bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 11.12.2017 | Vārda dienas: Valdis, Voldemārs, Valdemārs
LatviaLatvija

Latvijā vēlas mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību; Vējonis aicina piešķirt tiesības tautai

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Valsts prezidents Raimonds Vējonis

Valsts prezidents Raimonds Vējonis aicina Saeimu lemt par to, lai jau 2019.gadā Valsts prezidents tiktu ievēlēts visas tautas vēlēšanās, kā arī tiktu paplašinātas valsts vadītāja pilnvaras.

Ceturtdien, 22. jūnijā, uzrunājot Saeimas deputātus pavasara sesijas noslēgumā, Vējonis norādīja, ka Latvijas iedzīvotājus jau ilgstoši neapmierina valsts pārvaldības un lēmumu pieņemšanas kārtība. To varētu uzlabot, paplašinot Valsts prezidenta pilnvaras, kā arī piešķirot Ministru prezidentam plašākas pilnvaras valdības izveidē un darbības programmas īstenošanā.

«To varētu panākt, ja Saeima apstiprinātu Ministru prezidentu, bet viņa aicinātos ministrus ieceltu Valsts prezidents. Tāpat Valsts prezidentam būtu piešķiramas pilnvaras izsludināt Saeimas ārkārtas vēlēšanas, nevis tikai ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu. Šāds Valsts prezidenta pilnvaru paplašinājums prasa, lai Valsts prezidentu ievēlētu visa tauta tiešās vēlēšanās,» teica  Vējonis, aicinot deputātus jau rudenī virzīt nepieciešamos likumu grozījumus.

Uzrunā Saeimai Valsts prezidents aicināja parlamentu uz apņēmīgāku rīcību, lai radītu labas pārmaiņas nodokļu sistēmā, veselības, izglītības un citās Latvijas valsts attīstībai un iedzīvotājiem nozīmīgās jomās.

«Saeimā ierastā nogaidošā attieksme ir jāmaina. Koalīcijas partijām aktīvāk jāiesaistās pārmaiņu vadībā un jāuzņemas iniciatīva reformu īstenošanā. Tā vietā, lai raudzītos no malas un kritizētu, valdībai nepieciešams jūsu atbalsts un iesaiste lēmumu pieņemšanā. Cilvēki ir noguruši no nemitīgas runāšanas par reformām. Viņi grib redzēt reālus darbus,» uzsver Vējonis.

Tāpat Valsts prezidents aicināja Saeimu nodrošināt skaidru un caurskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu. «Savu tiesību zināšana un izprašana nedrīkst kļūt par ekskluzīvu lietu. Saeimai jānodrošina iespējas ikvienam ērti un viegli pieejamā veidā izsekot līdzi likumu izmaiņām», pauda Valsts prezidents, atgādinot par rudenī rosinātajiem priekšlikumiem likumdošanas procesa pilnveidošanai un likumu kvalitātes uzlabošanai.

Vējonis arī uzsvēra, ka Saeimas rudens sesijā iesniegs likumdošanas iniciatīvu par Latvijas pilsonības piešķiršanu Latvijā jaundzimušiem nepilsoņu bērniem viņu piedzimšanas brīdī. «Latvijai svarīgs un nozīmīgs ir ikviens bērns. Mums jādara viss, lai stiprinātu un saliedētu mūsu cilvēkus Latvijas zemē,» teica Valsts prezidents.

BNN jau ziņoja, ka Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 21.jūnijā, skatot ierosinājumus izmaiņām Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtībā un pilnvaru apjomā, nolēma darba grupas izstrādātos priekšlikumus nodot izvērtēšanai Saeimas frakcijās, BNN vēsta Saeimas Preses dienestā.

«Līdz septembra beigām aicināsim frakcijas sniegt viedokļus par piedāvātajām izmaiņām Valsts prezidenta institūtā. Tas ir būtiski, lai komisija vēl pirms likumprojekta izstrādes zinātu, kuri priekšlikumi var rēķināties ar Satversmes grozīšanai nepieciešamo divu trešdaļu balsu vairākumu,» norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Gaidis Bērziņš.

Parlamentā skaidro, ka juridiskās komisijas izveidotā darba grupa, kas divus gadus strādājusi, iesaistot plašu ekspertu loku, nākusi klajā ar priekšlikumu mainīt Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību. Kā iespējamie risinājumi piedāvāts tautas vēlēts prezidents vai, ja tam pietrūkst politiska atbalsta, vēlētāju loka paplašināšana. Tas būtu darāms, līdzās Saeimas deputātiem tiesības ievēlēt Valsts prezidentu dodot arī pašvaldību deputātiem. Līdztekus darba grupas ieskatā ievēlēšanas modeļa maiņa nav saistīta ar Valsts prezidenta pilnvaru apjomu; prezidents var būt apveltīts arī ar pašreizējo pilnvaru apjomu.

Līdztekus darba grupa izvirzījusi virkni priekšlikumu, lai modernizētu un spēcinātu Valsts prezidenta institūtu. Paredzēts stiprināt pilnvaras kara gadījumā, pārskatīt Valsts prezidenta atstādināšanas procedūru, nosakot iemeslus, kuru dēļ prezidents var tikt atlaists. Tāpat darba grupa rosina, lai Valsts prezidentam, nevis partijām būtu tiesības izvirzīt apstiprināšanai Saeimā valsts kontrolieri, tiesībsargu, Latvijas Bankas prezidentu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieku.

Darba grupā strādājošie deputāti, noslēdzot darbu, vienbalsīgi pieņēmuši atzinumu, kurā rosina veikt atbilstošas izmaiņas Satversmē.

Kā atzīst Bērziņš, par daudziem aspektiem gaidāmas plašas diskusijas, un tās iezīmējušās jau šodienas komisijas sēdē, piemēram, par to, vai Valsts prezidents būtu ievēlams atklātā vai aizklātā balsojumā. Vienlaikus komisijas vadītājs norāda, ka Valsts prezidenta institūta reforma būtu veicama līdz nākamajām Saeimas vēlēšanām, jauno kārtību attiecinot jau uz 13.Saeimas pilnvaru laiku.

Juridiskās komisijas darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai izveidota 2015.gada 17.februārī, bet darbu noslēdza šī gada 25.aprīlī. Tās darbu vadīja deputāts Ringolds Balodis. Kopumā notikušas 12 darba grupas sēdes, kurās ir piedalījušies arī iepriekšēji Valsts prezidenti, Saeimas priekšsēdētāji un Ministru prezidenti, kā arī valsts labākie tiesību jomas lietpratēji.

Ref:224.000.103.1549


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Viļņas mērs atvainojas par nespēju novērst ielu apledojumu

Viļņas mērs Remigijs Šimašus (Remigijus Šimašius) atzinis, ka galvaspilsētas ielu uzturētāji, iestājoties ziemai raksturīgiem laikapstākļiem, nav strādājuši pietiekami labi, un atvainojies iedzīvotājiem par sastrēgumu radītajām neērtībām.

BNN nedēļas apkopojums: Šleseram savs KNAB informators. Brūkošie ceļi Latvijā. Sabijusies «kebabu nozare»

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās ietvertas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Patiesība; Cīņa; Kritums; Viedoklis; Bailes; Nākotne; Apjukums.

Aptauja: Svētku brīvdienās šogad strādās katrs desmitais

Ziemassvētku priekšvakarā vai Vecgada dienā strādās 10% Latvijas iedzīvotāju, bet katrs piektais atzīst, ka šajās dienās strādās kāds no viņu ģimenes locekļiem.

Strīķe: Man nav šaubu, ka gan Kučinskis, gan Vējonis «danco» pēc Lemberga stabules

Jau desmit gadus Aivaram Lembergam ir liegums pildīt Ventspils domes priekšsēdētāja pienākumus. Tikpat ilgu laiku kā Lembergs, tā valsts amatpersonas šo lēmumu ignorē. Pašvaldības darbu uzraugošais ministrs Kaspars Gerhards, būdams gana labi informēts par patieso varas centru, kas, manuprāt, diemžēl nav Latvijas pilsoņi kā deklarēts Satversmē, brauc vizītē ne jau uz Ventspili, bet gan pie Lemberga. Pēc būtības klanīties un apliecināt savu padevību kā tādos viduslaikos, uzskata Jaunās Konservatīvās partijas politiķe, Rīgas domes deputāte Juta Strīķe.

Zemnieku saeima: Ja Latvijā neatvieglos nosacījumus viesstrādnieku ievešanai, vienkārši nebūs kas strādā

Pārtikas nozares padomes sēdes lielākās diskusijas raisījis jautājums par darbaspēka trūkums gan lauksaimniecības, gan pārtikas pārstrādes uzņēmumos. Vairāki lauksaimnieki ir neizpratnē par Ekonomikas ministrijas piedāvāto risinājumu, sakot, ka tas esot tālu no realitātes.

FM viedoklis par ES fondiem: Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma

Jāizvairās no pārmērīga investīciju regulējuma, jo valstu problēmas ir atšķirīgas un līdz ar to arī atbalsts ir jāpiemēro esošajai situācijai. Jāļauj dalībvalstīm pilnībā koncentrēties uz rezultātu sasniegšanu nevis nosacījumu izpildi, norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Armands Eberhards.

Pasaules Dabas Fonds: Ir jāaizliedz zušu zveja visos Eiropas Savienības ūdeņos

Pēdējo 30 gadu laikā zušu populācija ir samazinājusies par 95%, taču neskatoties uz šiem dramatiskajiem rādītājiem, joprojām notiek zušu nozveja, uzsver Pasaules Dabas Fondā.

Latvijā otri zemākie izdevumi sociālajai aizsardzībai Eiropas Savienībā

Latvijā tēriņi sociālajai aizsardzībai attiecībā pret iekšzemes kopproduktu ir otri zemākie Eiropas Savienībā, bet Lietuvā un Igaunijā tie ir nedaudz lielāki kā mūsu valstī, liecina piektdien publiskotie ES statistikas departamenta Eurostat jaunākie dati, kas apkopoti par 2015.gadu.

Onkoloģiskās saslimšana bērnam - vecāki skeptiski par viņa ārstēšanu Latvijā

Nereti vecāku lēmums bērnu ar onkoloģisku saslimšanu ārstēt ārzemēs ir izvēle, nevis nepieciešamība, pauž Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas hematoonkoloģe Žanna Kovaļova.

KM valsts sekretārs Voldiņš līdz gada beigām atstās amatu pēc paša vēlēšanās

Kultūras ministrijas valsts sekretārs Sandis Voldiņš līdz gada beigām pēc paša vēlēšanās atstās amatu, apstiprinājusi KM sabiedrisko attiecību vadītāja Lita Kokale.

Pārtikas kviešu cena Latvijā gada laikā nedaudz pieaugusi

Pārtikas kviešu cena šogad oktobrī Latvijā bija par 1% augstāka nekā 2016.gadā attiecīgajā mēnesī, taču par 22% mazāka nekā vidējā pēdējo piecu gadu laikā, liecina Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta dati.

Nepilngadīgām meitenēm aizvien ir vieglāk iegādāties alkoholu nekā puišiem

Šogad meitenēm bija par apmēram 10% vairāk teorētisko iespēju veikt pirkumus un neuzrādīt personu apliecinošus dokumentus alkohola iegādes brīdī, liecina Latvijas Alkohola nozares asociācija veiktais pētījums.

Lietus dēļ uz grants autoceļiem daudzviet iestājies šķīdonis, Latgalē tie apledo

Sakarā ar ilgstošiem nokrišņiem uz grants autoceļiem daudzviet ir iestājies šķīdonis un tiek ieviesti autotransporta masas ierobežojumi - tiek liegta pārvietošanās transportam, kas smagāks par desmit tonnām.

Latvijas gāzes meitasuzņēmumam Gaso izsniegta licence dabasgāzes sadalei

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome AS Latvijas gāze meitasuzņēmumam AS Gaso izsniegusi licenci dabasgāzes sadalei.

Latvijas - Lietuvas sadarbības veicināšanai tiks īstenoti 48 projekti

Ar Interreg V-A Latvijas - Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas 2014.-2020.gadam atbalstu 48 Latvijas - Lietuvas sadarbības projektiem četrās projekta prioritātēs tiks piešķirts finansējums par kopējo summu 18 673 300 eiro.

Sola nedaudz samazināt dabasgāzes tarifu mājsaimniecībām

No 2018.gada 1.janvāra nedaudz samazināsies dabasgāzes tarifi mājsaimniecībām, kuras gāzi izmanto apkurei.

Kas notiks nākamajā gadā ar pārtikas produktu cenām?

Piena ražotāji pēc ilgās krīzes atkal saņem «pieklājīgu» cenu par pārdoto pienu un jau kādu laiku ar situāciju ir apmierināti. Savukārt graudkopjiem lietainā sezona radīja nopietnas problēmas, liecina lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Regulators apstiprina 5G frekvenču joslu izsoles rezultātus

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padome apstiprina izsoles rezultātus radiofrekvenču spektra joslas, ko iespējams izmantot 5G vajadzībām, lietošanas tiesību piešķiršanai, ziņo komisijā.

VID izstrādā jaunu maksājumu kārtības ieviešanas sistēmu

Valsts ieņēmumu dienests sācis darbu un plāno līdz 2022.gadam pilnībā ieviest fundamentāli jaunu maksājumu administrēšanas informācijas sistēmu. Tā nodrošinās mūsdienīgu, ātru un uzņēmējiem viegli saprotamu budžetā veicamo maksājumu administrēšanu, skaidro dienestā.

Izpētē noskaidrots: Rīgas pilsētvides teritorija pieaug

Rīgas aglomerācija 2017.gadā aizņem par 299 kvadrātmetriem jeb 4,2% plašāku teritoriju, salīdzinot ar 2012.gadu. Savukārt aglomerācijā dzīvojošo skaits pēdējo piecu gadu laikā ir sarucis par 26 395 jeb 2,4%, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes veiktās izpētes iegūtie rezultāti.

Audi sasniedz jaunus pārdošanas rekordus

Aizvadītais novembris visā pasaulē Audi zīmolam ir bijis viens no veiksmīgākajiem šī gada laikā. Zīmols pircējiem visā pasaulē piegādāja aptuveni 160 000 automobiļu, kas ir par 4,5% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%

Vidējais patēriņa cenu līmenis gada laikā pieaudzis par 2,7%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati. Precēm cenas pieauga par 2,7% un pakalpojumiem – par 2,9%.

Igaunija EDSO: Krievijai ir jāpilda tās starptautiskie pienākumi Krimā un Ukrainā

Igaunijas ārlietu ministrs Svens Miksers (Sven Mikser) šonedēļ, uzstājoties ar uzrunu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas ārlietu ministru sanāksmē, norādījis, ka organizācijai ir jāatbalsta Ukrainas teritorijās nedalāmība un cilvēktiesību aizsardzība Krimā.

Lietuvas nekustamo īpašumu tirgū sagaida cenu «burbuļa» saplakšanu

Lai arī jauno dzīvokļu tirdzniecības apjoms Viļņā joprojām ir aptuveni pēdējo gadu augstākajā līmenī, nekustamo īpašumu tirgus ārpus galvaspilsētas un Kauņas atdziest, kas varētu liecināt par lēnākas vai straujākas tirgus lejupslīdes tuvošanos.

Teju divas trešdaļas iedzīvotāju satrauc varbūtība tikt apzagtiem uz ielas

Vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju satrauc varbūtība kļūt pat garnadžu upuriem, bet 51% bažījas par iespējamību, ka varētu tikt apzagts viņu auto - tā liecina apdrošināšanas sabiedrības Ergo Baltijas valstu drošības indeksa pētījums.