeni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pasaules finanšu tirgos gads sācies ar pamatīgu drebuli. Pasaules ekonomikas izaugsme gan neizskatās tik slikti un par spīti valdošajam negatīvismam lēnām pieņemsies spēkā, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Arī Latvijas ekonomikā 2016.-2017.gadā turpināsies diezgan plaša izaugsme par aptuveni 3% gadā. Lai gan šāds temps ir diezgan solīds un tuvu potenciālam, politikas veidotājiem tas rada mānīgu komforta sajūtu. Ienākumu līmeņa izlīdzināšanās ar Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni pēdējo pāris gadu laikā ir būtiski palēninājusies. Darba tirgus turpina uzkarst un tas arvien spēcīgāk stutēs patēriņu, pieaugot varbūtībai, ka ekonomikas izaugsme īstermiņā uzlec virs 4%. Bet ieguvums būs tikai īslaicīgs, jo pārlieku straujš algu un patēriņa kāpums radītu konkurētspējas problēmas, ar laiku strauji sabremzējot izaugsmi un padarot ceļu līdz Eiropas vidējam ienākumu līmenim vēl garāku, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Pasaules finanšu tirgos gads sācies ar pamatīgu drebuli un negatīvi riski ekonomikas izaugsmei pēdējo pāris mēnešu laikā ir auguši. Pērnā gada beigas pasaules ekonomikai bija vājākas nekā cerēts un, šķiet, līdzīgs būs arī šī gada sākums. Lai gan Swedbank ekonomisti nedaudz pavelk uz leju pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, šogad un nākošgad pasaule augs straujāk nekā pērn (attiecīgi 3.4% un 3.7% iepretim 3.1% pērn). Attīstītajās valstīs patēriņu veicinās lēta nafta. Eirozona vairs neizskatās tik slikti – bezdarbs sarūk, kreditēšanas nosacījumi uzlabojas, Eiropas centrālās bankas monetārā politika turpina būt ļoti atbalstoša. Attīstības tirgos gan bilde nav īpaši spoža – to valūtas zaudē vērtību, parādu līmeņi ir augsti, daudzu valstu finanšu stāvoklis ir pasliktinājies. Ņemot vērā neseno naftas cenas un rubļa vērtības kritumu, tam sekojošu inflācijas kāpumu un budžeta tēriņu samazināšanu, recesija Krievijā būs ilgāka un dziļāka nekā iepriekš prognozēts; vārga izaugsme varētu atjaunoties vien šī gada beigās vai pat nākamgad. Ķīna mēģina kontrolēt sabremzēšanās ātrumu un pašlaik tas it kā izdodas, tomēr arī šī ekonomika augs arvien lēnāk un krasas svārstības tās finanšu tirgos, visticamāk, turpināsies.

Naftas cenas ir piedzīvojušas kārtējos kritumus, reizēm paslīdot pat zem 30 ASV dolāriem par barelu. Krituma pamatā ir naftas pārprodukcija. Pieprasījums pēc naftas aug, bet piedāvājums ir lielāks – iepriekšējos gados augstā naftas cena mudināja investēt ieguves jaudu palielināšanā un pašlaik šī nafta nonāk tirgū. Tā kā ieguves mainīgās izmaksas vairumā gadījumu ir zem pašreizējās tirgus cenas, piedāvājums nesarūk. Arī slānekļa naftas ieguve ASV līdz šim ir mazinājusies diezgan minimāli un sākotnēji gaidītais kritums vēl nav redzams. Cīņā par tirgus daļām OPEC valstis nesamazina ieguves apjomus. Drīz tirgū atgriezīsies Irāna ar papildu pienesumu piedāvājuma kāpumā. Tuvākajā laikā naftas cenas saglabāsies ļoti zemā līmenī – lai arī jaunas investīcijas naftas ieguves sektorā jau ir sarukušas, jāpaiet zināmām laikam kamēr tas atspoguļosies mazākā piedāvājumā un augstākā cenā. ASV slānekļa naftas ieguvēji var ļoti ātri pielāgoties cenu izmaiņām pretstatā tradicionālajai ieguvei un attiecīgi mainīt ieguves apjomus. Tiek attīstīti arī alternatīvas enerģijas avoti, kas arī var mazināt naftas cenu kāpumu tālākā nākotnē, uzsver ekonomisti.

Zemas naftas cenas nozīmē lētākus energoresursus arī Latvijā. Patēriņa cenu kāpums šogad vēl arvien būs zem 1%, turklāt galvenokārt pakalpojumiem un administratīvo pasākumu dēļ (proti, PVN ieviešana apsaimniekošanas pakalpojumiem, lielāka akcīze naftas produktiem un alkoholam). Un tikai 2017.gadā inflācija pietuvosies 2%.

Tirdzniecības saites ar Krieviju kļūst arvien vājākas. Krievijas īpatsvars Latvijas preču eksportā ir sarucis jau zem 8%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2005.gada. Un tas notiks arī turpmāk, jo recesijas dēļ Krievijas iedzīvotāju pirktspēja turpinās sarukt. Vājākas tirdzniecības saites nozīmē mazāku ietekmi no Krievijas ekonomikas satricinājumiem. Attiecībā uz Krieviju galvenie riski ir nevis ekonomiski, bet ģeopolitiski. Zaudējot noietu Krievijas un NVS valstu tirgos, eksportētāji ir strauji palielinājuši noietu gan Eiropā, gan citos tirgos. Līdz ar spējāku izaugsmi Eiropā, paredzams, ka 2016.-2017.gadā Latvijas eksporta kāpums kļūs spējāks.

Latvijas eksportējošo uzņēmumu elastīgums priecē, bet darbaspēka izmaksu kāpums pamazām sāk kaitēt konkurētspējai, par ko liecina stabilas vai pat krītošas eksporta tirgus daļas ES. Produktivitātes kāpums joprojām atpaliek no algu kāpuma. Investīcijas pieņemas spēkā, bet vēl arvien ir pārāk mazas. ES fondi šogad palīdzēs investīciju kāpumam tikai ceļu būvē un lauksamniecībā, parējās uzņēmējdarbības jomās fondu programmu izsludināšana turpina kavēties, norāda ekonomisti.

Līdzīgas tendences novērojamas arī Igaunijā un Lietuvā. Negatīva ietekme no Krievijas uz kaimiņu eksportu bijusi pat lielāka nekā Latvijā – kamēr Latvijas preču eksports uz Krieviju pērn 11 mēnešos saruka par 25%, Igaunijā tas sasniedza 35%. Darba tirgus visvairāk uzkarsis ir Igaunijā, kur darba meklētāju īpatsvars jau sarucis līdz 5%. Iedzīvotāju skaits darbaspējīgā vecumā krīt visā Baltijā, un turpmāk nodarbinātības kāpums būs minimāls. Atrast darbiniekus kļūst aizvien grūtāk, tāpēc algu pieaugums arī saglabāsies spēcīgs – ap 6% Latvijā un Lietuvā un ap 5% Igaunijā. Mājsaimniecības varēs tērēt un arī tērēs naskāk.

Latvijā mājsaimniecību patēriņa pieaugums līdz šim bijis samēra piesardzīgs, proti, lēnāks nekā ienākumu kāpums, arī lēnāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Tomēr, paredzams, ka šogad Latvijas mājsaimniecību patēriņš kļūs spējāks, pateicoties gan pastāvīgi spēcīgam ienākumu kāpumam, gan zemai inflācijai, jaunai kreditēšanai un stabilam patērētāju optimismam.

Latvijas IKP šogad varētu augt par 3,3% un nākošgad par aptuveni 3%. Līdz ar darba tirgus uzsilšanu ir pieaugusi varbūtība, ka izaugsme pat pārsniedz 4%. Lai gan valsts budžeta deficītam ir tendence mazliet pārsniegt pieļaujamo līmeni, valsts finanšu stāvoklis ir stabils. Galvenie negatīvie riski Latvijas ekonomikai tuvākajos pāris gados ir ārējie riski, kurus tiešā veidā ietekmēt nevaram. Bankas ekonomisti pauž bažas, ka šāds īstermiņa samērā labvēlīgs ekonomiskais fons politikas veidotājos rada mānīgu komforta sajūtu, ka viss ir kārtībā un reformas var arī pagaidīt. Tas ir tuvredzīgi un aplami. Laicīgi nerīkojoties, produktivitātes kāpums būs lēns un problēmas no darba tirgus uzkaršanas būs lielākas. Latvijas un eirozonas izaugsmes tempu starpība 2014.-2015.gadā ir sarukusi līdz aptuveni 1.2 procentpunktiem. Bez noturīgi straujākas izaugsmes ienākumu izlīdzināšanās ar eirozonas vidējo līmeni būs ļoti lēna vai tās nebūs. Konverģencei gadā esot vienam procentpunktam, Latvijas ienākumi eirozonas vidējo sasniegtu aptuveni 2050.gadā. Lai noturīgi paātrinātu izaugsmes tempu, ir nevis jāgaida uz darba tirgus pārkaršanu, bet jāpilda tas, kas iepriekš solīts: jāmazina ēnu ekonomika, jāuzlabo izglītības sistēma, jāuzlabo tiesiskā vide, uzskata ekonomisti.

Ref: 102.000.102.11700


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Prezidente aicina Baltijā izvietot raķešu sistēmas Patriot

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ceturtdien, 20.jūlijā, aicinājusi Baltijas reģionā pastāvīgi izvietot pretraķešu un tālas distances pretgaisa sistēmas Patriot.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskis Rīdzenes numuriņā. Latvijas parāda kāpums. Valdības sasteigtie lēmumi

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Zemestrīcē Egejas jūrā dzīvības zaudē atpūtnieki

Stipra zemestrīce ar epicentru Egejas jūrā izvērtusies traģiska Grieķijas salās, kur bojā gājuši divi atpūtnieki, un Turcijas piekrastē, kur cietuši vairāki simti cilvēku.

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Jaunākie komentāri