bnn.lv Latviski   bnn-news.com English   bnn-news.ru По-русски
Pirmdiena 23.01.2017 | Vārda dienas: Strauta, Grieta

Latvijai prognozē straujāko izaugsmi starp Baltijas valstīm

FaceBook
Twitter
Draugiem
print
(Balsojumu nav)

Baltic news, News from Latvia, BNN.LV, BNN-NEWS.COM, BNN-NEWS.RU

«2015.gadā Latvija būs uzrādījusi visspēcīgāko iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi starp Baltijas valstīm. Visticamāk, izaugsme būs ap 2,4%, kamēr Lietuvā tuvāk 1,8%, bet Igaunijā – ap 1,3%,» prognozē Nordea banka, kas nākamajā gadā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsmes tempu prognozē 3,0% apmērā.

«Izaugsmes galvenais veicinātājs būs pēdējā laikā ierasti augstais privātais patēriņš, pieaugs arī valdības izdevumi, pozitīva tendence pēdējā pusgada laikā novērojama arī investīcijās, kam nākamgada vajadzētu pieaugt vēl vairāk. Eksports, lai gan piedzīvos izaugsmi, nebūs spēcīgs. Tam par galveno iemeslu turpinās būt ģeopolitiskās nesaskaņas un piesardzīgā globālo investīciju vide. Vēl lielāku IKP izaugsmi neļaus sasniegt preču un pakalpojumu imports, kas, pateicoties iedzīvotāju pirktspējai, turpinās palielināt tirdzniecības bilances deficītu,» prognozē Nordea bankas ekonomists Latvijā Gints Belēvičs.

««No vienas puses stagnē, no otras – sakarst» ir visprecīzākais Baltijas ekonomikas raksturojums šobrīd. Pēckrīzes periodā eksporta izaugsme ir vāja, taču iekšzemes ekonomika turpina «pārkarst». Iekšzemes patēriņa galvenais ietekmējošais faktors – strauji augošais algu līmenis – šobrīd sasniedzis 5 līdz 7% atzīmi visās Baltijas valstīs. Papildu tam krītošais bezdarba līmenis, mērena inflācija un stabila patērētāju pirktspēja, ļauj iekšējām patēriņam būt galvenajam ekonomikas dzinulim Baltijā. Lietuva šobrīd ir vadošā privātā patēriņa pieaugumā (+5,3%), kurai cieši seko Igaunija (+5,1%) un tikai pēc tam – Latvija (+3,4%). Prognozēts, ka spēcīgs privātā patēriņa pieaugums Latvijā un Lietuvā saglabāsies gan 2016. un 2017.gadā, kamēr situācija Igaunijā stabilizēsies. Pretēji pēc krīzes periodam 2016. un 2017.gados Baltijā prognozēta vidējo ienākumu līmeņa izlīdzināšanās. Taču jāņem vērā, ka šobrīd vidējais algu līmenis Lietuvā sasniedz EUR 740, Latvijā EUR 830, kamēr Igaunijā par 30% vairāk – EUR 1 050,» skaidro ekonomists.

Šā gada pirmajos deviņos mēnešos eksporta līmeņi uz Krieviju no Latvijas, Igaunijas un Lietuvas noslīdējuši par 21%, 38% un 41%. Tā rezultātā būtiski palēninājusies arī eksporta izaugsme, īpaši Igaunijā un Lietuvā. Latviju līdz šim salīdzinošo mazāk ietekmējusi Krievijas ekonomikas recesija un piemērotās sankcijas, kas izskaidro, kādēļ Latvijas ekonomika uzrāda labākos rezultātus visā Baltijā. Tomēr prognozēts, ka Krievijas negatīvā ietekme 2016. gadā samazināsies. Tas galvenokārt skaidrojams ar to, ka, pirmkārt, eksporta īpatsvars uz Krieviju jau šobrīd ir ievērojami samazinājās. Otrkārt, paredzams, ka eksports uz citiem tirgiem turpinās pieaugt par 5-7%, kas krietni kompensēs negatīvo Krievijas ietekmi. Līdz ar to, pat pieņemot, ka ekonomiskās sankcijas turpināsies, Krievijas negatīvā ietekme 2016.gadā būs ievērojami mazāka, salīdzinot ar 2015.gadu.

«Investīciju cikls Baltijas valstīs ir izjucis, ko raksturo straujais investīciju pieaugums Lietuvā (par +10% 3.ceturksnī), investīciju pieauguma paātrināšanās Latvijā (par +6% 3.ceturksnī, salīdzinot ar pērnā gada konkrēto periodu) un krītošais investīciju līmenis Igaunijā (par -12% 2.ceturksnī). Lietuvā un Latvijā investīciju galvenais dzinējspēks ir augošās investīcijas mašīnās un iekārtās (par +28% un +15% 3.ceturksnī), kas ir pozitīvs indikators, un varētu nozīmēt spēcīgāku turpmāko ekonomisko izaugsmi un eksporta potenciālu. Turklāt, investīciju un IKP attiecība visās trīs Baltijas valstīs šobrīd ir virs vidējā Eiropas Savienības valstīs. Interesanti, ka investīcijas rezidentu nekustamajā īpašumā Lietuvā sasniegušas pirmskrīzes līmeni, kamēr Latvijā tās svārstās 25-30% robežās, salīdzinot ar 2007. un 2008.gada līmeņiem,» skaidro ekonomists.

«Savukārt globālās ekonomikas izaugsmi turpina raksturot ASV un ES, uzrādot stabilu atveseļošanos, kamēr Ķīna, Krievija, Brazīlija un citas preču eksportētājvalstis cenšas atrast jaunus izaugsmes virzītājspēkus. Ekonomiskā krīze jaunajos tirgos – galvenokārt Ķīnā – ir galvenais pasaules ekonomikas risks 2016.gadā. Citi riski jaunās ekonomikas valstīs saistīti ar zemajām naftas un citu izejvielu cenām, kuru zemais līmenis tiek prognozēts arī 2016.gadam, kā arī ar gaidāmo procentu likmju kāpumu ASV, kas varētu paātrināt kapitāla aizplūšanu no jaunattīstības tirgiem. Ģeopolitiskie konflikti Ukrainā, Tuvajos Austrumos un Dienvidaustrumu Āzijā var atstāt negatīvu ietekmi uz globālo ekonomiku – īpaši uz Eiropas Savienību, kuras «Ahileja papēdis» ir, ka: tā ir spēcīga, kad vienota, bet vāja – kad sašķelta,» informē Nordea bankas ekonomists Žīgimants Maurics (Zygimantas Mauricas).

Ref: 102.000.102.11346


Pievienot komentāru

Foto: Sieviešu solidaritātes gājiens Rīgā

Sestdien, 21.janvārī, visā pasaulē notika brīvprātīgi organizēti sieviešu solidaritātes gājieni Sister march. Rīgā gājiena laikā pulcējās vismaz 200 cilvēku.

De facto: NA iestājas pret uzņēmēju vēlmi mainīt prasības viesstrādniekiem

Uzņēmēju organizācijas vēlas, lai valdība pārskata prasības viesstrādnieku piesaistīšanai, jo vairākās jomās Latvijā ir teju neiespējami atrast darbiniekus. Taču uzņēmēju priekšlikumu virzība valdībā apstājusies Nacionālās apvienības pretenziju dēļ, ziņo raidījums de facto.

Kudors: Baltijas valstīm tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību

Latvijai un pārējām Baltijas valstīm attiecībās ar Krieviju tuvākajos gados jāapbruņojas ar stratēģisku pacietību, tā Latvijas Ārpolitikas institūta publikāciju apkopojumā Latvijas ārējā un drošības politika. Gadagrāmata 2017 norādījis Austrumu politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.

Šonedēļ nokrišņu būs maz; nedēļas vidū gaidāms sals

Pirmdien, 23.janvārī, laika apstākļus noteiks neliela zema spiediena ieplaka, līdz ar to daudzviet gaidāmi nelieli nokrišņi: pārsvarā lietus un slapjš sniegs. Pūtīs mērens dienvidrietumu, rietumu vējš, un gaisa temperatūra pieturēsies 0…+4 grādu robežās pēc Celsija, vēsta Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Nedēļa Lietuvā. CIP atslepeno ziņojumu par pēckara lietuviešu partizāniem

Ziņojums par partizānu cīņu Lietuvā pret Padomju okupāciju pēc Otrā Pasaules kara ir starp vairākiem simtiem tūkstošu dokumentu, ko aizvadītajā nedēļā atslepenojusi un tīmeklī publiskojusi Amerikas Savienoto Valstu Centrālā izlūkošanas pārvalde.

Antāne: Cilvēki vairs netic savai valstij, jo valsti viņi asociē ar tiem, kuri pieņem lēmumus

Žurnāla Atbalsts galvenā redaktore Ilona Bērziņa veica interviju ar Ingu Antāni, kas jau vairāk kā divus gadus ir Biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika prezidente un zvērināta advokāte zvērinātu advokātu birojā Triniti.

Valsts policijas inspektors 1,61 promiļu reibumā izraisīja ceļu satiksmes negadījumu

Valsts policijas Speciālo uzdevumu nodaļas inspektors trešdien, 17.janvārī, 1.61 promiļu reibumā izraisījis ceļu satiksmes negadījumu, notikumu vietu policists pameta ar kājām, vēsta valsts policijas pārstāve Ilze Jurēvica.

E-veselības funkcionalitātes pārbaudē konstatē virkni nepilnību

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, pārbaudot Nacionālā veselības dienesta īstenotā e-veselības projekta funkcionalitāti, atklājusi virkni nepilnību. Pārbaudes rezultātā sniegtas vairāk nekā 20 rekomendācijas sistēmas ērtuma un lietojamības pilnveidošanai.

Nozare: Reklāma pozitīvi ietekmē visas Eiropas Savienības ekonomiku

Katram reklāmā ieguldītajam eiro ir septiņkārtīga ietekme uz valsts iekšzemes kopproduktu. Tātad - katrs ieguldītais eiro atnes septiņus eiro valsts IKP, uzsver Latvijas Reklāmas asociācija, norādot, ka reklāmas nozare veicina nodarbinātību un inovāciju visā Eiropas Savienībā.

VP: No ES fondiem Latvijā centušies izkrāpt vairāk nekā 20 miljonus

Aizvadītajā gadā par Eiropas Savienības fondu līdzekļu neatbilstošu izlietošanu kopumā uzsākusi 18 kriminālprocesus un novērsusi līdzekļu izkrāpšanu vairāk nekā 20 miljonu eiro apmērā, vēsta Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins.

Noraida Ventspils vicemēra prasību pret pensionāru par aizskarošiem izteikumiem

Augstākā tiesa pērn nogalē lēmusi, ka pensionāram Ivaram Jansonam nebūs jāmaksā Ventspils domes priekšsēdētāja vietniekam Jānim Vītoliņam kompensācija par godu un cieņu aizskarošiem izteikumiem, ziņo portāls Pietiek.com. Šis lēmums nav pārsūdzams.

CSP: Vairāk nekā puse uzņemto studentu mācās par personīgajiem līdzekļiem

Latvijas augstākās izglītības iestādēs 2016./2017. akadēmiskajā gadā studē 82,9 tūkstoši studentu, un gada laikā studējošo skaits ir samazinājies par 2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Informācija autovadītājiem par dalītās atbildības negadījumiem

«Nosakot ceļu satiksmes negadījumā atbildīgo personu atbildības pakāpi, tiek ņemta vērā bīstamība, kas radīta, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus,» skaidro Ergo Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis.

Igaunijai šogad prognozē lēnāku – 2,2% - izaugsmi

Igaunijas tautsaimniecības izaugsme 2017.gadā būs lēnāka nekā gaidīts iepriekš, tā samazinot savu iepriekšējo Igaunijas ekonomikas prognozi šim gadam par 0,2% līdz 2,2%, pavēstījuši Swedbank ekonomisti.

Saeimas rudens sesijā administratīvi sodīti seši deputāti

Parlamenta rudens sesijā administratīvi tikuši sodīti seši Saeimas deputāti, liecina parlamentam sniegtā informācija.

Latvijai un Lietuvai sadarbojoties, pārtrauc divu noziedzīgu grupējumu darbību

Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvalde apturējusi divas organizētas personu grupas, kuras laikā no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 30.novembrim nodarīja ievērojamus zaudējumus valsts budžetam, īstenojot pievienotās vērtības nodokļa krāpniecības shēmas.

Igaunijā vienojas likvidēt izdienas pensijas, virzīt pensiju reformēšanu

Igaunijas valdība nolēmusi likvidēt izdienas pensijas un turpināt virzīt ieceri par krasām pensiju sistēmas reformām, tostarp pensionēšanās vecuma piesaistīšanu vidējam statistiskam mūža ilgumam.

Ķīnas tautsaimniecība pērn augusi par 6,7%

Pasaulē otrā lielākā ekonomika 2016.gadā piedzīvojusi 6,7% izaugsmi, liecina Ķīnas oficiālie dati, kas rāda, ka pieaugums bijis lēnāks par 6,9% tempu, kāds tas bijis 2015.gadā, un lēnākais kopš 1990.gada.

KNAB veic pārbaudi par Jakrina apstiprināšanu Rīgas satiksmes valdē

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs pārbaudīs, vai ar Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītāja Emīla Jakrina apstiprināšanu SIA Rīgas satiksme valdes locekļa amatā nav pārkāpts labas pārvaldības princips un saskatāms amatpersonas interešu konflikts.

Itālijā meklē izdzīvojušos viesnīcā, kurai uzgāzusies lavīna

Itālijā šonedēļ notikušas virkne zemestrīču, kas izraisījušas arī lavīnu kalnos Abruco reģionā. Tā uzgāzusies uz viesnīcas ēkas, kur bojā gājuši divi cilvēki un zem gruvešiem un sniega atrodas vēl vairāk kā divdesmit.

Arī brīvdienās atkusnis mīsies ar salu; autovadītājiem jāuzmanās

Tuvākajās dienās laika apstākļi būs nepastāvīgi - gaidāmas gan mākoņainas debesis ar nelieliem nokrišņiem, gan debesu skaidrošanās un saules stari, ziņo Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi.

Lietuva ar 14 apdraudējumu sarakstu papildina «Valsts Drošības stratēģiju»

Lietuvas Seims lielā vienprātībā šonedēļ pieņēmis papildināto «Valsts Drošības stratēģiju», kur uzskaitīti 14 būtiski iespējama apdraudējuma cēloņi un riska faktori. Drošības eksperts savukārt vērtē dokumenta saturs ir kā «kišmiš ar rozīnēm».

Tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošana

Norvēģu kompānija Orkla Confectionery & Snacks Latvija tuvākajā laikā ieguldīs daudzmiljonu eiro investīcijas jaunas un multifunkcionālas ražotnes būvniecībā Latvijā, uz kuru trīs gadu laikā tiks pārcelta ievērojama daļa zīmola Laima produkcijas ražošanas.

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu

Rīga kopā ar Minsku kandidēs uz 2021.gada pasaules čempionāta hokejā rīkošanu, ceturtdien, 19.janvārī, par kopīgu pieteikumu paziņoja abu pušu pārstāvji.

Loģistikas nozares padome vērtē 16+1 samita rezultātus

Eksperti lēš, ka loģistikas uzņēmumam konteinerkravas turpmāk varētu sniegt būtisku pienesumu nozarei, līdz ar to LDz Loģistika turpinot strādāt pie nākamā konteinervilciena organizēšanas no Ķīnas, kā arī sadarbības plāniem Baltkrievijas un Ķīnas industriālā parka Lielais akmens konteksta, BNN informē Satiksmes ministrijas pārstāve Ilze Greiškalna.