bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 22.10.2017 | Vārda dienas: Irīda, Īrisa
LatviaLatvija

Latvijā uzsāk unikālus vēža šūnu pētījumus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Inese Čakstiņa

Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Onkoloģijas institūta pētnieki ķērušies klāt ambiciozam vēža šūnu pētījumam, pētot vēža šūnas, kuras izdzīvo ķīmijterapijā, un meklējot pret tām iedarbīgākos līdzekļus. Tiks pētīti un salīdzināti krūts vēža pacienšu šūnu paraugi pirms un pēc ķīmijterapijas, kā arī izmēģināta dažādu vielu iedarbība uz «izturīgajām» šūnām.

Nākotnē, vēl pirms ķīmijterapijas veikšanas vēža slimniekam, uz laboratorijā pavairotu pacienta šūnu parauga varēs notestēt dažādu zāļu maisījumu iedarbību, tādējādi atlasot visefektīvāko. Tie, kas zina, ko pacientam nozīmē ķīmijterapijas kurss, sapratīs, cik svarīgi ir pēc iespējas īsāka un precīzāka kursa laikā panākt maksimālo rezultātu, nezaudējot dārgo laiku un neradot slimniekam nevajadzīgas ciešanas. Pēc iespējas sekmīga «izturīgo» vēža šūnu iznīcināšana līdz minimumam samazinātu iespēju ļaunajai slimībai atkārtoties. Līdz personalizētajai medicīnai vēl garš un sarežģīts ceļš ejams, taču pamati tiek būvēti jau šodien, informē RSU.

RSU Onkoloģijas institūta šūnu pētnieki šobrīd veido sistēmu, kā niecīgo adatas biopsijas rezultātā iegūto krūts vēža šūnu paraugu audzēt un pavairot ārpus ķermeņa – speciālā laboratorijā, tādējādi iegūstot pietiekami daudz materiāla pētniecībai. Šūnu audzēšana ir smalks un sarežģīts process: jāiemācās nodrošināt vajadzīgo temperatūru, skābekļa līmeni un citus apstākļus – pat jāpiemeklē katram šūnu veidam piemērotākā ēdienkarte. Īpašās barotnēs audzējot šūnas, pētnieki vēro, kā tās reaģē uz dažādu barību – piemēram, citām šūnām labāk garšo cukuri, citām – konkrētas zāles. Turklāt krūts vēzis raksturīgs ar lielu šūnu daudzveidību, kas ir īsts izaicinājums pētniekiem.

Uzsāktā pētījuma priekšrocība ir tā, ka tas ietver gan zinātnes, gan klīnisko aspektu, metot tiltu no vienas jomas uz otru. Notiek darbs ar reālu pacientu materiālu, līdz ar to ļaujot ne tikai izprast, kā šūnas reaģē laboratorijā, bet arī, kā tās uzvedas pacienta organismā.

RSU ir iekārtojusi mūsdienīgu šūnu laboratoriju ar modernu aprīkojumu. Laiks, kad zinātnieki ilgas stundas pavadīja pie mikroskopa pamazām paliek pagātnē. Pētnieku laiku un acu veselību taupa reālā laika šūnu vizualizācijas un analīzes iekārta, kas pati veido šūnu paraugu digitālus attēlus un pēc zinātnieka norādēm tos salīdzina un analizē. Tādējādi tiek nodrošināts daudzkārt lielāks datu apjoms, nekā zinātnieks varētu apstrādāt manuāli. Laboratorijas rīcībā esošais īpašais, sterilais šūnu inkubators ļauj šūnas audzēt, pabarot un pētīt, neizņemot tās no stabilas vides un neradot šūnām lieku stresu, kas var ietekmēt pētījuma rezultātus – šūnām iespējams nodrošināt tādus pašus apstākļus, kā audzēja iekšienē.

Pētījumu vada jaunā zinātniece, bioloģijas doktore Inese Čakstiņa, kura savulaik ieguvusi L`Oréal stipendiju Sieviete zinātnē. Čakstiņa zinātnieku un zinātnes draugu vidū pazīstama ne vien ar savu spilgto, pētniekam netipisko tēlu, bet arī ar saviem centieniem padarīt zinātni sabiedrībai tuvu un saprotamu. Pirms diviem gadiem, kad, plānojot karjeru ārpus Latvijas, jaunā zinātniece jau grasījās doties uz Vāciju, nāca negaidīts priekšlikums no RSU rektora Jāņa Gardovska iesaistīties jaunizveidotā Onkoloģijas institūta darbā un izveidot tajā šūnu pētniecības virzienu. Sākotnēji plānotais nelielais projekts, kuru vadīt uzņēmās jaunā zinātniece, nu ir izaudzis līdz apjomīgam ilgtermiņa pētījumam, informē RSU.

Čakstiņa ir pārliecināta par Latvijas zinātnieku stiprajām pusēm: «Vēža šūnu pētījumi notiek arī citviet pasaulē, taču Latvijas zinātnei ir liels intelektuālais potenciāls, lai sniegtu savu pienesumu. Šobrīd zinātnē izteikti populārs ir lietišķais virziens ar tūlītēji pielietojamiem un pārdodamiem rezultātiem, taču, īpaši vēža šūnu pētniecībā, vispirms ir jārod atbildes uz fundamentāliem jautājumiem. Retais aizdomājas, ka tam, ko šodien ikdienā lietojam, ceļu ir pavēruši atklājumi, ko varbūt paveicis kāds students tālajos 70-tajos, caurām naktīm sēžot pie sava mikroskopa.»

Ref: 102.000.102.12269


Pievienot komentāru

  1. Bacikis teica:

    Esmu pārliecināts,ka rezultāti būs tipat spoži kā fričene uz galvas.

    +1 0 -1 0

BNN nedēļas apkopojums: Demogrāfiskie rādītāji Latvijā biedējoši. Spēļu zāļu slēgšana

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro

Latvijas lauksaimniekiem par plūdu postījumiem no valsts budžeta programmas Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem izmaksās 14,87 miljonus eiro, paredz Zemkopības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Latvijas delegācijas vadītāja: Starptautisko tiesību pamatvērtība ir cilvēks

Starptautisko tiesību lielākā vērtība ir cilvēks, tā neaizskaramais gods un cieņa. Šo un citu Eiropas vērtību kvalitatīva aizsardzība ir nesaraujami saistīta ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu kvalitāti, kuras pamatā ir tiesnešu profesionalitāte, uzsvēra Saeimas priekšsēdētājas biedre, Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas Latvijas delegācijas vadītāja Inese Lībiņa-Egnere.

VID piemēro nodokļu atbalsta kārtību par kopējo summu 7,06 miljoniem

Kopš sākusies pieteikšanās nodokļu atbalsta pasākumam, VID saņemti jau 3 342 pieteikumi. Uz šī gada 19.oktobri pieņemti 1 181 lēmums par nodokļu atbalsta pasākuma piemērošanu par kopējo summu 7 062 601,45 eiro, ziņo Valsts ieņēmumu dienests.

Profesors: Atņemot naudu zinātnei, valsts «šauj sev kājā»

Šobrīd publiskajā telpā būtiski aktualizējies jautājums par nepietiekamo finansējumu zinātnei. Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis visai skarbi raksturojis situāciju: Latvija melojusi Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par to, ka 2020.gadā finansējums zinātnei mūsu valstī sasniegs 1,5% no valsts iekšzemes kopprodukta.

Krāpšanās iespēju novēršanai veiks OIK saņēmēju auditu

Ekonomikas ministrija veiks obligātās iepirkuma komponentes saņēmēju auditu un ar jaunu regulējumu centīsies izskaust krāpniecības iespējas, informē ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Igaunijā celtnieku algu kāpums – galvenais celtniecības cenu indeksa virzītājs

Celtniecības cenu indekss Igaunijā 2017.gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar periodu no aprīļa līdz jūnijam, kāpis par 0,9%, un par 1,7%, ja salīdzina ar pērnā gada trešo ceturksni, tā aplēsuši igauņu statistiķi.

Rail Baltic iepirkumi turpmāk tiks apstrādāti Elektronisko iepirkumu sistēmā

Līdz ar izmaiņām Latvijas Republikas Publisko iepirkumu likumā visi turpmākie RB RAIL AS administrētie Rail Baltica iepirkumi tiks apstrādāti, izmantojot bezmaksas elektronisko informācijas sistēmu un tās e-konkursu apakšsistēmu.

Latvijas budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro

Vispārējās valdības budžeta pārpalikums 2016.gadā veidojis 9,5 milj. eiro jeb 0,04 % no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr vispārējās valdības konsolidētais bruto parāds gada beigās bija 10 091,6 milj. eiro jeb 40,6 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tartu atkāpjas mēra vietnieki, kuri aizturēti par iespējamu kukuļņemšanu

Igaunijas otrajā lielākajā pilsētā Tartu no mēra vietnieku amatiem atkāpušies Artjoms Suvorovs un Valvo Semilarskis, kuri šonedēļ aizturēti uz aizdomu pamata par kukuļņemšanu.

Vienota ostu tīkla izveidē Latvijā plānots ieguldīt 5,9 miljonus eiro

Rīgas plānošanas reģiona un Kurzemes plānošanas reģiona ostās tiek uzsākts nozīmīgs tūrisma projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu jahtu ostu tīklu Latvijā un Igaunijā ar kvalitatīviem pakalpojumiem, kas ļautu nākotnē attīstīt burāšanas tūrismu un piesaistīt ārvalstu burātājus no Skandināvijas un citām valstīm.

Eksperte: Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels «izdegšanas» risks

Latvijā nevalstiskajā sektorā strādājošajiem ir liels izdegšanas risks, intervijā Latvijas Radio sacījusi kādreizējā domnīcas Providus direktore, pilsoniskās sabiedrības eksperte Dace Akule.

Vides piesārņojums pasaulē saistīts ar katru sesto priekšlaicīgas nāves gadījumu

Vides piesārņojums 2015.gadā bijis saistīts ar kopumā deviņiem miljoniem priekšlaicīgas nāves gadījumu, secināts pētījumā, kas kā divus cilvēka veselībai kaitīgākos vides piesārņojuma veidus izcēlis kaitīgu vielu klātbūni gaisā un ūdenī.

Pasaules akciju tirgi izjutuši spiedienu

Pasaules akciju tirgi ceturtdien, 19.oktobrī, izjutuši spiedienu, Volstrītā apsīkstot šonedēļ pieredzētajam akciju cenu pieaugumam, bet biržas Eiropā saskārās ar krīzi Katalonijā.

Producents: Kinoindustrijā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku

Latvijā pēdējos gados sākusi veidoties kinoindustrija, un īpaši priecē tas, ka tajā nāk strādāt daudz gados jaunu cilvēku, intervijā sacījis režisors un producents, kompānijas Film Angels Productions pārstāvis Jānis Kalējs.

Autovadītājiem jābūt īpaši uzmanīgiem, drīzumā uz ceļiem gaidāms «melnais ledus»

Autovadītājiem jābūt īpaši vērīgiem uz autoceļa un jāpielāgo braukšanas paradumus, ņemot vērā laika apstākļus un ceļa seguma īpašības. Meteorologi prognozē, ka jau šajās brīvdienās naktīs gaisa temperatūra var pazemināties zem nulles, kas nozīmē, ka no rīta autoceļi vietām var būt apledojuši un slideni.

Infektoloģe: Gripa nogalina bioloģiski trauslākos, tostarp bērnus un grūtnieces

Gripa ir bērnu un jaunu pieaugušo infekcija, taču tā nogalina bioloģiski trauslākos, pauž Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu vakcinācijas centra vadītāja infektoloģe Dace Zavadska.

Atvieglo investoru darbību starp Latviju un Vjetnamu

Parakstīts Latvijas Republikas valdības un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdības līgums par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem un tā protokols.

Maltas žurnāliste nogalināta ar «tālvadības ierīces detonētu» spridzekli

Maltas amatpersonas pavēstījušas, ka atklāts – žurnāliste Dafne Karuana Galicija nonāvēta, automašīnā, kurā viņa braukusi, palaižot spridzekli ar tālvadības ierīci.

Tuvākajās dienās ieplūdīs aukstāks gaiss, bet nokrišņu būs maz

Kaut arī tuvākajās dienās virs Latvijas dominēs augsta spiediena atzars, tomēr sestdien, 21.oktobrī, Latvijas dienvidu rajonos ir sagaidāmi īslaicīgi nokrišņi ciklona darbības rezultātā virs Polijas teritorijas. Jau tuvākajās dienās Latvijā ieplūdīs aukstākas gaisa masas un, gan dienām, gan naktīm kļūstot vēsākām, iespējams jau nākamnedēļ atsevišķās vietās sagaidīsim pirmo sniegu, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs.

Kučinskis: Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus

Latvijā nevar uzņemt papildu patvēruma meklētājus, ceturtdien, 19.oktobrī, tikšanās laikā ar Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru sacījis Ministru prezidents Māris Kučinskis.

Farmaceite: Viltīgā osteoporoze - nešķiro ne vecumu, ne dzimumu

Kaulu trauslums, biežas traumas un nepilnvērtīgs uzturs, kā arī mazkustīgs dzīvesveids ir ideāla vide, lai veidotos pirmie aizmetņi nopietnām kaulu un locītavu saslimšanām. Tā kā mūsdienās šī problēma kļūst arvien aktuālāka, arī farmaceitiem bieži tiek uzdoti jautājumi saistībā ar kaulu sāpēm, norāda Euroaptiekas farmaceite Daina Bulmeistere.

Barometrs: Nepietiekams materiālais stāvoklis liedz ģimenes pieaugumu

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vēlamais bērnu skaits ģimenē būtu vismaz trīs, bet realitātē vismaz pagaidām visbiežāk ģimenēs ir divi bērni un mazāk. Par iemeslu visbiežāk atzīts nepietiekams materiālais stāvoklis, liecina Baltic International Bank Latvijas barometra aptauja. 

Skandināvi pārpērk tūrisma uzņēmumu Lietuvā, gaidāmas pārmaiņas arī Latvijā

Nīderlandes tiešsaistes ceļojumu organizācija Otravo paplašinās un iegādājas lietuviešu tiešsaistes ceļojumu aģentūru Interno Partneris, tādā veidā piesakot sevi Baltijas tirgū.

Zviedrijas ārlietu ministre: seksuāla uzmākšanās pastāv arī politiskā līmenī

Zviedrijas ārlietu ministre paudusi atbalstu aktuālai sociālo mediju kampaņai, kas pievērš uzmanību seksuālas izmantošanas un uzmākšanās gadījumiem visā pasaulē un aicinājusi arī poltiķus Zviedrijā pievērsties šīs problēmas risināšanai.