bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Svētdiena 23.07.2017 | Vārda dienas: Magda, Magone, Mērija

Latvijai prognozē straujāko izaugsmi starp Baltijas valstīm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«2015.gadā Latvija būs uzrādījusi visspēcīgāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi starp Baltijas valstīm. Visticamāk, izaugsme būs ap 2,4%, kamēr Lietuvā tuvāk 1,8%, bet Igaunijā – ap 1,3%,» prognozē Nordea banka, kas nākamajā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempu prognozē 3,0% apmērā.

«Izaugsmes galvenais veicinātājs būs pēdējā laikā ierasti augstais privātais patēriņš, pieaugs arī valdības izdevumi, pozitīva tendence pēdējā pusgada laikā novērojama arī investīcijās, kam nākamgada vajadzētu pieaugt vēl vairāk. Eksports, lai gan piedzīvos izaugsmi, nebūs spēcīgs. Tam par galveno iemeslu turpinās būt ģeopolitiskās nesaskaņas un piesardzīgā globālo investīciju vide. Vēl lielāku IKP izaugsmi neļaus sasniegt preču un pakalpojumu imports, kas, pateicoties iedzīvotāju pirktspējai, turpinās palielināt tirdzniecības bilances deficītu,» prognozē Nordea bankas ekonomists Latvijā Gints Belēvičs.

««No vienas puses stagnē, no otras – sakarst» ir visprecīzākais Baltijas ekonomikas raksturojums šobrīd. Pēckrīzes periodā eksporta izaugsme ir vāja, taču iekšzemes ekonomika turpina «pārkarst». Iekšzemes patēriņa galvenais ietekmējošais faktors – strauji augošais algu līmenis – šobrīd sasniedzis 5 līdz 7% atzīmi visās Baltijas valstīs. Papildu tam krītošais bezdarba līmenis, mērena inflācija un stabila patērētāju pirktspēja, ļauj iekšējām patēriņam būt galvenajam ekonomikas dzinulim Baltijā. Lietuva šobrīd ir vadošā privātā patēriņa pieaugumā (+5,3%), kurai cieši seko Igaunija (+5,1%) un tikai pēc tam – Latvija (+3,4%). Prognozēts, ka spēcīgs privātā patēriņa pieaugums Latvijā un Lietuvā saglabāsies gan 2016. un 2017.gadā, kamēr situācija Igaunijā stabilizēsies. Pretēji pēc krīzes periodam 2016. un 2017.gados Baltijā prognozēta vidējo ienākumu līmeņa izlīdzināšanās. Taču jāņem vērā, ka šobrīd vidējais algu līmenis Lietuvā sasniedz EUR 740, Latvijā EUR 830, kamēr Igaunijā par 30% vairāk – EUR 1 050,» skaidro ekonomists.

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos eksporta līmeņi uz Krieviju no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas noslīdējuši par 21%, 38% un 41%. Tā rezultātā būtiski palēninājusies arī eksporta izaugsme, īpaši Igaunijā un Lietuvā. Latviju līdz šim salīdzinošo mazāk ietekmējusi Krievijas ekonomikas recesija un piemērotās sankcijas, kas izskaidro, kādēļ Latvijas ekonomika uzrāda labākos rezultātus visā Baltijā. Tomēr prognozēts, ka Krievijas negatīvā ietekme 2016. gadā samazināsies. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka, pirmkārt, eksporta īpatsvars uz Krieviju jau šobrīd ir ievērojami samazinājās. Otrkārt, paredzams, ka eksports uz citiem tirgiem turpinās pieaugt par 5-7%, kas krietni kompensēs negatīvo Krievijas ietekmi. Līdz ar to, pat pieņemot, ka ekonomiskās sankcijas turpināsies, Krievijas negatīvā ietekme 2016.gadā būs ievērojami mazāka, salīdzinot ar 2015.gadu.

«Investīciju cikls Baltijas valstīs ir izjucis, ko raksturo straujais investīciju pieaugums Lietuvā (par +10% 3.ceturksnī), investīciju pieauguma paātrināšanās Latvijā (par +6% 3.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada konkrēto periodu) un krītošais investīciju līmenis Igaunijā (par -12% 2.ceturksnī). Lietuvā un Latvijā investīciju galvenais dzinējspēks ir augošās investīcijas mašīnās un iekārtās (par +28% un +15% 3.ceturksnī), kas ir pozitīvs indikators, un varētu nozīmēt spēcīgāku turpmāko ekonomisko izaugsmi un eksporta potenciālu. Turklāt, investīciju un IKP attiecība visās trīs Baltijas valstīs šobrīd ir virs vidējā Eiropas Savienības valstīs. Interesanti, ka investīcijas rezidentu nekustamajā īpašumā Lietuvā sasniegušas pirmskrīzes līmeni, kamēr Latvijā tās svārstās 25-30% robežās, salīdzinot ar 2007. un 2008.gada līmeņiem,» skaidro ekonomists.

«Savukārt globālās ekonomikas izaugsmi turpina raksturot ASV un ES, uzrādot stabilu atveseļošanos, kamēr Ķīna, Krievija, Brazīlija un citas preču eksportētājvalstis cenšas atrast jaunus izaugsmes virzītājspēkus. Ekonomiskā krīze jaunajos tirgos – galvenokārt Ķīnā – ir galvenais pasaules ekonomikas risks 2016.gadā. Citi riski jaunās ekonomikas valstīs saistīti ar zemajām naftas un citu izejvielu cenām, kuru zemais līmenis tiek prognozēts arī 2016.gadam, kā arī ar gaidāmo procentu likmju kāpumu ASV, kas varētu paātrināt kapitāla aizplūšanu no jaunattīstības tirgiem. Ģeopolitiskie konflikti Ukrainā, Tuvajos Austrumos un Dienvidaustrumu Āzijā var atstāt negatīvu ietekmi uz globālo ekonomiku – īpaši uz Eiropas Savienību, kuras «Ahileja papēdis» ir, ka: tā ir spēcīga, kad vienota, bet vāja – kad sašķelta,» informē Nordea bankas ekonomists Žīgimants Maurics (Zygimantas Mauricas).

Ref: 102.000.102.11346


Pievienot komentāru

Nedēļa Lietuvā. Prezidente aicina Baltijā izvietot raķešu sistēmas Patriot

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite ceturtdien, 20.jūlijā, aicinājusi Baltijas reģionā pastāvīgi izvietot pretraķešu un tālas distances pretgaisa sistēmas Patriot.

BNN nedēļas apkopojums: Kučinskis Rīdzenes numuriņā. Latvijas parāda kāpums. Valdības sasteigtie lēmumi

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

Zemestrīcē Egejas jūrā dzīvības zaudē atpūtnieki

Stipra zemestrīce ar epicentru Egejas jūrā izvērtusies traģiska Grieķijas salās, kur bojā gājuši divi atpūtnieki, un Turcijas piekrastē, kur cietuši vairāki simti cilvēku.

Mode biznesā: Kā tikt sadzirdētam mūsdienu pasaulē?

Šķiet, ka mūsdienās strikti noteiktas modes tendences ir «mirušas», jo cilvēki meklē gan to, kas izskatās skaisti, gan arī to, lai būtu ērti. Kā sākt biznesu modes industrijā no «nulles» un tikt sadzirdētam mūsdienu mainīgajā pasaulē, intervijā BNN stāsta jaunā apģērbu zīmola TRÉS viena no ideju autorēm Enija Mugureviča. 

Vienotības deputātiem dažādi viedokļi par iespēju mainīt Saeimas frakcijas vadītāju

Vienotības Saeimas frakcijas deputātiem dažādi viedokļi par iespēju nomainīt tās vadītāju Solvitu Āboltiņu šajā amatā, tomēr daudzi arī norāda, ka pašlaik nebūtu jāveic šādas pārmaiņas.

Vairākas partijas atbalsta «Oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi

Savākti nepieciešamie deputātu paraksti «oligarhu sarunu» parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidei - to atbalstīja Vienotības, Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, kā arī Latvijas Reģionu apvienības parlamentārieši.

Smiltēns atkāpjas no Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata

Partijas Vienotība vadītāja vietnieks Edvards Smiltēns piektdien, 21.jūlijā, atkāpies no politiskā spēka Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieka amata, sociālajā tīklā Facebook norāda politiķis.

Ražotāju cenu līmenis rūpniecībā jūnijā palielinājās par 0,5%

Šī gada jūnijā salīdzinājumā ar maiju ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 0,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Automašīnu zādzību tendences Latvijā: Ko iecienījuši auto zagļi?

Lai gan dažos Latvijas reģionos ir samazinājies zagto automašīnu skaits, tomēr Valsts policijas apkopotā statistika liecina, ka automašīnu zādzības pieaug.

Latvijā viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem ES

Latvijā joprojām ir viens no zemākajiem eiro viltošanas gadījumu skaitiem Eiropas Savienībā, atzīst Latvijas Bankas naudas drošības un tehnoloģiju eksperts Andris Tauriņš.

Saņem sūdzības, ka ģimenes ārsti pieprasa samaksu par valsts pakalpojumiem

Ģimenes ārstus streika laikā Veselības inspekcija saņēmusi trīs pacientu iesniegumus par to, ka ģimenes ārstu praksē pieprasīta samaksa par valsts apmaksātu pakalpojumu, vēsta inspekcijas pārstāve Ineta Miglāne.

FKTK piemēro sodu Norvik bankai- 1,3 milj.eiro; Rietumu bankai - 1,56 milj. eiro

Finanšu un kapitāla tirgus komisija sadarbībā ar Amerikas Savienoto Valstu Federālo izmeklēšanas biroju FIB mērķa pārbaudē konstatēja, ka Latvijas bankas – AS Norvik banka un AS Rietumu Banka – nav ievērojušas regulējošo normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

No ES fondu miljardiem Latvijā apstiprināti projekti par 44%, bet apgūti 9% līdzekļu

Kopumā līdz 2017.gada 19.jūlijam ir apstiprināti projekti vairāk par 1,9 miljardiem eiro, kas ir 44,1% no kopējā Latvijai pieejamā Eiropas Savienības fondu finansējuma 4,4 miljardu eiro apmērā. Līdz šim veikti maksājumi projektos jau par 8,7% finansējuma jeb 382,5 miljoniem eiro

Atbalsta priekšlikumu pedagogu darba kvalitātes novērtēšanu uzticēt skolas vadībai

Saeima piektdien, 21.jūlijā, pirmajā lasījumā atbalstīja izmaiņas Izglītības likumā, paredzot jaunu un vienkāršāku regulējumu pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšanai.

Daugavas baseinā sāk 250 000 zandarta mazuļu ielaišanu

Rīgas HES ūdenskrātuvē ceturtdien, 20.jūlijā, ielaisti 55 tūkstoši zandartu mazuļu, kas izaudzēti zinātniskā institūta BIOR Tomes zivjaudzētavā. Zandartu mazuļu ielaišana Daugavas HES ūdenskrātuvēs un Ķīšezerā turpināsies līdz jūlija beigām, kopumā šovasar izlaižot 250 tūkstošus zandartu mazuļu.

Saeima bez izmaiņām atkārtoti pieņem strīdīgos grozījumus Kredītiestāžu likumā

Saeima piektdien, 21.jūlijā, atkārtotajā izskatīšanā bez izmaiņām pieņēma grozījumus Kredītiestāžu likumā, kurus iepriekš Valsts prezidents Raimonds Vējonis nodeva parlamentam otrreizējai caurlūkošanai.

Latvijas Banka: Nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju

Apstiprināšanai Saeimā virzītā nodokļu reforma ir vilšanās, kas neveicinās konkurētspēju, šorīt kanāla LNT raidījumā 900 sekundes stāsta Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.

Nodod teju 700 000 eiro nedeklarēšanā apsūdzētu Latvijas pilsoņu krimināllietu

Lietuvas Ģenerālprokuratūra nodevusi Viļņas apgabaltiesai krimināllietu, kurā trīs Latvijas pilsoņi apsūdzēti nedeklarētas skaidras naudas pārvadāšanā gandrīz 700 000 eiro apmērā.

Naftas cenas krītas; eiro kurss pret dolāru kāpj

Amerikas Savienoto Valstu un Eiropas biržu indeksu dinamikā ceturtdien, 20.jūlijā, bija novērojamas dažādas tendences. ASV biržu indekss Nasdaq Composite pieauga līdz jaunam rekordam, bet indeksi Dow Jones Industrial Average un Standard & Poor's 500 kritās.

Bukmeikeri prognozē: Vai Dūklavs saglabās zemkopības ministra amatu?

Lai gan Vienotība ieteikusi Zaļo un zemnieku savienībai nomainīt zemkopības ministru Jāni Dūklavu, lai žurnāla Ir publicētās sarunas viesnīcā Rīdzene nemestu ēnu uz valdību, Dūklavs amatu saglabās, uzskata Betsafe bukmeikeri.

Dabiskais pieaugums Latvijā joprojām saglabājas negatīvs

Šā gada pirmajā pusgadā reģistrēti 10 175 jaundzimušie, kas ir par 990 mazuļiem jeb nepilniem 9% mazāk nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā.

Latvijas alkohola nozarei ir piedāvājums, lai palēlinātu akcīzes nodokļa tempus

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna.

Nedēļas nogalē vietām gaiss iesils arī līdz +24…+25 grādu atzīmei

Brīvdienas gaidāms lielākoties sauss laiks, bieži uzspīdēs saule, bet jaunnedēļ mākoņu būs vairāk un biežāk līs, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteroloģijas centrs.

Lietuvas Enerstenos grupe Latvijā būvēs trīs miljonu eiro vērtu biomasas katlumāju

Lietuvas enerģētikas būvniecības grupa Enerstenos grupe parakstījusi vairāk nekā trīs miljonus eiro vērtu līgumu par biomasas katlumājas ar desmit megavatu jaudu būvniecību kokapstrādes uzņēmuma AmberBirch ražotnē Latvijā.

Latvijā pirmajā ceturksnī bijis straujākais valsts parāda kāpums ES

Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar janvāri-martu pērn bijis lielākais vispārējā valdības parāda kāpums attiecībā pret iekšzemes kopproduktu Eiropas Savienībā, liecina ceturtdien, 20.jūlijā, publiskotie ES statistikas pārvaldes Eurostat dati, kas apkopoti par 27 bloka dalībvalstīm.

Jaunākie komentāri