bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 30.05.2017 | Vārda dienas: Lolita, Vitolds

Latvijā būtiski palēninājusies ienākumu izlīdzināšanās ar ES vidējo līmeni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pasaules finanšu tirgos gads sācies ar pamatīgu drebuli. Pasaules ekonomikas izaugsme gan neizskatās tik slikti un par spīti valdošajam negatīvismam lēnām pieņemsies spēkā, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Arī Latvijas ekonomikā 2016.-2017.gadā turpināsies diezgan plaša izaugsme par aptuveni 3% gadā. Lai gan šāds temps ir diezgan solīds un tuvu potenciālam, politikas veidotājiem tas rada mānīgu komforta sajūtu. Ienākumu līmeņa izlīdzināšanās ar Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni pēdējo pāris gadu laikā ir būtiski palēninājusies. Darba tirgus turpina uzkarst un tas arvien spēcīgāk stutēs patēriņu, pieaugot varbūtībai, ka ekonomikas izaugsme īstermiņā uzlec virs 4%. Bet ieguvums būs tikai īslaicīgs, jo pārlieku straujš algu un patēriņa kāpums radītu konkurētspējas problēmas, ar laiku strauji sabremzējot izaugsmi un padarot ceļu līdz Eiropas vidējam ienākumu līmenim vēl garāku, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Pasaules finanšu tirgos gads sācies ar pamatīgu drebuli un negatīvi riski ekonomikas izaugsmei pēdējo pāris mēnešu laikā ir auguši. Pērnā gada beigas pasaules ekonomikai bija vājākas nekā cerēts un, šķiet, līdzīgs būs arī šī gada sākums. Lai gan Swedbank ekonomisti nedaudz pavelk uz leju pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, šogad un nākošgad pasaule augs straujāk nekā pērn (attiecīgi 3.4% un 3.7% iepretim 3.1% pērn). Attīstītajās valstīs patēriņu veicinās lēta nafta. Eirozona vairs neizskatās tik slikti – bezdarbs sarūk, kreditēšanas nosacījumi uzlabojas, Eiropas centrālās bankas monetārā politika turpina būt ļoti atbalstoša. Attīstības tirgos gan bilde nav īpaši spoža – to valūtas zaudē vērtību, parādu līmeņi ir augsti, daudzu valstu finanšu stāvoklis ir pasliktinājies. Ņemot vērā neseno naftas cenas un rubļa vērtības kritumu, tam sekojošu inflācijas kāpumu un budžeta tēriņu samazināšanu, recesija Krievijā būs ilgāka un dziļāka nekā iepriekš prognozēts; vārga izaugsme varētu atjaunoties vien šī gada beigās vai pat nākamgad. Ķīna mēģina kontrolēt sabremzēšanās ātrumu un pašlaik tas it kā izdodas, tomēr arī šī ekonomika augs arvien lēnāk un krasas svārstības tās finanšu tirgos, visticamāk, turpināsies.

Naftas cenas ir piedzīvojušas kārtējos kritumus, reizēm paslīdot pat zem 30 ASV dolāriem par barelu. Krituma pamatā ir naftas pārprodukcija. Pieprasījums pēc naftas aug, bet piedāvājums ir lielāks – iepriekšējos gados augstā naftas cena mudināja investēt ieguves jaudu palielināšanā un pašlaik šī nafta nonāk tirgū. Tā kā ieguves mainīgās izmaksas vairumā gadījumu ir zem pašreizējās tirgus cenas, piedāvājums nesarūk. Arī slānekļa naftas ieguve ASV līdz šim ir mazinājusies diezgan minimāli un sākotnēji gaidītais kritums vēl nav redzams. Cīņā par tirgus daļām OPEC valstis nesamazina ieguves apjomus. Drīz tirgū atgriezīsies Irāna ar papildu pienesumu piedāvājuma kāpumā. Tuvākajā laikā naftas cenas saglabāsies ļoti zemā līmenī – lai arī jaunas investīcijas naftas ieguves sektorā jau ir sarukušas, jāpaiet zināmām laikam kamēr tas atspoguļosies mazākā piedāvājumā un augstākā cenā. ASV slānekļa naftas ieguvēji var ļoti ātri pielāgoties cenu izmaiņām pretstatā tradicionālajai ieguvei un attiecīgi mainīt ieguves apjomus. Tiek attīstīti arī alternatīvas enerģijas avoti, kas arī var mazināt naftas cenu kāpumu tālākā nākotnē, uzsver ekonomisti.

Zemas naftas cenas nozīmē lētākus energoresursus arī Latvijā. Patēriņa cenu kāpums šogad vēl arvien būs zem 1%, turklāt galvenokārt pakalpojumiem un administratīvo pasākumu dēļ (proti, PVN ieviešana apsaimniekošanas pakalpojumiem, lielāka akcīze naftas produktiem un alkoholam). Un tikai 2017.gadā inflācija pietuvosies 2%.

Tirdzniecības saites ar Krieviju kļūst arvien vājākas. Krievijas īpatsvars Latvijas preču eksportā ir sarucis jau zem 8%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2005.gada. Un tas notiks arī turpmāk, jo recesijas dēļ Krievijas iedzīvotāju pirktspēja turpinās sarukt. Vājākas tirdzniecības saites nozīmē mazāku ietekmi no Krievijas ekonomikas satricinājumiem. Attiecībā uz Krieviju galvenie riski ir nevis ekonomiski, bet ģeopolitiski. Zaudējot noietu Krievijas un NVS valstu tirgos, eksportētāji ir strauji palielinājuši noietu gan Eiropā, gan citos tirgos. Līdz ar spējāku izaugsmi Eiropā, paredzams, ka 2016.-2017.gadā Latvijas eksporta kāpums kļūs spējāks.

Latvijas eksportējošo uzņēmumu elastīgums priecē, bet darbaspēka izmaksu kāpums pamazām sāk kaitēt konkurētspējai, par ko liecina stabilas vai pat krītošas eksporta tirgus daļas ES. Produktivitātes kāpums joprojām atpaliek no algu kāpuma. Investīcijas pieņemas spēkā, bet vēl arvien ir pārāk mazas. ES fondi šogad palīdzēs investīciju kāpumam tikai ceļu būvē un lauksamniecībā, parējās uzņēmējdarbības jomās fondu programmu izsludināšana turpina kavēties, norāda ekonomisti.

Līdzīgas tendences novērojamas arī Igaunijā un Lietuvā. Negatīva ietekme no Krievijas uz kaimiņu eksportu bijusi pat lielāka nekā Latvijā – kamēr Latvijas preču eksports uz Krieviju pērn 11 mēnešos saruka par 25%, Igaunijā tas sasniedza 35%. Darba tirgus visvairāk uzkarsis ir Igaunijā, kur darba meklētāju īpatsvars jau sarucis līdz 5%. Iedzīvotāju skaits darbaspējīgā vecumā krīt visā Baltijā, un turpmāk nodarbinātības kāpums būs minimāls. Atrast darbiniekus kļūst aizvien grūtāk, tāpēc algu pieaugums arī saglabāsies spēcīgs – ap 6% Latvijā un Lietuvā un ap 5% Igaunijā. Mājsaimniecības varēs tērēt un arī tērēs naskāk.

Latvijā mājsaimniecību patēriņa pieaugums līdz šim bijis samēra piesardzīgs, proti, lēnāks nekā ienākumu kāpums, arī lēnāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Tomēr, paredzams, ka šogad Latvijas mājsaimniecību patēriņš kļūs spējāks, pateicoties gan pastāvīgi spēcīgam ienākumu kāpumam, gan zemai inflācijai, jaunai kreditēšanai un stabilam patērētāju optimismam.

Latvijas IKP šogad varētu augt par 3,3% un nākošgad par aptuveni 3%. Līdz ar darba tirgus uzsilšanu ir pieaugusi varbūtība, ka izaugsme pat pārsniedz 4%. Lai gan valsts budžeta deficītam ir tendence mazliet pārsniegt pieļaujamo līmeni, valsts finanšu stāvoklis ir stabils. Galvenie negatīvie riski Latvijas ekonomikai tuvākajos pāris gados ir ārējie riski, kurus tiešā veidā ietekmēt nevaram. Bankas ekonomisti pauž bažas, ka šāds īstermiņa samērā labvēlīgs ekonomiskais fons politikas veidotājos rada mānīgu komforta sajūtu, ka viss ir kārtībā un reformas var arī pagaidīt. Tas ir tuvredzīgi un aplami. Laicīgi nerīkojoties, produktivitātes kāpums būs lēns un problēmas no darba tirgus uzkaršanas būs lielākas. Latvijas un eirozonas izaugsmes tempu starpība 2014.-2015.gadā ir sarukusi līdz aptuveni 1.2 procentpunktiem. Bez noturīgi straujākas izaugsmes ienākumu izlīdzināšanās ar eirozonas vidējo līmeni būs ļoti lēna vai tās nebūs. Konverģencei gadā esot vienam procentpunktam, Latvijas ienākumi eirozonas vidējo sasniegtu aptuveni 2050.gadā. Lai noturīgi paātrinātu izaugsmes tempu, ir nevis jāgaida uz darba tirgus pārkaršanu, bet jāpilda tas, kas iepriekš solīts: jāmazina ēnu ekonomika, jāuzlabo izglītības sistēma, jāuzlabo tiesiskā vide, uzskata ekonomisti.

Ref: 102.000.102.11700


Pievienot komentāru

Moldovas proeiropeisko koalīciju sašūpo apsūdzības korupcijā

No amata proeiropeiskajā Moldovas valdībā pirmdien, 29.maijā, atkāpies vides ministrs un divi tā vietnieki, jo Moldovas Liberālā partija pametusi valdošo koalīciju saistībā ar apsūdzībām korupcijā, kas izvirzītas pret partijas priekšsēdētāja vietnieku.

Sandis Ozoliņš negaidīti kļuvis par Rīgas Dinamo galveno treneri

Par Kontinentālās hokeja līgas Latvijas komandas Rīgas Dinamo galveno treneri negaidīti apstiprināts Sandis Ozoliņš.

Vēlēšanas nodoto balsu skaitu plānots apkopot no pusnakts līdz sešiem rītā

Plānots, ka pašvaldību vēlēšanās ziņas par sarakstiem saņemto balsu skaitu no mazajiem iecirkņiem sāks ienākt pēc pusnakts, bet pārējo rezultātu par sarakstiem apkopošana notiks līdz sešiem rītā.

Pērn katrā desmitajā Latvijas mājsaimniecībā bijusi nepieciešama mājas aprūpe

Pērn 9,6% Latvijas mājsaimniecību bija kāds, kam ilgstošu veselības problēmu dēļ bijusi nepieciešama mājas aprūpe. Profesionālu veselības vai sociālās aprūpes darbinieku sniegtos mājas aprūpes pakalpojumus saņēma tikai 14,9% šādu mājsaimniecību, liecina Centrālās statistikas pārvaldes aptauja par mājas aprūpes pakalpojumu izmantošanu Latvijā 2016.gadā.

Ikauniece-Admidiņa labo Latvijas rekordu septiņcīņā

Iepriekšējo divu gadu Latvijas labākā sportiste Laura Ikauniece-Admidiņa Austrijas pilsētiņā Gecisā notiekošajās prestižajās vieglatlētikas daudzcīņas sacensības sasniedza lieliskus rezultātus tāllēkšanā un šķēpmešanā, kārtējo reizi labojot Latvijas rekordu summā.

NP: Priekšvēlēšanu kampaņa Jūrmalā «sit augstu vilni»; izmeklē KNAB

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs ir uzsācis pārbaudi par Zaļo zemnieku savienības aģitācijas pārkāpumiem Jūrmalā. Partija izvērsusi plašu kampaņu kūrortpilsētā. Taču politiskais spēks atsakās uzņemties atbildību par daļu reklāmas, kas izvietota nelikumīgi, vēsta raidījums Nekā personīga.

Pieejams saraksts ar komersantiem, kuri iekļauti «Melnajā sarakstā»

Patērētāju strīdu risināšanas komisija aicina iepazīties ar komersantiem, kas iekļauti «Melnajā sarakstā». Tajā nonāk tie komersanti, kuri nepilda komisijas nosacījumus. Līdz šim komisijā saņemti 25 patērētāju iesniegumi un ir notikušas 19 komisijas sēdes, vēsta Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

Latvijā ievieš DNS izmeklējumu pacienta ģenētiskā profila noskaidrošanai

Centrālā laboratorija iedzīvotājiem pieejamo pakalpojumu klāstu drīzumā papildinās ar trim inovatīviem laboratoriskiem izmeklējumiem - ģenētisko testu, neinvazīvo prenatālo un infekciju molekulāro diagnostiku, BNN vēsta veselības aprūpes jomā strādājošais uzņēmums AS Repharm pārstāvji.

Ašeradens: Kopējai valsts attīstībai uzņēmējs ir kardināli svarīgs partneris

Šīs nedēļas laikā ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens aicinās uzņēmumus veicināt inovācijas attīstību, uzsverot, ka kopējai valsts virzībai inovatīvas ekonomikas virzienā uzņēmējs ir kardināli svarīgs partneris, jo ieguldot sava uzņēmuma produktu, pakalpojumu vai procesu inovācijās, tiek ieguldīts kopējā nozares un tautsaimniecības attīstībā, BNN informē Ekonomikas ministrijā.

Policijai aizdomas, ka Rīgā ar hipnozes palīdzību iedzīvotājiem izvilina naudu

Valsts policija šobrīd pārbauda informāciju par sievieti, kura Rīgas centrā, iespējams, no iedzīvotājiem ar suģestijas un hipnozes palīdzību izvilina naudu.

KP saņēmusi ziņojumu par Bite Lietuva un MTG Group Latvia apvienošanu

Konkurences padome saņēmusi apvienošanās ziņojumu par darījumu, ar kuru UAB Bite Lietuva iegūst kontroli pār visām MTG Broadcasting AB grupas sabiedrībām Latvijā MTG Group Latvia, liecina KP mājas lapā publicētā informācija.

Badmintona turnīrs Jelgavā apdrošināts par 20 000 eiro

Latvijas badmintona federācija ir iegādājusies apdrošināšanas sabiedrības Balta polisi, civiltiesiski apdrošinot pasaules reitinga badmintona turnīru Yonex Latvia International 20 tūkstošu eiro apmērā, vēsta federācijā.

Bildēs: G7 galotņu sanāksme pietur Sicīlijā

Septiņu Rietumvalstu līderi aizvadītajā nedēļas nogalē tikušies Sicīlijas salā Itālijā. BNN piedāvā fotoieskatu galotņu sanāksmē un neiztrūkstošajās protesta akcijās, kas jau ierasti pavada šos samitus.

Mēneša laikā pārdots vēsturiski liels Simtgades loterijas biļešu skaits

Mēneša laikā, kopš Finanšu ministrija un VAS Latvijas Loto atklāja lielo Simtgades loteriju, pārdotas jau 180 000 loterijas biļetes, kas ir 18% no kopējā biļešu skaita. Tas ir lielākais pārdoto loterijas biļešu skaits viena mēneša laikā Latvijas Loto momentloteriju vēsturē, informē FM.

Mūrniece turpina uzsvērt arī Lietuvā par cīņu pret Krievijas informatīvo karu

Latvijai un Lietuvai jāturpina aktīvā sadarbība drošības un aizsardzības, kā arī transporta un enerģētikas jomās, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uzsvēra tiekoties ar Lietuvas parlamenta priekšsēdētāju Viktoru Pranckieti Lietuvā Burbišķos;

Pērn Baltijas mediju reklāmas tirgus pieaudzis par 2,9%

Visās trīs Baltijas valstīs kopā pērn mediju reklāmas tirgus apjoms sasniedzis 278,8 miljonus eiro - tas ir par 2,9% vairāk nekā 2015.gadā, liecina pētījumu kompānijas Kantar TNS apkopotā informācija par reklāmas tirgus izaugsmi Baltijā 2016.gadā.

Vajadzība pēc papildu ienākumiem ir vienlīdz liela visās Baltijas valstīs

Vairāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir piepelnījušies jeb guvuši ienākumus papildus pamatdarbam, liecina <>Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare kļuvusi par riska nozari Latvijā

Izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozare nereģistrētās nodarbinātības un nelaimes gadījumu iespējamības aspektā ir viena no riska nozarēm Latvijā, analizējot Valsts darba inspekcijas rīcībā esošos statistikas datus un nodarbinātības tendences kopumā, secina inspekcija.

Uzmanību - Šodien, 29.maijā, tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas visā Latvijā

BNN atgādina un vērš uzmanību, ka šodien, 29.maijā, no pulksten 14.00 līdz 14.15, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests visā Latvijā uz trim minūtēm iedarbinās trauksmes sirēnas, lai pārbaudītu civilās trauksmes un apziņošanas sistēmas darbību, kā arī, lai konstatētu bojājumus vai traucējumus trauksmes sirēnu darbībā un to skaņas signāla dzirdamībā.

Aprīlī būvniecības izmaksas palielinājušās par 0,9%

Šī gada aprīlī, salīdzinot ar martu, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājies par 0,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Strādnieku darba samaksa pieaugušas par 2,9%, būvmateriālu cenas – par 0,5%, bet mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,4%.

Igaunijā sarūk algu pieauguma temps

Vidējā mēnešalga pirms nodokļu nomaksas Igaunijā 2017.gad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaugusi par 5,7%, aplēsuši Igaunijas statistiķi un secinājuši, ka algu kāpuma temps valstī palēninājies ceturto ceturksni pēc kārtas.

Maija mēnesī fiksēts 61 satiksmes negadījums, kuros ievainoti 43 velosipēdisti

No šā gada 1.maija līdz 22.maijam fiksēts 61 ceļu satiksmes negadījums, kuros ievainoti 43 velosipēdisti, bet bojā gājuši divi. Salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu - fiksēti 106 ceļu satiksmes negadījumi, kuros ievainoti 80, bet bojā gājis viens velosipēdisti, norāda Valsts policijas rīcībā esošā informācija.

Latvijā uz militārām mācībām turpina ierasties sabiedroto spēku karavīri

No šā gada 3. līdz 15.jūnijam Latvijā notiks Amerikas Savienotās Valsts spēku Eiropā vadītās starptautiskās militārās mācības Saber Strike, uz kurām turpina ierasties sabiedroto spēku karavīri un militārā tehnika, līdz ar to uz valsts autoceļiem iespējami satiksmes kustības īslaicīgi apgrūtinājumi, vēsta Aizsardzības ministrijā.

De facto: Miljonāra Krūmiņa ģimene ziedo ZZS; Jūrmalā būvēs vēl četras mājas

Par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā aizdomās turamā uzņēmēja Jūlija Krūmiņa meita Maija maijā Zaļo un zemnieku savienībai kopumā noziedojusi 19 tūkstošus eiro, ziņo Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums de facto. Krūmiņš to apstiprina, norādot, ka «Jūrmalā viņiem jābūvē vēl kādas četras mājas».

Valsts tiesībaizsardzības iestādes apvienojas cīņā pret noziedzību

Valsts tiesībaizsardzības iestādes apvienojas cīņā pret noziedzību, aizvadīta pirmā darba grupas sanāksme, informē Valsts policijas pārstāvji.