bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 24.05.2018 | Vārda dienas: Marlēna, Ilvija, Ziedone
LatviaLatvija

Latvijā mantiniekiem ir pienākums pie notāra rakstiski izteikt vēlmi mantot

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RUIk gadu zvērināti notāri uzsāk vidēji 12 000 mantojumu lietu. Kā liecina zvērinātu notāru gūtā pieredze, cilvēki kļūdās, domājot, ka mantojuma lieta ir uzsākama tikai pēc tam, kad saņemts notāra uzaicinājums.

Tāpat maldīgi tiek uzskatīts, ka, dzīvojot īpašumā, kurš palicis pēc radinieka nāves, mantojuma lietas uzsākšanai nav izšķiroša nozīme, taču ilgstoši neuzsākta vai līdz galam nenokārtota mantojuma lieta paver durvis krāpniekiem, kas nereti izmanto tieši pašu mantinieku neizdarību, atstājot viņus bez mantotā īpašuma, vēsta notāri.

«Piemēram, kāda sieviete pēc mātes nāves kopš 2013. gada dzīvo ģimenes īpašumā, taču līdz šim nav uzsākusi kārtot nepieciešamos dokumentus, lai to mantotu un kļūtu par pilntiesīgu mājas īpašnieci. Šādas vilcināšanās dēļ sieviete var zaudēt savu vienīgo dzīvesvietu. Vai cits gadījums – māte savu īpašumu uzdāvināja dēlam, kurš traģiski gāja bojā. Vedekla kļuva par mantinieci un izlika veco kundzi no dzimtas īpašuma,» notāru pieredzē dalās Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

«Rezultātā lietu risināšana tiek atlikta uz nenoteiktu laiku, un tas paver iespējas kļūt par krāpnieku vai negodprātīgu radinieku upuriem. Tādēļ svarīgi mantojuma lietu uzsākt laikus. Mantiniekam ir ļoti būtiski izdarīt pirmo soli – atnākt uz notāra biroju, un tālāko jau izdarīs notārs. Kopš 2003. gada, kad mantojuma lietas no tiesām nonāca notāru kompetencē, ir pabeigtas gandrīz 163 000 lietas. Gadu gaitā uzkrātā pieredze ļauj notāram atšķetināt vissarežģītākos gadījumus,» stāsta Stīpniece.

Atšķirībā no citām valstīm, kurās likums uzliek pienākumu notāram meklēt mantiniekus, Latvijā ir pretēji –mantiniekiem ir pienākums pie notāra rakstiski izteikt vēlmi mantot. Notārs nemeklē mirušā cilvēka potenciālos mantiniekus, Latvijas valsts ir izvēlējusies pieteikšanās sistēmu. Tas nozīmē, ka mantinieks ir tas, kurš ierodas pie notāra un tikai pēc viņa rakstiska, noteiktā kārtībā apliecināta iesnieguma saņemšanas notārs ir tiesīgs uzsākt mantojuma lietu, norāda speciāliste.

«Lai neizaicinātu likteni un nepaliktu bez mantotā īpašuma, tāpēc vien, ka attālāks radinieks ar nolūku būs pasteidzies nokārtot mantojuma lietu, mantošanas iesniegums iesniedzams, piemēram, mēnesi pēc tuvinieka nāves. Iesniegumu sagatavos un visu nepieciešamo informāciju sniegs jebkurš notārs. Jāapzinās, ka mūsdienās ir ārkārtīgi svarīgi procesus vadīt bez liekas vilcināšanās, lai ātrāk būtu skaidrs, kurš ir jaunais īpašnieks, kuram jāmaksā nodokļi, komunālie maksājumi,» skaidro LZNP priekšsēdētāja.

Kā skaidro Stīpniece, ja mantinieku loks ir skaidrs, notārs parasti nosaka trīs mēnešu pieteikšanās termiņu (termiņu ir svarīgi ievērot ikvienam, kuram ir tiesības mantot, kā arī kreditoriem) un operatīvi pabeidz uzsākto lietu. Savukārt, ja lieta ir komplicēta un radniecība ir attāla, būs nepieciešams ilgāks laiks īpašuma un radniecības dokumentu sagādāšanai un lietas izskatīšanai. Taču kopumā vidējais mantojuma lietas izskatīšanas ilgums ir trīsarpus mēneši, un tas ir trīs reizes ātrāk nekā laikā līdz 2003.gadam, kad bezstrīdu mantojuma lietas veda tiesās.

Pie notāra ar lūgumu uzsākt mantojuma lietu var vērsties tikai tās personas, kuras ir tiesīgas pretendēt uz mantojumu. Tie ir radinieki, likumiskās mantošanas pamatā, vai persona, kuru par savu testamentāro mantinieku (testamentā) vai līgumisko mantinieku (mantojuma līgumā) iecēlis mantojuma atstājējs.

«Uz mantojumu nevar pretendēt mantojuma atstājēja draugi, kaimiņi vai citas personas, kurām nav tiesību uz mantojumu. Taču mantojuma atstājēja kreditoram gan ir tiesības lūgt notāram uzaicināt mantiniekus pieņemt vai atraidīt mantojumu. Dzīvē mēdz būt kā kino, kad bēru mielasta laikā tiek izteikti minējumi par to, kuram pienākas mantojums, bet jāņem vērā, ka, piemēram, mantojuma atstājēja brāļa bērni nemantos, ja mirušajam ir sieva, bērni,» min speciāliste.

Turpinot Stīpniece norāda: «Nemantos arī vecāki, ja mirušajam ir bērni. Citādi ir, ja atstāts testaments. Pēc mantojuma lietas uzsākšanas notārs saņem informāciju no Publisko testamentu reģistra un izsludina testamenta nolasīšanu, lai katrs ieinteresētais pats savām ausīm dzirdētu testatora pēdējo gribu. Un tikai šajā brīdī minējumi pārvērtīsies realitātē.»

 

Mantošanai nepieciešamie dokumenti

Ejot pie notāra, līdzi jāņem sava pase vai personas apliecība, mantojuma atstājēja miršanas apliecība, radniecību pierādošie dokumenti (dzimšanas apliecības, laulības apliecības), kā arī mantojamās mantas saraksts un novērtējums, ja mantots tiek arī kas cits bez nekustamā īpašuma.

«Vislabāk, ja ir ziņas par visiem zināmajiem mantiniekiem. Ja vajadzīgie dokumenti nav pieejami, to sagādāšanu iespējams uzticēt notāram. Viņa rīcībā ir ne tikai vajadzīgās zināšanas, bet pieejami arī valsts reģistri. Sarunā ar notāru var noskaidrot visus ar mantojuma lietu un īpašumtiesību nostiprināšanu saistītos neskaidros jautājumus,» iesaka LZNP priekšsēdētāja.

Aptuvenie izdevumi, ar ko rēķināties

Piemēram, meitai, kura uz mantojuma atklāšanās brīdi ir dzīvojusi kopā ar mantojuma atstājēju, jāmaksā 0,25% no mantotā nekustamā īpašuma novērtējuma kadastrā. Savukārt meitai, kura uz mantojuma atklāšanās brīdi nav dzīvojusi kopā ar mantojuma atstājēju – 0,5%. Ja meitai mantojums ir novēlēts testamentā – 0,125%. Mantinieki var iesniegt mantojuma lietā arī tirgus vērtībai atbilstošu nekustamā īpašuma novērtējumu, tas ir svarīgi, ja pēc mantošanas īpašumu plāno atsavināt, piemēram, pārdot, informē Stīpniece.

Ref: 225.000.103.1180


Pievienot komentāru

NA pieprasa Baltijas praida virzīt prom no Vērmanes dārza

Rīgas domes Nacionālās apvienības deputātu frakcijas priekšsēdētājs Nauris Puntulis vērsies pie Rīgas pašvaldības izpilddirektora Jura Radzeviča ar vēstuli, pieprasot novirzīt praida gājienu no Vērmanes dārza ārpus galvaspilsētas centra rajona teritorijas un nesaskaņot pasākuma norisi attiecīgajā vietā.

Ritvars Jansons: pašvaldību loma kopējā valsts reemigrācijas politikā ir ļoti būtiska

«Ir jānosaka pašvaldību atbildība valsts kopējā reemigrācijas politikā, jo to loma ir ļoti būtiska. Tāpat jāiesaista arī privātais sektors,» uzsver Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons.

EK ekonomikas izaugsmes atbalstīšanai rosina novirzīt nepilnu pusi nākamā gada budžeta

Eiropas Komisija trešdien, 23.maijā, ierosinājusi apstiprināt Eiropas Savienības 2019.gada budžeta projektu 166 miljardu eiro apmērā, tādējādi nākamais ES budžets šogad būtu par 3% lielāks.

Latvija pārfinansē parādu ar zemākām procentu likmēm

Latvija starptautiskajos finanšu tirgos emitēja vienlaicīgi divu termiņu eiroobligācijas par kopējo summu 650 miljoni eiro.

Neatbalsta priekšlikumu par televīzijas kanālu rindošanu pēc ES oficiālajām valodām

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē, trešdien, 23.maijā, izskatot grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, neatbalsta priekšlikums par kanālu rindošanu telekomunikāciju operatoru pakās pēc Eiropas Savienības oficiālajām valodām.

Baltkrievija izbeidz «lācīšu strīdu» ar Zviedriju, ieceļ vēstnieku

Minska pēc sešus gadus ilgām nesaskaņām ar Zviedriju iecēlusi jauno Baltkrievijas vēstnieku Stokholmā, tā izbeidzot diplomātiskas nesaskaņas, ko 2012.gadā izraisīja demokrātiski noskaņotu rotaļu lācīšu nomešana virs Baltkrievijas.

Rekomendē pārnest nodokļu slogu no zemo algu saņēmējiem uz citām nodokļu bāzēm

Nodokļu slogs zemo algu saņēmējiem Latvijā ir ticis samazināts, tomēr tas joprojām saglabājas augsts, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, norāda Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis.

Apelācijas instances tiesa attaisno abus Krievijas pilsoņus un Lindermanu par incidentu Ādažu bāzē

Rīgas apgabaltiesa trešdien, 23.maijā, attaisnojusi abus Krievijas pilsoņus, kā arī prokrievisko aktīvistu Vladimiru Lindermanu, kuri bija apsūdzēti saistībā ar 2015.gada vasarā notikušo incidentu Nacionālo bruņoto spēku Ādažu bāzē.

RD neskata jautājumu par spēļu zāļu slēgšanu Rīgā, jo tas esot jārisina Saeimai

Rīgas dome ir noraidījusi opozīcijas deputāta Jura Juraša rosinājumu skatīt jautājumu par visu spēļu zāļu slēgšanu Rīgas pilsētā. Koalīcija balsojumā par jautājuma iekļaušanu atturējās, opozīcija balsoja par, bet viens deputāts atturējās.

Nosaka pagaidu aizliegumu jaunai psihoaktīvai vielai, kas bīstama dzīvībai

No trešdienas, 23.maija, stājas spēkā Slimību profilakses un kontroles centra noteiktais pagaidu aizliegums jaunai psihoaktīvai vielai 3,4-metilenedioksi-U-47700 un tās saturošiem izstrādājumiem.

Nebanku kreditētāju kopējais kredītportfelis pērn pieaudzis par 16%

Nebanku kredītdevēju kopējais kredītportfelis pagājušajā gadā pieaudzis par 16% salīdzinājumā ar 2016.gadu, sasniedzot 612,21 miljonu eiro, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2017.gadā.

Nopludināti latviešu valodas eksāmena – domraksta temati

Vidusskolā skolotāja nopludina latviešu valodas eksāmena domraksta tematus, ir sākts kriminālprocess, vēsta Valsts policijā.

No jūlija OIK fiksētā daļa elektroenerģijas lietotājiem saruks par 27,8%

No 1.jūlija obligātās iepirkumu komponentes fiksētā daļa visiem elektroenerģijas lietotājiem saruks par 27,8%, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā.

Turcijā strauji pazeminās nacionālās valūtas vērtība

Turcijas nacionālā valūta lira nedēļas pirmajās dienās zaudējusi piecus procentus no tās vērtības pret Amerikas Savienoto Valstu dolāru. Politiskajā jomā Turcijā spēkā ir ārkārtas stāvoklis, un jūnijā gaidāmas ārkārtas parlamenta un prezidenta vēlēšanas.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā aprīlī palielinājies par 0,6%

Ražotāju cenu līmenis 2018.gada aprīlī salīdzinājumā ar martu Latvijas rūpniecībā palielinājies par 0,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 1%, savukārt eksportētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,3%.

Gadu pirms Eiropas vēlēšanām par tās ieguvumiem pārliecināti 70% iedzīvotāju

Valsts dalība Eiropas Savienībā ir «laba lieta» – atbilstoši jaunākā Eiropas Parlamenta Eirobarometra pētījuma rezultātiem Latvijā tā uzskata 52% iedzīvotāju.

Igaunijas prezidente apmeklē Ukrainas austrumus, kur pastiprinājusies karadarbība

Igaunijas prezidente Kersti Kaljulaida (Kersti Kaljulaid) devusies oficiālā vizītē uz Ukrainu, kur iecerētas tikšanās ar augstākajām ukraiņu amatpersonām un arī joprojām kara plosītā Donbasa reģiona apmeklējums.

Rosina arī privātajās augstskolās un koledžās noteikt aizliegumu studijām krievu valodā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) rosina privātajām augstskolām un koledžām piemērot valsts augstskolām jau noteiktos ierobežojumus saistībā ar pienākumu studiju programmas īstenot latviešu valodā vai kādā no Eiropas Savienības (ES) oficiālajām valodām, kas nozīmētu aizliegumu studiju programmas īstenot krievu valodā.

Lauksaimnieki pieteikušies platību maksājumiem: saņemti 57 176 iesniegumi

Līdz šā gada 22.maijam Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā saņemti 57 176 iesniegumus platību maksājumiem bez kavējuma sankcijām. Platību maksājumiem vēl var pieteikties līdz 15.jūnijam, bet šajā gadījumā atbalstu samazina 1% apmērā par katru nokavēto darbadienu.

Tallinā populārāki kļūst diennakts lielveikali

Tallinā pieprasījumu pēc diennakts pārtikas veikaliem ievērojis Somijas lielveikalu tīkls Prisma, kam Igaunijas galvaspilsētā drīzumā būšot trīs mazumtirdzniecības vietas, kuras strādās cauru diennakti un septiņas dienas nedēļā.

Ašeradens: KP un SPRK apvienošana ir īstenojama; tas jāpaveic nākamajai valdībai

Konkurences padomes un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apvienošana ir īstenojama un tas jāpaveic nākamajai valdībai, norāda ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pieaug to uzņēmumu skaits, kuru darbinieki šķiro atkritumus

Noslēgusies AS Latvijas Zaļais punkts, biroja preču tirgotāja SIA Officeday Latvia un SIA Fazer Latvija kopīgā bateriju vākšanas kampaņa. Kampaņas astoņos mēnešos vairāk nekā 100 uzņēmumu savāca 1 104 kg izlietoto bateriju.

AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonu eiro

Latvijas Pārvades sistēmas operators AS Augstsprieguma tīkls šogad attīstībā ieguldīs 89,05 miljonus eiro, no kuriem 29,8 miljoni ir Eiropas Savienības līdzfinansējums.

ASV atteiksies no banku kontroles noteikumiem, kas ieviesti dižķibeles laikā

Amerikas Savienotajam Valstīm tiecoties mīkstināt banku paškontroles un uzraudzības noteikumus, kas tika ieviesti globālās finanšu krīzes iespaidā, ASV Kongress atbalstījis stingro prasību mīkstināšanu.

Biržu indeksi krītas ASV un pieaug Eiropā, naftas cenas sarūk Ņujorkā un kāpj Londonā

ASV biržu indeksi otrdien, 22.maijā, kritušies, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa piezīmēm par tirdzniecību un ģeopolitiku.

Jaunākie komentāri