bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.10.2017 | Vārda dienas: Severīns, Urzula
LatviaLatvija

Latvijā mantiniekiem ir pienākums pie notāra rakstiski izteikt vēlmi mantot

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUIk gadu zvērināti notāri uzsāk vidēji 12 000 mantojumu lietu. Kā liecina zvērinātu notāru gūtā pieredze, cilvēki kļūdās, domājot, ka mantojuma lieta ir uzsākama tikai pēc tam, kad saņemts notāra uzaicinājums.

Tāpat maldīgi tiek uzskatīts, ka, dzīvojot īpašumā, kurš palicis pēc radinieka nāves, mantojuma lietas uzsākšanai nav izšķiroša nozīme, taču ilgstoši neuzsākta vai līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarību, atstājot viņus bez mantotā īpašuma, vēsta notāri.

«Piemēram, kāda sieviete pēc mātes nāves kopš 2013. gada dzīvo ģimenes īpašumā, taču līdz šim nav uzsākusi kārtot nepieciešamos dokumentus, lai to mantotu un kļūtu par pilntiesīgu mājas īpašnieci. Šādas vilcināšanās dēļ sieviete var zaudēt savu vienīgo dzīvesvietu. Vai cits gadījums – māte savu īpašumu uzdāvināja dēlam, kurš traģiski gāja bojā. Vedekla kļuva par mantinieci un izlika veco kundzi no dzimtas īpašuma,» notāru pieredzē dalās Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

«Rezultātā lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, un tas paver iespējas kļūt par krāpnieku vai negodprātīgu radinieku upuriem. Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus. Mantiniekam ir ļoti būtiski izdarīt pirmo soli – atnākt uz notāra biroju, un tālāko jau izdarīs notārs. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas gandrīz 163 000 lietas. Gadu gaitā uzkrātā pieredze ļauj notāram atšķetināt vissarežģītākos gadījumus,» stāsta Stīpniece.

Atšķirībā no citām valstīm, kurās likums uzliek pienākumu notāram meklēt mantiniekus, Latvijā ir pretēji –mantiniekiem ir pienākums pie notāra rakstiski izteikt vēlmi mantot. Notārs nemeklē mirušā cilvēka potenciālos mantiniekus, Latvijas valsts ir izvēlējusies pieteikšanās sistēmu. Tas nozīmē, ka mantinieks ir tas, kurš ierodas pie notāra un tikai pēc viņa rakstiska, noteiktā kārtībā apliecināta iesnieguma saņemšanas notārs ir tiesīgs uzsākt mantojuma lietu, norāda speciāliste.

«Lai neizaicinātu likteni un nepaliktu bez mantotā īpašuma, tāpēc vien, ka attālāks radinieks ar nolūku būs pasteidzies nokārtot mantojuma lietu, mantošanas iesniegums iesniedzams, piemēram, mēnesi pēc tuvinieka nāves. Iesniegumu sagatavos un visu nepieciešamo informāciju sniegs jebkurš notārs. Jāapzinās, ka mūsdienās ir ārkārtīgi svarīgi procesus vadīt bez liekas vilcināšanās, lai ātrāk būtu skaidrs, kurš ir jaunais īpašnieks, kuram jāmaksā nodokļi, komunālie maksājumi,» skaidro LZNP priekšsēdētāja.

Kā skaidro Stīpniece, ja mantinieku loks ir skaidrs, notārs parasti nosaka trīs mēnešu pieteikšanās termiņu (termiņu ir svarīgi ievērot ikvienam, kuram ir tiesības mantot, kā arī kreditoriem) un operatīvi pabeidz uzsākto lietu. Savukārt, ja lieta ir komplicēta un radniecība ir attāla, būs nepieciešams ilgāks laiks īpašuma un radniecības dokumentu sagādāšanai un lietas izskatīšanai. Taču kopumā vidējais mantojuma lietas izskatīšanas ilgums ir trīsarpus mēneši, un tas ir trīs reizes ātrāk nekā laikā līdz 2003.gadam, kad bezstrīdu mantojuma lietas veda tiesās.

Pie notāra ar lūgumu uzsākt mantojuma lietu var vērsties tikai tās personas, kuras ir tiesīgas pretendēt uz mantojumu. Tie ir radinieki, likumiskās mantošanas pamatā, vai persona, kuru par savu testamentāro mantinieku (testamentā) vai līgumisko mantinieku (mantojuma līgumā) iecēlis mantojuma atstājējs.

«Uz mantojumu nevar pretendēt mantojuma atstājēja draugi, kaimiņi vai citas personas, kurām nav tiesību uz mantojumu. Taču mantojuma atstājēja kreditoram gan ir tiesības lūgt notāram uzaicināt mantiniekus pieņemt vai atraidīt mantojumu. Dzīvē mēdz būt kā kino, kad bēru mielasta laikā tiek izteikti minējumi par to, kuram pienākas mantojums, bet jāņem vērā, ka, piemēram, mantojuma atstājēja brāļa bērni nemantos, ja mirušajam ir sieva, bērni,» min speciāliste.

Turpinot Stīpniece norāda: «Nemantos arī vecāki, ja mirušajam ir bērni. Citādi ir, ja atstāts testaments. Pēc mantojuma lietas uzsākšanas notārs saņem informāciju no Publisko testamentu reģistra un izsludina testamenta nolasīšanu, lai katrs ieinteresētais pats savām ausīm dzirdētu testatora pēdējo gribu. Un tikai šajā brīdī minējumi pārvērtīsies realitātē.»

 

Mantošanai nepieciešamie dokumenti

Ejot pie notāra, līdzi jāņem sava pase vai personas apliecība, mantojuma atstājēja miršanas apliecība, radniecību pierādošie dokumenti (dzimšanas apliecības, laulības apliecības), kā arī mantojamās mantas saraksts un novērtējums, ja mantots tiek arī kas cits bez nekustamā īpašuma.

«Vislabāk, ja ir ziņas par visiem zināmajiem mantiniekiem. Ja vajadzīgie dokumenti nav pieejami, to sagādāšanu iespējams uzticēt notāram. Viņa rīcībā ir ne tikai vajadzīgās zināšanas, bet pieejami arī valsts reģistri. Sarunā ar notāru var noskaidrot visus ar mantojuma lietu un īpašumtiesību nostiprināšanu saistītos neskaidros jautājumus,» iesaka LZNP priekšsēdētāja.

Aptuvenie izdevumi, ar ko rēķināties

Piemēram, meitai, kura uz mantojuma atklāšanās brīdi ir dzīvojusi kopā ar mantojuma atstājēju, jāmaksā 0,25% no mantotā nekustamā īpašuma novērtējuma kadastrā. Savukārt meitai, kura uz mantojuma atklāšanās brīdi nav dzīvojusi kopā ar mantojuma atstājēju – 0,5%. Ja meitai mantojums ir novēlēts testamentā – 0,125%. Mantinieki var iesniegt mantojuma lietā arī tirgus vērtībai atbilstošu nekustamā īpašuma novērtējumu, tas ir svarīgi, ja pēc mantošanas īpašumu plāno atsavināt, piemēram, pārdot, informē Stīpniece.

Ref: 225.000.103.1180


Pievienot komentāru

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.

DB: Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki

Jau vairāk nekā desmit gadus Latvijas miljonāru saraksta galvgalī ir divi ABLV Bank bankas īpašnieki, vēsta laikraksta Dienas Bizness izdotais ikgadējais žurnāls 100 Latvijas lielākie pelnītāji.