bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 21.01.2017 | Vārda dienas: Agne, Agnese, Agnija
LatviaLatvija

Latvijā saredz būtiskas atšķirības sieviešu un vīriešu - vadītāju darba stilā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU Vairāk nekā puse jeb 62% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka uzņēmumos strādājošās sievietes un vīrieši saņem vienādu atalgojumu par līdzvērtīgu darba pienākumu veikšanu. Šo atziņu apšauba vien 19% pētījuma respondentu, secināts EY un Snapshots viedokļu pētījumā, Vienlaikus tas atklāj, ka organizāciju kultūra uzņēmumā, kuru vada sieviete, būtiski atšķiras no vīriešu vadīta uzņēmuma un ir redzamas skaidras atšķirības vadības stilā.

EY aptauja atklāj, ka par atalgojuma līdzvērtību vairāk pārliecināti ir vīrieši – 70% respondentu domā, ka abi dzimumi darbā par vienādu pienākumu veikšanu saņem līdzīgu algu. Tam piekrīt nedaudz mazāk sieviešu, tomēr arī vairāk par pusi – 54%. Būtiski, ka par atalgojuma līdzību vairāk pārliecināti ir latviešu tautības respondenti – 67% piekrīt atziņai par vienādu atalgojumu dzimumu starpā, bet krievu valodā runājošie cilvēki tam piekrīt būtiski mazāk – tikai 54% respondentu.

«Līdzīgi kā visās Eiropas Savienības (ES) valstīs Latvijā vidējais darba stundas atalgojums sievietēm un vīriešiem ekonomikā kopumā nav vienāds – ES dzimumu atalgojuma atšķirība pēc Eurostat 2013.gada datiem bija 16,3% par labu vīriešiem, taču Latvijā šī atšķirība ir mazāka par ES vidējo – 14,4% pēc tiem pašiem Eurostat datiem. Mūsu Starptautiskajai sieviešu dienai veltītā pētījuma rezultāti attiecībā uz atalgojuma līdzību Latvijā apliecina dzimumu samērā augstu līdztiesību, jo tikai mazāk kā piektdaļa respondentu saskata dzimumu diskrimināciju Latvijas darba vidē šajā jautājumā,» saka EY vadības konsultāciju nodaļas direktore Renāte Strazdiņa.

Līdzīga ir situācija ar iespēju saņemt paaugstinājumu – 65% visu pētījuma respondentu atzīst, ka sievietēm un vīriešiem ir līdzīgas iespējas uzņēmumos saņemt paaugstinājumu. Turklāt šim apgalvojumam faktiski vienādā mērā piekrīt gan vīrieši, gan sievietes. Līdzīgi kā atalgojuma gadījumā mazāk par piekto daļu (17%) ir to respondentu, kuri domā, ka sievietēm saņemt paaugstinājumu ir grūtāk nekā vīriešiem.

«Interesanti, ka īpaši augstu pārliecību par karjeras izaugsmes iespēju vienlīdzību pauž respondenti ar augstiem ienākumiem, proti, 79% respondentu ar ienākumiem virs 900 eiro mēnesī uzskata, ka sievietēm ir līdzvērtīgas iespējas saņemt paaugstinājumus uzņēmumos. Tas ir ļoti pozitīvs rādītājs, jo cilvēki šajā ienākumu grupā visdrīzāk karjeras laikā ir saņēmuši vairākus paaugstinājumus un tātad nav novērojuši būtiskas atšķirības karjeras izaugsmes iespējās atkarībā no dzimuma,» komentē Strazdiņa.

Aptaujas dalībnieku pārliecinošs vairākums jeb 62% uzskata, ka organizācijas kultūra uzņēmumā, kuru vada sieviete, atšķiras no organizācijas kultūras vīrieša vadītā uzņēmumā. Tam nepiekrīt vien 24% respondentu. Turklāt par kultūras atšķirību samērā līdzīgās proporcijās ir pārliecināti gan vīrieši, gan sievietes, un šīs atšķirības līdzīgā apmērā atzīst respondenti neatkarīgi no to ienākumu lieluma.

Pētījums atklāj vairākus parametrus, kā šīs kultūras atšķirības izpaužas. Piemēram, 56% respondentu uzskata, ka sievietes – vadītājas vairāk rūpējas par labvēlīgu darba vidi, 42% respondentu domā, ka sievietes – vadītājas ir pretimnākošākas darbinieku personīgo jautājumu risināšanā.

Tāpat 41% pētījuma dalībnieku domā, ka sieviete – vadītāja vairāk mēģina rast kompromisus starp iesaistītajām pusēm, bet 40% respondentu domā, ka sievietes – vadītājas vairāk ieklausās komandas viedoklī. Pētījums gan parāda arī, ka aptuveni tikpat liels respondentu skaits pēdējiem diviem apgalvojumiem nepiekrīt.

Aptauja arī parāda, ka aptaujātie cilvēki drīzāk nepiekrīt, ka sieviešu vadītos uzņēmumos būtu mazāk izteikta varas hierarhija – tā domā vien 28% pētījuma dalībnieku, pretēji 54%, kuri tam nepiekrīt. Tāpat tikai 11% respondentu domā, ka sieviešu vadīti uzņēmumi ir veiksmīgāki – tam nepiekrīt 58% pētījuma dalībnieku, bet gandrīz trešdaļai respondentu par šo jautājumu nav viedokļa.

Pētījums arī parāda vadības stilu atšķirības starp vadītājiem – sievietēm un vadītājiem – vīriešiem. 44% pētījuma dalībnieku domā, ka sievietes – vadītājas ir vairāk uz cilvēkiem, darbiniekiem orientētas. Tikai 8% respondentu domā, ka šī īpašība vairāk piemīt vīriešiem – vadītājiem. Tāpat sievietes – vadītājas tiek uzskatītas par vairāk uz komandas sadarbību vērstām – tā domā 27% respondentu, un tikai 16% respondentu uzskata, ka uz komandas sadarbību vairāk ir vērsti vīrieši. 47% respondentu nesaskata atšķirības abu dzimumu vadītāju starpā šajā jautājumā.

Aptaujas dalībnieku vairākums jeb 51% domā, ka abu dzimumu vadītāji ir vienlīdz uz rezultātu vērsti. Tomēr 30% respondentu domā, ka vairāk uz rezultātu ir vērsti vīrieši.

Vīriešu – vadītāju vadības stils tiek raksturots kā vairāk uz konkurenci vērsts, kam piekrīt 39% pētījuma dalībnieku, kā arī vīriešu vadības stils ir agresīvāks, ar izteiktu vēlmi riskēt – tā domā tieši puse pētījuma dalībnieku. Pētījuma dalībnieki uzskata, ka vīriešu vadības stils ir paredzamāks un prognozējamāks – tā domā 30% respondentu, savukārt par sieviešu vadības stilu tā domā tikai 14% respondentu.

Ref: 102.000.102.12088


Pievienot komentāru

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.