bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 28.03.2017 | Vārda dienas: Ginta, Gunda, Gunta
LatviaLatvija

Latvija varētu būt gatava uzņemt 50 bēgļus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvija neatbalsta tā dēvētās bēgļu kvotas ieviešanu Eiropas Savienībā (ES), vienlaikus varam runāt par brīvprātīgu dalību koordinētā ES sistēmā patvēruma meklētāju pārvietošanai uz dalībvalstīm – tā teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā un Ministru kabineta apstiprinātajā Latvijas nacionālajā pozīcijā par Eiropas programmu migrācijas jomā, ko piektdien, 12.jūnijā, ar virkni labojumu apstiprināja Saeimas Eiropas lietu komisija.

Viens no būtiskākajiem pamatojumiem mūsu valsts negatīvajai nostājai pret obligātas bēgļu kvotas ieviešanu ir Eiropas lietu komisijas Latvijas nacionālajā pozīcijā iekļautais fakts, ka Padomju okupācijas laikā Latvija piedzīvoja masveida imigrantu pieplūdumu no citām PSRS republikām, kā rezultātā pilnībā tika izmainīts Latvijas etniskais sastāvs un pamatnācija – latvieši kļuva par minoritāti septiņās lielākajās Latvijas pilsētās. Turklāt uz stāvokļa nopietnību tolaik norādīja virkne starptautisko institūciju, piemēram, Eiropas Parlaments, Eiropas Padomes Parlamentārās asambleja un Baltijas padome, portālu BNN informē Saeimas Preses dienests.

Komisija arī uzsver, ka šobrīd Latvijā pamattautas – latviešu – īpatsvars ir tikai 62 procenti no valsts iedzīvotāju kopskaita, turklāt galvaspilsētā latviešu ir mazāk par pusi un ieceļotāju lielais īpatsvars joprojām apgrūtina Latvijas spēju integrēt sabiedrību.

«Mūsu valsts ne praktiski, ne emocionāli nav gatava uzņemt vairāk nekā 700 patvēruma meklētājus, kā tas piedāvāts Eiropas programmas migrācijas jomā projektā. Taču mēs apzināmies, ka Latvijai ir jāsolidarizējas ar tām dalībvalstīm, kuras netiek galā ar milzīgo migrantu plūsmu, un brīvprātības kārtā jāuzņem daļa patvēruma meklētāju,» uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, akcentējot, ka īpaši būtiski tas ir Krievijas īstenotās agresijas Ukrainā dēļ. «Proti, situācija šīs Austrumu partnerības valsts austrumos ir trausla, un mēs nevaram prognozēt, vai un kad patvērumu Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, varētu meklēt ukraiņi. Ja šāds scenārijs īstenotos, vienīgais, kam mūsu valsts varētu lūgt solidaritāti, ir citas dalībvalstis, kā to Vidusjūras bēgļu krīzes dēļ lūdz Itālija un Grieķija,» skaidro Čigāne.

Eiropas Komisijas piedāvātajā Eiropas programmas migrācijas jomā projektā paredzēts, ka tā dēvētās bēgļu kvotas ieviešanas gadījumā uz Latviju būtu jāpārvieto 310 personas no Itālijas, 207 personas no Grieķijas un 220 patvēruma meklētāji, kuri patlaban atrodas trešajās valstīs un kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība, deputātus informēja IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, atzīmējot, ka aprēķina formulā ņemts vērā katras valsts iedzīvotāju skaits, iekšzemes kopprodukts, bezdarba līmenis, kā arī līdzšinējā pieredze patvēruma meklētāju uzņemšanā.

Latvijā līdz šim bēgļa statuss piešķirts 65 personām, savukārt alternatīvais statuss – 127 personām.

Vienlaikus Latvija atbalsta citus instrumentus cīņai pret nelegālo imigrāciju, tostarp Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai (FRONTEX) īstenoto operāciju Vidusjūrā kapacitātes celšanu un informācijas centra Nigērā izveidošanu. Tas nodarbotos ar potenciālo nelegālo imigrantu informēšanu par iespējamajiem riskiem.

Par šo jautājumu ES līmenī sākotnējā diskusija notiks 15. un 16.jūnijā gaidāmajā Tieslietu un iekšlietu padomē, informēja IeM parlamentārā sekretāre, akcentējot – šajā sanāksmē lēmums netiks pieņemts.

Tikmēr Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm ziņo, ka lai arī Norvēģija nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tā paziņojusi, ka ir gatava līdz 2017.gada beigām uzņemt līdz astoņiem tūkstošiem bēgļu. Konkrētus skaitļus nosaukušas arī abas pārējās Baltijas valstis, kamēr koalīcija Latvijā vēl mēģina panākt iekšēju vienošanos.

Neoficiāli gan zināms, ka Latvija varētu būt gatava 50 bēgļu uzņemšanai, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Visu trīs Baltijas valstu pozīcija bēgļu uzņemšanas jautājumā nemainīgi saglabājusies vienota – tam jānotiek tikai pēc brīvprātības principa. Tomēr īsi pirms gaidāmās Eiropas Savienības iekšlietu ministru padomes tikšanās izskanējuši arī konkrēti skaitļi, piemēram, Igaunijas iekšlietu ministrija paudusi, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt līdz 156 bēgļiem. «Ja mēs sakām «punkts a» pēc brīvprātības principa, mums jāsaka arī «punkts b» – ka esam ar mieru uzņemt kaut kādu skaitu cilvēku,» pauda Igaunijas iekšlietu ministrs Hanno Pekurs.

Par spīti Lietuvas valdības paustajam par gatavību uzņemt ap 40 bēgļu, kaimiņvalsts prezidente Daļa Grībauskaite minējusi pat sešas reizes lielāku skaitli: «Formula, pēc kuras aprēķinātas bēgļu kvotas, mums ir mazliet mulsinoša. Pēc mūsu aprēķiniem un ieteikumiem, ko jau esam devuši Eiropas Komisijai, vadoties tikai pēc populācijas lieluma un IKP, Lietuvai pienāktos uzņemt līdz 250 bēgļu. Domāju, ka tieši šo skaitli arī piedāvāšu akceptēt valdībai.»

Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošas neoficiālas informācijas, pašmāju koalīcija šobrīd cenšas savstarpēji vienoties par 50 bēgļu uzņemšanu.

Oficiāli šī informācija netiek apstiprināta. Taču tieši šādu skaitli min iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, jautāts par Latvijas reālajām iespējām bēgļu uzņemšanā: «Mūsu kapacitāte ir tāda, ka mums ir viens bēgļu izmitināšanas centrs Mucenieki, kura kapacitāte ir maksimums līdz 200 personām. Patlaban tā situācija ir tāda, ka mēs varētu pieņemt vienlaikus līdz 50 patvēruma meklētājus.»

Kozlovskis gan uzsver, ka 50 ir skaits, ko Latvija varētu tehniski uzņemt, bet jāvērtē arī iespējas šos bēgļus integrēt. Uz bēgļu diskrimināciju un integrācijas programmas trūkumiem pētījumā par bēgļu integrāciju Latvijā norādījusi Apvienoto Nāciju Organizācija.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi pirmos priekšlikumus visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, norādot, ka Latvijai varētu būt jāuzņem 737 bēgļi.

Ref: 102.000.102.10063


Pievienot komentāru

Somu uzņēmums Pērnavā cels 50 miljonus vērtu saplākšņa rūpnīcu

Igaunijas pilsētā Pērnavā somu kapitāla kokrūpniecības uzņēmums Metsä Wood Eesti iegādājies zemesgabalu, kur par 50 miljoniem eiro celtu saplākšņa rūpnīcu, kas nākotnē nodarbinātu 200 strādājošos.

Loginova pēctecis joprojām tiek meklēts; līdz 29.martam nolikumu komisija gan nepagūs apstiprināt

Rīgas brīvostas pārvaldnieka amata pretendentu atlases komisija turpina darbu pie kandidātu pieredzes un kompetences kritēriju un konkursa nolikuma izstrādes, stāsta komisijas pārstāvis, Latvijas Jūras administrācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Krastiņš.

No Tallinas lidostas vasarā varēs aizlidot uz 36 galamērķiem

Tallinas lidostas vasaras lidojumu grafikā iekļauti tiešie lidojumi uz kopumā 36 ārvalstu lidostām, un jaunie maršruti 2017.gada vasaras sezonā būs uz Hamburgu Vācijā, Sanktpēterburgu Krievijā un Gēteborgu Zviedrijā.

Par spīti iebildumiem valdībā virza ieceri samazināt medicīnas iekārtu amortizācijas izmaksas

Par spīti Latvijas Radiologu asociācijas, Latvijas Ultrasonogrāfistu asociācijas, Latvijas Dzemdību speciālistu un ginekologu asociācijas un citu iebildumiem Ministru kabineta komiteja pirmdien, 27.martā, izskatīšanai valdībā nolēma virzīt Veselības ministrijas sagatavotos grozījumus noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas samazinās iekārtu amortizācijas izmaksas.

Elektroenerģijas biržās Baltijā pieaug vidējā cena

Pagājušajā nedēļā salīdzinājumā ar nedēļu iepriekš elektroenerģijas biržas Nord Pool Baltijas valstu cenu apgabalos pieauga vidējā cena, liecina biržas informācija.

Pērn pieaudzis kopējais zāļu lieltirgotavu apgrozījums Latvijā

2016.gadā zāļu lieltirgotavas realizējušas preces Latvijā un ārvalstīs par kopējo summu 799,24 miljoniem eiro, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pieaugums par 10%, norāda Zāļu valsts aģentūras apkopotie dati par lieltirgotavu darbību.

Jau šonedēļ DNB un Swedbankai ieviesīs izmaiņas internetbankas lietošanā

Ņemot vērā Eiropas Savienības regulu jaunākās prasības, no šī gada 1.aprīļa arī DNB banka ieviesīs izmaiņas internetbankas kodu karšu lietošanā. Papildus jau esošajam kodam no kodu kartes būs jāizmanto unikāls drošības kods, kas bezmaksas īsziņas veidā tiks nosūtīts klientam pirms maksājuma veikšanas.

EK izstrādā stingrākas prasības ES konkurences iestādēm

Eiropas Komisija aicina nodrošināt konkurences iestādes ar nepieciešamiem resursiem, neatkarību un efektīvām pilnvarām, BNN ziņo Konkurences padome.

No 1.aprīļa Latvijā mainās nosacījumi tiesību iegūšanai uz bezdarbnieka pabalstu

Personām, kuras bezdarbnieka statusu iegūs, sākot no 2017.gada 1.aprīļa, tiesības uz bezdarbnieka pabalstu būs, ja par viņām sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veiktas vai bija jāveic 12 mēnešus pēdējo 16 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Cīņā pret «troļļiem» izveidota «elfu» kustība

«Laikā, kad interneta platformas kļūst par vadošo avotu, kur vēršamies lai iegūtu aktuālo informāciju, tās arī kļuvušas par vidi, kurā izplatās apzināt dezinformācijā un meli,» savu uzskatu pauž Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis.

Būvnieku darba samaksa februārī pieaugusi par 0,8%

2017.gada februārī, salīdzinot ar janvāri, būvniecības izmaksu līmenis Latvijā palielinājās par 0,2%. Savukārt strādnieku darba samaksa pieauga par 0,8%, būvmateriālu cenas, kā arī mašīnu un mehānismu uzturēšanas un ekspluatācijas izmaksas – par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Rīgas namu pārvaldnieka apsaimniekoto ēku dzīvokļu īpašnieki sāk atslēgt apkuri

Šogad pirmajai pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks apsaimniekotajai dzīvojamai mājai apkure atslēgta jau 15.martā, vēsta uzņēmumā.

Zaļzemnieks Krauze ar «neatkarības atgušanu» neuzskata, ka arī dzīvnieki cirkā pelnījuši «brīvību»

«Toreiz, kad mēs cīnījāmies par neatkarību, man sapņos nerādījās, ka mēs sāksim aizliegt «kaut kādus cirkus», jo tā ir kultūrvēsturiska vertība. Es uzskatu, ka mums kopumā likumdošanā tas nav jāierobežo. Ja kāds konkrēts cirka īpašnieks vēlas, viņš to var darīt, bet kopumā valstī mums tādu aizliegumu nevajag,» Tautsaimniecības komisijas sēdē norāda Zaļo un zemnieku savienības deputāts Armands Krauze.

Raidorganizāciju asociācija: Jāveicina latviešu mūzikas pieprasījums

Latvijas Raidorganizāciju asociācija ir vērsusies Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē ar lūgumu nodrošināt lietderīgu un efektīvu valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu - lai veicinātu latviešu mūzikas pieprasījumu.

Centrāltirgus atsakās no apsardzes firmas, lai veidotu savu 50 apsargu kolektīvu

Rīgas Centrāltirgus pērn atteicies no apsardzes firmu pakalpojumiem, lai veidotu savu piecdesmit apsargu kolektīvu, vēsta raidījums Nekā personīga svētdien, 26.martā. Savukārt Latvijas apsardzes kompāniju asociācijas valdes priekšsēdētājs Arnis Vērzemnieks teica, ka Centrāltirgus vadības lēmums veidot savu apsardzes dienestu ir neloģisks un pretējs tirgus tendencēm.

Krievijā aiztur Navaļniju un simtiem citu protestētāju

Vadošais Krievijas opozīcijas aktīvists Aleksejs Navaļnijs aizturēts viņa rīkotā gājienā Maskavā, kas vērsts pret korupciju valstī.

Raidījums: Jaunais TV3 un LNT īpašnieks, visticamāk, drīz vien kanālus pārdos tālāk

Nākamais televīzijas kanālu TV3 un LNT un īpašnieks Amerikas Savienotās Valsts privātā kapitāla investīciju uzņēmums Providence Equity Partners pēc laika šos kanālus atkal pārdos, secināts Latvijas Televīzijas raidījums de facto.

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Providus/Delna saskata valsts sagrābšanas pazīmes KNAB priekšnieka izdienas pensijas atbalstīšanā

Saeimas lēmumā atbalstīt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka izdienas pensijas likuma grozījumus ir saskatāmas valsts sagrābšanas pazīmes, uzskata domnīca Providus un Sabiedrība par atklātību Delna, 2017.gada februārī turpinot Saeimas darba monitoringu.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Šonedēļ gaidāmi laika apstākļu kontrasti

Pēdējā marta nedēļā Latvijā būs vērojami laika apstākļu kontrasti - lietainu un drēgnu laiku nedēļas vidū nomainīs ievērojami siltāks laiks nedēļas nogalē,vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.