bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 21.07.2017 | Vārda dienas: Meldra, Meldris, Melisa
LatviaLatvija

Latvija varētu būt gatava uzņemt 50 bēgļus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvija neatbalsta tā dēvētās bēgļu kvotas ieviešanu Eiropas Savienībā (ES), vienlaikus varam runāt par brīvprātīgu dalību koordinētā ES sistēmā patvēruma meklētāju pārvietošanai uz dalībvalstīm – tā teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā un Ministru kabineta apstiprinātajā Latvijas nacionālajā pozīcijā par Eiropas programmu migrācijas jomā, ko piektdien, 12.jūnijā, ar virkni labojumu apstiprināja Saeimas Eiropas lietu komisija.

Viens no būtiskākajiem pamatojumiem mūsu valsts negatīvajai nostājai pret obligātas bēgļu kvotas ieviešanu ir Eiropas lietu komisijas Latvijas nacionālajā pozīcijā iekļautais fakts, ka Padomju okupācijas laikā Latvija piedzīvoja masveida imigrantu pieplūdumu no citām PSRS republikām, kā rezultātā pilnībā tika izmainīts Latvijas etniskais sastāvs un pamatnācija – latvieši kļuva par minoritāti septiņās lielākajās Latvijas pilsētās. Turklāt uz stāvokļa nopietnību tolaik norādīja virkne starptautisko institūciju, piemēram, Eiropas Parlaments, Eiropas Padomes Parlamentārās asambleja un Baltijas padome, portālu BNN informē Saeimas Preses dienests.

Komisija arī uzsver, ka šobrīd Latvijā pamattautas – latviešu – īpatsvars ir tikai 62 procenti no valsts iedzīvotāju kopskaita, turklāt galvaspilsētā latviešu ir mazāk par pusi un ieceļotāju lielais īpatsvars joprojām apgrūtina Latvijas spēju integrēt sabiedrību.

«Mūsu valsts ne praktiski, ne emocionāli nav gatava uzņemt vairāk nekā 700 patvēruma meklētājus, kā tas piedāvāts Eiropas programmas migrācijas jomā projektā. Taču mēs apzināmies, ka Latvijai ir jāsolidarizējas ar tām dalībvalstīm, kuras netiek galā ar milzīgo migrantu plūsmu, un brīvprātības kārtā jāuzņem daļa patvēruma meklētāju,» uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, akcentējot, ka īpaši būtiski tas ir Krievijas īstenotās agresijas Ukrainā dēļ. «Proti, situācija šīs Austrumu partnerības valsts austrumos ir trausla, un mēs nevaram prognozēt, vai un kad patvērumu Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, varētu meklēt ukraiņi. Ja šāds scenārijs īstenotos, vienīgais, kam mūsu valsts varētu lūgt solidaritāti, ir citas dalībvalstis, kā to Vidusjūras bēgļu krīzes dēļ lūdz Itālija un Grieķija,» skaidro Čigāne.

Eiropas Komisijas piedāvātajā Eiropas programmas migrācijas jomā projektā paredzēts, ka tā dēvētās bēgļu kvotas ieviešanas gadījumā uz Latviju būtu jāpārvieto 310 personas no Itālijas, 207 personas no Grieķijas un 220 patvēruma meklētāji, kuri patlaban atrodas trešajās valstīs un kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība, deputātus informēja IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, atzīmējot, ka aprēķina formulā ņemts vērā katras valsts iedzīvotāju skaits, iekšzemes kopprodukts, bezdarba līmenis, kā arī līdzšinējā pieredze patvēruma meklētāju uzņemšanā.

Latvijā līdz šim bēgļa statuss piešķirts 65 personām, savukārt alternatīvais statuss – 127 personām.

Vienlaikus Latvija atbalsta citus instrumentus cīņai pret nelegālo imigrāciju, tostarp Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai (FRONTEX) īstenoto operāciju Vidusjūrā kapacitātes celšanu un informācijas centra Nigērā izveidošanu. Tas nodarbotos ar potenciālo nelegālo imigrantu informēšanu par iespējamajiem riskiem.

Par šo jautājumu ES līmenī sākotnējā diskusija notiks 15. un 16.jūnijā gaidāmajā Tieslietu un iekšlietu padomē, informēja IeM parlamentārā sekretāre, akcentējot – šajā sanāksmē lēmums netiks pieņemts.

Tikmēr Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm ziņo, ka lai arī Norvēģija nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tā paziņojusi, ka ir gatava līdz 2017.gada beigām uzņemt līdz astoņiem tūkstošiem bēgļu. Konkrētus skaitļus nosaukušas arī abas pārējās Baltijas valstis, kamēr koalīcija Latvijā vēl mēģina panākt iekšēju vienošanos.

Neoficiāli gan zināms, ka Latvija varētu būt gatava 50 bēgļu uzņemšanai, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Visu trīs Baltijas valstu pozīcija bēgļu uzņemšanas jautājumā nemainīgi saglabājusies vienota – tam jānotiek tikai pēc brīvprātības principa. Tomēr īsi pirms gaidāmās Eiropas Savienības iekšlietu ministru padomes tikšanās izskanējuši arī konkrēti skaitļi, piemēram, Igaunijas iekšlietu ministrija paudusi, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt līdz 156 bēgļiem. «Ja mēs sakām «punkts a» pēc brīvprātības principa, mums jāsaka arī «punkts b» – ka esam ar mieru uzņemt kaut kādu skaitu cilvēku,» pauda Igaunijas iekšlietu ministrs Hanno Pekurs.

Par spīti Lietuvas valdības paustajam par gatavību uzņemt ap 40 bēgļu, kaimiņvalsts prezidente Daļa Grībauskaite minējusi pat sešas reizes lielāku skaitli: «Formula, pēc kuras aprēķinātas bēgļu kvotas, mums ir mazliet mulsinoša. Pēc mūsu aprēķiniem un ieteikumiem, ko jau esam devuši Eiropas Komisijai, vadoties tikai pēc populācijas lieluma un IKP, Lietuvai pienāktos uzņemt līdz 250 bēgļu. Domāju, ka tieši šo skaitli arī piedāvāšu akceptēt valdībai.»

Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošas neoficiālas informācijas, pašmāju koalīcija šobrīd cenšas savstarpēji vienoties par 50 bēgļu uzņemšanu.

Oficiāli šī informācija netiek apstiprināta. Taču tieši šādu skaitli min iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, jautāts par Latvijas reālajām iespējām bēgļu uzņemšanā: «Mūsu kapacitāte ir tāda, ka mums ir viens bēgļu izmitināšanas centrs Mucenieki, kura kapacitāte ir maksimums līdz 200 personām. Patlaban tā situācija ir tāda, ka mēs varētu pieņemt vienlaikus līdz 50 patvēruma meklētājus.»

Kozlovskis gan uzsver, ka 50 ir skaits, ko Latvija varētu tehniski uzņemt, bet jāvērtē arī iespējas šos bēgļus integrēt. Uz bēgļu diskrimināciju un integrācijas programmas trūkumiem pētījumā par bēgļu integrāciju Latvijā norādījusi Apvienoto Nāciju Organizācija.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi pirmos priekšlikumus visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, norādot, ka Latvijai varētu būt jāuzņem 737 bēgļi.

Ref: 102.000.102.10063


Pievienot komentāru

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Par «oligarhu sarunu» komisiju parakstās Vienotību nepārstāvoši deputāti

Par «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi pagaidām parakstījušies tikai divi deputāti, kas nepārstāv Vienotības frakciju, - Kārlis Seržants un Einars Cilinskis.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis viens no lielākajiem budžeta pārpalikumiem ES

Latvijā pirmajā ceturksnī bija viens no lielākajiem vispārējās valdības budžeta pārpalikumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienības dalībvalstu vidū, liecina publicētie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 20 ES dalībvalstīm.

Arī taksometru vadātāji pievienojas sūdzībai par kases aparātu reformām

Latvijas Tirgotāju asociācijas iesniegtajai sūdzībai Eiropas Komisijā par kases aparātu reformu ir pievienojusies arī Latvijas taksometru pārvadātāju darba devēju biedrība, kas ar LTA starpniecību sniegusi papildu informāciju Eiropas Komisijai, vēršot Komisijas uzmanību uz Valsts ieņēmumu dienesta rīcību, attiecinot kases aparātu prasības arī uz taksometru skaitītājiem.