bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Otrdiena 23.05.2017 | Vārda dienas: Leontīne, Ligija, Lonija, Leokādija

Latvijā viena turīgā Swedbank klienta rīcībā ir aktīvi 180 000 eiro apmērā

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

Turīgo Swedbank klientu īpatsvars Baltijā vidēji nepārsniedz pat 1% no visiem bankas klientiem. Tomēr viņu rīcībā esošais aktīvu apjoms, salīdzinot ar privātpersonu aktīvu vidējo līmeni, ir nozīmīgs, vislielāko atšķirību veidojot tieši Latvijā, kur tas ir pat 70 reizes lielāks.

Pērn turīgo klientu bankā glabāto finanšu aktīvu apjoms audzis robežās no 11% līdz 19%, kas ir straujāks pieaugums nekā privātpersonām kopumā, portālu BNN informē Swedbank.

Lielākais finanšu aktīvu apjoms, kas uzticēts bankai, ir turīgajiem klientiem Igaunijā. Savukārt Latvijā ir vislielākā atšķirība starp turīgo klientu un citu privātpersonu vidējo aktīvu apjomu. Proti, Latvijā viena turīgā klienta rīcībā ir aktīvi vidēji 180 tūkstošu eiro apmērā, savukārt privātpersonu rīcībā ir aktīvi vidēji 2,6 tūkstošu eiro apmērā, tādējādi veidojot pat 70 reižu lielu atšķirību. Lietuvā šī atšķirība ir vidēji 47 reizes, turīgo klientu aktīvu apjomam sasniedzot vidēji 158 tūkstošus eiro un privātpersonu – 3,4 tūkstošus eiro. Savukārt Igaunijā atšķirība starp turīgo klientu un citu privātpersonu vidējo aktīvu apjomu veido vidēji 61 reizi – turīgo klientu apjomam esot vidēji 225 tūkstoši eiro un privātpersonu – vidēji 3,7 tūkstoši eiro.

Visās Baltijas valstīs vērojama tendence, ka turīgo bankas klientu aktīvu struktūrā vērtspapīri veido ievērojami lielāku daļu (30% Latvijā, 44% Igaunijā un 57% Lietuvā), nekā vidēji citām privātpersonām (8% Latvijā, 4% Igaunijā, 5% Lietuvā). Savukārt, raugoties uz klientu finanšu aktīvu pieauguma tendencēm 2014.gadā, redzams – turīgo bankas klientu aktīvu vērtība kopumā augusi straujāk nekā citiem bankas klientiem, lielāko pieaugumu (18,5%) sasniedzot Lietuvā, kam seko Latvija (14,6% vērtības pieaugums) un Igaunija (11,4% vērtības pieaugums). Savukārt citu klientu aktīvu apjoms piedzīvojis tikai vidēji 8,6% pieaugumu.

Kopumā visās Baltijas valstīs privātpersonu vidējais uzņemto finanšu saistību apjoms ievērojami pārsniedz turīgo bankas klientu saistību apjomu. Latvijā privātpersonu uzņemtās saistības veido vidēji astoņas reizes lielāku īpatsvaru viņu kopējā finanšu aktīvu struktūrā nekā tas ir turīgajiem bankas klientiem. Arī Igaunijā šī atšķirība ir astoņas reizes liela, savukārt Lietuvā privātpersonu saistību apjoms viņu kopējā finanšu aktīvu struktūrā ir tikai divas reizes lielāks nekā tas ir turīgākajiem bankas klientiem.

Turīgākie bankas klienti norēķinoties ar karti gada laikā (pēc 2014.gada datiem) iztērē vidēji 12% no sava aktīvu apjoma. Latvijā tas ir 13% jeb 23 tūkstošus eiro, Igaunijā 7% jeb 16 tūkstošus eiro un Lietuvā 16% jeb 25 tūkstošus eiro. Savukārt citu privātpersonu bankas karšu tēriņu paradumi liecina, ka gada laikā tiek iztērēta pat divas reizes lielāka summa, nekā kopumā uzkrāta bankā. Latvijā tie sasniedz 213% jeb 5,5 tūkstošus eiro, Igaunijā 177% jeb 6,5 tūkstošus eiro, savukārt Lietuvā – 137% jeb 4,6 tūkstošus eiro. Igaunijā un Latvijā turīgāko bankas klientu izdevumi bieži pārsniedz to regulāros ienākumus (117% Igaunijā un 106% Latvijā), kas skaidrojams ar faktu, ka šiem klientiem visai bieži būtisku finanšu resursu īpatsvaru veido neregulāri ienākumi un salīdzinoši lieli naudas uzkrājumi. Savukārt Lietuvā turīgo klientu un citu privātpersonu tēriņi pret regulārajiem ienākumiem ir procentuāli līdzvērtīgi – 85% turīgo klientu vidū un 87% citu privātpersonu vidū.

Kopumā visās Baltijas valstīs turīgo bankas klientu vidū kartes visbiežāk tiek izmantotas ceļojumu tēriņiem, savukārt privātpersonu vidū – pārtikas iegādei. Latvijā populārākais karšu norēķinu mērķis pēc ceļošanas izdevumiem (67%) ir maksājumi restorānos (60%), pārtikas iegāde (57%), kā arī izdevumi veselībai (45%). Savukārt Latvijas privātpersonas uzreiz pēc pārtikas iegādes (49%) visbiežāk ar kartēm norēķinās par veselības izdevumiem (33%) un maltītēm restorānos (29%). Interesanti, ka luksus preču iegādē vislielākais karšu norēķinu īpatsvars turīgo bankas klientu vidū ir Igaunijā (41%), kam seko Lietuva (34%) un Latvija (28%).

Turīgo bankas klientu vidū dominē luksus klases auto zīmolu izvēle – BMW, Lexus, Audi, Volvo un Mercedes Benz. Visbiežāk turīgo klientu lietošanā esošie auto nav vecāki par četriem gadiem. Savukārt privātpersonas ikdienā pārvietojas ar vidēji septiņus gadus veciem auto, priekšroku dodot tādiem zīmoliem kā Volvo, Volkswagen, Toyota, BMW un Audi.

Ref: 102.000.102.10109


Pievienot komentāru

LIDA: Daudzi nezina, ka Darba likums nosaka saīsinātus noilguma termiņus

Latvijas Iekšlietu darbinieku arodbiedrība norāda, ka daudzi nodarbinātie nezina, ka Darba likums nosaka saīsinātus noilguma termiņus, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām.

Godināts ilggadējais  Ventspils Tirdzniecības ostas apkalpojošais personāls

Svinīgā pasākumā, saņemot zelta un sudraba nozīmes ar kompānijas logotipu, kā arī īpašu pateicību un cieņu no uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Valērija Pašutas un padomes locekles Ingas Antānes, godināts ilggadējais akciju sabiedrības Ventspils Tirdzniecības osta apkalpojošais personāls.

Aprīlī ražotāju cenu līmenis rūpniecībā palielinājās par 0,1%

Šī gada aprīlī salīdzinājumā ar martu ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 0,5%, savukārt eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,2%. Eksportam uz eirozonas valstīm cenu līmenis saruka par 0,2%, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 0,1%.

Igaunijā pērn iebraukuši vairāk cilvēku, nekā valsti atstājuši

No Igaunijas 2016.gadā emigrējuši 13 792 cilvēki, bet valstī iebraukuši 14 822, tādējādi migrācijas bilance valstij bijusi pozitīva un tāda saglabājusies otro gadu pēc kārtas, aplēsuši igauņu statistiķi.

Skonto stadionā varēs notikt tiesā apstrīdētā Latvijas un Portugāles futbola spēle

Tiesa apmierina Skonto stadiona īpašnieku lūgumu, tā atgūst tiesības brīvi rīkoties ar īpašumu, vēsta uzņēmumā.

Latvijā turpina ieceļot likumpārkāpēji; robežsardzei darba daudz

Iesākoties jaunajai darba nedēļai, Valsts robežsardzes amatpersonas uz ārējām robežām un valsts iekšienē konstatējušas 44 likumpārkāpējus, ziņo robežsardze.

LSBA: Spēļu zāļu likvidācija vēsta par vēlmi iegūt popularitāti priekšvēlēšanu laikā

Latvijas Spēļu biznesa asociācija aicina Rīgas domes deputātus rūpīgi izvērtēt savu rīcību attiecībā uz otrdien, 23.maijā, plānotā lēmuma pieņemšanu par azartspēļu organizēšanas vietu slēgšanu Rīgas vēsturiskajā centrā.

Mančestras sprādziena aculiecinieks: Bērni bija šausmās

Britu policija Mančestrā notikušo sprādzienu, kur bojā gājuši 22 un miesas bojājumus guvuši 59 cilvēki, nosaukusi par terora aktu, bet aculiecinieki medijiem un sociālajos tīklos atstāstījuši pieredzēto.

Jauniešus izglīto par korupciju un mudina sekot pašvaldības vēlēšanām

Jauniešus izglīto par liela mēroga korupciju un mudina sekot pašvaldības vēlēšanām, ziņo Sabiedrības par atklātību - Delna direktora vietniece Liene Gātere.

Iedzīvotājiem - 29.maijā būs trauksmes sirēnu gatavības pārbaude

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests informē, ka šī gada 29.maijā no pulksten 14.00 līdz 14.15 uz trīs minūtēm tiks iedarbinātas trauksmes sirēnas.

Deputāti pārrunās Latvijas Bankas Aizsardzības pārvaldes lomu

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti trešdien, 24.maijā, dosies uz Latvijas Banku, lai pārrunātu tās Aizsardzības pārvaldes lomu valsts aizsardzībā, BNN ziņo Saeimas Preses dienestā.

LOB: Latvijas mežiem draud pastiprināta izciršana

Zemkopības ministrija nodevusi sabiedriskajai apspriešanai grozījumus koku ciršanas noteikumos, kas var novest pie Latvijas mežu pastiprinātas izciršanas un vēl lielāka spiediena uz mežu dabas vērtībām, BNN ziņo Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvji.

Ražuks dod mājienu, ka veselības aprūpes budžeta palielināšanai jāievieš jauns maksājums

Pašlaik iesaistītās puses vēl nav vienojušās par to, kur ņemt papildus līdzekļus veselības aprūpei, tomēr iespējams, ka tiks ieviests jauns maksājums, otrdien, 23.maijā, Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāmā stāsta Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas priekšsēdētājs Romualds Ražuks.

Starptautiskie aizdevēji Grieķijai pagaidām liedz vitāli svarīgo aizdevumu

Grieķija nav saņēmusi starptautisko aizdevēju un eirozonas finanšu ministru piekrišanu tam, ka valsts ar krasiem taupības pasākumiem izdarījusi pietiekami, lai saņemtu nākamos aizdevuma miljardus, bet sarunas turpināsies, lai nodrošinātu pozitīvu fiskālā darba vērtējumu nākamajā Eirogrupas sanāksmē 15.jūnijā.

Latvijā atjaunošanas darbus plāno uzsākt 60 daudzdzīvokļu mājās

Plānots, ka šogad atjaunošanas darbi tiks uzsākti aptuveni 60 daudzdzīvokļu mājās visā Latvijā un siltumenerģijas patēriņš pēc darbu pabeigšanas tajās samazināsies vidēji par 50% gadā, BNN vēsta Attīstības finanšu institūcija Altum pārstāvji.

Investē 12 miljonus eiro automazgātavu tīkla izveidei Latvijā

Rīgā atklāj pilsētā lielāko Wash & Drive pašapkalpošanās automazgātavi ar septiņiem boksiem, kurā sadarbībā ar banku Citadele automazgātavas izveidē investēti 800 000 eiro, vēsta bankā.

Šadurskis: Latvijai jākļūst par pilntiesīgu CERN dalībvalsti

Izglītības un zinātnes ministrija rosinās Ministru kabinetu lemt par pilntiesīgu Latvijas zinātnes sadarbība ar Eiropas Kodolpētījumu organizāciju (CERN) dalībvalsts statusu, šādu iniciatīvu CERN nedēļas Latvijā atklāšanā pauda izglītības un zinātnes ministrs, profesors Kārlis Šadurskis.

EK: Latvijas nodokļu sistēma ir mazāk progresīva nekā citās bloka dalībvalstīs

Eiropas Komisija rekomendē Latvijai samazināt nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem, pārceļot to uz citiem avotiem, kas ir mazāk kaitīgi izaugsmei un veicina nodokļu maksāšanu.

Šogad apvienoto sauszemes un gaisa spēku mācību vadošā ir Latvija

No šā gada 3. līdz 15.jūnijam Latvijā notiks Amerikas Savienoto Valsts spēku Eiropā vadītās ikgadējās starptautiskās militārās mācības Saber Strike, uz kurām aktīvi sāk ierasties sabiedroto spēku karavīri un militārā tehnika, ziņo Aizsardzības ministrijā.

Lielbritānijā traģisks sprādziens pēc Arianas Grandes koncerta

Sprādzienā Lielbritānijā, kas noticis Mančestras sporta un mūzikas pasākumu arēnā, bojā gājuši 22 cilvēki un vēl 59 guvuši miesas bojājumus. sprādziens arēnā ar 21 tūkstoša apmeklētāju ietilpību nograndis pirmdienas, 22.maija, vakarā pēc amerikāņu popmūzikas dziedātājas Arianas Grandes koncerta. Notikušā apstākļi tiek noskaidroti.

FM: Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties

Arī turpmākajos ceturkšņos bezdarba līmenis turpinās samazināties, ko veicinās straujāki ekonomiskās attīstības tempi. Vienlaikus nodarbināto skaita pieaugumu turpinās ierobežot darbspējas vecuma iedzīvotāju skaita samazināšanās, līdz ar to ekonomikas izaugsme balstīsies galvenokārt uz produktivitātes un investīciju pieaugumu, kamēr strādājošo skaits saglabāsies pagājušā gada līmenī, secina Finanšu ministrija.

Rosina aktualizēt pieteikumus rindā uz Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēm

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments atgādina, ka bērnu vecākiem ir iespēja pārvaldīt un aktualizēt pieteikumus uz Rīgas bērnudārziem, lai elektroniskajā pieteikšanās sistēmā būtu aktuālākie dati veiksmīgai komunikācijai ar vecākiem.

Iedzīvotāji aicināti uz bezmaksas ādas veselības pārbaudēm jau 26.maijā

Noslēdzot Eiromelanomas mēneša aktivitātes, aicina iedzīvotājus uz ādas veselības pārbaudēm piektdien, 26.maijā, kur pasākuma laikā ikvienam būs iespēja bez maksas pārbaudīt savus ādas veidojumus, veikt to dermatoskopisko izmeklēšanu, kā arī saņemt Rīgas dermatoloģisko klīniku speciālistu konsultācijas un praktiskus padomus par saules aizsarglīdzekļu lietošanu.

Darbadevējiem jākompensē pirmās slimības dienas, vērtē igauņu arodbiedrības

Darbadevējiem būtu jāapmaksā slimības lapa arī par pirmajām trim dienām, kad darbinieks sasirdzis, aicinājusi Igaunijas Arodbiedrību savienību konfederācija.

Algu pēc nodokļiem līdz 450 eiro pirmajā ceturksnī Latvijā saņēma 41,9% strādājošo

Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 41,9% darba ņēmēju, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.