bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.04.2018 | Vārda dienas: Marģers, Anastasija

Latvijā būtiski palēninājusies ienākumu izlīdzināšanās ar ES vidējo līmeni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pasaules finanšu tirgos gads sācies ar pamatīgu drebuli. Pasaules ekonomikas izaugsme gan neizskatās tik slikti un par spīti valdošajam negatīvismam lēnām pieņemsies spēkā, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Arī Latvijas ekonomikā 2016.-2017.gadā turpināsies diezgan plaša izaugsme par aptuveni 3% gadā. Lai gan šāds temps ir diezgan solīds un tuvu potenciālam, politikas veidotājiem tas rada mānīgu komforta sajūtu. Ienākumu līmeņa izlīdzināšanās ar Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni pēdējo pāris gadu laikā ir būtiski palēninājusies. Darba tirgus turpina uzkarst un tas arvien spēcīgāk stutēs patēriņu, pieaugot varbūtībai, ka ekonomikas izaugsme īstermiņā uzlec virs 4%. Bet ieguvums būs tikai īslaicīgs, jo pārlieku straujš algu un patēriņa kāpums radītu konkurētspējas problēmas, ar laiku strauji sabremzējot izaugsmi un padarot ceļu līdz Eiropas vidējam ienākumu līmenim vēl garāku, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Pasaules finanšu tirgos gads sācies ar pamatīgu drebuli un negatīvi riski ekonomikas izaugsmei pēdējo pāris mēnešu laikā ir auguši. Pērnā gada beigas pasaules ekonomikai bija vājākas nekā cerēts un, šķiet, līdzīgs būs arī šī gada sākums. Lai gan Swedbank ekonomisti nedaudz pavelk uz leju pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, šogad un nākošgad pasaule augs straujāk nekā pērn (attiecīgi 3.4% un 3.7% iepretim 3.1% pērn). Attīstītajās valstīs patēriņu veicinās lēta nafta. Eirozona vairs neizskatās tik slikti – bezdarbs sarūk, kreditēšanas nosacījumi uzlabojas, Eiropas centrālās bankas monetārā politika turpina būt ļoti atbalstoša. Attīstības tirgos gan bilde nav īpaši spoža – to valūtas zaudē vērtību, parādu līmeņi ir augsti, daudzu valstu finanšu stāvoklis ir pasliktinājies. Ņemot vērā neseno naftas cenas un rubļa vērtības kritumu, tam sekojošu inflācijas kāpumu un budžeta tēriņu samazināšanu, recesija Krievijā būs ilgāka un dziļāka nekā iepriekš prognozēts; vārga izaugsme varētu atjaunoties vien šī gada beigās vai pat nākamgad. Ķīna mēģina kontrolēt sabremzēšanās ātrumu un pašlaik tas it kā izdodas, tomēr arī šī ekonomika augs arvien lēnāk un krasas svārstības tās finanšu tirgos, visticamāk, turpināsies.

Naftas cenas ir piedzīvojušas kārtējos kritumus, reizēm paslīdot pat zem 30 ASV dolāriem par barelu. Krituma pamatā ir naftas pārprodukcija. Pieprasījums pēc naftas aug, bet piedāvājums ir lielāks – iepriekšējos gados augstā naftas cena mudināja investēt ieguves jaudu palielināšanā un pašlaik šī nafta nonāk tirgū. Tā kā ieguves mainīgās izmaksas vairumā gadījumu ir zem pašreizējās tirgus cenas, piedāvājums nesarūk. Arī slānekļa naftas ieguve ASV līdz šim ir mazinājusies diezgan minimāli un sākotnēji gaidītais kritums vēl nav redzams. Cīņā par tirgus daļām OPEC valstis nesamazina ieguves apjomus. Drīz tirgū atgriezīsies Irāna ar papildu pienesumu piedāvājuma kāpumā. Tuvākajā laikā naftas cenas saglabāsies ļoti zemā līmenī – lai arī jaunas investīcijas naftas ieguves sektorā jau ir sarukušas, jāpaiet zināmām laikam kamēr tas atspoguļosies mazākā piedāvājumā un augstākā cenā. ASV slānekļa naftas ieguvēji var ļoti ātri pielāgoties cenu izmaiņām pretstatā tradicionālajai ieguvei un attiecīgi mainīt ieguves apjomus. Tiek attīstīti arī alternatīvas enerģijas avoti, kas arī var mazināt naftas cenu kāpumu tālākā nākotnē, uzsver ekonomisti.

Zemas naftas cenas nozīmē lētākus energoresursus arī Latvijā. Patēriņa cenu kāpums šogad vēl arvien būs zem 1%, turklāt galvenokārt pakalpojumiem un administratīvo pasākumu dēļ (proti, PVN ieviešana apsaimniekošanas pakalpojumiem, lielāka akcīze naftas produktiem un alkoholam). Un tikai 2017.gadā inflācija pietuvosies 2%.

Tirdzniecības saites ar Krieviju kļūst arvien vājākas. Krievijas īpatsvars Latvijas preču eksportā ir sarucis jau zem 8%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2005.gada. Un tas notiks arī turpmāk, jo recesijas dēļ Krievijas iedzīvotāju pirktspēja turpinās sarukt. Vājākas tirdzniecības saites nozīmē mazāku ietekmi no Krievijas ekonomikas satricinājumiem. Attiecībā uz Krieviju galvenie riski ir nevis ekonomiski, bet ģeopolitiski. Zaudējot noietu Krievijas un NVS valstu tirgos, eksportētāji ir strauji palielinājuši noietu gan Eiropā, gan citos tirgos. Līdz ar spējāku izaugsmi Eiropā, paredzams, ka 2016.-2017.gadā Latvijas eksporta kāpums kļūs spējāks.

Latvijas eksportējošo uzņēmumu elastīgums priecē, bet darbaspēka izmaksu kāpums pamazām sāk kaitēt konkurētspējai, par ko liecina stabilas vai pat krītošas eksporta tirgus daļas ES. Produktivitātes kāpums joprojām atpaliek no algu kāpuma. Investīcijas pieņemas spēkā, bet vēl arvien ir pārāk mazas. ES fondi šogad palīdzēs investīciju kāpumam tikai ceļu būvē un lauksamniecībā, parējās uzņēmējdarbības jomās fondu programmu izsludināšana turpina kavēties, norāda ekonomisti.

Līdzīgas tendences novērojamas arī Igaunijā un Lietuvā. Negatīva ietekme no Krievijas uz kaimiņu eksportu bijusi pat lielāka nekā Latvijā – kamēr Latvijas preču eksports uz Krieviju pērn 11 mēnešos saruka par 25%, Igaunijā tas sasniedza 35%. Darba tirgus visvairāk uzkarsis ir Igaunijā, kur darba meklētāju īpatsvars jau sarucis līdz 5%. Iedzīvotāju skaits darbaspējīgā vecumā krīt visā Baltijā, un turpmāk nodarbinātības kāpums būs minimāls. Atrast darbiniekus kļūst aizvien grūtāk, tāpēc algu pieaugums arī saglabāsies spēcīgs – ap 6% Latvijā un Lietuvā un ap 5% Igaunijā. Mājsaimniecības varēs tērēt un arī tērēs naskāk.

Latvijā mājsaimniecību patēriņa pieaugums līdz šim bijis samēra piesardzīgs, proti, lēnāks nekā ienākumu kāpums, arī lēnāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Tomēr, paredzams, ka šogad Latvijas mājsaimniecību patēriņš kļūs spējāks, pateicoties gan pastāvīgi spēcīgam ienākumu kāpumam, gan zemai inflācijai, jaunai kreditēšanai un stabilam patērētāju optimismam.

Latvijas IKP šogad varētu augt par 3,3% un nākošgad par aptuveni 3%. Līdz ar darba tirgus uzsilšanu ir pieaugusi varbūtība, ka izaugsme pat pārsniedz 4%. Lai gan valsts budžeta deficītam ir tendence mazliet pārsniegt pieļaujamo līmeni, valsts finanšu stāvoklis ir stabils. Galvenie negatīvie riski Latvijas ekonomikai tuvākajos pāris gados ir ārējie riski, kurus tiešā veidā ietekmēt nevaram. Bankas ekonomisti pauž bažas, ka šāds īstermiņa samērā labvēlīgs ekonomiskais fons politikas veidotājos rada mānīgu komforta sajūtu, ka viss ir kārtībā un reformas var arī pagaidīt. Tas ir tuvredzīgi un aplami. Laicīgi nerīkojoties, produktivitātes kāpums būs lēns un problēmas no darba tirgus uzkaršanas būs lielākas. Latvijas un eirozonas izaugsmes tempu starpība 2014.-2015.gadā ir sarukusi līdz aptuveni 1.2 procentpunktiem. Bez noturīgi straujākas izaugsmes ienākumu izlīdzināšanās ar eirozonas vidējo līmeni būs ļoti lēna vai tās nebūs. Konverģencei gadā esot vienam procentpunktam, Latvijas ienākumi eirozonas vidējo sasniegtu aptuveni 2050.gadā. Lai noturīgi paātrinātu izaugsmes tempu, ir nevis jāgaida uz darba tirgus pārkaršanu, bet jāpilda tas, kas iepriekš solīts: jāmazina ēnu ekonomika, jāuzlabo izglītības sistēma, jāuzlabo tiesiskā vide, uzskata ekonomisti.

Ref: 102.000.102.11700


Pievienot komentāru

Indijā upes krastā atrasts sakropļots pazudušās Latvijas pilsones līķis

Indijā upes krastā atrasts pirms vairāk nekā mēneša pazudušās Latvijas pilsones Līgas Skromanes līķis, vēsta tīmekļa izdevums India Today.

VL-TB/LNNK Saeimas sēdē plāno atbalstīt aizliegumu «ofšoriem» piedalīties publiskajos iepirkumos

Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK Saeimas sēdē tomēr atbalstīs priekšlikumu, kas paredz aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties «ofšoriem», vēsta VL-TB/LNNK.

EM: Ražotāju cenas ietekmēs izejvielu cenu dinamika

Apstrādes rūpniecības ražotāju cenas šogad pieaugs līdzīgi kā 2017.gadā. Ražotāju cenu līmeni lielā mērā ietekmēs eksportētās produkcijas ražotāju cenu svārstības, ko pamatā nosaka pasaules izejvielu cenu dinamika, prognozē Ekonomikas ministrija.

Lidostā Rīga ražīgākais marts tās darbības vēsturē

Lidostā Rīga trīs mēnešos apkalpoti jau 1 352 776 pasažieri – par 19,4% vairāk nekā 2017.gada attiecīgajā periodā. Martā lidostā apkalpoti vairāk nekā pusmiljons pasažieru, kas ir lielākais gada trešajā mēnesī apkalpoto pasažieru skaits lidostas vēsturē. Pasažieru skaits martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, pieaudzis par 20,4%, liecina operatīvie dati par lidostas darbības rezultātiem šā gada pirmajā ceturksnī.

Lietā par Depo būvniecību Jelgavā zemes īpašnieks prasa noraidīt visu tiesas sastāvu

SIA Auras centrs, kas uz sev piederoša zemesgabala Jelgavā vēlas izbūvēt lielveikalu Depo, Administratīvajā rajona tiesā iesniegusi noraidījumu visam tiesas sastāvam, jo šaubās par tā objektivitāti, izskatot jelgavnieku pieteikumus ar lūgumu atcelt Jelgavas domes lēmumus, ar kuriem atstāta spēkā lielveikala Depo būvēšanai izsniegtā būvatļauja.

Latvijas karavīri piedalīsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācībās

No 21.aprīļa līdz 3.maijam, Lielbritānijā, Solsberī poligonā norisināsies Apvienoto reaģēšanas spēku mācības, kurās Latvijas bruņotos spēkus pārstāvēs aptuveni 80 Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes karavīru.

Gapoņenko tiek apcietināts par iespējamām pret Latviju vērstām darbībām

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma piemērot drošības līdzekli apcietinājumu nereģistrētā veidojuma Nepilsoņu kongres vadītajam Aleksandram Gapoņenko.

SPRK: Gaso juridiskā nodalīšana no Latvijas Gāzes atbilst likuma prasībām

Izvērtējot sadales sistēmas operatora iesniegtos dokumentus atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas noteikumiem un papildu informāciju, SPRK ir atzinusi, ka AS Gaso veiktie pasākumi AS Latvijas Gāze reorganizācijas procesā neatkarības prasību nodrošināšanai ir pietiekami, vēsta SPRK pārstāvji.

No 2.maija būs izmaiņas 34. un 48. autobusa kustības sarakstā

No 2.maija pasažieru ērtībām 34. un 48. autobusa maršrutam tiks mainīts kustības saraksts darba dienām, informē Rīgas satiksme.

Nolemts atteikties ieviest normu, kas apgrūtinātu «ģimenes bankrotu» veikšanu

Skatot piedāvātos grozījumus Maksātnespējas likumā, nolemts atteikties no sākotnēji plānotās normas, kas būtu apgrūtinājusi tā dēvēto «ģimenes bankrotu» veikšanu.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā pieaudzis par 3,5%

Šī gada martā, salīdzinot ar 2017.gada martu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā ir palielinājies par 3,5%. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenas pieauga par 4%, savukārt eksportētajai produkcijai – par 3%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas augušas par 3,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 2,9%, vēsta CSP dati.

Tiesā nonāk krimināllieta par maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām

Latvijas prokuratūra tiesai nodevusi krimināllietu par divu maksātnespējas administratoru pretlikumīgām darbībām, tai skaitā izspiešanu, kukuļa pieprasīšanu un pienākumu nepildīšanu.

Pašvaldība: Pēc tikšanās vasarā British Steel atteicās pirkt KVV Liepājas metalurgu

Pēc tikšanās pagājušā gada augusta beigās Lielbritānijas uzņēmums British Steel, kas pašlaik izrāda interesi par Liepājas metālapstrādes uzņēmumu, atteicās pirkt maksātnespējīgo AS KVV Liepājas metalurgs. Tā apgalvo domes priekšsēdētāja padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Andrejs Rjabcevs.

Lielākie valsts amatpersonu ienākumi Spurei un Čakšai, lielākā alga – Rimšēvičam

Īpašumu pārdošanas dēļ lielākos ienākumus starp valsts amatpersonām 2017.gadā ir guvusi Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniece Ilona Spure un veselības ministre Anda Čakša, bet lielāko algu joprojām ir saņēmis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, liecina apkopotie Valsts ieņēmumu dienestā iesniegto valsts amatpersonu deklarāciju dati.

Pašvaldības policisti no Hapaka grāvja izceļ 25 metrus garu nelegālu zvejas tīklu

Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes darbinieki, veicot rūpnieciskās zvejas noteikumu ievērošanas kontroli, Hapaka grāvī atrada un izcēla nemarķētu zvejas rīku.

Kopējie nodokļu parādi Latvijā – 1,255 miljardi eiro

Latvijā šogad aprīļa sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 1,255 miljardu eiro apmērā, kas ir par 3,2% mazāk nekā mēnesi iepriekš.

Spānijā teroraktu upuri nepieņem basku separātistu ETA atvainošanos

Spānijā iedzīvotāji, kuri savulaik cietuši basku separātistu organizācijas ETA sarīkotos vardarbīgos uzbrukumos, ir noraidījuši atvainošanos, ko organizācija paudusi šonedēļ attiecībā tiem upuriem, kurus tā negribot nonāvējusi vai ievainojusi.

Noslēdzies astoņus gadus ilgušais Latvijas-Krievijas robežas demarkācijas process

Stājas spēkā Latvijas-Krievijas valsts robežas demarkācijas dokumenti. Līdz ar to 2018.gada 21.aprīlī ir noslēdzies abu valstu kopējā robežposma demarkācijas process, kas ilga astoņus gadus. Demarkācijas procesa gaitā tika veikta 283,6 km garās robežlīnijas iezīmēšana dabā.

Ģenerālprokurors vēršas Satversmes tiesā par OIK regulējuma neatbilstību Satversmei

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers iesniedzis Satversmes tiesai pieteikumu par elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes regulējuma neatbilstību Satversmei.

Veģetāro desiņu Francijā aizliegs saukt par «desiņu»

Francijā iecerēts aizliegt no dārzeņiem gatavotus pārtikas produktus pārdot ar nosaukumiem, kas attiecas uz gaļas izstrādājumiem, tā vēršoties pret tādiem apzīmējumiem kā, piemēram, «sojas steiks» un «veģetārā desiņa».

Vienotība varētu kļūt par Jauno Vienotību, bet par premjera kandidātu Kariņš

Līdzšinējā partija Vienotība Saeimas vēlēšanās varētu startēt ar jaunu nosaukumu - Jaunā Vienotība, bet par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirzīs eiroparlamentārieti Krišjāni Kariņu. Tā vēsta LTV raidījums Panorāma.

Atklās pirmo vēstures grāmatu vācu valodā par Latvijas simtgadi

Berlīnē Latvijas vēstniecība Vācijā pirmdien, 23.aprīlī, notiks Latvijas valsts simtgadei veltītās vēstures grāmatas Lettland 1918-2018. Ein Jahrhundert Staatlicheit atklāšana, kurai sekos augsta līmeņa politiska diskusija par Latvijas, Vācijas un Eiropas nākotni.

Pieaug pārkāpumu intensitāte uz Latvijas valsts robežas

Aprīlī aizturētas divas valsts robežu nelikumīgi šķērsojušas Vjetnamas pilsoņu grupas un konstatēti vairāki cigarešu nelikumīgas pārvietošanas gadījumi, vēsta Latvijas Valsts robežsardze.

Starptautiska organizācija: Latvija «izkrīt» no pasaules demokrātiskāko valstu saimes

Uz Saeimas mēģinājumiem Latvijā ierobežot pilsoņu pamata brīvības, norādījusi starptautiskā organizācija CIVICUS, kas pasaulē novēro pilsoniskās līdzdalības iespējas. CIVICUS reitingā, piecu punktu skalā Latvijas pilsoniskā telpa vairs nav «atvērta», bet gan«sašaurināta».

ES fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes

Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu jaunu produktu ieviešanai ražošanā projektu atlases otrajā kārtā komersanti vēlas izmantot 51 projekta īstenošanai. Kopumā pieprasītais ERAF līdzfinansējums 64,3 miljonu eiro apmērā par 88% pārsniedz pieejamo līdzfinansējumu. Visvairāk Eiropas Savienības fondu atbalstu jaunu produktu ieviešanai visvairāk vēlas izmantot Zemgales ražotnes, informē Centrālajā finanšu un līgumu aģentūra.