bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 17.12.2017 | Vārda dienas: Teiksma, Hilda
LatviaLatvija

Latvijā katrs trešais iedzīvotājs precīzi nesaprot, kas veido elektrības rēķinu

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU
Latvijā katrs trešais iedzīvotājs precīzi nesaprot, kas veido elektrības rēķinu. Vismazāk rēķinos iedziļinās un izprot jaunieši, kā arī vecāka gada gājuma cilvēki, liecina pētījumu kompānijas Norstat veiktā Latvijas interneta lietotāju aptauja.

Dati norāda, ka rūpīgāk ar rēķiniem iepazīstas cilvēki vecumā no 25 līdz 40 gadiem (40% snieguši atbildes, ka elektrības rēķini viņiem ir saprotami). Visvairāk rēķinos iedziļinās mājsaimnieces vai māmiņas bērna kopšanas atvaļinājumā (50%).

Reģionāli vismazāk elektrības rēķinos rakstīto izprotot Vidzemē – vien katrs ceturtais vidzemnieks (26%), savukārt galvaspilsētā izpratne ir salīdzinoši augstāka (33%). Latgalē rēķinos iedziļinājušies un tos saprot gandrīz puse cilvēku (45%), bet Kurzemē un Zemgalē vien katrs trešais (attiecīgi 32% un 29%).

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«Normatīvo aktu dēļ elektrības rēķins tiešām ir sarežģīts, jo tajā ir iekļauta ne tikai maksa par mājsaimniecībā patērēto elektroenerģiju, bet arī citi obligātie maksājumi, kas būs identiski pie ikviena pakalpojumu sniedzēja – sadales un pārvades elektrības piegādes maksa un valsts noteiktā obligātā iepirkuma komponente,» atzīmē Lattelecom elektrības pakalpojuma tet vadītājs Artūrs Pielēns-Pelēns.

Turpinot, viņš skaidro: «Cilvēkam, kurš vēlas saprast un salīdzināt elektroenerģijas izmaksas pie dažādiem pakalpojumu sniedzējiem, būtiskākais ir pievērst uzmanību vienas kilovatstundas izmaksām. Tikai tā varam noteikt izdevīgāko piedāvājumu, jo elektrības patēriņš katru mēnesi mainās.»

Jautājumā par to, cik es maksāju savam elektrības piegādātājam, būtu jāņem vērā: Patērētā elektrības apjoma dēļ rēķins svārstīsies no mēneša uz mēnesi. Savukārt tiem, kuri izvēlas izlīdzināto maksājumu ar konkrētu ikmēneša maksu, aprēķins par reālo patērēto elektroenerģijas apjomu tiks veikts gada izskaņā vai līdz ar elektrības tirgotāja maiņu.

Elektroenerģijas eksperts norāda, ka noteikt savu elektroenerģijas cenu ir visvienkāršāk, aprēķinot cenu par vienu kilovatstundu (kWh). «Lai to izdarītu ir jāsaskaita visas rēķinā norādītās summas par elektroenerģiju un jāizdala ar patērēto kWh skaitu. Dažādu pakalpojumu sniedzēju dažādos rēķinos rādītāju nosaukumi var atšķirties, bet visbiežāk iekļauj maksu par elektroenerģiju un apkalpošanas maksu vai abonēšanas maksu. Šajā aprēķinā neiekļauj maksājumus, kas attiecas uz sadales un pārvades pakalpojumiem, kā arī obligāto iepirkuma komponenti, jo tie visiem pakalpojumu sniedzējiem būs vienādi.

Savukārt jautājumā par to: Kam es maksāju?, eksperts atbild: «Rēķinā informācijas izkārtojumu nosaka ES regulas un likumi, elektroenerģijas tirgotājs nevar variēt ar saturu. Ikviena elektrības tirgotāja rēķinā ir iekļauta OIK (obligātās iepirkuma komponentes), kā arī sadales un pārvades maksas daļa. Sadalot rēķinu summu procentuāli, aptuveni 28% veido OIK daļa, apmēram 40% ir sadales un pārvades daļa, savukārt atlikušie 32% ir tiešā elektroenerģijas patēriņa un elektrības tirgotāja maksa – no tiem aptuveni 28% veido elektrības iepirkums biržā vai pie vairumtirgotāja, un ap 4% – elektrības tirgotājam.»

Savu elektrības  rēķina maksu var samazināt, ierobežojot  elektrības patēriņu un/ vai izvēloties biržas tarifu, piemēram, tet Dinamiskais,  skaidro eksperts.

Norādot, ka pēdējo 24 mēnešu laikā tikai vienā mēnesī biržas tarifs ir bijis nedaudz augstāks nekā fiksētā cena, ko joprojām izmanto lielākajā daļā Latvijas mājsaimniecību. Turklāt biržas tarifs ļauj gudrāk lietot enerģiju – nedaudz pielāgojot savus paradumus un aktīvāk elektroenerģiju lietojot brīžos, kad tās cena biržā ir zemāka, iespējams ietaupīt.

Turklāt process ir automatizēts – elektrības patēriņa uzskaite notiek automātiski ar viedā skaitītāja starpniecību, un cena par elektrības patēriņu tiek aprēķināta ik stundu – atbilstoši tās attiecīgā brīža maksai biržā. Viedos skaitītājus bez maksas uzstāda AS Sadales tīkls visiem, kas izvēlas biržas cenām piesaistītu tarifu plānu, vēsta elektroenerģijas eksperts.

Pētījumu kompānijas Norstat veiktā Latvijas interneta lietotāju aptauja 2017. gada janvārī.

Ref: 225.000.103.904


Pievienot komentāru

  1. Vitālijs teica:

    Obligātā iepirkuma komponente- tas ir rekets valsts mērogā. Valsts (lasām Deputāti kam pieder vai viņu radinieki vai draugi un tml) nosaka ka Latvenergo iepērk no privatpersonam piederošam stacijam (hidro, kogeneracuijas un tml) elektriību par vairakkārt lielākiem tarifiem nekā rēāli ir un uzspiež mums to un vēl klaji meli par Daugavas ūdens nepietiekamību lai apgādāt valsti ar energiju un vēl viens fakts ka tiek tirgota energija uz kaimiņvalstīm par daudz zemākām cenām kas jakompense mums. Aptuveni tā… :(

    +1 0 -1 0

Šonedēļ reģistrēts dienas laikā lielākais avāriju skaits

Aizvadītajā dienā Latvijā reģistrēts 121 ceļu satiksmes negadījums, kuros cietuši desmit cilvēki, bet viens cilvēks gājis bojā, informē Valsts policija. Šis šonedēļ esot lielākais vienas dienas laikā reģistrēto avāriju skaits.

Samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta

Lai paaugstinātu satiksmes drošību no piektdienas, 15.decembrī, samazināts atļautais braukšanas ātrums uz Dienvidu tilta līdz 50 kilometriem stundā, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.

Ļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumus

Konkurences padome atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus.