bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Sestdiena 27.05.2017 | Vārda dienas: Loreta, Dzidra, Gunita, Dzidris
LatviaLatvija

Latvija varētu būt gatava uzņemt 50 bēgļus

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Latvija neatbalsta tā dēvētās bēgļu kvotas ieviešanu Eiropas Savienībā (ES), vienlaikus varam runāt par brīvprātīgu dalību koordinētā ES sistēmā patvēruma meklētāju pārvietošanai uz dalībvalstīm – tā teikts Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotajā un Ministru kabineta apstiprinātajā Latvijas nacionālajā pozīcijā par Eiropas programmu migrācijas jomā, ko piektdien, 12.jūnijā, ar virkni labojumu apstiprināja Saeimas Eiropas lietu komisija.

Viens no būtiskākajiem pamatojumiem mūsu valsts negatīvajai nostājai pret obligātas bēgļu kvotas ieviešanu ir Eiropas lietu komisijas Latvijas nacionālajā pozīcijā iekļautais fakts, ka Padomju okupācijas laikā Latvija piedzīvoja masveida imigrantu pieplūdumu no citām PSRS republikām, kā rezultātā pilnībā tika izmainīts Latvijas etniskais sastāvs un pamatnācija – latvieši kļuva par minoritāti septiņās lielākajās Latvijas pilsētās. Turklāt uz stāvokļa nopietnību tolaik norādīja virkne starptautisko institūciju, piemēram, Eiropas Parlaments, Eiropas Padomes Parlamentārās asambleja un Baltijas padome, portālu BNN informē Saeimas Preses dienests.

Komisija arī uzsver, ka šobrīd Latvijā pamattautas – latviešu – īpatsvars ir tikai 62 procenti no valsts iedzīvotāju kopskaita, turklāt galvaspilsētā latviešu ir mazāk par pusi un ieceļotāju lielais īpatsvars joprojām apgrūtina Latvijas spēju integrēt sabiedrību.

«Mūsu valsts ne praktiski, ne emocionāli nav gatava uzņemt vairāk nekā 700 patvēruma meklētājus, kā tas piedāvāts Eiropas programmas migrācijas jomā projektā. Taču mēs apzināmies, ka Latvijai ir jāsolidarizējas ar tām dalībvalstīm, kuras netiek galā ar milzīgo migrantu plūsmu, un brīvprātības kārtā jāuzņem daļa patvēruma meklētāju,» uzsver Eiropas lietu komisijas priekšsēdētāja Lolita Čigāne, akcentējot, ka īpaši būtiski tas ir Krievijas īstenotās agresijas Ukrainā dēļ. «Proti, situācija šīs Austrumu partnerības valsts austrumos ir trausla, un mēs nevaram prognozēt, vai un kad patvērumu Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā, varētu meklēt ukraiņi. Ja šāds scenārijs īstenotos, vienīgais, kam mūsu valsts varētu lūgt solidaritāti, ir citas dalībvalstis, kā to Vidusjūras bēgļu krīzes dēļ lūdz Itālija un Grieķija,» skaidro Čigāne.

Eiropas Komisijas piedāvātajā Eiropas programmas migrācijas jomā projektā paredzēts, ka tā dēvētās bēgļu kvotas ieviešanas gadījumā uz Latviju būtu jāpārvieto 310 personas no Itālijas, 207 personas no Grieķijas un 220 patvēruma meklētāji, kuri patlaban atrodas trešajās valstīs un kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiskā aizsardzība, deputātus informēja IeM parlamentārā sekretāre Evika Siliņa, atzīmējot, ka aprēķina formulā ņemts vērā katras valsts iedzīvotāju skaits, iekšzemes kopprodukts, bezdarba līmenis, kā arī līdzšinējā pieredze patvēruma meklētāju uzņemšanā.

Latvijā līdz šim bēgļa statuss piešķirts 65 personām, savukārt alternatīvais statuss – 127 personām.

Vienlaikus Latvija atbalsta citus instrumentus cīņai pret nelegālo imigrāciju, tostarp Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai (FRONTEX) īstenoto operāciju Vidusjūrā kapacitātes celšanu un informācijas centra Nigērā izveidošanu. Tas nodarbotos ar potenciālo nelegālo imigrantu informēšanu par iespējamajiem riskiem.

Par šo jautājumu ES līmenī sākotnējā diskusija notiks 15. un 16.jūnijā gaidāmajā Tieslietu un iekšlietu padomē, informēja IeM parlamentārā sekretāre, akcentējot – šajā sanāksmē lēmums netiks pieņemts.

Tikmēr Latvijas sabiedrisko mediju interneta ziņu portāls lsm ziņo, ka lai arī Norvēģija nav Eiropas Savienības dalībvalsts, tā paziņojusi, ka ir gatava līdz 2017.gada beigām uzņemt līdz astoņiem tūkstošiem bēgļu. Konkrētus skaitļus nosaukušas arī abas pārējās Baltijas valstis, kamēr koalīcija Latvijā vēl mēģina panākt iekšēju vienošanos.

Neoficiāli gan zināms, ka Latvija varētu būt gatava 50 bēgļu uzņemšanai, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums Panorāma.

Visu trīs Baltijas valstu pozīcija bēgļu uzņemšanas jautājumā nemainīgi saglabājusies vienota – tam jānotiek tikai pēc brīvprātības principa. Tomēr īsi pirms gaidāmās Eiropas Savienības iekšlietu ministru padomes tikšanās izskanējuši arī konkrēti skaitļi, piemēram, Igaunijas iekšlietu ministrija paudusi, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt līdz 156 bēgļiem. «Ja mēs sakām «punkts a» pēc brīvprātības principa, mums jāsaka arī «punkts b» – ka esam ar mieru uzņemt kaut kādu skaitu cilvēku,» pauda Igaunijas iekšlietu ministrs Hanno Pekurs.

Par spīti Lietuvas valdības paustajam par gatavību uzņemt ap 40 bēgļu, kaimiņvalsts prezidente Daļa Grībauskaite minējusi pat sešas reizes lielāku skaitli: «Formula, pēc kuras aprēķinātas bēgļu kvotas, mums ir mazliet mulsinoša. Pēc mūsu aprēķiniem un ieteikumiem, ko jau esam devuši Eiropas Komisijai, vadoties tikai pēc populācijas lieluma un IKP, Lietuvai pienāktos uzņemt līdz 250 bēgļu. Domāju, ka tieši šo skaitli arī piedāvāšu akceptēt valdībai.»

Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošas neoficiālas informācijas, pašmāju koalīcija šobrīd cenšas savstarpēji vienoties par 50 bēgļu uzņemšanu.

Oficiāli šī informācija netiek apstiprināta. Taču tieši šādu skaitli min iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis, jautāts par Latvijas reālajām iespējām bēgļu uzņemšanā: «Mūsu kapacitāte ir tāda, ka mums ir viens bēgļu izmitināšanas centrs Mucenieki, kura kapacitāte ir maksimums līdz 200 personām. Patlaban tā situācija ir tāda, ka mēs varētu pieņemt vienlaikus līdz 50 patvēruma meklētājus.»

Kozlovskis gan uzsver, ka 50 ir skaits, ko Latvija varētu tehniski uzņemt, bet jāvērtē arī iespējas šos bēgļus integrēt. Uz bēgļu diskrimināciju un integrācijas programmas trūkumiem pētījumā par bēgļu integrāciju Latvijā norādījusi Apvienoto Nāciju Organizācija.

Jau ziņots, ka Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi pirmos priekšlikumus visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, norādot, ka Latvijai varētu būt jāuzņem 737 bēgļi.

Ref: 102.000.102.10063


Pievienot komentāru

Rīgas kuģu būvētavas valdes priekšsēdētājs atstājis amatu

Kuģu būves un remonta uzņēmuma Rīgas kuģu būvētava valdes priekšsēdētājs Jānis Skvarnovičs atstājis amatu, teikts kompānijas sniegtajā informācijā biržai Nasdaq Riga.

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kredītportfelis pieaug līdz 527,79 milj. eiro

Nebanku kredītdevēju pārvaldītais kopējais kredītportfelis 31.decembrī pērn bija 527,79 miljoni eiro, kas ir par 76,89 miljoniem eiro jeb 17,05% vairāk nekā pirms gada, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārskats par nebanku patērētāju kreditēšanas tirgus darbību 2016.gadā.

Deputātiem nav skaidrs par izmaiņām invaliditātes ekspertīzē

Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti otrdien, 30.maijā, uz komisijas sēdi aicinājuši Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas jauno vadītāju Juri Gaiķi, lai runātu par iestādes sniegto pakalpojumu kvalitāti un turpmākās attīstības perspektīvām.

KNAB rosina uzsākt kriminālvajāšanu pret vides inspektoru

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs nosūtīja prokuratūrai krimināllietas materiālus, rosinot uzsākt kriminālvajāšanu pret Dabas aizsardzības pārvaldes vecāko valsts vides inspektoru par kukuļa pieprasīšanu un pieņemšanu.

Lauku ģimenes ārsti atbalstīs akciju par atteikšanos strādāt pagarināto darba laiku

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēmusi atbalstīt Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības brīdinājuma akciju, kurā darbinieki aicināti atteikties strādāt pagarināto normālo darba laiku no 1.jūlija, informē asociācijas vadītāja Līga Kozlovska.

Strauji samazinās OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā

Būtiski samazinās to OCTA klientu skaits, kuri izvēlas atlīdzību saņemt naudā, vēsta apdrošināšanas BTA Baltic Insurance Company pārstāvji.

Ašeradens: Latvija ir ceļā uz augstas pievienotās vērtības ekonomiku

Latvijas ekonomikā vērojama izaugsme – šā gada 1.ceturksnī iekšzemes kopprodukts audzis par 3,9%, gada pirmajos mēnešos eksports audzis par 10%, ar atzinību par valdības paveikto reformu īstenošanu paziņo ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Pašvaldību vēlēšanas 2017: Ko domā sabiedrība?

Tuvojoties 2017.gada pašvaldību vēlēšanām, BNN sniegs apkopojumu, ko par tām domā dažādu nozaru eksperti. Īsās atbildēs apkopotas pārdomas gan par konkrētām pašvaldībām, kas skar respondentus personīgi, gan par pašvaldībām kopumā – ko cilvēki sagaida no pašvaldībām un vai uzskata, ka šī gada vēlēšanas ieviesīs kādas būtiskas pārmaiņas.

Lietuvas KNAB: Korupcijas radītie zaudējumi līdzvērtīgi 4,44 miljardiem eiro

Lietuvas korupcijas apkarošanas iestādes veiktā plašā aptaujā secināts, ka zaudējumi, kādus tautsaimniecībai valstī nodarījušas tieši un netieši veiktas koruptīvas darbības, mērāmi 4,44 miljardos eiro, bet pēdējo piecu gadu laikā 15% uzņēmumu vadītāju ir devuši kukuli amatpersonām.

Mūrniece: Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste

Latvijas parlamenta lielākais spēks ir sabiedrības iesaiste, tostarp risinot jautājumus, kas skar bērnu un sieviešu tiesības, cilvēkus ar invaliditāti, drošību, nodokļu politiku un Eiropas Savienību, uzsver Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

Uzsāk dabasgāzes tirdzniecību klientiem Latvijā

Uzsākta dabasgāzes tirdzniecību juridiskajiem klientiem Latvijā, AS Latvenergo tirdzniecības zīmols Elektrum, piedāvājot fiksētas cenas līguma nosacījumus 12 mēnešiem. Šobrīd jau noslēgti pirmie gāzes piegādes līgumi ar klientiem Latvijā, ziņo uzņēmums.

Arestētais Tallinas mēra vietnieks atkāpjas no amata

Atlūgumu iesniedzis Tallinas mēra vietnieks Arvo Sarapū, kurš šonedēļ arestēts uz aizdomu pamata, ka bijis saistīts ar pašvaldības iepirkuma procedūras ierobežojumu pārkāpšanu sevišķi lielos apmēros.

Latvijas banku sektora peļņa četros mēnešos sarūk par 4,6%

Latvijas banku sektors šogad pirmajos četros mēnešos strādāja ar peļņu 135,525 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,6% mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati.

Parakstīts līgums ar Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens

Ventspils brīvostas pārvalde un Ventspils Augstais tehnoloģiju parks aizvadītajā dienā Rīgā parakstījuši līgumu starp Ķīnas - Baltkrievijas industriālo parku Lielais akmens, kas ir lielākais infrastruktūras attīstības projekts Baltkrievijā, vēsta brīvostas pārstāvji.

Latvijā: Ceļu sliktais stāvoklis ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai

Vidēji 50% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ārpus pilsētām sliktie ceļi ir nopietns apgrūtinājums uzņēmējdarbībai, liecina biedrības Latvijas ceļu būvētājs pētījumā dati.

KNAB rīcībā nonāk atklāta vēstule; paustas bažas par Saskaņas priekšvēlēšanu aģitāciju

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā nonākusi atklāta vēstule no Latvijas pilsoņa Krišjāņa Liepiņa ar lūgumu izskatīt iespējamu Saskaņas priekšvēlēšanu aģitācijas nelikumīgu darbību sabiedriskā transporta līdzekļos.

Stipendiju Sievietēm zinātnē pirmo reizi saņem visās Baltijas valstīs

Šogad pirmo reizi stipendija Sievietēm zinātnē tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. Svinīgā ceremonijā Latvijas Zinātņu akadēmijā piektdien, 26.maijā, 6 000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, BNN vēsta L’Oréal – UNESCO pārstāvji.

Naftas cena sarūk par 5%, kaut ieguves valstis saglabā «sūknēšanas griestus»

Naftas cena pasaulē samazinājusies par aptuveni pieciem procentiem, kaut arī resursa eksportētājvalstis vienojušās paturēt spēkā ieguves apjomu griestus vēl uz deviņiem mēnešiem.

Iedzīvotāji: Situācija Latvijā attīstās nepareizi

Vairāk nekā puse aptaujāto domā, ka situācija Latvijā attīstās nepareizi. Līdzīga situācija vērojama arī, vērtējot valdības darbu. Par valdības darbu izsakās kritiski, bet pozitīvi noskaņoto ir vien 17%, liecina jaunākie Baltic International Bank Latvijas barometra pētījuma rezultāti.

Latvietis iegūst MMA pasaules čempiona titulu

Latvijas labākais MMA cīkstonis Edgars Skrīvers piecu raundu titula cīņā ar vienbalsīgu tienešu lēmumu uzveicis sportistu no Horvātijas, kā rezultātā kļuvis par vakantās Superior FC organizācijas 62 kg kategorijas pasaules čempionu. Ar šo uzvaru Skrīvers nokļūst soļa attālumā no pasaulē vadošākās MMA organizācijas UFC.

Finanšu ministre: Reformas plānā jābūt arī gataviem «elastībai»

Pašlaik būtu jāvirzās uz priekšu ar iecerēto nodokļu reformu, bet arī jāsagatavojas kādai «elastībai» nepieciešamības gadījumā, norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Tramps pastiprina spiedienu uz NATO «parādniekiem»

Visām NATO dalībvalstīm jāmaksā sava godīga daļa militāro izdevumu, tā alianses dalībvalstu līderiem norādījis Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps.

KNAB priekšnieka konkursa otrajai kārtai virza divus no deviņiem kandidātiem

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāja amata konkursa komisija nolēmusi no deviņiem pretendentiem nākamajai konkursa kārtai virzīt divus, pavēsta komisijas vadītājs, Valsts kancelejas vadītājs Jānis Citskovskis.

Zariņš: Atšķirībā no veselības aprūpes darbiniekiem, Latvijas ceļi sabrūk klusējot

Saeimas deputāts Ivars Zariņš ir iesniedzis priekšlikumu, kas paredz atjaunot Valsts autoceļu fondu, un nodrošināt tam finansējumu 80% apmērā no akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumiem, kā arī iekļaujot tajā ieņēmumus no transporta līdzekļu ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas.

Eksperti: Brīvās tirdzniecības līgumu nozīme pieaugs - īpaši ar Āziju

Latvijas uzņēmēji uz citu Eiropas Savienības valstu fona jau patlaban salīdzinoši veiksmīgi darbojas vairākos Āzijas reģionos, un līdzšinējā viņu pieredze apliecina - šajos tirgos ir liels potenciāls, pauž Eiropas parlamenta Informācijas biroja pārstāvji.