bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 23.03.2017 | Vārda dienas: Mirdza, Žanete, Žanna

Latvijā ir augstākais kavēto kredītu īpatsvars starp Baltijas valstīm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Aptuveni trešdaļu no 2015. gadā piešķirtā finansējuma sadzīves patēriņam saņēmuši iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, savukārt viskūtrāk iespēju aizņemties no komercbankām patēriņa vajadzībām izmantojuši jaunieši līdz 24 gadu vecumam, secināts SEB Baltijas mājsaimniecību finanšu apskatā.

Līdzīgas tendences vērojamas visās trijās Baltijas valstīs. SEB bankas dati liecina, ka Latvijā 30% no jaunpiešķirtā finansējuma ikdienas vajadzībām (patēriņa kredīts, overdrafts vai kredītkarte) saņēmuši iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem, savukārt Igaunijā un Lietuvā šīs vecuma grupas īpatsvars patēriņa kreditēšanā bijis attiecīgi 35% un 33%. Savukārt jauniešu, kuru vecums nepārsniedz 24 gadus, daļa patēriņa kreditēšanā visās trijās Baltijas valstīs bijusi mazāka nekā 10%.

Iedzīvotāji vecumā no 25 līdz 34 gadiem arī uzņemas pēc apjoma lielākās kredītsaistības. Latvijā vidējā patēriņa kredīta summa šajā vecuma grupā pērn bijusi 2 900 eiro. 2 800 eiro vidējā summa pērn bijusi kredītņēmējiem vecumā no 35 līdz 44 gadiem, savukārt pārējās vecuma grupās tā bijusi mazāka. Iedzīvotāji vecumā līdz 24 gadiem patēriņa kredītos ņēmuši 2 400 eiro, savukārt iedzīvotāji vecumā virs 55 gadiem – vidēji 2 200 eiro. Latvijā patēriņam ņemto kredītu vidējā summa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājusies visstraujāk starp Baltijas valstīm – par 11%. Lietuvā vidējā patēriņa kredīta summa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugusi par 8%, savukārt Igaunijā vidējā kredīta summa nedaudz pat samazinājusies. Neskatoties uz to, Lietuvas iedzīvotāji uzņemas pēc apjoma vismazākās kredītsaistības – tur vidējā patēriņa kredīta summa iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 44 gadiem bijusi ap 2 600 eiro. Savukārt Igaunijā vidējā patēriņa kredīta summa bijusi vislielākā Baltijā – apmēram 3 000 eiro vecuma grupā no 25 līdz 44 gadiem.

«Patēriņa kredīta vidējo summu atšķirības starp Baltijas valstīm varētu būt skaidrojamas gan ar ienākumu līmeni, gan ar patēriņa kredīta izmantošanas mērķiem. Igaunijā, kur vidējā darba samaksa ir augstāka, iedzīvotāji var atļauties aizņemties lielākas summas, savukārt Lietuvā vidējā darba samaksa ir zemākā starp Baltijas valstīm. Līdzīgi kā mājokļu iegādes kreditēšanā, arī patēriņa kredīta saņemšanai ir nosacījums, ka ikmēneša kopējais maksājums nedrīkst pārsniegt 40% no kopējiem neto ienākumiem, saskaņā ar atbildīgas kreditēšanas principiem. Aizņemoties naudu, vēlams atstāt kādu rezervi, lai neparedzēto izdevumu pieauguma vai ienākumu samazinājuma gadījumā kredītu maksājumi nebūtu pārlieku liels slogs ģimenes budžetam,» atgādina SEB bankas sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis.

Pērn pieprasījums pēc finansējuma ikdienas vajadzībām (patēriņa kredīts, overdrafts vai kredītkarte) palielinājies Lietuvā un Igaunijā, kur kopējais banku kredītportfelis šajā segmentā pieaudzis attiecīgi par 6,3% un 1,8%. Turpretī Latvijā no jauna izsniegto kredītu apjomi joprojām ir mazāki nekā iepriekš ņemto kredītu atmaksa, tādējādi kopējais patēriņa vajadzībām izsniegto kredītu portfelis 2015. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu sarucis par 3,2%.

No kaimiņvalstīm Latvija arī atšķiras ar to, ka aizņēmējiem joprojām ir lielākas grūtības saistību dzēšanā – kavēto kredītu skaits ir visaugstākais Baltijā. Piemērām, par 90 dienam kavēto patēriņa kredītu īpatsvars veido ap 12% no kopējā portfeļa valstī. Tomēr tas ir mazāk nekā gadu iepriekš, kad kavēto kredītu īpatsvars veidoja 17%.

Ref: 102.000.102.12765


Pievienot komentāru

Igaunijā ar likumu samazina plastmasas maisiņu pieejamību

Pieņemot grozījumus Igaunijas «Iepakojumu likumā», Rīgikogu ierobežojis plastmasas maisiņu lietošanu valstī.

Atbalstīti FM priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai

Konceptuāli tika atbalstīti Finanšu ministrijas sagatavotie priekšlikumi vidēja termiņa nodokļu politikas stratēģijai, lemts Tautsaimniecības sēdē. Izmaiņas paredzētas - iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmē, uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas modelī un likmē, kā arī minimālās algas apmērā, to paaugstinot, un neapliekamā minimuma pieaugumā zemo algu saņēmējiem.

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms turpina pieaugt

Privāto ārstniecības pakalpojumu tirgus apjoms Centrālās un Austrumeiropas valstīs turpina augt un šobrīd sasniedz jau 13,9 miljardus eiro, lēsts pētījuma Patient in the digital world ietvaros.

Noteiks ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām

Plānots noteikt ierobežojumus nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām, lai nodrošinātu valsts intereses brīžos, kad Latvijai nozīmīgos uzņēmumos atsavina daļas vai akcijas, vēsta Saeima.

E-paraksta un e-identitātes attīstībai no ERAF būs pieejami 3,5 miljoni eiro

Valsts AS Latvijas Valsts radio un televīzijas centram no Eiropas Reģionālās attīstības fonda būs pieejami 3,5 miljoni eiro projektam E-Identitātes un e-paraksta risinājumu attīstība, vēsta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Puķe: Vai Latvijai nav vajadzīgi 36847 potenciālie nodokļu maksātāji?

Latvijā aptuveni 171730 jeb 8% no visiem iedzīvotājiem ir cilvēki ar invaliditāti. No visiem invalīdiem, invalīdi ar 3.grupas invaliditāti ir aptuveni 61411, informē iniciatīvas par to, lai 3.grupas invalīdiem sabiedriskais transports būtu bez maksas, autors Raimonds Lejnieks – Puķe.

Ameriks no ātro kredītu kompānijām procentos iegūst teju 200 000 eiro

Rīgas domes vicemērs Andris Ameriks pērn no ātro kredītu uzņēmumiem AS 4finance un AS Mogo procentos guvis ienākumus teju 200 000 eiro apmērā, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā kārtējā gada deklarācija par 2016.gadu.

Šogad jau vairāki uzņēmumi Latvijā cietuši no kompromitēto e-pastu krāpšanām

Valsts policija atkārtoti brīdina un vērš uzmanību uz aktualizējušos interneta krāpšanas veidu - uzņēmumu e-pastu pārtveršanu un kompromitētu biznesa e-pastu sūtīšanu. Rezultātā uzņēmumi zaudē ievērojamus naudas līdzekļus, pārskaitot naudu nevis savam biznesa partnerim, bet ārvalstu noziedzniekiem.

Bērni arvien vēlāk sāk runāt; aug pieprasījums pēc speciālistiem

Audzis pieprasījums pēc mikrologopēdiem – bērni arvien vēlāk sāk runāt, kā arī biežāk nekā iepriekš ir vērojami runas traucējumi, atzīst Mobilais veselības aprūpes centrs speciālisti.

SPKC uzlabo ziņošanas kārtību par legionelozes izplatību

Turpmāk par ūdens paraugu laboratoriskās izmeklēšanas rezultātiem legionelozes skartā objekta īpašnieks vai apsaimniekotājs un Veselības inspekcija tiks informēta pa telefonu un elektronisko pastu papildus jau esošajai kārtībai - oficiālas vēstules nosūtīšanai pa pastu, vēsta Slimību profilakses un kontroles centrs.

Pret Lembergu vienotā sarakstā šogad startēs vairākas partijas

Pašvaldību vēlēšanās Ventspilī vienotā sarakstā startēs Reģionu apvienība, Visu Latvijai-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, Latvijas attīstībai un Vienotība, intervijā Latvijas Avīzei stāsta šī vienotā saraksta līderis Ģirts Valdis Kristovskis.

Eksperts: Analītikas nozares attīstība - iespēja uzlabot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju

Datu un analītikas nozares straujā attīstība ir iespēja Latvijas uzņēmumiem būtiski kāpināt savu konkurētspēju un efektivitāti, jo arvien lielāka digitalizācija un pieaugošais interneta ekonomikas īpatsvars pastāvīgi rada arvien lielākas datu plūsmas, norāda Starptautiskā biznesa konsultāciju kompānija KPMG.

Bildēs: Pasaulē atzīmē Ūdens dienu

Ik gadu 22.martā, rīkojot starptautiskās Ūdens dienas pasākumus, ANO pievērš uzmanību tam, cik izšķiroša ir ūdens nozīme cilvēka un citu dzīvo radību dzīvē un cik svarīgi, lai cilvēks ūdeni nepiesārņotu.

Aptauja: 72% Latvijas iedzīvotāju saziņu ar uzņēmumiem visbiežāk veic pa telefonu

Ja rodas nepieciešamība sazināties ar kādu uzņēmumu par pakalpojuma saņemšanas iespējām, 72% Latvijas iedzīvotāju dod priekšroku telefoniskai saziņai, liecina kontaktu centra Transcom Worldwide Latvia aptaujas dati. Kā otrs iecienītākais saziņas veids ar uzņēmumiem ir e-pasts - to labprāt izmanto 61% aptaujāto.

Latvijā pirmo reizi notiek pētījums implantoloģijas jomā

Latvijā uzsākts apjomīgs klīniskais pētījums zobu implantoloģijas jomā. Latvijā šāds zinātnisks pētījums notiek pirmo reizi, vēsta kompānija Straumann pārstāvniecība Latvijā.

Latvijas uzņēmumiem Japānā nodrošinās stabilu nodokļu maksāšanas režīmu

Japānā strādājošajiem Latvijas uzņēmumiem turpmāk būs nodrošināts stabils nodokļu maksāšanas režīms, kuru neietekmēs Japānas nodokļu normatīvo aktu grozījumi, vēsta Saeimas ziņojums.

Valmiermuižas alus ieguldīs pusmiljonu eiro Alus darbnīcas izveidē

Atzīmējot alus darītavas astoņu gadu jubileju, Valmiermuižas alus uzsāk pusmiljonu vērtu ieguldījumu projektu, lai izveidotu Alus darbnīcu, kurās brūvēs ekskluzīvas alus garšas mazās partijās.

Pērn palielinājās saražotās lopkopības produkcijas apjomi

2016.gadā, salīdzinot ar 2015.gadu, saražotās gaļas apjoms palielinājās par 2%, bet iegūtā piena apjoms – par 0,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie provizoriskie dati.

Saeima konceptuāli atbalsta dzīvsudraba izmantošanas ierobežojumus

Saeimas Ārlietu komisija trešdien, 22.martā, konceptuāli atbalstīja likumprojektu, ar kuru plānots ratificēt Minamatas konvenciju par dzīvsudrabu

Swedbank: Finanšu darījumus iedzīvotāji aizvien biežāk veic viedtālruņos

Swedbank mobilās aplikācijas lietotāju skaits februārī pieaudzis par 61%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, un šobrīd jau 200 000 Swedbank klientu ikdienas finanšu darījumus veic savos viedtālruņos, norāda Swedbank apkopotie dati.

Reirs: Teju visiem pensionāriem FM piedāvātā nodokļu reforma neko nemainīs

Finanšu ministrijas piedāvātā nodokļu reforma sociālajā jomā ieviesīs vien pavisam nelielas izmaiņas, un, piemēram, vairums pensionāru šo reformu neizjutīs nekādā veidā - ne pozitīvi, ne negatīvi, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja labklājības ministrs Jānis Reirs.

Pērn uzņēmēji kopumā reģistrējuši 1 027 Latvijas izcelsmes preču zīmes

Pagājušajā gadā ievērojami pieaugusi uzņēmēju aktivitāte un Patentu valdē kopumā reģistrētas 1 027 Latvijas izcelsmes, 113 starptautiskā mēroga un 162 Eiropas Savienības preču zīmes.

Kanādas vēstnieks: Pateicoties CETA Latvija un Kanāda šobrīd ir tuvākas nekā jebkad

«No Visaptverošo ekonomikas un tirdzniecības nolīgumu ieguvēji būs visi eksportējošie Latvijas uzņēmumi - gan tie, kas jau šobrīd eksportē uz Kanādu, gan arī tie, kas to šobrīd apsver,» skaidro Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Baltikums maina nosaukumu

Apdrošināšanas sabiedrība Baltikums maina nosaukumu uz InterRisk Vienna Insurance Group AAS, sakot, ka nosaukumu maiņa nostiprinās pozīcijas Latvijas un Baltijas tirgū.

Caur Latvijas bankām nopludināti 13 miljardi ASV dolāru no Krievijas

Organizētās noziedzības un korupcijas izpētes centr un Krievijas laikraksta Novaya Gazeta pētniecisko žurnālistu savāktie dati atklāj, kā Latvijas Trasta Komercbanka, kopā ar Moldovas Moldindconbank, tika izmantota, lai atmazgātu un pārskaitītu vairāk nekā 20 miljardus Amerikas Savienoto Valstu dolārus jeb vairāk nekā 18 miljardus eiro no Krievijas uz Eiropas Savienības un citām valstīm, liecina Sabiedrības par atklātību - Delna publicētie dati.