bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.01.2018 | Vārda dienas: Strauta, Grieta

Latvijā godina represēto piemiņu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Ieva Čīka / LETA

Šogad aprit 75 gadi kopš traģiskajiem 1941.gada 14.jūnija notikumiem, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas, kā pret Latvijas armijas karavīriem, tā citiem Latvijas Valsts ierēdņiem. Kopumā 1941.gadā deportēja 0,78% no visiem Latvijas iedzīvotājiem – vairāk nekā 15 000 cilvēku. 

Kā vēstīts Totalitārisma seku dokumentēšanas centra struktūranalīzē gandrīz 23,5% no visiem deportētajiem veidojuši zemnieki, 19% – skolnieki, bet 13,7% – mājsaimnieces. 1941.gada izvešanas visvairāk skārušas 40-50, 30-40 un 50-60 gadus vecus vīriešus (krītošā secībā) un 30-40 gadus vecas sievietes. 32,3% deportēto bijuši vecumā līdz 20 gadiem, 17,4% – līdz 10 gadiem. Ceļā uz izsūtījuma vietu dzimuši 7 bērni, miruši 28 cilvēki.

Kopā no 1941.gadā izsūtītajiem gājuši bojā 4 884 cilvēki, kas veido 34% no visiem deportētajiem.

1941.gada 14.jūnijā Latvijas armijas Litenes un Ostroviešu nometnē, kas atradās aptuveni 10 kilometru attālumā no Litenes, apcietināja un uz Sibīriju deportēja vismaz 430 virsnieku. Vairāki no viņiem tika nošauti uz vietas.

Pieminot traģiskos notikumus, Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar Gulbenes novada pašvaldību organizēs komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumus Gulbenē un Litenē, kuros piedalīsies Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri, karavīri, zemessargi, jaunsargi un Latvijā akreditētie ārvalstu aizsardzības atašeji.

14.jūnijā, plkst.9:00 Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena Litenē tiks iesākta ar starptautisku konferenci Okupācijas režīma represijas pret Baltijas valstu armiju virsniekiem, kurā piedalīsies lektori no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Piemiņas pasākums Gulbenes dzelzceļa stacijā sāksies plkst.14:45, bet plkst.16:20 turpināsies Latvijas karavīru piemiņas vietā Litenes kapos, kur 2001.gada 14.jūnijā atklāja Ivara Feldberga un Sandra Gribanovska veidoto piemiņas ansambli Sāpju siena, kas veltīts nogalinātajiem un nomocītajiem Latvijas armijas virsniekiem. Savukārt plkst.18:00 Latvijas armijas Litenes nometnes vietā tiks iedegts Atmiņu ugunskurs.

Bruņoto spēku pārstāvji komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumos piedalīsies arī citviet Latvijā – plkst.13:00 Rīgā pie Brīvības pieminekļa notiks svinīgā Goda sardzes maiņa un ziedu nolikšanas ceremonija.

Tikmēr Latvijas Pasts izdevis divu pastmarku bloku un īpašu aploksni, kas veltīta Latvijas iedzīvotāju 1941.gada 14.jūnija masu deportāciju un Litenes virsnieku traģēdijas upuru piemiņai.

Pastmarku bloks izdots 30 000 eksemplāru tirāžā, un katras pastmarkas nominālvērtība ir 0,50 eirocenti, kas atbilst vienkāršas B klases vēstules nosūtīšanas izmaksām Latvijas teritorijā. Īpašā piemiņas aploksne izdota 1 500 eksemplāru tirāžā. Pastmarku bloka un aploksnes dizaina autore ir Arta Ozola Jaunarāja. Viena no bloka pastmarkām veltīta to vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju piemiņai, kurus no okupētās Latvijas uz Sibīriju 1941.gada 14.jūnijā deportēja Padomju Savienības okupācijas režīms. Savukārt ar otru pastmarku tiek godināta šajā pašā datumā Litenē apcietinātā Latvijas armijas virsniecība, kuras lielāko daļu deportēja, ieslodzīja Gulaga spaidu darba nometnēs vai iznīcināja.

Arī Lietuvā otrdien tiks pieminēti staļinisko deportāciju upuri, atceroties 1941.gada 14. jūniju, kad lopu vagonos no Lietuvas izvesti vairāk nekā 30 000 cilvēku.

Deportāciju 75.gadskārtas atceres pasākumus Viļņā ievadīs svinīga Lietuvas Seima sēde. Tieši pusdienlaikā Viļņas Neatkarības laukumā, kā ik gadus šai dienā, tiks uzvilkts Lietuvas karogs, bet vēlāk okupācijas, genocīda un padomju represiju upuru piemiņa tiks godināta pie memoriāla Naujoji Viļņas dzelzceļa stacijā un Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās centrā Viļņā.

14.jūnijs ir viena no traģiskākajām dienām Lietuvas vēsturē. Lēsts, ka kopumā padomju okupācijas gados Lietuva zaudējusi aptuveni 800 000 iedzīvotāju, kas vai nu pieredzējuši komunistiskā režīma cietumus, nometnes, izsūtīšanu uz Sibīriju un Tālajiem ziemeļiem, vai pametuši valsti, bēgot no komunistiskā terora.

14.jūniju Lietuvā ik gadu piemin kā Sēru un cerību dienu, bet 15.jūniju, kad 1940.gadā Lietuvu okupēja PSRS karaspēks, – kā Okupācijas un genocīda dienu.

Ref:103.000.103.10080


Pievienot komentāru

Jaunas vēsmas 21.gadsimta bērnu izglītošanā – izstrādāta vai tikai laba ideja?

Līdz 2018.gada 1.februārim ikviens sabiedrības loceklis var ietekmēt to, ko un kādā veidā turpmāk mācīsies bērni un jaunieši skolās Latvijā. Tikmēr skolotāji jau pauž bažas saistībā ar jauno projektu: parādās jauni priekšmeti, bet kurš tos mācīs? Vai visi latviešu valodas un literatūras skolotāji ir spējīgi mācīt drāmu? Vai viņi drīkstēs to darīt, vai arī būs nepieciešams kāds īpašs apliecinājums, lai to drīkstētu darīt?

Vienkāršos traktortehnikas tiesību kategorijas

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 23.janvārī, pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz vienkāršot traktortehnikas vadītāju apliecību kategorijas.

Precīzāk noteiks Kanādas karavīru tiesības un pienākumus, uzturoties Latvijā

Lai turpinātu saņemt Kanādas sniegtās kolektīvās aizsardzības garantijas, Aizsardzības ministrija sagatavojusi memorandu, kurā detalizētāk būs noteiktas Kanādas bruņoto spēku un tiem piederošo personu tiesības un pienākumu apjoms, uzturoties Latvijā.

VM: Slimnīcām būs pieejams struktūrfondu finansējums attīstībai

Veselības ministrija izstrādājusi Ministru kabineta noteikumu projektu, kas paredzēs iespēju slimnīcām piesaistīt Eiropas Savienības struktūrfondu finansējumu savai attīstībai. No Eiropas Savienības fondu līdzekļiem tam paredzēti 15,8 miljoni eiro.

Denacionalizēto dzīvokļu īrnieku pārcelšanās pabalstiem vajadzīgi 7 milj. eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja noteica, ka 2019.gadā dzīvojamās telpas atbrīvošanas pabalstiem būtu nepieciešami septiņi miljoni eiro. Pēdējo reizi pārcelšanās pabalsti tika izmaksāti 2009.gadā, bet pēc tam valsts visus šos gadus pēc kārtas atteica līdzfinansējumu pabalsta izmaksai.

Fotoieskats Davosas forumā, kur Latviju pārstāvēs Reizniece-Ozola un Kučinskis

Ar moto «sašķeltā pasaulē veidot kopīgu nākotni» 23.janvārī Davosā Šveicē sācies gadskārtējais Pasaules Ekonomiskais forums, kur Latviju pārstāvēs finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un premjers Māris Kučinskis.

RB Rail: Galvenais šī gada fokuss būs Rail Baltica būvprojektēšana

Šogad tiks pabeigti darbi pie vispusīga konsolidētā tehniskā būvprojekta sagatavošanas visās trīs valstīs - apvienoti sākotnējie tehniskie risinājumi, lai attīstītu vienlaidu dzelzceļa koridoru. Šogad pilnībā tiks pabeigti būvprojektēšanas iepirkumi Igaunijā, kā arī daļēji - Latvijā un Lietuvā, informē RB Rail AS.

Aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu varēs piemērot 5 100 eiro sodu

Valdība atbalstīja grozījumus Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas aviokompānijām par pasažieru datu nesniegšanu vai nepilnīgu datu sniegšanu Drošības policijai paredz līdz 5 100 eiro sodu.

PVD aicina nelietot uztura bagātinātāju DNP Fatburner

Pārtikas un veterinārais dienests aicina neiegādāties un nelietot Krievijā ražotu uztura bagātinātāju DNP Fatburner, jo tā sastāvā ir toksiska ķīmiska viela - dinitrofenols, kas apdraud patērētāju veselību un dzīvību.

Mainīs pārsūdzēšanas kārtību atteikumam izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu

Lai mainītu pārsūdzēšanas kārtību saistībā ar drošības iestāžu atteikumu izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija noslēdza darbu pie grozījumiem likumā Par valsts noslēpumu.

Turpmāk slimnīcas dalīs piecos līmeņos; daļai slimnīcu līmeni paaugstina

Turpmāk slimnīcas Latvijā tiks iedalītas piecos līmeņos lēma valdība. Kā rezultātā Siguldā, Tukumā, Alūksnē un Preiļos slimnīcas līmenis paaugstināsies.

Ašeradens: Latvijas uzņēmējdarbības vide investoriem kļūst arvien pievilcīgāka

«Aizvadītā gadā īstenotie pasākumi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai padarīs to pievilcīgāku gan pašmāju, gan ārvalstu investoriem, kā arī ievērojami atvieglos uzņēmēju darbu ikdienā,» uzskata Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Latvijas piena pārstrāde ir mazefektīva, tā Konkurences padome

Šobrīd piena tirgū konstatējams, ka svaigpiena iepirkuma cenas ietekmē daudzu vietējā un pasaules mēroga tirgus faktoru kopums. Turklāt nelabvēlīgām pieprasījuma un cenu izmaiņām ir tendence kļūt arvien biežākām.

Itālijas populārākā partija atmet eiro referenduma ieceri

Gatavojoties Itālijas parlamenta vēlēšanām, kas gaidāmas 4.martā, valstī populārākā partija Pieczvaigžņu kustība ir nākusi klajā ar savu politisko programmu, kur, par laimi vienotās valūtas atbalstītājiem, vairs nav minēts tās mērķis panākt, lai viena no vadošajām eirozonas ekonomiskām atteiktos no eiro.

Arktisko dīzeļdegvielu bez biodegvielas piejaukuma varēs tirgot tikai ziemas periodā

Ministru kabinets sēdē apstiprināja grozījumus MK 2000.gada 26.septembra noteikumos Par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu, skaidri definējot laika periodu no 15.aprīļa līdz 31.oktobrim, kurā dīzeļdegviela būs jātirgo ar biodegvielas piejaukumu. Šī norma stāsies spēkā 2018.gada aprīlī.

Civinity: Vajag stingrāku normatīvo regulējumu par ietvju tīrīšanu ziemā

Lai sniegotā laikā visas ietves patiešām būtu labi sakoptas, ir nepieciešama vienota izpratne par notīrītām ietvēm un lielāka sabiedrības iesaiste, uzskata apsaimniekošanas grupas Civinity vadītājs Latvijā Remigijs Valentinavičs. Viņš uzsver, ka iedzīvotājiem trūkst informācijas par to, kādi ir noteikumi par ietvju tīrīšanu, kam var sūdzēties par pārkāpumiem un kādi ir pašu iedzīvotāju pienākumi, lai netraucētu ielu tīrīšanu.

Fotoradari pastiprināti kontrolēs OCTA un tehniskās apskates derīguma termiņus

No 22.janvāra līdz 4.februārim Latvijas transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs, CSDD un Valsts policija, īstenos sociālu kampaņu. Kampaņas ietvaros paredzēts veikt plašu profilaktisko darbu, skaidrojot autovadītājiem, ka OCTA vai tehniskā apskate nav tikai formalitāte

10 gadu laikā studentu skaits krities par 35%

2017./2018. akadēmiskajā gadā studijās iesaistījušies 81,6 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 1,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes jaunākie dati. Pēdējo desmit gadu laikā, samazinoties iedzīvotāju skaitam, studentu skaits ir sarucis par 43,8 tūkstošiem jeb 35%.

Valdība piekrīt 2019.gadā sākt pāreju uz mācībām latviešu valodā

Ministru kabinets piekrita no 2019.gada 1.septembra vispārējās izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā.

Latvijas krājbankas administrators pērn atguvis 7,198 miljonus eiro

Likvidējamās Latvijas krājbankas administrators pagājušajā gadā atguvis kopumā 7,198 miljonus eiro, liecina oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis publicētais pārskats.

NA deputāts: Nelielas valstis nevar atļauties viduvējību un dažādu mērogu tiesiskuma un korupcijas skandālus

«Dzīvojot demokrātiskā valstī, katram iedzīvotājam, kuram ir vēlēšanu tiesības, izaicinājums ir sekot politiskajiem procesiem un pamanīt, kurš politiskais spēks aiz kādām interesēm «stāv»,» intervijā ar BNN uzsver Nacionālās apvienības Visu Latvijai!–Tēvzemei un brīvībai/LNNK Rīgas domes opozīcijas deputāts Jurģis Klotiņš.

Pērn ar zaudējumiem strādājis Igaunijas dzelzceļa kravu pārvadātājs

Igaunijas valsts dzelzceļa uzņēmums EVR Cargo 2017.gadu noslēdzis ar neto zaudējumiem 1,2 miljona eiro apmērā, taču zaudējumus samazināt palīdzējusi gada trešajā ceturksnī gūtā peļņa aptuveni miljona eiro apmērā.

Ierosina mainīt pārbaudes darbu organizēšanu skolās

Iesniegta iniciatīva par to, lai valsts un skolas pārbaudes darbi tiktu organizēti ar minimālu vienas dienas pārtraukumu starp diviem darbiem. Iniciatīvas autors uzskata, ka, ieviešot šādu likumu, tiks uzlaboti pārbaudes darbu rezultāti un samazināsies skolēnu slodze.

Latvija nodod pieredzi Uzbekistānai valsts civildienesta reformu jautājumos

Uzbekistāna ir viena no Latvijas prioritārajām valstīm attīstības sadarbības politikā. Ņemot vērā Uzbekistānā uzsāktās vērienīgās valsts pārvaldes reformas, Latvija ir gatava turpināt sniegt atbalstu un dalīties ar savu uzkrāto pieredzi, apliecina Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Igors Apokins.

Igaunijā būvniecības izmaksu kāpumu visvairāk ietekmē darbaspēka izmaksas

Pērn Igaunijā sadārdzinājušies celtniecības darbi, jo būvniecības izmaksu indekss valstī, salīdzinot ar 2016.gada vidējo līmeni, audzis par 1,5%.