bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Piektdiena 20.01.2017 | Vārda dienas: Aļģirds, Orests, Oļģerts, Alģis
LatviaLatvija

Latvija varētu būt gatava uzņemt 50 bēgļus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvija neatbalsta tā dēvētās bēgļu kvotas ieviešanu Eiropas Savienībā (ES), vienlaikus varam runāt par brīvprātīgu dalību koordinētā ES sistēmā patvēruma meklētāju pārvietošanai uz dalībvalstīm – tā teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā un Ministru kabineta apstiprinātajā Latvijas nacionālajā pozīcijā par Eiropas programmu migrācijas jomā, ko piektdien, 12.jūnijā, ar virkni labojumu apstiprināja Saeimas Eiropas lietu komisija.

Viens no būtiskākajiem pamatojumiem mūsu valsts negatīvajai nostājai pret obligātas bēgļu kvotas ieviešanu ir Eiropas lietu komisijas Latvijas nacionālajā pozīcijā iekļautais fakts, ka Padomju okupācijas laikā Latvija piedzīvoja masveida imigrantu pieplūdumu no citām PSRS republikām, kā rezultātā pilnībā tika izmainīts Latvijas etniskais sastāvs un pamatnācija – latvieši kļuva par minoritāti septiņās lielākajās Latvijas pilsētās. Turklāt uz stāvokļa nopietnību tolaik norādīja virkne starptautisko institūciju, piemēram, Eiropas Parlaments, Eiropas Padomes Parlamentārās asambleja un Baltijas padome, portālu BNN informē Saeimas Preses dienests.

Komisija arī uzsver, ka šobrīd Latvijā pamattautas – latviešu – īpatsvars ir tikai 62 procenti no valsts iedzīvotāju kopskaita, turklāt galvaspilsētā latviešu ir mazāk par pusi un ieceļotāju lielais īpatsvars joprojām apgrūtina Latvijas spēju integrēt sabiedrību.

«Mūsu valsts ne praktiski, ne emocionāli nav gatava uzņemt vairāk nekā 700 patvēruma meklētājus, kā tas piedāvāts Eiropas programmas migrācijas jomā projektā. Taču mēs apzināmies, ka Latvijai ir jāsolidarizējas ar tām dalībvalstīm, kuras netiek galā ar milzīgo migrantu plūsmu, un brīvprātības kārtā jāuzņem daļa patvēruma meklētāju,» uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, akcentējot, ka īpaši būtiski tas ir Krievijas īstenotās agresijas Ukrainā dēļ. «Proti, situācija šīs Austrumu partnerības valsts austrumos ir trausla, un mēs nevaram prognozēt, vai un kad patvērumu Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, varētu meklēt ukraiņi. Ja šāds scenārijs īstenotos, vienīgais, kam mūsu valsts varētu lūgt solidaritāti, ir citas dalībvalstis, kā to Vidusjūras bēgļu krīzes dēļ lūdz Itālija un Grieķija,» skaidro Čigāne.

Eiropas Komisijas piedāvātajā Eiropas programmas migrācijas jomā projektā paredzēts, ka tā dēvētās bēgļu kvotas ieviešanas gadījumā uz Latviju būtu jāpārvieto 310 personas no Itālijas, 207 personas no Grieķijas un 220 patvēruma meklētāji, kuri patlaban atrodas trešajās valstīs un kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība, deputātus informēja IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, atzīmējot, ka aprēķina formulā ņemts vērā katras valsts iedzīvotāju skaits, iekšzemes kopprodukts, bezdarba līmenis, kā arī līdzšinējā pieredze patvēruma meklētāju uzņemšanā.

Latvijā līdz šim bēgļa statuss piešķirts 65 personām, savukārt alternatīvais statuss – 127 personām.

Vienlaikus Latvija atbalsta citus instrumentus cīņai pret nelegālo imigrāciju, tostarp Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai (FRONTEX) īstenoto operāciju Vidusjūrā kapacitātes celšanu un informācijas centra Nigērā izveidošanu. Tas nodarbotos ar potenciālo nelegālo imigrantu informēšanu par iespējamajiem riskiem.

Par šo jautājumu ES līmenī sākotnējā diskusija notiks 15. un 16.jūnijā gaidāmajā Tieslietu un iekšlietu padomē, informēja IeM parlamentārā sekretāre, akcentējot – šajā sanāksmē lēmums netiks pieņemts.

Tikmēr Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm ziņo, ka lai arī Norvēģija nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tā paziņojusi, ka ir gatava līdz 2017.gada beigām uzņemt līdz astoņiem tūkstošiem bēgļu. Konkrētus skaitļus nosaukušas arī abas pārējās Baltijas valstis, kamēr koalīcija Latvijā vēl mēģina panākt iekšēju vienošanos.

Neoficiāli gan zināms, ka Latvija varētu būt gatava 50 bēgļu uzņemšanai, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Visu trīs Baltijas valstu pozīcija bēgļu uzņemšanas jautājumā nemainīgi saglabājusies vienota – tam jānotiek tikai pēc brīvprātības principa. Tomēr īsi pirms gaidāmās Eiropas Savienības iekšlietu ministru padomes tikšanās izskanējuši arī konkrēti skaitļi, piemēram, Igaunijas iekšlietu ministrija paudusi, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt līdz 156 bēgļiem. «Ja mēs sakām «punkts a» pēc brīvprātības principa, mums jāsaka arī «punkts b» – ka esam ar mieru uzņemt kaut kādu skaitu cilvēku,» pauda Igaunijas iekšlietu ministrs Hanno Pekurs.

Par spīti Lietuvas valdības paustajam par gatavību uzņemt ap 40 bēgļu, kaimiņvalsts prezidente Daļa Grībauskaite minējusi pat sešas reizes lielāku skaitli: «Formula, pēc kuras aprēķinātas bēgļu kvotas, mums ir mazliet mulsinoša. Pēc mūsu aprēķiniem un ieteikumiem, ko jau esam devuši Eiropas Komisijai, vadoties tikai pēc populācijas lieluma un IKP, Lietuvai pienāktos uzņemt līdz 250 bēgļu. Domāju, ka tieši šo skaitli arī piedāvāšu akceptēt valdībai.»

Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošas neoficiālas informācijas, pašmāju koalīcija šobrīd cenšas savstarpēji vienoties par 50 bēgļu uzņemšanu.

Oficiāli šī informācija netiek apstiprināta. Taču tieši šādu skaitli min iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, jautāts par Latvijas reālajām iespējām bēgļu uzņemšanā: «Mūsu kapacitāte ir tāda, ka mums ir viens bēgļu izmitināšanas centrs Mucenieki, kura kapacitāte ir maksimums līdz 200 personām. Patlaban tā situācija ir tāda, ka mēs varētu pieņemt vienlaikus līdz 50 patvēruma meklētājus.»

Kozlovskis gan uzsver, ka 50 ir skaits, ko Latvija varētu tehniski uzņemt, bet jāvērtē arī iespējas šos bēgļus integrēt. Uz bēgļu diskrimināciju un integrācijas programmas trūkumiem pētījumā par bēgļu integrāciju Latvijā norādījusi Apvienoto Nāciju Organizācija.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi pirmos priekšlikumus visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, norādot, ka Latvijai varētu būt jāuzņem 737 bēgļi.

Ref: 102.000.102.10063


Pievienot komentāru

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.

Mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi pieauguši par 7,6%

2015.gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2014.gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 417 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī, liecina CSP veiktās aptaujas dati.

Atbalsta grozījumus, lai nebūtu jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi

Lai ierakstītu zemesgrāmatā valsts robežas joslas zemes vienības, vairs nebūs nepieciešams sagatavot zemes robežu plānu. Tas ļaušot būtiski ietaupīt valsts budžeta līdzekļus, jo nebūs jāveic finansiāli ietilpīgie zemes uzmērīšanas darbi, vēsta Saeimas Preses dienests.

Vācija prasa skaidru ASV dienaskārtību, sola palielināt aizsardzības tēriņus

Vācija solījusi palielināt aizsardzības tēriņus pēc tam, kad saskārusies ar jaunievēlētā Amerikas Savienoto Valstu prezidenta Donalda Trampa kritiku par NATO tēriņu sliekšņa neizpildi.

Pēc atkārtotiem kāpumiem piena cena Igaunijā sasniegusi 55 centus litrā

Igaunijā pēc ilgstoši zemām piena iepirkuma cenām, kādas tās bijušas arī Latvijā, nu divreiz novērota piena cenas paaugstināšanās, kas liecina arī par godīgākām piena iepirkuma cenām.

KP uzraugiem bažas par Latvijas Gāzes līguma noteikumiem

Konkurences padomei bažas AS Latvijas Gāze rīcību dabasgāzes tirgus atvēršanas gaidās. Ministru kabineta komitejas sēdei 23.janvārī Ekonomikas ministrija pieteikusi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumu projektu.

LZA: Augstskolu reģionālās filiāles vajadzīgas, ja spēj ražot izglītotus speciālistus

Augstskolu reģionālajām filiālēm noteikti ir jēga, jo tās spēj ražot izglītotus speciālistus reģionu darba tirgus vajadzībām, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Ojārs Spārītis.

Igaunija un Somija noslēdz divpusēju aizsardzības ietvara nolīgumu

Somija un Igaunija noslēgušas divpusēju nolīgumu, abām kaimiņvalstīm nosakot savstarpējās sadarbības principus aizsardzības jomā. Igaunija un Somija ir ieinteresētas tuvāk sadarboties veidojot aizsardzības politiku, daloties ar informāciju, attīstot spēku spējas, kā arī aizsardzības izglītībā un militāro manevru jomā.

Valsts kontroliera amatā atkārtoti ievēl Krūmiņu

Saeima ceturtdien, 19.janvārī, valsts kontroliera amatā atkārtoti ievēlēja līdzšinējo Valsts kontroles vadītāju Elitu Krūmiņu.

Saeima atbalsta lidmašīnu pasažieru datu reģistru izveidi terorisma novēršanai

Saeima ceturtdien, 19.janvārī, galīgajā lasījumā pieņēma Gaisa kuģu pasažieru datu apstrādes likumu, ar kuru tiks izveidots lidmašīnu pasažieru datu reģistrs.

Baidens: Visbagātākie nodokļos maksā pārāk maz

Uzstājoties ar uzrunu Pasaules Ekonomikas forumā Šveicē, Amerikas Savienoto Valstu aizejošais viceprezidents Džo Baidens vērtējis, ka viens procents pasaulē bagātāko cilvēku nodokļos maksā pārāk maz.

Ventspils brīvosta ar luksusauto 156 000 eiro vērtībā vizina Lembergu

Neraugoties uz kravu apgrozījuma samazinājumu par 16,44%, Ventspils brīvosta pērn par aptuveni 156 000 eiro iegādājusies luksus klases automašīnu Audi A8L W12, kuras vienīgais zināmais pasažieris ir brīvostas pārvaldes valdes loceklis, formāli no amata atstādinātais Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs , vēsta laikraksts Latvijas Avīze.

LNOB direktors: No operas ēkas krīt ķieģeļi, bet amatpersonas par situāciju neinteresējas

Pirms dažām dienām no Latvijas Nacionālās operas ēkas un baleta ēkas sāka krist nost ķieģeļu un apmetuma gabali, nosūtot bildes amatpersonām. Līdz šim neviens nav turējis par vajadzīgu pat painteresēties kas; kā; ko darīsim; sociālajā tīklā Facebook.com ierakstā ziņo LNOB direktors Zigmārs Liepiņš.

Paraksta Latvijas un Japānas konvenciju, kas veicinās ārvalstu investīciju piesaisti

Tokijā, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola un Japānas Ārlietu ministrijas parlamentārais vice-ministrs Motome Takisawa parakstīja Latvijas valdības un Japānas valsts valdības konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem.

Turcijas Jaungada terorists uzbrukuma vietu izvēlējies nejauši

Vīrietis, kurš Turcijā tiek turēts aizdomās par Jaungada terora akta pastrādāšanu, nopratināšanā atzinis, ka uzbrukuma vietu izvēlējies nejauši.

FM: Problēmu NĪN jomā nevar risināt ar nodokļa likmes koridoru

Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu uz mājokļa platību varētu piemērot par katru īpašumā deklarēto personu, atvieglojumu attiecinot gan uz ēku, gan zemi.