bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 27.03.2017 | Vārda dienas: Tālrīts, Gustavs, Gusts

Latvijai prognozē straujāko izaugsmi starp Baltijas valstīm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«2015.gadā Latvija būs uzrādījusi visspēcīgāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi starp Baltijas valstīm. Visticamāk, izaugsme būs ap 2,4%, kamēr Lietuvā tuvāk 1,8%, bet Igaunijā – ap 1,3%,» prognozē Nordea banka, kas nākamajā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempu prognozē 3,0% apmērā.

«Izaugsmes galvenais veicinātājs būs pēdējā laikā ierasti augstais privātais patēriņš, pieaugs arī valdības izdevumi, pozitīva tendence pēdējā pusgada laikā novērojama arī investīcijās, kam nākamgada vajadzētu pieaugt vēl vairāk. Eksports, lai gan piedzīvos izaugsmi, nebūs spēcīgs. Tam par galveno iemeslu turpinās būt ģeopolitiskās nesaskaņas un piesardzīgā globālo investīciju vide. Vēl lielāku IKP izaugsmi neļaus sasniegt preču un pakalpojumu imports, kas, pateicoties iedzīvotāju pirktspējai, turpinās palielināt tirdzniecības bilances deficītu,» prognozē Nordea bankas ekonomists Latvijā Gints Belēvičs.

««No vienas puses stagnē, no otras – sakarst» ir visprecīzākais Baltijas ekonomikas raksturojums šobrīd. Pēckrīzes periodā eksporta izaugsme ir vāja, taču iekšzemes ekonomika turpina «pārkarst». Iekšzemes patēriņa galvenais ietekmējošais faktors – strauji augošais algu līmenis – šobrīd sasniedzis 5 līdz 7% atzīmi visās Baltijas valstīs. Papildu tam krītošais bezdarba līmenis, mērena inflācija un stabila patērētāju pirktspēja, ļauj iekšējām patēriņam būt galvenajam ekonomikas dzinulim Baltijā. Lietuva šobrīd ir vadošā privātā patēriņa pieaugumā (+5,3%), kurai cieši seko Igaunija (+5,1%) un tikai pēc tam – Latvija (+3,4%). Prognozēts, ka spēcīgs privātā patēriņa pieaugums Latvijā un Lietuvā saglabāsies gan 2016. un 2017.gadā, kamēr situācija Igaunijā stabilizēsies. Pretēji pēc krīzes periodam 2016. un 2017.gados Baltijā prognozēta vidējo ienākumu līmeņa izlīdzināšanās. Taču jāņem vērā, ka šobrīd vidējais algu līmenis Lietuvā sasniedz EUR 740, Latvijā EUR 830, kamēr Igaunijā par 30% vairāk – EUR 1 050,» skaidro ekonomists.

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos eksporta līmeņi uz Krieviju no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas noslīdējuši par 21%, 38% un 41%. Tā rezultātā būtiski palēninājusies arī eksporta izaugsme, īpaši Igaunijā un Lietuvā. Latviju līdz šim salīdzinošo mazāk ietekmējusi Krievijas ekonomikas recesija un piemērotās sankcijas, kas izskaidro, kādēļ Latvijas ekonomika uzrāda labākos rezultātus visā Baltijā. Tomēr prognozēts, ka Krievijas negatīvā ietekme 2016. gadā samazināsies. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka, pirmkārt, eksporta īpatsvars uz Krieviju jau šobrīd ir ievērojami samazinājās. Otrkārt, paredzams, ka eksports uz citiem tirgiem turpinās pieaugt par 5-7%, kas krietni kompensēs negatīvo Krievijas ietekmi. Līdz ar to, pat pieņemot, ka ekonomiskās sankcijas turpināsies, Krievijas negatīvā ietekme 2016.gadā būs ievērojami mazāka, salīdzinot ar 2015.gadu.

«Investīciju cikls Baltijas valstīs ir izjucis, ko raksturo straujais investīciju pieaugums Lietuvā (par +10% 3.ceturksnī), investīciju pieauguma paātrināšanās Latvijā (par +6% 3.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada konkrēto periodu) un krītošais investīciju līmenis Igaunijā (par -12% 2.ceturksnī). Lietuvā un Latvijā investīciju galvenais dzinējspēks ir augošās investīcijas mašīnās un iekārtās (par +28% un +15% 3.ceturksnī), kas ir pozitīvs indikators, un varētu nozīmēt spēcīgāku turpmāko ekonomisko izaugsmi un eksporta potenciālu. Turklāt, investīciju un IKP attiecība visās trīs Baltijas valstīs šobrīd ir virs vidējā Eiropas Savienības valstīs. Interesanti, ka investīcijas rezidentu nekustamajā īpašumā Lietuvā sasniegušas pirmskrīzes līmeni, kamēr Latvijā tās svārstās 25-30% robežās, salīdzinot ar 2007. un 2008.gada līmeņiem,» skaidro ekonomists.

«Savukārt globālās ekonomikas izaugsmi turpina raksturot ASV un ES, uzrādot stabilu atveseļošanos, kamēr Ķīna, Krievija, Brazīlija un citas preču eksportētājvalstis cenšas atrast jaunus izaugsmes virzītājspēkus. Ekonomiskā krīze jaunajos tirgos – galvenokārt Ķīnā – ir galvenais pasaules ekonomikas risks 2016.gadā. Citi riski jaunās ekonomikas valstīs saistīti ar zemajām naftas un citu izejvielu cenām, kuru zemais līmenis tiek prognozēts arī 2016.gadam, kā arī ar gaidāmo procentu likmju kāpumu ASV, kas varētu paātrināt kapitāla aizplūšanu no jaunattīstības tirgiem. Ģeopolitiskie konflikti Ukrainā, Tuvajos Austrumos un Dienvidaustrumu Āzijā var atstāt negatīvu ietekmi uz globālo ekonomiku – īpaši uz Eiropas Savienību, kuras «Ahileja papēdis» ir, ka: tā ir spēcīga, kad vienota, bet vāja – kad sašķelta,» informē Nordea bankas ekonomists Žīgimants Maurics (Zygimantas Mauricas).

Ref: 102.000.102.11346


Pievienot komentāru

Latvijā startup ideju realizācijai pieejami 15 miljoni eiro no ERAF fonda

Attīstības finanšu institūcija Altum pirmo reizi Latvijā ir izsludinājusi akcelerācijas fondu pārvaldnieku atlasi, kuros agrīnas stadijas uzņēmumi varēs saņemt, tā saucamo, «gudro naudu» jeb investīciju atbalstu līdz pat 250 tūkstošiem eiro idejas realizācijai, kā arī konsultācijas un mentoringu, vēsta uzņēmumā.

Bildēs: Baltkrievijā apcietina vairākus simtus protestētāju

Baltkrievijā apcietināti vairāki simti cilvēku, kuri aizvadītajā nedēļās nogalē Minskā un citās pilsētās piedalījušies protesta akcijās.

Andris Gobiņš: Ideja par «vairāku ātrumu» attīstību Eiropā neatbilst Latvijas interesēm

Eiropas Savienības dalībvalstu parakstītajā Romas deklarācijā ietvertā ideja par «vairāku ātrumu» Eiropu neatbilst Latvijas interesēm, pauž Eiropas kustības Latvijā prezidents Andris Gobiņš.

Latvijas Dzelzceļš darbinieks apcietināts par spiegošanu

2017.gada 23.martā Zemgales tiesas apgabala prokuratūras prokurore saukusi pie kriminālatbildības Latvijas Dzelzceļš darbinieku par Krimināllikuma 85.panta pirmajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu.

Šonedēļ gaidāmi laika apstākļu kontrasti

Pēdējā marta nedēļā Latvijā būs vērojami laika apstākļu kontrasti - lietainu un drēgnu laiku nedēļas vidū nomainīs ievērojami siltāks laiks nedēļas nogalē,vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. Ārlietu ministrs noraida Lukašenko pārmetumus

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs noraidījis kā izdomājumus Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko izteikumus, ka Lietuvā, iespējams, apmācīti bruņoti provokatori.

BNN nedēļas apkopojums: 5G Latvijā. Cīņa pret Lembergu. Ārējās tirdzniecības bilances deficīts Igaunijā

BNN sniedz apkopojumu par šīs nedēļas aktuālākajiem notikumiem, kurās novērojamas tādas tēmas kā Pārmaiņas; Darījums; Cīņa; Kritums; Taisnība; Izaugsme; Nākotne.

VM plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus

Veselības ministrija plāno mainīt radioloģisko izmeklējumu un citu pakalpojumu tarifus, liecina izskatīšanai Ministru kabineta komitejā iesniegtie VM grozījumi noteikumos par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību.

Rīgā sākta grantēto ielu planēšana; no smiltīm attīrīti 25% maģistrālo ielu

Iestājoties labvēlīgiem laika apstākļiem, Rīgas domes Satiksmes departaments ir uzsācis pilsētas grantēto ielu seguma profilēšanas, izlīdzināšanas un šķembu papildināšanas darbus. Planēšana uzsākta ielās, kurās grants segums ir pietiekami sauss.

Jaunups: FM piedāvājums nozīmē sporta nozares beigas

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas reformas katastrofāli negatīvi ietekmē uz sporta nozari, akcentē Basketbola kluba VEF Rīga valdes priekšsēdētājs Edgars Jaunups.

Mežaparka estrādes plānotie tēriņi pārsniedz gandrīz 10 miljonus eiro

Mežaparka estrādes pārbūves 1.kārtas konkursā saņemtie pretendentu piedāvājumi par sešiem līdz desmit miljoniem eiro pārsniedz tam paredzēto finansējumu, informējot par konkursa pretendentiem, norādījis Rīgas domes Īpašuma departamenta direktors Oļegs Burovs.

Rīgas starptautiskā autoosta divos mēnešos apkalpo par 7,6% mazāk pasažieru

Rīgas starptautiskā autoosta šogad divos mēnešos apkalpoja 232 421 pasažieri, kas ir par 7,6% mazāk nekā attiecīgajā laikā pērn.

Latvijas balzams vēlas panākt, ka saņem uzņēmuma ienākuma nodokli

AS Latvijas balzams ir iesniedzis Ekonomikas ministrijas izvērtēšanai investīciju projekta pieteikumu, lai pretendētu uz atbalstāma investīciju projekta statusu un izmantotu likumā noteikto uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi.

Tiesā personu, kas pārvadājusi tabakas izstrādājumus 387 tūkstošu eiro apmērā

Kurzemes tiesas apgabala prokuratūras prokurors pie kriminālatbildības saucis vīrieti, kurš pārvadāja Latvijas muitas teritorijā minētos tabakas izstrādājumus - cigaretes Fest 3 218 800 gabalus, kuru kopējā preču vērtība ir 387 397,90 eiro.

KP: Uzticamības atjaunošana – iespēja karteļu dalībniekiem laboties un piedalīties iepirkumos

Šogad Konkurences padome pozitīvu atzinumu par iespēju atgūt uzticamību un gadu ilgā lieguma laikā piedalīties publiskajos iepirkumos ir izsniegusi diviem uzņēmumiem, kas iepriekš ir sodīti par iesaisti aizliegtā vienošanā.

Dzīvsudrabs atzīts par pasaules mēroga apdraudējumu cilvēka veselībai un videi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā piektdien, 24.martā diskutē par Minamatas konvencijas par dzīvsudrabu (Minamatas konvencija) ratifikāciju un tās ieviešanu.

BTA: Velobraucēju traumu skaits strauji pieaug

Līdz ar pavasara atnākšanu palielinās riteņbraukšanas satiksmes intensitāte, un sākusies siltajam laikam raksturīgo negadījumu sezona. Par to liecina arī pirmie šī pavasara apdrošināšanas akciju sabiedrības Baltic Insurance Company saņemtie apdrošināšanas atlīdzību pieteikumi par negadījumiem, kuros cietuši velobraucēji

Kristovskis: Mums ar Lembergu Ventspils domē koalīcija nav iespējama

«Gadījumā, ja partiju saraksts iekļūs domē, tas noteikti nesadarbosies ar Lembergu,» Latvijas Radio intervijā atzīst kādreizējais aizsardzības un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis.

Šogad Advokatūras dienās sniedza teju 2 000 bezmaksas konsultāciju

Advokatūras dienās teju 170 zvērināti advokāti snieguši aptuveni 2 000 bezmaksas konsultācijas, liecina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas apkopotā informācija.

Lietuvā satraukti par prognozēto iedzīvotāju skaita sarukumu

Pērn labākas dzīves meklējumos prom no Lietuvas pārcēlušies 50 000 iedzīvotāju, kas ir kāpums, salīdzinot ar 44 500 emigrantiem 2016.gadā, tā aplēsusi Lietuvas statistikas pārvalde un Eiropas Savienības statistiķi Eurostat.

Uzņēmēja skatpunkts - AS Sadales tīkls: Enerģētikas nozarei Baltijā ir stabila attīstība

Lai arī kvalitatīva darba spēka trūkumu uzņēmums nejūt, tomēr, izsludinot vakances, redzams, ka iedzīvotāju apdzīvotība valsts reģionos samazinās un tas apgrūtina jauno speciālistu piesaisti darbam novadu teritorijās, intervijā BNN norāda AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Andis Pinkulis.

Naftas cenas sarūk saistībā ar bažām, ka tirgū saglabājas pārprodukcija

Naftas cenas pasaulē, kas ceturtdien, 23.martā, samazinājās, piektdienas rītā nedaudz pieaug, lai gan kopumā šonedēļ tās ir sarukušas saistībā ar bažām, ka tirgū joprojām saglabājas pārprodukcija.

Nordica nesekos aizliegumam lidmašīnās ienest lielas datorierīces

Igaunijas valsts lidsabiedrība Nordica norādījusi, ka negrasās ieviest aizliegumu pasažieriem lidmašīnu salonā ienest datorierīces, kas lielākas par viedtālruni, lēmumu pamatojot, ar to, ka lidsabiedrība nelido uz valstīm, kas iekļautas Amerikas Savienoto Valstu un Lielbritānijas noteiktajos aizliegumos.

ĀM: Drošības stiprināšanai jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā

Drošības stiprināšanai reģionā jābūt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu uzmanības lokā, tikšanās laikā ar Ziemeļu Ministru padomes ģenerālsekretāru Dāgfinu Heibrotenu, norāda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica.

Aizvadītajā naktī puse no ugunsdzēsēju izsaukumiem saistīti ar kūlas degšanu

Aizvadītajā diennaktī, laika posmā no šī gada 23.marta pulksten 6.30 līdz 24.marta pulksten 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņēma 81 izsaukumus – 58 uz ugunsgrēku dzēšanu, 14 uz glābšanas darbiem, bet deviņi no izsaukumiem bijuši maldinājumi.