bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 16.01.2017 | Vārda dienas: Lida, Lidija

Latvijā godina represēto piemiņu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Autors: Ieva Čīka / LETA

Šogad aprit 75 gadi kopš traģiskajiem 1941.gada 14.jūnija notikumiem, kad vienlaikus ar civiliedzīvotāju masveida izsūtīšanu notika represijas, kā pret Latvijas armijas karavīriem, tā citiem Latvijas Valsts ierēdņiem. Kopumā 1941.gadā deportēja 0,78% no visiem Latvijas iedzīvotājiem – vairāk nekā 15 000 cilvēku. 

Kā vēstīts Totalitārisma seku dokumentēšanas centra struktūranalīzē gandrīz 23,5% no visiem deportētajiem veidojuši zemnieki, 19% – skolnieki, bet 13,7% – mājsaimnieces. 1941.gada izvešanas visvairāk skārušas 40-50, 30-40 un 50-60 gadus vecus vīriešus (krītošā secībā) un 30-40 gadus vecas sievietes. 32,3% deportēto bijuši vecumā līdz 20 gadiem, 17,4% – līdz 10 gadiem. Ceļā uz izsūtījuma vietu dzimuši 7 bērni, miruši 28 cilvēki.

Kopā no 1941.gadā izsūtītajiem gājuši bojā 4 884 cilvēki, kas veido 34% no visiem deportētajiem.

1941.gada 14.jūnijā Latvijas armijas Litenes un Ostroviešu nometnē, kas atradās aptuveni 10 kilometru attālumā no Litenes, apcietināja un uz Sibīriju deportēja vismaz 430 virsnieku. Vairāki no viņiem tika nošauti uz vietas.

Pieminot traģiskos notikumus, Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar Gulbenes novada pašvaldību organizēs komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumus Gulbenē un Litenē, kuros piedalīsies Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Andrejs Panteļējevs, Nacionālo bruņoto spēku komandieris ģenerālleitnants Raimonds Graube, kā arī regulāro spēku un Zemessardzes vienību komandieri, karavīri, zemessargi, jaunsargi un Latvijā akreditētie ārvalstu aizsardzības atašeji.

14.jūnijā, plkst.9:00 Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena Litenē tiks iesākta ar starptautisku konferenci Okupācijas režīma represijas pret Baltijas valstu armiju virsniekiem, kurā piedalīsies lektori no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Piemiņas pasākums Gulbenes dzelzceļa stacijā sāksies plkst.14:45, bet plkst.16:20 turpināsies Latvijas karavīru piemiņas vietā Litenes kapos, kur 2001.gada 14.jūnijā atklāja Ivara Feldberga un Sandra Gribanovska veidoto piemiņas ansambli Sāpju siena, kas veltīts nogalinātajiem un nomocītajiem Latvijas armijas virsniekiem. Savukārt plkst.18:00 Latvijas armijas Litenes nometnes vietā tiks iedegts Atmiņu ugunskurs.

Bruņoto spēku pārstāvji komunistiskā genocīda upuru piemiņas pasākumos piedalīsies arī citviet Latvijā – plkst.13:00 Rīgā pie Brīvības pieminekļa notiks svinīgā Goda sardzes maiņa un ziedu nolikšanas ceremonija.

Tikmēr Latvijas Pasts izdevis divu pastmarku bloku un īpašu aploksni, kas veltīta Latvijas iedzīvotāju 1941.gada 14.jūnija masu deportāciju un Litenes virsnieku traģēdijas upuru piemiņai.

Pastmarku bloks izdots 30 000 eksemplāru tirāžā, un katras pastmarkas nominālvērtība ir 0,50 eirocenti, kas atbilst vienkāršas B klases vēstules nosūtīšanas izmaksām Latvijas teritorijā. Īpašā piemiņas aploksne izdota 1 500 eksemplāru tirāžā. Pastmarku bloka un aploksnes dizaina autore ir Arta Ozola Jaunarāja. Viena no bloka pastmarkām veltīta to vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju piemiņai, kurus no okupētās Latvijas uz Sibīriju 1941.gada 14.jūnijā deportēja Padomju Savienības okupācijas režīms. Savukārt ar otru pastmarku tiek godināta šajā pašā datumā Litenē apcietinātā Latvijas armijas virsniecība, kuras lielāko daļu deportēja, ieslodzīja Gulaga spaidu darba nometnēs vai iznīcināja.

Arī Lietuvā otrdien tiks pieminēti staļinisko deportāciju upuri, atceroties 1941.gada 14. jūniju, kad lopu vagonos no Lietuvas izvesti vairāk nekā 30 000 cilvēku.

Deportāciju 75.gadskārtas atceres pasākumus Viļņā ievadīs svinīga Lietuvas Seima sēde. Tieši pusdienlaikā Viļņas Neatkarības laukumā, kā ik gadus šai dienā, tiks uzvilkts Lietuvas karogs, bet vēlāk okupācijas, genocīda un padomju represiju upuru piemiņa tiks godināta pie memoriāla Naujoji Viļņas dzelzceļa stacijā un Lietuvas iedzīvotāju genocīda un pretošanās centrā Viļņā.

14.jūnijs ir viena no traģiskākajām dienām Lietuvas vēsturē. Lēsts, ka kopumā padomju okupācijas gados Lietuva zaudējusi aptuveni 800 000 iedzīvotāju, kas vai nu pieredzējuši komunistiskā režīma cietumus, nometnes, izsūtīšanu uz Sibīriju un Tālajiem ziemeļiem, vai pametuši valsti, bēgot no komunistiskā terora.

14.jūniju Lietuvā ik gadu piemin kā Sēru un cerību dienu, bet 15.jūniju, kad 1940.gadā Lietuvu okupēja PSRS karaspēks, – kā Okupācijas un genocīda dienu.

Ref:103.000.103.10080


Pievienot komentāru

Igauņi un latvieši apņemas kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu

Latvijas un Igaunijas aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji VAS Latvijas gaisa satiksme un Lennuliiklusteeninduse Aktsiaselts ir gatavi kopīgi izstrādāt gaisa satiksmes vadības risinājumu Tālvadības tornis.

Lietuvas valsts budžetam nodarīti 750 tūkstošu eiro zaudējumi Latvijas pilsoņu dēļ

Lietuvā mobilo telefonu, klēpjdatoru un citu elektronisko ierīču tirdzniecības kompānijas, kas produkciju pārdeva Lietuvā un Latvijā, tiek turētas aizdomās par pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmām, kuras vadīja Latvijas pilsoņi.

Noord Natie Ventspils Terminals piedāvās alternatīvu autopārvadājumiem

Šogad uz jauna un pozitīva viļņa darbu turpina daudzfunkcionālais kravu pārkraušanas centrs Noord Natie Ventspils Terminals, kurš šogad plāno ieviest jaunu pārvadāšanas līniju jeb kuģniecības ceļu, kas kļūs par alternatīvu esošajiem autopārvadājumiem un kāpinās kravu apgrozījumu.

Āfrikas cūku mēris skāris Krimuldas un Ādažu novadus

Krīzes vadības padome pirmdien, 16.janvārī, nolēma rosināt izsludināt ārkārtas situāciju Āfrikas cūku mēra skartajos Krimuldas un Ādažu novados.

Ventspilī dārgākā apkure lielajās pilsētās

Apkures sezona ventspilniekiem ir īpaši nepatīkama, jo, saskaņā ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas datiem, Ventspilī ir visaugstākais siltumapgādes tarifs starp lielajām pilsētām. Vēl dārgāka apkure ir tikai dažās mazajās pilsētās, taču pat vairumā Latgales pilsētu apkures rēķini iedzīvotājiem ir zemāki nekā bagātajā tranzīta ostas pilsētā.

Vēsta par Lietuvas ieceri celt žogu gar robežu ar Krieviju

Lietuva iecerējusi būvēt 45 kilometrus garu žogu gar valsts robežu ar Krievijai piederošo Kaļiņingradas apgabalu, tā Lietuvas robežsardzes priekšnieka pausto citē Krievijas prese.

VIDEO: Kā dzīvo «svētmoceklis» Lembergs

Publicēts video, kur no «putna lidojuma» redzams, kā un kur dzīvo smagos noziegumos apsūdzētais, kā pats sevi sauc, oligarhs un tagadējais Ventspils Domes deputāts Aivars Lembergs.

Nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms pārsniedz 300 miljonus eiro

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus investīciju apjoms ceturto gadu pēc kārtas pārsniedz 300 miljonus eiro. Kopējais investīciju apjoms komercīpašumā Latvijā aizvadītajā gadā sasniedzis 341,3 miljonus eiro, salīdzinot ar 394,4 miljoniem eiro 2015.gadā, ziņo uzņēmums Colliers International Latvia.

Juriste: Jāpievērš uzmanība nepārdomātam lēmumam - RPIVA reorganizēšanai

Laiks pievērst nevalstisko organizāciju un arī sabiedrības uzmanību uz ļoti nepārdomātu, sabiedrībā neizdiskutētu un seku ziņā neprognozējamu Izglītības un zinātnes ministrijas lēmumu – ar 2017.gada augustu reorganizēt RPIVA, uzskata RSU Juridiskās fakultātes lektore Barba Girgensone.

Hesburger plāno gada laikā atvērti vēl deviņus restorānus Baltijā

Somijas un Baltijas ātrās ēdināšanas restorānu ķēde Hesburger aizvadītā gadā Baltijas valstīs pārdošanas apjoms sasniedzis 58 miljonus eiro.

Igaunijā novēro iedzīvotāju skaita pieaugumu

Igaunijā pērn par 0,14% jeb 1 850 cilvēkiem pieaudzis iedzīvotāju skaits, tā sākotnējā aplēsē par iedzīvotāju skaitu janvāra sākumā salīdzinājumā ar pērnā gada sākumu noskaidrojusi Igaunijas statistikas pārvalde.

Nordea: No Baltijas valstīm regulatora prasības bankām visstingrākās ir Latvijā

No trim Baltijas valstīm regulatora prasības bankām ir visstingrākās Latvijā tās banku tirgus specifikas dēļ, taču uzrauga prasības nav neadekvātas, intervijā vēsta Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks.

Somijā izmēģina pabalsta vietā bezdarbniekiem maksāt iztikas minimumu

Somijā 2 000 bezdarbnieku izvēlēti tam, lai sociālajā jomā izmēģinātu jauninājumu – reģistrētajiem bezdarbniekiem nemaksāt bezdarbnieka pabalstu, bet tā vietā maksāt iztikas minimumu.

Atklāj, ka Lembergam bijis kopīgs ofšors ar Putina padomnieku

1994.gadā Ventspils mērs Aivars Lembergs devās uz Maskavu, lai parakstītu dokumentu, ar kuru kļuva par ofšora Solvolub līdzīpašnieku. Lielākais uzņēmuma līdzīpašnieks tobrīd bija Krievijas uzņēmējs Boriss Titovs, kurš pašlaik strādā pie Krievijas prezidenta Vladimira Putina. Tā Lembergs ieguva daļas Ventspils uzņēmumā Ventamonjaks, vēsta TV3 raidījums Nekā personīga.

Serbijas-Kosovas vilciena strīdā Belgrada pauž militārus draudus

Serbija brīdinājusi, ka tā aizsargās «katru sprīdi» no teritorijas, ko tā uzskata par savu kaimiņvalstī Kosovā.

Šonedēļ Latvijā gaidāms atkusnis; dauzviet veidosies apledojums

Darba nedēļas pirmajās dienās atmosfēras spiediens paaugstināsies, tomēr mākoņi izklīdīs tikai brīžiem un teritorijas lielākajā daļā pa laikam gaidāms arī neliels sniegs, slapjš sniegs. Pūšot lēnam vējam, vietām veidosies dūmaka un sarma, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Landsberģis iesaka uzaicināt ciemos Krievijas parlamentāriešus

Lietuvas Atmodas kustības līderis un atjaunotās Lietuvas valsts pirmais galva Vītauts Landsberģis ieteicis uzaicināt Krievijas parlamentāriešus uz 1991.gada 13.janvāra valsts apvērsuma mēģinājuma piemiņas pasākumiem, norādot, ka tas būtu humāns un loģisks solis.

Vējonis mudina Reiznieci-Ozolu stingrāk pievērsties «aplokšņu algu» problēmai

«Jāizveido nodokļu politika, kas mazinās iedzīvotāju sociālo nevienlīdzību, stimulēs uzņēmējdarbības veidošanu un veicinās sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei», uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, piektdien tiekoties ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu.

ES aicina Itāliju atbildēt par iespējamu Fiat krāpšanos ar auto izmešiem

Eiropas Komisija vērsusies pie Itālijas valdības ar aicinājumu sniegt pierādījumus saistībā ar Vācijas valdības pārmetumiem, ka autobūves uzņēmums Fiat Chrysler savos dīzeļauto iebūvējis neatļautas ierīces, kas izplūdes gāzēs uzrāda nepatiesu izmešu daudzumu.

Trukšņa amatu pārņem Sproģe

Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim atkāpjoties no amata, tai pašā dienā, piektdien, 13.janvārī, viņa vietā ievēlēta līdzšinējā vietniece Rita Sproģe.

Truksnis kārtējo reizi atkāpsies no Jūrmalas domes priekšsēdētāja amata; ZZS no partijas neizslēdz

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis piektdien, 13.janvārī, pašvaldības ārkārtas sēdē paziņos par atkāpšanos no amata, informēja Latvijas Zaļās partijas nodaļas vadītājs Jānis Lediņš.

Igaunijas ostu uzņēmuma kukuļošanas lieta tiesā nonāks šogad

Krimināllieta par kukuļošanu Igaunijas valsts ostu pārvaldes uzņēmumā Tallina Sadam, kas prasījusi igauņu izmeklētājiem sadarboties ar Polijas, Turcijas un Norvēģijas tiesībsargājošām iestādēm, tiesā nonāks 2017.gada pirmajā pusē, tā pavēstījusi Igaunijas ģenerālprokurore.

Igaunija savā prezidentūrā iestāsies par aizsargātu, inovatīvu un digitālu ES

Igaunijas valdība apstiprinājusi politiskās prioritātes šogad gaidāmajā valsts pirmajā prezidentūrā Eiropas Savienībā. Gatavojoties prezidentūrai, kas Igaunijai sāksies 2017.gada jūlijā, Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass norādījis: «Mums jāatrod saskares punkti un iespējams dalībvalstīm būt vienotām un jāsaglabā Eiropas Savienības spēja pieņemt lēmumus».

Rention: Apvienojoties uzņēmumiem tiks atvieglota īres un citu maksājumu izpilde

Uzsākot sadarbību ar SIA Corvin Real Estate, mājokļu pārvaldības sistēmā Rention tiks apvienotas un vienkāršotas tādas darbības, kā apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu līgumu parakstīšana, īres un citu maksājumu izpilde, kā arī rēķinu izrakstīšana, skaitītāju rādījumu nodošana, deklarāciju sastādīšana, vēsta Rention pārstāvji.

Aptauja: Vairākums iedzīvotāju aktivitātes veselības uzlabošanai veic neregulāri

Sākoties jaunam gadam, liela daļa iedzīvotāju Jaunā gada apņemšanos saista ar esošo paradumu maiņu. Daļa plāno atmest smēķēšanu, citi solās vairāk sportot un vēl kāds apņēmies sākt ēst veselīgāk. Tomēr aptauja rāda, ka lielākā daļa jeb 67% aptaujāto aktivitātes savas veselības uzlabošanai veic neregulāri, tāpec ir izveidots tests, kas sniegs ieteikumus velesīgam dzīves veidam ikdienai.