bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Ceturtdiena 19.04.2018 | Vārda dienas: Vēsma, Fanija
LatviaLatvija

Latvijā sāk atgriezties veselīgs pieprasījums pēc kredītiem, tā Swedbank vadītājs

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

AS Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

Latvijā sāk atgriezties veselīgs pieprasījums pēc kredītiem, stāsta Latvijas Swedbank valdes priekšsēdētājs Reinis Rubenis.

«Zemās likmes, eksporta pieaugums un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās ir galvenie faktori, kas ietekmē kreditēšanu. Lai gan vēl turpinās iepriekš izsniegto kredītu amortizācijas posma noslēgšanās, no jauna izsniegto aizdevumu apmērs aug – veselīgs pieprasījums pēc kredītiem sāk atgriezties. Cik aktīvi pieprasījums augs nākamgad, atkarīgs gan no uzņēmumu un sabiedrības optimisma, gan no ekonomikas procesiem,» teic Rubenis.

Viņš atzīmē, ka kreditēšanas straujākai attīstībai būtiskākais šķērslis joprojām ir ienākumu caurspīdības trūkums, tāpēc svarīgs ilgtermiņa mērķis ir «baltās ekonomikas» veicināšana. «Apsveicami, ka Latvijā beidzot tiks īstenota mūsu jau sen ieteiktā iniciatīva neaplikt ar uzņēmumu ienākuma nodokli reinvestēto peļņu – ar pašreizējām izmaiņām uzņēmumu ienākuma nodoklis (UIN) nav maksājams, ja peļņa netiek sadalīta dividendēs. Kaimiņu Igaunijas pieredze liecina, ka šāda prakse uzlabo uzņēmumu bilances, līdz ar to uzlabojot arī aizņemšanās spēju,» min Rubenis.

Viņš norāda, ka šobrīd Latvijā mazo un vidējo uzņēmumu segmentā jau ir vērojams pieprasījuma pēc kredītiem kāpums. «Esam finansējuši par 30% lielāku apmēru vidējo uzņēmumu segmentā, savukārt mazajiem uzņēmumiem 2017.gada deviņos mēnešos finansējums izsniegts pat par 53% vairāk nekā 2016.gadā. Lielākais pieprasījums ir vērojams lauksaimniecības nozarē, kam seko tirdzniecības, ražošanas, nekustamā īpašuma un celtniecības nozares,» teic Rubenis.

Viņš atzīmē, ka kreditēšanu ietekmē arī eksporta attīstība. «Tendences rāda, ka klientiem aktuāla ir apgrozāmo līdzekļu finansēšana, kuras pieprasījums salīdzinājumā ar pagājušo gadu ļoti pieaudzis. Nākamajos gados sagaidāma gan šo tendenču turpināšanās, gan arī lielāks Eiropas Savienības fondu efekts,» piebilda Swedbank vadītājs.

Tāpat Rubenis pastāstīja, ka mājokļu kredītiem labs stimuls ir pozitīvas tendences ekonomikā, zemas procentu likmes un valsts atbalsta programma ģimenēm ar bērniem.

«Lai arī kopējais hipotekārā kredīta portfelis pagaidām vēl nepieaug, pieprasījums pēc jaunajiem kredītiem saglabājas stabili pozitīvs. Vidēji gadā no jauna izsniegto kredītu apmērs pieaug par aptuveni 20-25%, un šī gada tendence nav izņēmums. Te gan jāpiemin, ka faktiskais pieprasījums ir pat vēl lielāks, taču ne visiem vēlmes atbilst iespējām. Visbiežāk tas saistīts ar nepierādāmiem ienākumiem un nepietiekamiem uzkrājumiem pirmajai iemaksai. Pirmās iemaksas jautājumu šobrīd ir iespēja atrisināt ar pieteikšanos valsts atbalsta programmai. Praksē redzam, ka vajadzība pēc valsts atbalsta mājokļa iegādē ir visai plašai sabiedrības daļai, tāpēc ir svarīgi turpināt darbu pie tās paplašināšanas,» viņš stāsta.

Vienlaikus Rubenis kā pozitīvu tendenci min to, ka, uzlabojoties situācijai ekonomikā, cilvēki ne tikai vairāk tērē vai domā par kredīta ņemšanu dzīves apstākļu uzlabošanai, bet arī arvien vairāk rūpējas par nākotni – pieaug uzkrājumi gan depozītos, gan ilgtermiņa uzkrājumos, piemēram, pensijās un apdrošināšanā.

«Kopumā cilvēku naudas apmērs visos uzkrājumu un ieguldījumu veidos Latvijā turpina augt, lielāko apmēru sasniedzot tieši depozītu uzkrājumiem un naudai kontā, kā arī pensiju otrā līmeņa uzkrājumiem. Pēdējo 10 gadu laikā būtisku pieaugumu piedzīvojuši arī citi finanšu ieguldījumu veidi, piemēram, ieguldījumu apmērs uzkrājošās dzīvības apdrošināšanā, pensiju trešajā līmenī un tiešie ieguldījumi vērtspapīros,» klāsta Rubenis.

Vienlaikus viņš uzsver, lai gan noguldījumu apmērs aug, joprojām nepieciešams domāt par kopējo uzkrājumu līmeni sabiedrībā. Swedbank Finanšu institūta šā gada aptauja atklāja, ka gadījumā, ja mājsaimniecība zaudētu visus savus regulāros ienākumus (piemēram, algas, pensijas, dažādus pabalstus u.tml.), aptuveni puse aptaujāto varētu iztikt ne ilgāk kā mēnesi.

Pēc aktīvu apmēra Swedbank ir lielākā banka Latvijā.

Ref:224.000.103.3227


Pievienot komentāru

Aptauja: piektajai daļai iedzīvotāju ir svarīgi ātri pārskaitīt naudu, lietojot tālruni

Arvien vairāk iedzīvotāju dažādus ar finansēm saistītus darījumus vēlētos veikt savā mobilajā tālrunī, liecina Swedbank aptaujas dati. Šādā veidā 40% iedzīvotāju vēlētos savā mobilajā bankas lietotnē saņemt visu informāciju par būtiskākajām finanšu lietām, savukārt teju trešdaļa jeb 29% iedzīvotāju izteikuši vēlmi savā mobilajā telefonā veikt pilnībā visus ar finansēm saistītos pakalpojumus.

Krievija cauri Baltijas jūrai vilks peldošu atomelektrostaciju

Igaunijas atbildīgo iestāžu pastiprinātu uzmanību piesaistījusi Krievijas iecere caur Baltijas jūras Somu līci pārvietot peldošo atomelektrostaciju «Akadēmiķis Lomonosovs», kuras ceļu no Sanktpēterburgas uz Murmansku Krievijas ziemeļrietumos plānots sākt piektdien, 20.aprīlī.

Pērn Latvenergo nopelnījis 925,6 miljonus

Latvenergo koncernā ir saražots viens no vēsturiski lielākajiem elektroenerģijas apjomiem, un tas ir nodrošinājis 925,6 miljonus eiro lielus ieņēmumus pērnajā gadā. Par 38% ir pieaugusi koncerna EBITDA, sasniedzot 541,7 miljoniem eiro, un tādējādi 2017.gads ir bijis īpaši veiksmīgs, norāda Latvenergo valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.

Saeima ratificē Eiropas Savienības un Armēnijas partnerības nolīgumu

Saeima ratificē Visaptverošo un pastiprināto partnerības nolīgumu starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Armēnijas Republiku, no otras puses.

39% igauņu pērn iegādājušies alkoholu Latvijā, liecina aptauja

Igaunijas alkohola akcīzes nodokļa likmēm esot krietni augstākām nekā Latvijā, nesen Igaunijā veiktā aptaujā noskaidrots, ka pēdējo 12 mēnešu laikā kopumā 39% iedzīvotāju vai nu iegādājušies grādīgos dzērienus Latvijā vai arī lūguši līdzcilvēkus to izdarīt viņu vietā.

LM rosina palielināt valsts atbalstu pensiju nodrošinājumā ģimenēm ar bērniem

Labklājības ministrija rosina veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju apdrošināšanai no valsts pamatbudžeta 20 procentu apmērā no vecāku pabalsta apmēra par nestrādājošām personām, kuras kopj bērnu, kas nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu.

Spure joprojām cer uz jaunu cietumu; atzīst neskaidrību par projekta finansējumu

Ieslodzījuma vietu pārvaldes vadītāja Ilona Spure joprojām cer, ka pārskatāmā nākotnē jauns cietums Latvijā tiks uzcelts, tomēr atzīst, ka skaidrības par finansējumu projektam nav.

Kuba izvēlas pirmo prezidentu pēc brāļiem Kastro

Karību jūras salu valsts Kubas parlaments prezidenta Raula Kastro nomaiņai ir izvēlējies citu Komunistiskās partijas locekli, lai tas stātos viņa vietā, tā noslēdzot Kastro ģimenes ilgo valdīšanas laiku.

Ieceļošana Latvijā liegta vairākiem ārzemniekiem

Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatēja 34 likumpārkāpējus. Uz ārējām robežām konstatēti 19 robežpārkāpēji, tajā skaitā – aizturēti divi meklēšanā esoši Latvijas pilsoņi.

Kurai partijai vēlētājs ir uzticīgs «līdz kapa malai» un muļķīgie reemigrācijas plāni. Saruna ar politologu Ojāru Skudru

No jaunajām partijām tikai Jaunajai konservatīvajai partijai ir izredzes iekļūt 13.Saeimā; Zaļo un zemnieku savienības reitingus neietekmēšot publiskotās «oligarhu sarunas»; un Vienotība līdz vēlēšanām atkopsies, paceļot reitingu līdz 5%, par 13.Saeimas vēlēšanām spriež Latvijas Universitātes asociētais profesors, politologs Ojārs Skudra intervijā ar BNN. 

Lielākā daļa no vardarbības ģimenē cietušo nevēršas policijā

Par vardarbību ģimenē policijā nav vērsušies 56% cietušo, liecina pēc Valsts policijas pasūtījuma veiktais pētījums.

Vienotība: Ir pašvaldības, kuru vadītāji arvien turpina justies kā karaļi

Vienotības Saeimas frakcijas deputāti tikšanās laikā ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Kasparu Gerhardu konstatēja, ka demokrātijas stiprināšanā pašvaldībās vēl ir daudz darāmā un mudināja ministru nekavējoties atcelt nedemokrātiskos Rīgas domes nolikuma grozījumus.

Turcijā izsludina ārkārtas vēlēšanas

Turcijā negaidīti izlemts sarīkot ārkārtas prezidenta un parlamenta vēlēšanas, kas nu iecerētas 24.jūnijā, pusotru gadu agrāk nekā paredzēt iepriekš.

Uzņēmums British Steel vēlas iegādāties visu KVV Liepājas metalurgu

Lielbritānijas uzņēmuma British Steel vadīts konsorcijs atkārtoti paudis vēlmi iegādāties visu maksātnespējīgās AS KVV Liepājas metalurgs mantu kopumā.

ES rosina tehnoloģiju uzņēmumus ātri dot policijai lietotāju datus

Attiecībā uz interneta lietotāju datu pieejamību Eiropas Komisija nākusi klajā ar tiesību akta projeku, kas paredz smagu noziegumu izmeklēšanas nolūkā likt tehnoloģiju uzņēmumiem sniegt tiesībsargājošām iestādēm elektroniskos pierādījumus. Turklāt to iecerēts prasīt arī tad, ja tie vajadzīgi izmeklētājiem no dalībvalsts, kurā attiecīgais uzņēmums nav reģistrēts.

Prokrievisks portāls publicējis viltus ziņu par Latvijas karavīra dalību Ukrainas diversantu apmācībā, tā AM

Aizsardzības ministrija prokrieviskā portālā publikāciju par Latvijas karavīra it kā dalību Ukrainas diversantu apmācībā uzskata par viltus ziņu un «klasisku informācijas operāciju», atzina AM Preses nodaļā.

Kozlovskim jau vairākus gadus ir apjomīgas parādsaistības

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis pagājušā gadā aizdevis 40 000 eiro, kā arī nedaudz samazinājis apjomīgas parādsaistības, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā amatpersonas deklarācija.

Aprites ekonomika: vairāk pārstrādes, mazāk atkritumu poligonos

Eiropas Parlaments trešdien, 18.aprīlī, apstiprināja jaunus aprites ekonomikas noteikumus, tā atbalstot vērienīgu atkritumu pārstrādes mērķu noteikšanu, BNN informē EP Informācijas birojā Latvijā.

Otrreizējai caurlūkošanai Saeimā virza izmaiņas Publisko iepirkumu likumā

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti nolēma virzīt izskatīšanai otrreizējā caurlūkošanā Saeimā grozījumus Publisko iepirkumu likumā, kas paredz no likuma izslēgt normas par aizliegumu publiskajos iepirkumos piedalīties uzņēmumiem, kas reģistrēti zemu nodokļu vai beznodokļu valstī, kā arī šādiem uzņēmumiem piederošiem uzņēmumiem no Latvijas.

Latvijā martā bijusi augstāka inflācija nekā ES un eirozonā vidēji

Latvijā šā gada martā bijusi augstāka inflācija nekā Eiropas Savienībā un eirozonā vidēji, liecina publiskotie ES statistikas biroja Eurostat dati, kas apkopti par 27 bloka dalībvalstīm.

Filmēšanas laikā ierobežos satiksmi vairākās Rīgas centra ielās

Saistībā ar filmas Hero filmēšanu no 21.aprīļa līdz 26.aprīlim tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana vairākās Rīgas ielās, vēsta Rīgas domē. 

Vēlas mazināt administratīvo slogu ārvalstu studentiem

Atvieglos administratīvo slogu ārvalstu studentiem un pētniekiem, kā arī viņus uzņemošajām izglītības un pētniecības iestādēm. To paredz Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā konceptuāli atbalstītie grozījumi Imigrācijas likumā, informē Saeimas Preses dienests.

Fox tulkojumu Baltijai «piekoriģē» atbilstoši Krievijas vadlīnijām

Televīzijas kanāla Fox oriģinālais saturs Baltijas valstu auditorijai tiek tulkots atbilstoši Krievijā tapušām vadlīnijām, kas prasa «mīkstināt» izteikumus par vairākām tēmām. Nacionālā elektronisko plašsaziņu līdzekļu padome par to ir informēta, tomēr iejaukties situācijā neesot pamata.

Lauksaimniecības komisārs aicina zemniekus riskēt un investēt

Kaut arī dabas kataklizmas daudzviet kaitē ražām, Eiropas Savienības zemniekiem būtu jāiegulda lauksaimniecībā, jo pēc 2020.gada bloka Kopējā lauksaimniecības politikā tikšot samazināta birokrātija, uzsvars tikšot likts uz tehnoloģiskiem sasniegumiem, kas savukārt uzlabošot zemnieku dzīves līmeni. Tā norādījis lauksaimniecības eirokomisārs Fils Hogans.

Lietuva pieprasa paskaidrojumus no Krievijas par robežas pārkāpšanu Kuršu jomā

Lietuva iesniegusi Krievijai notu, pieprasot paskaidrojumus par pirmdien, 16.aprīlī, notikušo incidentu, kad kaimiņvalsts robežsargu patruļkuģis šķērsoja abu valstu robežu un aptuveni uz divām minūtēm bija iebraucis Lietuvas ūdeņos.

Jaunākie komentāri