bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 30.03.2017 | Vārda dienas: Nanija, Ilgmārs, Igmārs

Latvijā būtiski palēninājusies ienākumu izlīdzināšanās ar ES vidējo līmeni

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Pasaules finanšu tirgos gads sācies ar pamatīgu drebuli. Pasaules ekonomikas izaugsme gan neizskatās tik slikti un par spīti valdošajam negatīvismam lēnām pieņemsies spēkā, secināts jaunākajā Swedbank ekonomikas apskatā.

Arī Latvijas ekonomikā 2016.-2017.gadā turpināsies diezgan plaša izaugsme par aptuveni 3% gadā. Lai gan šāds temps ir diezgan solīds un tuvu potenciālam, politikas veidotājiem tas rada mānīgu komforta sajūtu. Ienākumu līmeņa izlīdzināšanās ar Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni pēdējo pāris gadu laikā ir būtiski palēninājusies. Darba tirgus turpina uzkarst un tas arvien spēcīgāk stutēs patēriņu, pieaugot varbūtībai, ka ekonomikas izaugsme īstermiņā uzlec virs 4%. Bet ieguvums būs tikai īslaicīgs, jo pārlieku straujš algu un patēriņa kāpums radītu konkurētspējas problēmas, ar laiku strauji sabremzējot izaugsmi un padarot ceļu līdz Eiropas vidējam ienākumu līmenim vēl garāku, norāda Swedbank Latvija galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks un vecākā ekonomiste Lija Strašuna.

Pasaules finanšu tirgos gads sācies ar pamatīgu drebuli un negatīvi riski ekonomikas izaugsmei pēdējo pāris mēnešu laikā ir auguši. Pērnā gada beigas pasaules ekonomikai bija vājākas nekā cerēts un, šķiet, līdzīgs būs arī šī gada sākums. Lai gan Swedbank ekonomisti nedaudz pavelk uz leju pasaules iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, šogad un nākošgad pasaule augs straujāk nekā pērn (attiecīgi 3.4% un 3.7% iepretim 3.1% pērn). Attīstītajās valstīs patēriņu veicinās lēta nafta. Eirozona vairs neizskatās tik slikti – bezdarbs sarūk, kreditēšanas nosacījumi uzlabojas, Eiropas centrālās bankas monetārā politika turpina būt ļoti atbalstoša. Attīstības tirgos gan bilde nav īpaši spoža – to valūtas zaudē vērtību, parādu līmeņi ir augsti, daudzu valstu finanšu stāvoklis ir pasliktinājies. Ņemot vērā neseno naftas cenas un rubļa vērtības kritumu, tam sekojošu inflācijas kāpumu un budžeta tēriņu samazināšanu, recesija Krievijā būs ilgāka un dziļāka nekā iepriekš prognozēts; vārga izaugsme varētu atjaunoties vien šī gada beigās vai pat nākamgad. Ķīna mēģina kontrolēt sabremzēšanās ātrumu un pašlaik tas it kā izdodas, tomēr arī šī ekonomika augs arvien lēnāk un krasas svārstības tās finanšu tirgos, visticamāk, turpināsies.

Naftas cenas ir piedzīvojušas kārtējos kritumus, reizēm paslīdot pat zem 30 ASV dolāriem par barelu. Krituma pamatā ir naftas pārprodukcija. Pieprasījums pēc naftas aug, bet piedāvājums ir lielāks – iepriekšējos gados augstā naftas cena mudināja investēt ieguves jaudu palielināšanā un pašlaik šī nafta nonāk tirgū. Tā kā ieguves mainīgās izmaksas vairumā gadījumu ir zem pašreizējās tirgus cenas, piedāvājums nesarūk. Arī slānekļa naftas ieguve ASV līdz šim ir mazinājusies diezgan minimāli un sākotnēji gaidītais kritums vēl nav redzams. Cīņā par tirgus daļām OPEC valstis nesamazina ieguves apjomus. Drīz tirgū atgriezīsies Irāna ar papildu pienesumu piedāvājuma kāpumā. Tuvākajā laikā naftas cenas saglabāsies ļoti zemā līmenī – lai arī jaunas investīcijas naftas ieguves sektorā jau ir sarukušas, jāpaiet zināmām laikam kamēr tas atspoguļosies mazākā piedāvājumā un augstākā cenā. ASV slānekļa naftas ieguvēji var ļoti ātri pielāgoties cenu izmaiņām pretstatā tradicionālajai ieguvei un attiecīgi mainīt ieguves apjomus. Tiek attīstīti arī alternatīvas enerģijas avoti, kas arī var mazināt naftas cenu kāpumu tālākā nākotnē, uzsver ekonomisti.

Zemas naftas cenas nozīmē lētākus energoresursus arī Latvijā. Patēriņa cenu kāpums šogad vēl arvien būs zem 1%, turklāt galvenokārt pakalpojumiem un administratīvo pasākumu dēļ (proti, PVN ieviešana apsaimniekošanas pakalpojumiem, lielāka akcīze naftas produktiem un alkoholam). Un tikai 2017.gadā inflācija pietuvosies 2%.

Tirdzniecības saites ar Krieviju kļūst arvien vājākas. Krievijas īpatsvars Latvijas preču eksportā ir sarucis jau zem 8%, kas ir zemākais rādītājs kopš 2005.gada. Un tas notiks arī turpmāk, jo recesijas dēļ Krievijas iedzīvotāju pirktspēja turpinās sarukt. Vājākas tirdzniecības saites nozīmē mazāku ietekmi no Krievijas ekonomikas satricinājumiem. Attiecībā uz Krieviju galvenie riski ir nevis ekonomiski, bet ģeopolitiski. Zaudējot noietu Krievijas un NVS valstu tirgos, eksportētāji ir strauji palielinājuši noietu gan Eiropā, gan citos tirgos. Līdz ar spējāku izaugsmi Eiropā, paredzams, ka 2016.-2017.gadā Latvijas eksporta kāpums kļūs spējāks.

Latvijas eksportējošo uzņēmumu elastīgums priecē, bet darbaspēka izmaksu kāpums pamazām sāk kaitēt konkurētspējai, par ko liecina stabilas vai pat krītošas eksporta tirgus daļas ES. Produktivitātes kāpums joprojām atpaliek no algu kāpuma. Investīcijas pieņemas spēkā, bet vēl arvien ir pārāk mazas. ES fondi šogad palīdzēs investīciju kāpumam tikai ceļu būvē un lauksamniecībā, parējās uzņēmējdarbības jomās fondu programmu izsludināšana turpina kavēties, norāda ekonomisti.

Līdzīgas tendences novērojamas arī Igaunijā un Lietuvā. Negatīva ietekme no Krievijas uz kaimiņu eksportu bijusi pat lielāka nekā Latvijā – kamēr Latvijas preču eksports uz Krieviju pērn 11 mēnešos saruka par 25%, Igaunijā tas sasniedza 35%. Darba tirgus visvairāk uzkarsis ir Igaunijā, kur darba meklētāju īpatsvars jau sarucis līdz 5%. Iedzīvotāju skaits darbaspējīgā vecumā krīt visā Baltijā, un turpmāk nodarbinātības kāpums būs minimāls. Atrast darbiniekus kļūst aizvien grūtāk, tāpēc algu pieaugums arī saglabāsies spēcīgs – ap 6% Latvijā un Lietuvā un ap 5% Igaunijā. Mājsaimniecības varēs tērēt un arī tērēs naskāk.

Latvijā mājsaimniecību patēriņa pieaugums līdz šim bijis samēra piesardzīgs, proti, lēnāks nekā ienākumu kāpums, arī lēnāks nekā Igaunijā un Lietuvā. Tomēr, paredzams, ka šogad Latvijas mājsaimniecību patēriņš kļūs spējāks, pateicoties gan pastāvīgi spēcīgam ienākumu kāpumam, gan zemai inflācijai, jaunai kreditēšanai un stabilam patērētāju optimismam.

Latvijas IKP šogad varētu augt par 3,3% un nākošgad par aptuveni 3%. Līdz ar darba tirgus uzsilšanu ir pieaugusi varbūtība, ka izaugsme pat pārsniedz 4%. Lai gan valsts budžeta deficītam ir tendence mazliet pārsniegt pieļaujamo līmeni, valsts finanšu stāvoklis ir stabils. Galvenie negatīvie riski Latvijas ekonomikai tuvākajos pāris gados ir ārējie riski, kurus tiešā veidā ietekmēt nevaram. Bankas ekonomisti pauž bažas, ka šāds īstermiņa samērā labvēlīgs ekonomiskais fons politikas veidotājos rada mānīgu komforta sajūtu, ka viss ir kārtībā un reformas var arī pagaidīt. Tas ir tuvredzīgi un aplami. Laicīgi nerīkojoties, produktivitātes kāpums būs lēns un problēmas no darba tirgus uzkaršanas būs lielākas. Latvijas un eirozonas izaugsmes tempu starpība 2014.-2015.gadā ir sarukusi līdz aptuveni 1.2 procentpunktiem. Bez noturīgi straujākas izaugsmes ienākumu izlīdzināšanās ar eirozonas vidējo līmeni būs ļoti lēna vai tās nebūs. Konverģencei gadā esot vienam procentpunktam, Latvijas ienākumi eirozonas vidējo sasniegtu aptuveni 2050.gadā. Lai noturīgi paātrinātu izaugsmes tempu, ir nevis jāgaida uz darba tirgus pārkaršanu, bet jāpilda tas, kas iepriekš solīts: jāmazina ēnu ekonomika, jāuzlabo izglītības sistēma, jāuzlabo tiesiskā vide, uzskata ekonomisti.

Ref: 102.000.102.11700


Pievienot komentāru

Dārgo priekšsēdētāj Tusk... Lielbritānija iesniedz izstāšanās vēstuli

Ar Lielbritānijas premjerministres Terēzas Mejas parakstītu vēstuli Lielbritānija izteikusi Eiropadomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam oficiālu lūgumu izstāties no Eiropas Savienības, tā aizsākot ilgu izstāšanās procesu.

Igaunija: Sabiedroto paustajam jābūt konsekventam un skaidram

Baltijas valstu ārlietu ministriem Amerikas Savienotajās Valstīs tiekoties ar ASV Kongresa Pārstāvju palātas spīkeru, Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers uzsvēris konsekventas attieksmes un paziņojumu nozīmi.

Čakšu lūdz atturēties no prettiesiskiem mēģinājumiem ietekmēt arodorganizāciju

Veselības ministrei Andai Čakšai nosūtīta vēstule ar aicinājumu atturēties no jebkādiem mēģinājumiem prettiesiskā ceļā ietekmēt arodorganizāciju lēmumus par atteikšanos strādāt pagarināto normālo darba laiku, vēsta Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.

Eiropā masalu uzliesmojums; Latvijā slimība nav reģistrēta kopš 2014.gada

Pasaules Veselības organizācijas Eiropas reģiona direktore Žužanna Jakaba brīdinājusi par masalu uzliesmojumiem vairākās Eiropas valstīs kur janvārī reģistrēti vairāk kā 500 saslimšanas gadījumi, vēsta Slimību profilakses un kontroles centra.

Latvijas banku sektora peļņa divos mēnešos - 60,89 miljoni eiro

Latvijas banku sektors šogad pirmajos divos mēnešos strādāja ar peļņu 60,89 miljonu eiro apmērā, kas ir par 3,5% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

FM aicina iedzīvotājus cīnīties par, viņuprāt, valstī augsto negodīguma līmeni

Finanšu ministrija aicina Latvijas iedzīvotājus cīnīties pret ēnu ekonomiku, korupciju un citām negodprātīgām darbībām, kas ietekmē valsts budžetu un kopējo sabiedrības labklājību, īstenojot valsts pārvaldes sociāli informatīvā kampaņu jeb pretkrāpšanas kustību –Atkrāpies!

Mazās saimniecības var saņemt 15 000 eiro atbalstu

Mazās lauku saimniecības, kuras plāno tālāku attīstību, no otrdienas, 28.marta, var sākt izstrādāt projektu pieteikumus 15 000 eiro liela atbalsta saņemšanai, vēsta SIA Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs pārstāvji.

Rīgā pieaudzis negadījumu skaits uz neregulējamām gājēju pārejām

Rīgā pieaudzis negadījumu skaits uz neregulējamām gājēju pārejām - pērn galvaspilsētā notika 65 šādi negadījumi, bet šogad pusotra mēneša laikā reģistrēti jau 16 šādi negadījumi, liecina Valsts policijas vēstule Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājam Dainim Turlajam.

Baltijas kontekstā Latvija būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā

Ne tikai būvatļaujas iegūšanas ziņā Latvija būtiski atpaliek no tuvākajām kaimiņvalstīm, bet Latvija no Lietuvas un Igaunijas būtiski atpaliek arī privātmāju un dzīvokļu būvniecības ziņā, norāda eksperti.

Banka paaugstina Igaunijas ekonomiskās izaugsmes prognozi līdz 2,5%

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs 2,5% līmenī, tā vērtējusi banka Nordea, kura pērnā gada nogalē šim gadam Igaunijai prognozēja ekonomikas pieaugumu 2,4% apmērā.

Saeimā diskutēs par izmaiņām mācību saturā

Saeimas namā piektdien, 31.martā, notiks seminārs, kurā deputāti un eksperti diskutēs par iecerēto pāreju uz kompetenču pieeju mācību saturā.

Kučinskis vēlas Valsts kancelejas direktora amatā Citskovski, jo viņam «spīd acis»

Valsts kancelejas direktora amata kandidātam, pašreizējam Iekšlietu ministrijas valsts sekretāra vietniekam Jānim Citskovskim viena no stiprajām pusēm ir prasme izveidot spējīgu un savstarpēji saprotošu komandu, intervijā LNT raidījumam 900 sekundes norāda Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Seesam: Laikus neiztīrīts dūmvads var radīt nopietnus zaudējumus namīpašniekam

«Laikus neiztīrīts dūmvads vai vieglprātīga attieksme pret apkures sistēmas lietošanu ēkās ar malkas apkuri, var izraisīt ugunsnelaimi, radot nopietnus zaudējumus namīpašniekam,» uzsver Seesam privātpersonu īpašuma apdrošināšanas eksperts Arnolds Linītis.

Lielākie nodokļu maksātāji tiks godināti jau divdesmito gadu

Šī gada 30.martā notiks Valsts ieņēmumu dienesta Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākums. Svinīgā pasākuma ietvaros finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, VID ģenerāldirektore Ilze Cīrule un sadarbības partneri pasniegs balvas un atzinības rakstus 2016.gada lielākajiem nodokļu maksātājiem deviņpadsmit nominācijās.

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs uzlabo Latvijas biznesa riska reitingu

Starptautiskais kredītrisku apdrošinātājs Coface valstu biznesa risku reitingā paaugstinājis Latvijas vērtējumu uz A3 jeb «gandrīz zemu risku».

Karavīri, kuri nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus, saņems lielāku pensiju

Atbalstīts grozījumus Militārpersonu izdienas pensiju likumā. Likumprojekts paredz aprēķināt lielāku izdienas pensiju visiem karavīriem, kuri militārajā dienestā ir nodienējuši ne mazāk kā 25 gadus un tiek atvaļināti, vēsta Saeimas ziņojums.

No 1.aprīļa palielinās piemaksas mediķiem

No 1.aprīļa tiks palielinātas fiksētās piemaksas ārstniecības iestāžu neatliekamās medicīniskās palīdzības un pacientu uzņemšanas nodaļām, kurās nodrošina diennakts dežūras, un izlīdzināts ārstniecības personu posteņu skaits, kas slimnīcās nepieciešams neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai, vēsta Veselības ministrija.

Jysk investē pusmiljonu eiro atklājot savu lielāko veikalu Rīgā

Mājsaimniecības preču mazumtirgotājs SIA Jysk Linnen'n Furniture investē pusmiljonu eiro jauna veikala izveidē, informē Jysk vadītāja Baltijas valstīs un Baltkrievijā Dace Zundure.

Gruzijā gandarīti par jauno bezvīzu režīmu ar ES

Pēc četrus ar pusi gadus ilgām sarunām ar Eiropas Savienību spēkā stājies bezvīzu režīms Gruzijas pilsoņu ceļošanai uz Šengenas zonu, ko Gruzijas premjerministrs atzīmējis, kopā ar skolēnu grupu apmeklējot Atēnas un Briseli.

Par naftas produktu drošības rezervju izveidi saņemti 13 piedāvājumi no četrām valstīm

Ekonomikas ministrijas šā gada februārī izsludinātajā atklātajā konkursā par drošības rezervju pakalpojuma sniegšanu Latvijas naftas produktu rezervju izveidei saņemti 13 piedāvājumi no pretendentiem Latvijā, Lietuvā, Apvienotajā Karalistē un Šveices Konfederācijā, BNN ziņo ministrijā.

Valsts kontrole: Pašvaldības liegušas uzņēmējiem nopelnīt 179 000 eiro

Nepamatota pakalpojumu sniegšana divu gadu laikā tikai deviņās relatīvi nelielās pašvaldībās ir liegusi komersantiem gūt ieņēmumus 179 000 eiro apmērā, secinājusi Valsts kontrole revīzijā par pašvaldību rīcību ar mantu un finanšu līdzekļiem, nodrošinot maksas pakalpojumus iedzīvotājiem.

Dabasgāzes cena saistītajiem lietotājiem arī atvērtā tirgū tiks regulēta

Atveroties dabasgāzes tirgum, līdz 2017.gada 1.jūnijam saistītie lietotāji turpinās norēķināties par līdzšinējiem tarifiem, kā to nosaka Enerģētikas likums. Pēc tam saistīto lietotāju maksāto dabasgāzes cenu noteikts atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (Regulatora) apstiprinātajai Dabasgāzes cenas saistītajiem lietotājiem aprēķināšanas metodikai.

Cirka atbalsta biedrība apgalvo, ka paraksti Par cilvēcīgu cirku ir viltoti

Rīgas cirka atbalsta biedrība adresējusi Valsts policijai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam un Saeimas priekšsēdētājai iesniegumu ar lūgumu sākt kriminālprocesu par biedrības Dzīvnieku brīvība Saeimā iesniegtajiem parakstiem, uzskatot, ka tie ir viltojumi.

Uz Latvijas ceļiem atsākusies motosezona – ir pirmie cietušie

Pavasarīgi laikapstākļi un īsā ziema bez sniega daudzus jau mudinājusi atsākt motosezonu, apliecina gan Ergo dati par motocikliem iegādātajām OCTA polisēm, gan Valsts policijas informācija - šogad jau notikuši desmit ceļu satiksmes negadījumi, kuros iesaistīts mototransports, no tiem septiņos cietuši seši motociklisti, bet viens gājis bojā.

Pērn pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā parādsaistības

Pagājušajā gadā līdz nepilniem 42 000 eiro pieaugušas Latvijas vēstnieces Krievijā Astras Kurmes parādsaistības, liecina viņas iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2016.gadu.