bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 15.12.2017 | Vārda dienas: Jana, Johanna, Hanna
LatviaLatvija

Latvija piešķir patvērumu pirmajiem no Grieķijas atbraukušajiem bēgļiem

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) nolēmusi piešķirt alternatīvo statusu pirmajām divām pārvietotajām ģimenēm no Grieķijas, kas februāra sākumā ieradās Latvijā Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros, informē PMLP.

Ģimene – vīrs un sieva – no Eritrejas jau ir atradusi dzīvesvietu, savukārt ģimenei no Sīrijas – vīram, sievai un diviem nepilngadīgajiem bērniem – dzīvesvieta vēl tiek meklēta, un ģimene šobrīd vēl uzturas Patvēruma meklētāju centrā Muceniekos. Abas ģimenes par prioritāti uzskatot latviešu valodas apgūšanu un turpmāk vēlas dzīvot un strādāt Latvijā.

Pēc statusa iegūšanas Eritrejas pilsonis, kuram ir plašas un unikālas valodu zināšanas, tiks pieņemts darbā patvēruma meklētāju centrā Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda projekta ietvaros. Viņa darba pienākumos ietilps atbalsta sniegšana centra darbiniekiem, nodrošinot ikdienas saziņu ar patvēruma meklētājiem, kā arī mutvārdu un rakstveida tulkošana no tigriņu, arābu un amharu valodas.

Arī ģimene no Sīrijas esot gatava pēc iespējas ātrāk iesaistīties darba tirgū, tiklīdz būs tāda iespēja un to varēs apvienot ar latviešu valodas apgūšanu.

Tagad ģimenes turpmākos deviņus mēnešus saņems pabalstu – viens ģimenes loceklis saņems 139 eiro mēnesī, bet katrs nākamais ģimenes loceklis – 97 eiro. Bēgļa statusa saņēmējs šādu pabalstu saņem gadu.

PMLP sava lēmuma saturu nedrīkstot izpaust, jo tas skar Fizisko personu datu aizsardzības likumu. Pārvietotajām personām procedūra, kādā tiek piešķirts patvērums, tiek ievērota tāpat kā citiem šī statusa lūdzējiem. «Nosacījumi ir visiem vienādi. Katru lietu izskata individuāli, un šajā gadījumā abas ģimenes atbilda tieši alternatīvā statusa kritērijiem,» norādīja PMLP pārstāve Santa Jonāte.

Līdz ar alternatīvā statusa saņemšanu turpmāk ar šīm personām nodarbosies institūcijas, kuras iesaistītas ārvalstnieku integrācijā – Kultūras ministrija, Labklājības ministrija un citas iestādes. PMLP gan apstiprina, ka tagad ģimenēm tiks noformēti personu apliecinoši dokumenti un tās drīkstēs pārvietoties pa ES.

PMLP vēl lemjot, vai piešķirt alternatīvo vai bēgļa statusu pārējiem uz Latviju no Grieķijas un Itālijas pārvietotajiem ārvalstniekiem.

Jau ziņots, ka februāra sākumā uz Latviju Eiropas Savienības pārvietošanas programmas ietvaros tika pārvietotas divas ģimenes no Sīrijas un Eritrejas, tai skaitā divi pirmsskolas vecuma bērni.

Alternatīvo statusu var piešķirt personai, ja ir pamats uzskatīt, ka personai tās mītnes zemē draud nāves sods vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša izturēšanās vai pazemojoša sodīšana, ir smagi un individuāli draudi, kas apdraud dzīvību vai veselību plaši izplatītas vardarbības dēļ starptautisku, ārējo vai iekšējo bruņoto konfliktu gadījumā. Alternatīvais statuss atšķiras ar to, ka PMLP reizi gadā pārskata konkrēto gadījumu.

Savukārt bēgļa statusu piešķir personām, kuras savā mītnes zemē pamatoti baidās no vajāšanas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ un iepriekš minēto iemeslu dēļ persona nespēj vai nevēlas izmantot attiecīgās valsts tiesisko aizsardzību, un persona atrodas ārpus šīs valsts teritorijas.

Latvija pērn apņēmās divu gadu laikā uz Latviju pārvietot 531 patvēruma meklētāju. Lielākā daļa būtu no ES valstīm – Grieķijas un Itālijas, taču 50 cilvēkus nepieciešams pārvietot no trešajām valstīm, un, kā martā Saeimas Nodarbinātības apakškomisijā norādīja Iekšlietu ministrijas (IeM) valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, šajā gadījumā tā varētu būt Turcija.

Pirmie patvēruma meklētāji Latvijā tika nogādāti februārī, līdz ar to kopumā no ES dienvidvalstīm uz Latviju līdz šim pārvietoti 23 ārvalstnieki.

PMLP sagatavojusi grozījumus likumā, kas patvēruma meklētājiem pēc trīs mēnešu pavadīšanas Latvijā dos tiesības oficiāli strādāt.

Ņemot vērā, ka iepriekš valdībā apstiprinātais patvēruma meklētāju uzņemšanas plāns paredz patvēruma meklētāju integrāciju un iekļaušanu darba tirgū, PMLP sagatavojusi grozījumus Imigrācijas likumā, kas patvēruma meklētājiem pēc trīs mēnešu pavadīšanas Latvijā paredzēs tiesības oficiāli strādāt. Šobrīd likums paredz, ka oficiāli strādāt var sākt tikai pēc bēgļa vai alternatīvā statusa saņemšanas. Šobrīd PMLP nepieciešami trīs līdz deviņi mēneši, lai pieņemtu lēmumu par to, vai ārvalstniekam var piešķirt bēgļa vai alternatīvo statusu.

Šobrīd grozījumi ir saskaņošanas stadijā, bet maijā tos varētu izsludināt valsts sekretāru sanāksmē. Grozījumi vēl būs jāpieņem Saeimai.

Ref: 102.000.102.12561


Pievienot komentāru

Citadele Index: Uzņēmēji optimistiski par ekonomikas izaugsmi

Pēc četru gadu pārtraukuma optimisms novērojams visās Latvijas uzņēmējdarbības nozarēs. Jau trešo ceturksni pēc kārtas Citadele Index vērtība pārsniedz 50 punktu robežu, un uzņēmēji ir pozitīvi noskaņoti gan par ekonomiku valstī, gan savām finansēm.

Vaidere: Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija

Breksit sarunu pirmajā kārtā vairāk piekāpusies Lielbritānija, norāda Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere.

No katra nodokļos samaksātā eiro 10 centi paredzēti veselības nozarei

Ņemot vērā, ka par nākamā gada valsts budžeta prioritātēm ir noteiktas veselības aprūpe, valsts iekšējā un ārējā drošība, kā arī atbalsts demogrāfijas pasākumiem. Veselībai 2018.gadā tiek novirzīts 11,1%, kas kopā ar veselību saistīto izglītību kopumā ir 1 018,2 miljoni eiro. Līdz ar to no viena nodokļos samaksātā eiro desmit centi tiek paredzēti veselības nozarei, teikts Finanšu ministrijas ziņojumā.

Rīgas siltums pirks Rīgas BioEnerģijas kapitāldaļas

AS Rīgas siltums valde pieņēmusi lēmumu izmantot pirmpirkuma tiesības 50% SIA Rīgas BioEnerģija kapitāla daļu iegādei, informē Rīgas siltums pārstāvji. Turklāt pirkuma summa netiek atklāta.

Advokāte mēģina cietumā ienest narkotikas

Narkotiku nelikumīgas aprites noziegumu izmeklēšanas prokuratūra tiesai nosūtīja krimināllietu attiecībā pret kādu advokāti, kura mēģināja ienest narkotiskās un psihotropās vielas personai, kura ievietota ieslodzījuma vietā Rīgas Centrālcietumā.

ES līderi nespēj vienoties par bēgļu politiku; gaidāms smags uzdevums

Eiropas Savienības līderi piektdien, 15.decembrī, rītā nav spējuši atrisināt bloka austrumu un rietumu valstu domstarpības par bēgļu politiku, un viņus sagaida smags uzdevums reformēt patvēruma politiku līdz nākamā gada jūnijā noteiktajam gala termiņam, vēsta samita dalībnieki.

Latvijas Banka paaugstina IKP pieauguma prognozi šim gadam līdz 4,7%

Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 4,2% līdz 4,7%, vēsta Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Iedzīvotāju noskaņojums par valdības darbu joprojām ir negatīvs

Vislielāko neapmierinātību iedzīvotāji pauduši par Latvijas situācijas attīstību kopumā, kā arī par valdības darbu. Lai gan iepriekš valdības darba vērtējums bija pakāpies par četriem punktiem, tagad tas atkal par diviem ir noslīdējis, liecina jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometrs dati.

Plūdu dēļ slēgts vēl viens autoceļu posms

Ilgstošu nokrišņu dēļ no piektdienas, 15.decembra, ir slēgts vietējas nozīmes ceļš Iecava-Lambārte, vēsta VAS Latvijas Valsts ceļi.

Baltijas jūrā uz trim mēnešiem aizliedz zušu zveju

Eiropas Savienības Zivsaimniecības padome ir pieņēmusi lēmumu - aizliegt zušu zveju uz trim mēnešiem 2018.gadā visos ūdeņos, tostarp arī Baltijas jūrā. Lai gan Pasaules Dabas Fonds un citas Eiropas vides organizācijas to vērtē kā atzīstamu pirmo soli, tomēr šiem centieniem būs maza ietekme uz būtiskāko problēmu - zušu populācijas apjomi dramatiski sarūk.

Latvijas tūrisma mītnēs viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 12%

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs šogad desmit mēnešos viesu pavadīto nakšu skaits palielinājies par 12% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, sasniedzot 4,32 miljonus.

Rīgas dome apstiprina pilsētas 2018.gada budžetu ar 48 miljonu eiro deficītu

Rīgas dome apstiprina pašvaldības 2018.gada budžetu, kas paredz, ka galvaspilsēta nākamo gadu noslēgs ar 48,28 miljonu eiro lielu budžeta deficītu.

Somijas gaļas lielražotājs ieguldīs Igaunijas rūpnīcā 8 miljonus

Patēriņam gatavo gaļas produktu tirgus segmentā pastāv strauja izaugsme, tā novērojis Baltijā strādājošais Somijas gaļas pārstrādes uzņēmums HKScan, kas gatavojas ieguldīt astoņus miljonus eiro tam piederošā pārstrādes rūpnīcā Igaunijā.

LTRK: Elektrības rēķinu palielināšana desmitiem tūkstošu uzņēmumu ir nepieļaujama

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera kategoriski iebilst pret to, ka lielākajai daļai mazo un vidējo uzņēmumu, obligātās iepirkuma komponentes diferencēšanas dēļ no nākamā gada sākuma pieaugs rēķins par elektroenerģiju, uzskatot, ka tādējādi šai komersantu grupai tiek ieviests jauns papildu nodoklis, padarot viņus vēl konkurēt nespējīgākus.

Citadele banka izsniegusi miljonu eiro Rigvir ražotājam

Rigvir holdinga uzņēmums SIA Latima no bankas Citadele saņēmis 994 000 eiro aizdevumu jaunā Rigvir Zinātniskā centra - aktīvās substances ražotnes un pētniecības laboratorijas pabeigšanai, vēsta uzņēmumā.

Bondars svētku brīvdienās domās, vai palikt LRA

Nepamierināts ar vairākiem Latvijas Reģionu apvienības lēmumiem, Rīgas domnieks Mārtiņš Bondars svētku brīvdienās domāšot, vai palikt šajā politiskajā spēkā.

Tusks atzīst ES bēgļu kvotu sistēmu par neiedarbīgu un norāda uz austrumu-rietumu šķelšanos

Pirms Eiropas Savienības galotņu sanāksmes šonedēļ, tās priekšsēdētājs un arī ES Padomes galva Donalds Tusks (Donald Tusk) vērtējis, ka bēgļu kvotu sistēma bloka teritorijā izrādījusies neiedarbīga, turklāt tā izgaismojusi asas pretrunas šajā jomā starp austrumu un rietumu dalībvalstīm.

Asociācija: Nepērc dāvanu kredītā; grimšana parādos turpināsies

Ziemassvētku dāvanu pirkšanas drudžainākajā laikā ar aicinājumu Nepērc dāvanu kredītā! pie iedzīvotājiem vēršas Latvijas kredītņēmēju asociācija, kas ir pārliecināta - pēc svētkiem, kad neapdomīgi un pārlieku viegli pieejamie kredīti būs jāsāk atdot, būs simtiem, pat tūkstošiem cilvēku, kuri to nespēs izdarīt.

Bičkovičs aicina tiesnešus būt atbildīgiem un stiprināt tiesu varas reputāciju

Augstākās tiesas priekšsēdētājs Ivars Bičkovičs aicina tiesnešus departamentos objektīvi izvērtēt situāciju, kad publiskajā telpā tiek apšaubīta tiesu sistēmas reputācija saistībā ar maksātnespējas procesu tiesvedībām.

Aptur vēl vienu «aplokšņu algas» izmaksātāju grupējumu

VID Finanšu policijas pārvalde, veicot 26 kratīšanas Rīgā, Ikšķilē un Valmierā, apturējusi kārtējā noziedzīgā grupējuma darbību, kas izvairījusies no nodokļu nomaksas izmaksājot darbiniekiem «aplokšņu algas». Nenomaksājot iedzīvotāju ienākuma nodokli un neveicot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, valsts budžetam nodarīti zaudējumi vairāk nekā 220 tūkstošus eiro.

Cido Grupa trīs ceturkšņos pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro

Dzērienu ražotāja Baltijā SIA Cido Grupa apgrozījums šogad pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis līdz 49 miljoniem eiro, kas ir par 4% vairāk, salīdzinot ar pērnā gada tādu pašu periodu.

Ievestā benzīna apmērs desmit mēnešos sarucis par 7,3%

Latvijā ievestā motorbenzīna daudzums šogad desmit mēnešos samazinājies par 7,3% salīdzinājumā ar 2016.gada attiecīgo periodu, bet dīzeļdegviela ievesta par 3,9% mazāk.

Ļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas uzņēmumus

Konkurences padome atļauj Igaunijas fondam iegādāties vairākus Latvijas enerģijas ražošanas un lauksaimniecības uzņēmumus.

Pieņemta kārtība lauksaimniecības zemes nomai ar izpirkuma tiesībām

Likuma Par zemes privatizāciju lauku apvidos normas paredz, ka no 2018.gada 1.janvāra pašvaldības, kuru īpašumā ir neapbūvēta lauksaimniecības zeme, to var nodot nomā ar izpirkuma tiesībām uz laiku līdz 12 gadiem fiziskām personām, kurām nepieder lauksaimniecības zeme, par nomas maksu 4,5% no zemes kadastrālās vērtības.

Cīņā par mazākumtautību skolām krievu skolu aizstāvji sola rīkot referendumu

Krievu skolu aizstāvji sola organizēt referendumu par mazākumtautību izglītības iestāžu autonomiju, tā protestā pret pāreju uz izglītību latviešu valodā stāstījis Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs.